Baikāla ezera apraudzīšana (2007g.).
|
Normunds Cipruss
|
Ievads.
Ideja.Organizēšanās un gatavošanās.
Pagājuši 5arpus gadi un esmu beidzot piesēdies aprakstīt mūsu rudens izbraucienu uz Baikālu.Kā tas sākās un kāpēc uz Baikālu?Iesākumā ir mašīnu tīrīšana pie Andreja garāžas,alus malkošana,pļāpāšana par aizejošo vasaru,ko vēl varētu izdarīt,kur aizbraukt.Atceramies mūsu kopējā ekstremālā čoma Loča,visnotaļ jauko ideju,aizlidot uz Vladivostoku un tad ar vilcienu kādas 2 nedēļas ceļot līdz mājām,kura neīstenojās domubiedru trūkuma dēļ.Sarunā ieskanās Baikāla vārds,kādam tur bračka dienējis,citam vecāmamma bijusi izsūtījumā,un tad arī izskan Andreja slavenais „a vai mēs nevaram ?.Es uzskatu ,ka varam, Ģirts arī piekrīt ka jāprovē,izdomājam arī 2 nedēļu robu savos darbu plānos šim ceļojumam. Alus iespaidā saruna beidzas ar to, ka man jāizpēta situāciju ar transportu, izmaksām, naktsmītnēm un atpūtas programmu, bet Andža Rīgā iedos pases vīzām + nebūtu slikti atrast ceturto personu lai vilciena kupeja nav jādala ar kādu svešo vai arī jāpārmaksā nopērkot to vietu pašiem. Es pildu man uzdoto uzdevumu, bet tas neiet viegli-noskaidroju avio cenas un tas arī viss. Krievijas dzelzceļš ir valsts valstī, nopirkt biļetes pa tiešo es no Latvijas caur netu nevaru, saistīties ar kaut kādām firmām un pārskaitīt naudu neliekas droši, nebūs ne nauda ne biļetes. Tas pats ir meklējot ekskursijas ap ezeru- tūrfirmas piedāvā tik ceļojumu paketes, cita par citu smukākas un pa dārgo, kas, ņemot vērā ceļojuma jau tā palielos izdevumus mums neder. Jāatzīst arī, ka 2007.gadā mana tūrisma pieredze ir tik 2 lidojumi un savukārt ar vilcieniem godīgi pērkot biļetes kasē esmu ticis līdz Ļeņingradai, Ļvovai un Berlīnei. Nolemju iet apkārtceļu, iereģistrējos kaimiņvalsts portālā loveplanet, kas ir apmēram analogs mūsu „draugiem” un vairākām pēc vaiga glītākām Irkutskas dāmām uz rakstu apmēram tā : „ kak hocetsa na Baikal” un rodas atsaucība,vārds pa vārdam sākam sarakstīties. Apjautājos vai nevar mums atrast kādas ekskursijas,viesnīcas,parādīt Irkutsku.Meitene,protams,sākumā netic ka tas tā var būt,ka ir cilvēki kas tiešām brauks no Baltijas jūras apskatīt Baikāla ezeru,bet nu izdodas pārliecināt un viņa sola noskaidrot visu uz vietas un palīdzēt.Ar ceturto personu neveicas,uzaicinātie draugi dažādu iemeslu pēc atsaka.Pēc dažām dienām tiekamies trijatā pie manis birojā lai apspriestu situāciju un nospiestu pirmās pogas.Tur mani pārsteidz jaunums-ir atrasta ceturtā persona,cilvēks, kam dzīves sarežģījumu dēļ gribas izrauties no valsts uz 2ām nedēļām,nu ko-tad jāsāk pirkt biļetes.Notiek asas diskusijas,Andža grib uz turieni ar vilcienu un atpakaļ atlidot,es tam kategoriski nepiekrītu sakot,ka pēc 3 diennaktīm vilcienā mēs vēl 2 dienas būsim pusdulli,ka vajag uz turieni lidot,tad paceļot ap Baikālu un beigās atslābumā atripināt ar bānīti Irkutska –Maskava.Es uzvaru ar savu ideju,bet ,diemžēl ,ne pārāk stingri uzstāju ,ka jāņem vakara avioreiss no Maskavas uz Rīgu un tiek izdomāts,ka ņemam dienas reisu jo 4ai personai ,lūk,esot obligāti pirmdien no rīta jābūt darbā un ja tiks mājās ap pusnakti,tad neizgulēsies utt(lieki teikt,ka ši persona tai dienā pēc atgriešanās uz darbu neaizgāja).Birojā tiek nopirkti 2 AirBaltic un 1 Aeroflot lidojumi četrām personām,27.septembrī no rīta Rīga-Maskava (Ls 78 no cilvēka),vakarā Maskava-Irkutska (Ls 205 no cilvēka) un 7.oktobrī pa dienu Maskava-Rīga (Ls 78) .Tātad tajā brīdī starp lidojumiem Maskavā atliks nopirkt vilciena biļetes Irkutska – Maskava,laika rezerve šai operācijai būs pietiekama.Turpmākās nedēļas paiet darbos un atrastā Irkutskas gide Natālija pārliecinājusies,ka tiešām esam nopietni kadri ziņo,ka ir rezervējusi( krievu val ”zabroņirovala”) mums viesnīcu „Angara” Irkutskas centrā un mājiņu uz 3 naktīm kempingā „U Ņikiti”,kas atrodas uz Oļhonas salas Baikāla ezerā.Komanda par to ir priecīga,ir kaut kāda skaidrība ,tālāko improvizēsim un būs jau labi.Par mūsu Baikāla brigādi-tātad es,Andrejs,Ģirts un 4ā persona kura visu laiku tā arī tiks minēta.Cilvēks kurš bija pietiekami pazīstama persona valstī un kuram es devu solījumu ka viņa inkognito netiks izpausts(kam vajag,tas zina tāpat),tātad arī fotogrāfijās būsim tikai mēs trīs.
27.septembris
Pienākusi starta diena,somas sakrāmētas un no rīta kustamies ārā no Valmieras uz Rīgu.Zēni atpogā viskiju,es stūrēju.Juglā savācam ceturto personu un Andreja Rīgas pagalmā nolieku savu auto.Atbrauc mans bračka un aizved brigādi uz lidostu.Esam visi kopā,4ā persona izvelk balzāmu un to malkojot noturam nelielu sapulci.Galvenās tēzes-turēties kopā ,ievērot vietējās tradīcijas (kaut arī stulbas),dzert ar prātu,nekonfliktēt ar ļaudīm visādās uniformās.Protams,ka piedzīvojumi sākas jau RIX.Autobuss mūs aizved līdz lidmašīnai,iekāpjam iekšā un sameklējam vietas,bet tad Andrejs sāk taurēt ,ka busiņā aizmirsis mugursomu,lec no lainerā ārā un skrien meklēt.Viss beidzas labi,buss atbrauc un atdod to mantu.Lidojums uz Maskavu ir īss,bet sākas krievu neizdarības-man iedod jau lidojot aizpildīt imigrācijas kartiņu,citiem ne ,jo laikam blankas beigušās un līdz ar to ilgāk pakavējamies pa Šeremetjeva 2 muitas zonu.Tikuši no tās ārā dodamies uz Krievijas dzelzceļa biroju lidostas ēkā iepirkt vilciena biļetes.Pats pasākums nav grūts,paņemam kupeju samaksājot katrs 6450 rubļus (rublis tad bija dārgāks,domāju ka tas prieks maksāja Ls 129 katram).Vilciens ir pats ātrākais no iespējamajiem,ripos no Irkutskas uz Maskavu 77 stundas(4-7 oktobris),bet ir viens liels BET.Ieripos Maskavā 16:42 ,savukārt mūsu lidmašīna pacelsies 16:45,kas nozīmē ka jāapmaina 7.oktobra aviobiļetes uz Rīgu no dienas reisa uz vakara reisu(varu tikai lamāt sevi,ka piekritu biedru murgiem ka svētdien jāierodas dzimtenē dikti laicīgi).Ejam uz Air Baltic biroju mainīt biļetes,bet tas neizdodas,nav uz vietas īstie cilvēki utt ,bet to varot izdarīt SAS birojā.Aizejam,arī skandināvi nevar palīdzēt,viņiem kaut kas datoriem noticis un ejam atpakaļ trobelēt AirBaltic.Nekas nesanāk,viņi saka lai braucam kaut kur ellē ratā Maskavas otrā galā uz viņu ofisu un varbūt tur varēs,bet neko negarantē.Nolemjam, ka tiksim klāt internetam Sibīrijā un gan jau sakārtosim,samaksāts ir-vai nu tā būs ka nevarēs tik reisus samainīt.Ejam ārā gaidīt bezmaksas busu kas mūs nogādās no Šere-2 uz Šere-1.Busi it kā kursē ik pa 30 min,bet mēs stāvam un gaidam 2h,ik pa brīdim atkratoties no taksistiem kas uzmācas ar piedāvājumu pa 100 USD aizvest jo tas buss šodien nebūšot,jo esot saplīsis vai sadedzis.Protams,ka buss tomēr atnāk,pārbraucam uz Šeremetjovo 1(lidosta kas apkalpotikai iekšējos reisus) un atraduši ārpusē pie kioskiem pieņemamu vietu uztaisām nelielu pikniku.Manas garšas kārpiņas,atšķirībā no hokejfanu brauciena uz Spb 2000,tīri labi pieņem krievu alu,nu tas labi,nebūs jāmeklē kāda atsevišķā šķirne.Kompānija pieķeras šņabim un diez ko nereaģē uz aicinājumu neforsēt un kad ejam cauri kontroles zonai ir jau šķībi greizi.Muitas zonā ir jāvelk nost kurpes,skats ir amizants redzot kā iereibušie džeki stāvot uz vienas kājas, grīļojoties un spurdzot mēģina novilkt un uzvilkt apavus,bet nu krievu lidostās šādi skati gan jau ka ir redzēti un nevienu par laimi neaiztur.Busiņš mūs aizved līdz lidaparātam,kāpjam iekšā un startējam uz Irkutsku.
28.septembris
Jau busiņā no lidostas uz lidmašīnu komunikablais Andrejs ir iepazinies ar ieskurbušu vīru,kurš stāsta ka esot karojis Afganistānā un redzējis velna māti tur,kontuzēts utt.Jau uz TU borta jaunie draugi turpina brāļoties,”afgānis” uzsauc 100gr pudelīti,Andža sauc pretim un pie tam proporcionāli abi paliek arvien skaļāki.Veicot kārtējo pasūtījumu čomi paliek mēmi-stjuarte saka ,ka vairāk alkohola uz borta nav.Pareizi arī darīja,nav jau privātā lidmašīna kur var uzvesties kā iegribas.Lidmašīnā mūs baro,izsniedz pledus,acu klapes un ausu aizbāžņus.Izbaudu kā ir lidot uz austrumiem pretim saulei,pēkšņi iestājas rīts un pa iluminatoru redzu bezgalīgo Sibīriju-meži,meži,meži.Esam jau drusku pagulējuši un padzēruši kafiju kad nolaižamies Irkutskā.Piebraucot un izkāpjot mums kārtējais šoks,lidostas bagāžas glabātuvi rekonstruē,mūsu koferi tiek izsniegti aizdomīga paskata šķūnī,bet viss ir kārtībā.Mūs sagaida smaidīga Natālija,iepazīstamies,nospraužam plānu un meklējam kā tikt uz centru.Notiek kārtējās cīņas ar taksistu bandu,vairāki prasa 500,es pasūtu uz mežu un sameklēju čalīti kas vedīs pa 200 RUB,jo distance ir visai neliela.Riebeklīši gan sper pa mūsu taksi un met ar puskostu ābolu,bet tas nu tā.Viesnīcā aizpildam anketas,samaksājam 1514 RUB par katru istabu,nodušojamies un ar trolejbusu braucam izpirkt kempinga ceļazīmes.Viesnīca pati-nu mums tas ir kultūršoks.Logi veras uz sāniem,brūni drebelīgi koka rāmji.Vannas istabas grīda ir apmēram 30cm augstāka nekā istabas grīda un lai kāpiens nebūtu tik krass tur ir nolikta slapjā dvielī ietīta malkas pagale.Starp gultām ir veidojums,kas atgādina vai nu gāzes plīti,vai antīku radio vai seifu ar uzrakstiem ķīniešu valodā.Trolejbusā Andža stāsta blakus sēdošai sirmgalvei,ka esot atbraucis uz Baikālu ēst omuli.Varbūt tantuks padomā ka pie mums Latvijā ir embargo uz zivīm.Samaksājam par kempingu 4 naktīm(ciparus neatceros,es teiktu ka bija apmēram Ls 20 no cilvēka par nakti ,3 x dienā ēšana iekļauta cenā).Rosinu brigādei,ka vajag pastaigāt pa pilsētu,bet nu viņiem tomēr gribas nosvinēt ierašanos.Demokrātija,ja ne tad ne,trijotne paliek viesnīcā un mēs ar Natāliju ejam aplūkot Sibīrijas kultūras galvaspilsētu Irkutsku.Apskatam promenādi gar Angāras upi,mūžīgo uguni,koka arhitektūru,kādus parkus un pieminekļus.Pavadadījis gidi uz trolejbusu atgriežos viesnīcā.Tur jau iet jautri,skan dziesmas,mūsu stāva dežurante ari sasarkusi dikten priecīgi runājot mani sagaida.Aizdomas,ka zēni būs viņai ko garšīgu ielējuši.Vienā brīdī Ģirts „izbeidzas” blakus numura gultā,pārvietot viņu ,ņemot vērā palielo komplektāciju,mums nav spēka un vēlmes.Guļu mūsu numurā viens pats,blakus istabā savukārt šie ir trijatā. TURPINĀJUMS SEKOS.