Erasmus students asa sižeta filmā „Krāvējs Madrides lidostā?”

  • 3 min lasīšanai
Apstākļu sakritības dēļ sanāca tā, ka pēc Erasmus studiju pabeigšans Madrides universitātē nebija nekādas vēlēšanās doties atpakaļ uz Latviju. Tādēļ es un man istabas biedrs no Portugāles, Diogo, nolēmām palikt Madridē. Studiju laikā mēs dzīvojām karaliskos apartamentos. Bijām 6 apmaiņas studenti. ASV, Somija, Grieķija, Puerto Rico, Portugāle, Latvija. Šo brīnišķīgo dzīvokli pilsētas centrā viens universitātes profesors pēc savas nāves novēlēja universitātei, un tā neatrada dzīvoklim nekādu citu pielietojumu kā iemitināt tajā apmaiņas studentus. Tādejādi nodarot dzīvoklim zaudējumus, kuru sekas tika pēc tam pārvarētas ar kapitālā remonta palīdzību, ieskaitot tualetes un vannas istabas pārvietošanu uz noliktavas telpu. Pirmo pēc studiju mēneša nedēļu mēs nodzīvojām tajā pašā dzīvoklī, kuru īrējām, bet jau nemaksājot īri, izmantojot pašu izgatavotās atslēgas kopiju. Oficiāli atslēgas bija nodotas, dzīvoklis skaitījās tukšs, gatavs remontam. Mēs pat aizgājām nodot atslēgas no rīta uz ofisu ar mugursomām lai radītu pilnas klātesamības efektu. Full 3D. Bija pat doma uzdāvināt ziedus. Pēc tam kopā ar somām atgriezāmies atpakaļ gulēt. Ofiss bija 10 minūšu gājiena attālumā no mājām. Pirmā mēneša nedēļa bija perfekta. Iedomājieties. 200 kvadrātmetru liels, vecs dzīvoklis Madrides centrā pilnīgi tavā rīcība. 300 eiro atgrieztās drošības naudas kabatā. Vasara. Ellīgs karstums līdz +40C dienā, dzīvot iespējams tikai pa nakti. Virtuālā realitāte! Un tad notika tas, kas izmainīja dzīves ritmu. No rīta ieradās strādnieki, lai sāktu remontu. Mēs ar portugāli 2 min laikā pazudām bez pēdām, neatstājot nekādus citus paskaidrojums, kā tikai to, ka mūsu lidmašīna izlido pēc divām dienām. Tā sākās darba meklējumi. Mums paveicās jo tajā pašā dienā mēs Madrides lidostā atradām krāvēju darbu. Varbūt esat redzējuši, ka dažās lidostās ir savāda ierīce, kas ietin somas polietilēna plēvē. Tas skaitās bagāžas nodrošināšana pret mehāniskajiem bojājumiem. Pilnīgs sviests, katra somas plastificēšana maksā 5 eiro un cilvēki stāv rindā, lai to izdarītu. Lūk, tas arī bija mūsu darbs. Es dabūju rīta maiņu, no 5 līdz 13, portugālis pusdienu maiņu no 13 līdz 21, un līdz ar to mēs praktiski vairs neredzējāmies. Darba kolektīvs bija ļoti specifisks, bet arī ļoti interesants. Es biju viens no nedaudzajiem eiropiešiem. Ecuador, Colombia, Chile, Argentina, Republica Dominicana, Senegal. Lūk, to valstu saraksts, kuru pārstāvji tur strādāja. Un īstenībā nav nekādas atšķirības. Tādi paši cilvēki kā jebkurā citā pasaules malā, strādā, pelna naudu, dzīvo, uzdzīvo. Protams, ka latīņamerikāņi ir savādāki, bet tā ir cita kultūra. Īpaša uzmanība jāpievērš viņu stāstiem par pagājušās nakts piedzīvojumiem ar prostitūtām. Īpaši izcēlās viens Ekvadorietis. Katru rītu viņš stāstīja par to, ko darīja pagājušajā naktī. Kur bija un ar ko un kā, un cik tas maksāja, un vēl visādas detaļas. Dažreiz viņa stāstos darba kolēģi dažas šīs profesijas pārstāves. Īpaši izcēlās stāsti par vienu ķīnieti, kura strādāja vienā kvartālā un skaitījās samērā dārga. Laikam neviens no visas brigādes nebija vecāks par 25 gadiem. Un tā sākās pavisam savādāka dzīve. Jāpiemin, ka dzīvoklī dienas laikā notika remonts, mainīja dušas telpu, bet jauna dzīvojamā platība netika meklēta. Un tā, pa dienu remonts, pa nakti students. Visumā sanāca diezgan ērti. Strādnieki ieradās no rīta, bet man nācās celties 3:15 naktī, tā, ka mēs nekad nesaskrējāmies, doties uz laukumu kur mani savāca darba kolēģis ar mašīnu, pusstunda līdz lidostai, rīta kafija, un 5:00 uz savu posteni pakot somas. Joder. Cik gan smagas var būt somas, ko ņem līdzi! Sākot ar 20 kg un uz augšu. Un tā 8 stundas. Man rekords bija 243 somas vienā maiņā. Pašas smagākās ved latīņamerikāņi, kas brauc uz mājā, un ko tik neved. Riteņi, bērnu ratiņi, sērfošanas dēļi, riepas, mīkstās rotaļlietas, žāvētā gaļa, vienkārši milzīgas somas tādas ap 50 kg, golfa nūjas, makšķeres, mapes, kaut kādi papīra ruļļi, pītās lādes un zobenu. Paši sarežģītākie ir velosipēdi. Ja nav kas palīdz labāk uzreiz pateikt, ka to nedarīsi, lai iet uz blakus punktu, lai pinas cits. Un vēl, esi atbildīgs par iekasēto naudu, iepakoto somu uzskaite tiek veikta datorizēti. Mums bija viens marokietis kurš zaga no kases naudu. Apmēram pa 50 eiro dienā, viņu pēc tam atlaida, bet iztrūkstošā nauda bija pēc tam jāliek mums no savas kabatas. Ļoti nepatīkama situācija. Pastāvīgs stress, nogurums, uz mājām aiziet nevari jo tur strādā līdz 8 vakarā, no rīta trijos celies, somas, nauda, skaiti, nodot kasi, gulēt uz parku, vakarā uz mājām, visu atstāj kā bija lai nepamanītu, ka šeit kāds dzīvo. Es izturēju tikai vienu mēnesi, beigās nospļāvos, paņēmu nopelnīto naudu un aizbraucu uz Portugāli sērfot. Bet šo trako mēnesi es atcerēšos kā vienu no laimīgākajiem posmiem manā dzīvē. Ir kaut kas, kas atrodas aiz notikumiem. Kaut kas ko nevar uzreiz pamanīt. Var būt ļoti grūti, bet ir ļoti pa īstam.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais