Manas sirds prieks un siltums palika tur....

  • 3 min lasīšanai
šī gada vasaru es patiešām nekad neaizmirsīšu...tā viena vienīgā nedēļa skaistajā paradīzē Horvātijā paliks man atmiņā, kā vislabākā nedēļa mūžā... Pirms pašas Horvātijas protams bija vēl 7 valstis, kuras kaut nedaudz apskatījām, taču neviena mani tā neaizrāvā, kā Horvātija (brīdinu, ka šo valsti šajā rakstā vairākas reizes pieminēšu). Paspējām apskatīt Lietuvu, Poliju, Čehiju, Slovākiju, Austriju, Slovēniju, nedaudz no Itālijas - Triesti, un protams Horvātiju... atpakaļceļā arī Ungāriju. Nu tad sākšu visu no sākuma... Izbraucām ar tēvu, viņa sievu un dēļu 09.07 pl. 7.30 PIrmā diena pagāja pārsvarā mašīnā, lai ātrāk to drausmīgo Poliju varētu izbraukt. Kopā pirmajā dienā nobraucām 930 km. No Latvijas paņēmām līdzi īsto Latvijas rupjmaizi, kas patiesībā tiešām ļoti pietrūkst, tomātiņus, gurķīšus un riktīgāko žāvēto gaļiņu :p Dienas beigās nolēmām apmesties netālu no Varšavas kādā viesnīcā "Zameržek"... no ārpuses tā izskatījās kā veca viduslaiku pils, bet iekšā tā neko... arī brokastis ir nenormāli labas!!! :p tanī naktī tur kkādi kāzinieki svinējās... tā kā nekāda īpašā gulēšana nesanāca... Otrajā dienā iebraucām Krakovā, Polijā, apsaktījām skaisto Zamek Krolewski na wawelu pili... nenormāli skaisti!!! Vēl nolēmām doties uz sāls raktuvēm...tur arī sākās mūsu pirmais piedzīvojums, jo aukstumā, lietū un 2h nostāvējām rindā, lai vispār tiktu tur iekšā... Izbraucām par laimi Polijai cauri, iebraucām Čehijā...Slovākijā... Trešajā dienā iebraucām Austrijā...protams nezin kur nomaldījāmies no tās nežēlīgās tīrības, kas tur mīt... tā vien gribējās tur kko nomest... :) ...iebraucām Slovēnijā....apmetāmies tāāādā hotelītī Trojane... nu tāds skats pa logu!!! kalni, kalni un vēlreiz kalni... tur atkal sākās pigori... Smiekli sanāca, kad gājām pie reģistrācijas tantiņas... viņa tāc jauks radījums... vispār runāja ne pa tēmu...par PSRS laikiem un i nedomāja kādu pus h mūs piereģistrēt... paprasīja mūsu pases un aizgāja...gājām vakariņot... oppāā!!! tā pati 'tantiņa arī par oficianti strādā!!!! :) prasam par pasēm, bet no atbildes ne miņas....NEKAd nepasūtiet tur zaļos salātus, ja domājat, ka jums tur atnesīs tomātus ar gurķi un krējumu!!! - jums atnesīs tikai zaļos labu salātus pārlietus ar etiķi :)... no rīta viss nokārtojās, kad pie reģistrācijas stāvēja pilnīgi cic cilvēks, no tantiņas ne smakas... visi meklē mūsu pases... izrādās pie apkopējas :) bet tas tā!!!... Iebraucām Triestē... SKAISTI!!! Āāāā!!! - Horvātija iri klāt!!! Iebraucām Roviņā... tur joprojām ir skatāmas viduslaiku drupas, vēlrenesances perioda pulksteņtornis...var apskatīt mūsdienu horvātu mākslinieku darbus.. nu tiešām skaisti!!! devāmies vakara pastaigā pa pilsētu...dzirdam jauku mūziku...pieejam tuvāk...INDIĀŅI!!! tas bija viens no maniem sapņiem redzēt dzīvē indiāņus...kā izrādās tā bija indiāņu grupa SURAZO... apmetāmies pie kādas ģimenītes, kuras saimnieks ir, kā izrādās no PSRS laikiem atbraucis latvijas krievs... nu džeks tā gribēja vakarā parunāties, ka negāja ilgi prom... Tā bija mana pirmā skaistā, siltā nakts pie atvērta balkona, kur cikādes skan, un baznīcas tornis apgaismots spīd... Nākamajā dienā ejot uz mašīnu...tai vairs nevarēja pieskarties...jo kā izrādās pa nakti to bijām atstājuši zem persiku koka un tā pati palikusi lipīga un pūkaina kā persiks...:) Devāmies uz Pulu...apskatījām lielo amfiteātri... nu tas ir kaut kas!!!...ejam jau uz mašīnu.... un ticiet vai nē...tieši pretī nāk tie paši indiāņi, kurus iepriekšējā vakarā redzēju... Vakarā iebraucām nelielā pilsētiņā...diemžēl vairs neatceros kā tieši to sauca...taču visvairāk atmiņā palika tas kā pl.22 meklējam sev kādu hotelīti, taču kā izrādās tādi šajā pilsētā nav un visi kam jautājam sūta mūs nezin uz kādu Solaris... pēc kāda laika tiešām tādu atradām - izrādās tā ir speciāla pilsētiņa tūristiem...atradām sev apartamentu un devāmies tusēt... :) No rīta izejot no mājas redzēju drausmīgu skatu, žēl tikai, ka nebija foķiks līdz - tur milzonīga čūska mēģināja norīt peli... brrr... Iebraucām Trogirā!!!!! Par šo pilsēteli man ir vislabākās atmiņas....Tā ir viena no Dalmācijas piekrastes pērlēm, kas nu jau ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Apmetāmies tieši pretī Trogirai uz Čiovo salas...5 min gājienā no zvejnieku tiltiņa...tur lielā laukuma malās ir izvietojušies saldējuma pārdevēji, neskaitāmi restorāni un picērijas... tur pirmo reizi pagaršoju gliemežus, astoņkājus un klamārus un teikšu...ņammm...vakarā tur tikai sākās īstā dzīve, jo pa dienu tur ir nežēlīgs karstums...+32 tā kā normāli tur gulēt nevar aiziet... bet tas pat ir labi... vaj ta braucu tur gulēt? Nākamajā dienā devāmies uz Čiovo pludmali sauļoties...man tikai ir viens ieteikums... obligāti nopērciet tur čībiņas, pirms ejat peldēt, jo no jūras ežiem norauties var pamatīgi...viens mans paziņa ( vietējais) jau paspēja... Man jau smiekli sanāca, kad pludmales kafenītē mans tēvs pasūtīja 30 grādos piecas karstas tējas.... trešajā dienā nolēmām doties ar kuģīti Mirakul izbraukumā uz saliņu Šolta... piedzīvojumi tur tiešām bija labi... arī kuģa apkalpe...kas tagad man ir diezgan labi draugi...Marko...Ištara... vēl daži.. Nakamajā dienā jau devāmies tālāk...uz Krkas salu...nu nav jau vairs tas skaistums, kas ir Trogirā!!! Aizbraucām arī uz Pagas salu, kas ir kā izmirusi... Pašā pēdējā Horvātijas ceļojuma dienā apmeklējām Plitvicas ezerus...tiešām skaisti... Domāju, ka vis pārējais nav īpašii pieminēšanas vērts... tikai zinu vienu, ka nākamgad atkal uz turieni došos... un tā katru gadu...jo mana sirds ir palikusi tur....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais