Grieķijas burvība...

06.05.2008
6 min lasīšanai
46 foto

Lidošana uz Atēnām ar Air Baltic bij pat ļoti īsa, nieka 3 stundas un 6dienas vakarā bijām jau Grieķijā. Agrāk gan es vienmēr biju ceļojusi pa Eiropu ar autobusu, tad tai vakarā vēl nespēju aprast ar domu, ka esmu jau Grieķijā, jo 3 stundas – kas tad tas ir...viens nieka brauciens? Kad brauc ar autobusu, tad tā tikšana līdz galapunktam ir garāka un ir laiks aptvert, ka esi no rūpēm un ikdienas prom, jo brauc cauri Lietuvai, Polijai un kurām vēl tur zemēm un aprodi ar to, ka esi jau ceļojumā...:) Kolosāla sajūta bija izkāpjot no lidmašīnas ap 19.30 vakarā sajust, ka GAISS IR SILTS un smaržīgs, ka pamazām sāk krēslot, bet nav ne saltāks gaiss, ne vējš, ka var nevilkt jakas mugurā...un tālumā varēja jau redzēt KALNUS!!! Atēnās mēs dzīvojāmgandrīz pašā centrā, visu, ko vajadzēja centrā, varēja ar kājām izstaigāt, vēsturisko centru, gājēju un tirgotāju ieliņas, tirgu, pat Plaku – vecpilsētu, visu. Bet tā kā mums gidi reklamēja arī metro (esot pavisam jauns un tīrs) un tramvaju (arī jauns un to būvējis Ferrari), tad izmēģinājām arī to, kad vajadzēja ko tālāku atrast. Viesnīca no ārpuses bija visai pieticīga, jo iekļauta dzīvojamos kvartālos, kur ir saspiestas mājiņa pie mājiņas, bet foajē darbojās kondicionieris, viss tīrs, kārtīgs, ar paklājiem, 1 stāvā bija par maxu pieejams internets (ja nemaldos 30 min pie interneta maksāja 1 EUR). Pirmajā vakarā mūs speciāli gaidīja, jo vakariņu laiku bijām jau nokavējuši, bet vakariņas bij grandiozas – kārtīga porcija grieķu salātu: tomāti, sīpoli, gurķi, paprika, olīvas ar eļļu un garšvielām un pāri pamatīgs fetas siera gabals. Iesākumā bij šoks, ka tik vienkārši tie tiek pasniegti , jo pie mums jau to fetas sieru sadrupina, bet pagaršojām...un AI CIK GARDI! Viss bija tik gards un sulīgs un salds – jā tomāti, gurķi, pat sīpoli un paprika – viss salds un sulīgs...siers bija sāļš un stiprs un kopā ar dārzeņiem garšoja fantastiski!Tad sekoja siltais ēdiens – pamatīga porcija, bija ko turēt, viesnīcā mūs apkalpoja vienīgi vīrieši, tas Grieķijā ir ļoti izteikti, ka visur strādā vīrieši – viesnīcas, kafejnīcas, krodziņi, tirgus, veikali...izteikti ļoti maz ir sieviešu, kuras strādā. Saldajā ēdienā parasti bija kāds auglis, mums laimējās jau pirmajā vakarā, kad katrai tika LIELS apelsīns...un tas arī bija ļoti, ļoti SALDS un sulīgs...bez tādām šķiedriņām, kuras nevar saēst, tas bija apēdams viss līdz pēdējai kripatiņai – burtiski kusa mutē. visu ceļojuma laiku pirkām apelsīnus un ēdām... :) un nav ko brīnīties, ka viss tur tik salds un sulīgs, tur ir 300 saulainas dienas gadā, viss saulē gatavojies, tāpēc pat puszaļi tomāti bij saldi un sulīgi Otrās rītā bija brokastis – zviedru galds ar sieru, desām, ceptām olām, gaļu, mušļiem, pienu, maizi, kēksiem...vienīgais, ko nepagaršojām bija (pēc mūsu domām) cieti saputots putukrējums, kuru varēja ēst ar persiku kompotu. Kafija gan tur bija tāda pašvaka – garšoja vairāk pēc miežu kafijas vai kafijas dzēriena, bet vēlāk iegaršojās. Devāmies uz pilsētas centru – vecpilsētu Plaku un pašu Atēnu Akropoli. Mums bija vietējā gide, kura ļoti labi runāja krieviski. Izvadāja pa Akropoli: kolonnas, statujas, drupas, amfiteātri, olimpiskais stadions, kurā atjaunotās olimpiskās spēles. (to olimpisko stadionu, kurā atklāja Olimpiskās spēles 2004.gadā gan grieķi ir nojaukuši)...ļoooti iespaidīgi Daudz staigājām pašas, jo teritorija ir plaša un uz katru pusi, uzkāpjot pašā augšā, paveras grandioza Atēnu panorāma...žēl tikai, ka visu laiku Grieķijā bija mazliet dūmaka (tā bija savā laikā, kad bijām Itālijā – Romā ar) un tālumā skats bija mazliet miglains... Pēc tam mūs aizveda uz pašu vecpilsētu Plaku, parādīja gājēju ieliņas, pastāstīja kā nokļūt viesnīcā un visa pēcpusdiena mums bija brīva, lai pašas varētu redzēt ko gribam un darīt ko gribam...tad nu mēs arī staigājām pa pilsētu, veikaliņiem... Vienā ielas kafejnīcā pasūtījām atkal grieķu salātus, jo tie tur bija lētākie...atkal mūs apkalpoja vīrieši Un vislielākais brīnums mums bija, kad viens kungs gados mums abām atnesa 1 trauciņu ar to pašu it kā saputoto putukrējumu pārlietu ar medu Hihi! Mēs pagaršojām un sapratām, ka tas ir JOGURTS!!!!! Jā, tas bija īsts grieķu jogurts – biezs, bez piedevām, dabisks, stingrs, pārliets ar aromātisku medu...Mmmm...cik tas bija GARDS!!! Iznāk, ka mums tika uzsaukts jogurts ar medu :) Tai pašā vakarā mums bija paredzēts draudzības vakars krodziņā ar grieķu dejām...Mēs pabijām grieķu krodziņā, kur pie gariem galdiem sēdēja, kā mēs smējāmies „daudzu tautību bērni” – itāļu jaunieši, francūži, liekas, ka bija arī vācieši, uz skatuves dziedāja grieķu, arī franču un itāļu dziesmas, dejoja sirtaki...bija jauki, jo sevišķi man patika sirtaki. Nolēmu, ja būs kaut mazākā izdevība to pamācīties dejot, noteikti izmantošu. Trešajā dienā bija darba vizīte, kur mums bija izdevība papriecāties cik skaistas ir jaunas grieķu meitenes – gariem, melniem, nekrāsotiem matiem, tumsnējas, slaidas, dabiskas, ar izteiktiem klasiskiem grieķu profiliem – ovālām sejiņām, taisniem deguniem...tiešām īstas grieķietes. Ko gan nevarētu teikt par grieķu vīriešiem, tiem nav tāda klasiska skaistuma...ir skaisti, bet tikpat labi tie varētu būt arī itāļi, turki, vai kādas citas dienvidu tautas pārstāvji... Pēc tam atkal bija brīvais laiks, kuru mēs izmantojām, lai varētu doties uz pludmali – Egejas jūras pludmali...braucām ar metro, ar tramvaju, bija forši un ļoti komfortabli. Metro viņi būvējuši ar cieņu pret pilsētas vēsturi, šur tur iekonservētas drupas, mūru fragmenti – zem stikla sienām, grīdām, metro apmeklētāji šos vēstures fragmentus var redzēt, bet ne pieskarties...izskatās pat ļoti labi un interesanti. Peldēšanās sezona gan Grieķijā sākas tik maijā, tāpēc pludmale nebija sevišķi sakopta, bez saulessargiem, bez guļamajiem, ne sevišķi tīra un ļoti akmeņaina...bet ūdens tik un tā bija pasakaini zaļš!!! SKAISTI! Tālumā redzējām sērfotājus, kuģus, jahtas... pasauļojāmies, biku dabūjām „atkauties” no masāžas piedāvājumiem.:)) Otrdiena mums bija Delfu ekskursijas diena. Izrādījās, ka Delfi atrodas ap 200km no Atēnām. Autobusā pavadījām mazliet vairāk par 3 stundām, bet autobuss bija ļoti ērts, ar kondicionieri, pa ceļam apstājāmies paēst 1 benzīntankā...un tie skati pa ceļam – kalni, kalni, kalni ... BRĪNISĶĪGI!!! Delfos mūs gaidīja kāpšana kalnā pie Delfu orākula un Apollona kolonnām, Delfu stadionā, kurš atrodas pašā kalna galā. Atkal bija saule, karstums, bet fantastiski kalnu skati...cipreses, magones, visādi citi augi, kurus nebijām redzējušas...tā kāpšana nemaz nebij tik viegla, jo ar katru brīdi kļuva karstāks...bet, tiekot galotnē, skats uz leju bija vēl skaistāks...Protams, gids stāstīja visādas antīkās vēstures lietas, mītus... Labi, ka bijām kalnā ieradušies agrāk no rīta un augšupceļā mums bija izdevība kāpt brīvi un gandrīz vai vieniem pašiem, ko gan nevarētu teikt par ceļu lejup...kalna pakājē jau bija sapulcējušies uhcī, uhcī cik daudz tūristi...un, tipinot lejup, mēs satikām jau visai kuplus tūristu barus... Trešdien mūs veda ar kuģīti pa salām. Mūsu maršrutā gan nebija iekļautas lielākās un slavenākās salas, bet arī mūsējām nebija ne vainas. Bez tam atklājām, ka, jo saliņa mazāka, jo pievilcīgāka. Kuģis bija ar 700 pasažieru vietām... iziešana no Pirajas ostas, salu vērošana...tas bija kolosāli! Brīžiem gan nevarēja nostāvēt uz klāja, jo papūta arī asāks vējš, jo sevišķi rīta pusē. Bet aizvējā bij silti, varēja pasauļoties... Kuģa iekšējās telpās bija sirtaki mācības :) YES! Protams, ka es arī pieteicos :) izrādījās, ka soļi tikai izskatās sarežģīti, bet, skanot mūzikai, kājas pašas cilājas un atrod ritmu :):):) man ĻOOOOTI patika. Jo sevišķi, ja skanēja slavenais sirtaki no filmas „Grieķis Zorba”. Gide mums stāstīja, ka īstenībā sirtaki nemaz nav tautas deja un nenāk no seniem laikiem, bet no šīs filmas, kuras mūzika un deja kļuva tik populāra, ka kļuvušas par Grieķijas simboliem un visa pasaule un arī paši grieķi sirtaki deju uztver kā savas valsts simbolu. Pirmā bija Poros saliņa, kurā BEIDZOT sagaidīju to Grieķiju, kādu es sev biju iedomājusi – baltas mūra mājiņas, kā kastītes, baltas mazas mūra kāpnes, šauras ieliņas, zilas durvis, logu ailes, krāšņi ziedoši oleandri un citi krūmi, lieli puķupodi ar krāsainiem ziediem... PASAKA, PASAKA un vēlreiz PASAKA!!! Klīdām pa saliņu, fotografējām, uz katra stūra skanēja – oh un ah, cik skaisti un: paskaties tur, tur un tur! :) Tad devāmies ar to pašu kuģi uz Hidras salu, kurā nav nemaz automašīnu, pārvietošanās notiek ar kājām vai ēzelīša mugurā...šī saliņa bija mazliet atšķirīga, jo bija arī pelēkas mūra mājas. Uz salas senāk tika nometināti noziedznieki, bet tagad gluži otrādi - tā ir bagāto grieķu atpūtas vieta, atkal klaiņojām pa ieliņu labirintiem :) Ceļā uz pēdējo salu mūs uz kuģa cienāja ar gardām pusdienām – vīnu gan bija jāpasūta pašām, bet tas bija gards gan :) Grieķijai nav raksturīgi saldie vīni, vislabākie grieķu vīni ir 2006.gada, jo tad esot bijusi ļoti laba vīnogu raža. Un pēdējā bija lielākā Egīnas sala...tur jau atkal bija auto, bet visi arī ļoti daudz pārvietojās ar maziem motocikliem. Meitenes lepni brauca matiem vējā plīvojot :) Tad devāmies ar kuģi atpakaļ un Pirejas ostu, piesaulītē uz kuģa pat iesnaudos :) bija brīnišķīgi :) izdevās pat apsvilināties saulē :) Atpakaļ ostā bijām ap 19tiem vakarā, knapi paspējām uz vakariņām viesnīcā. Pēdējā dienā mums bija laimējies, ka tika koriģēts izlidošanas laiks un visa diena mums bija vēl brīva, lidostā bija jābūt tikai ap 18tiem vakarā. Tad devāmies uz Sunio ragu, kurš ir Atēnu apgabala dienvidos. Atēnām cauri devāmies pa respektablāko dzīvojamo rajonu, gar jūras krastu...kas tur bija par mājām, parkiem...brīnišķīgi! :) Ceļš uz ragu vijās gar jūru, starp pakalniem, uz abām pusēm bija skaisti skati, jūras līči, krodziņi, dažādi ciematiņi...Pašā ragā mūs sagaidīja pamatīgs kāpiens uz raga spici, kur bija atkal tempļa drupas un kailas klintis, agaves, skati lejā uz jūru, tik augstu, ka gandrīz galva reiba Tur bija krietni daudz brīvā laika, klīdām pa ragu, fotografējāmies, nokāpām lejā līcītī, pasauļojāmies un pat paspējām mazā zivju restorānā apēst, diemžēl, pēdējo grieķu salātu porciju...tā bija vēl gardāka, kā pilsētā....Mmmmm...un pie tam pamatīgi liela.... Un tad jau ceļš atpakaļ uz pilsētu, lidostu...un ap 23jiem jau bijām atpakaļ Rīgā... Labi, ka arī te Latvijā pa šo laiku bija atnācis pavasara ziedonis...tas atviegloja aklimatizēšanos :))

Grieķijas burvība...

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem