Piedzīvojumi Jūrmalā - ledus gabalu iznīcināšana un „Pašapmierināšanās” glezna

  • 2 min lasīšanai

Sākot Latvijas apceļošanas sezonu, devos vienas dienas ceļojumā uz Majoriem, Jūrmalā. Pilsētas muzejā iespējams iepazīties gan ar karsto vannu vēsturi, gan uzzināt, ka vīrieši no peldkostīmiem uz apakšbiksēm pārgāja 20.gadsimta sākumā vai gadsimta pirmajā pusē; tāpat ir ieskats bikini rašanās procesā. Iespējams gūt nelielu ieskatu linogriezuma un litogrāfijas (mākslas darbu radīšanās tehnikas) atšķirības, kā arī apskatīt Vilhelma Purvīša „Ziemu”. Secināju, ka muzejā aplūkojamajai Ingemāras Treijas gleznai „Pavasaris” būtu jāmaina nosaukums uz „Kolektīvā pašapmierināšanās” (aizbrauksiet, paši sapratīsiet).

Lieliski, ka Majoru un tuvējo vietu iedzīvotājiem mūžizglītības ietvaros ir iespēja reizi nedēļā mākslinieces vadībā bezmaksas nodarboties ar zīmēšanu un gleznošanu. Papīrs, krāsas u.c. piederumi gan jāņem līdzi pašam.

Ārpus muzeja manu uzmanību piesaistīja liela, pusovāla ēka, kuru ieskāva lielas un interesantu kompozīciju veidojošas metāla konstrukcijas. Izrādījās, ka tā ir sporta halle, kurā notika zēnu hokeja spēle. Spiežot pēc karogiem sporta sacensībās piedalījās komandas no Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas. Jāteic, ka manis redzētās komandas bija labas aizsardzībā, bet ar vārdu iesišanu tām vairāk veicās soda sitienu laikā. Ievelkoties soda sitienu izpildei (vai nu abas komandas iesita, vai abas pakāsa), ar klātesošajiem sākām jokot, ka puikas varētu turpināt spēlēt līdz pusnaktij. Iepriecina iespēja tik vienkārši piekļūt sporta spēļu vērošanai – atnācu, ieraudzīju, noskatījos.

Pēc spēles noskatīšanās tuvējā katoļu baznīcā varēja vērot, ka grēksūdzes tradīcija vēl ir dzīva un ka ne pārāk kuplajā apmeklētāju lokā es biju par kādiem 30 - 40 gadiem jaunāks par otru jaunāko apmeklētāju. Lai gan man kā bijušajam protestantam it kā vajadzētu būt uzmanīgam ar kritiku, un tomēr... daļa katoļu vēlas uzsvērt, ka arī katoļu baznīca tic vienam Dievam. Taču baznīcā publicētā lūgšana sargeņģelim skaidri rāda vismaz dažu katoļu atbalstu daudzdievībai. Monoteisms ir miris, lai dzīvo politeisms!

Pirms jūras apskates kādā jaukā Jūrmalas kafejnīcā sasildīju rokas un iekšas, dzerot tēju un psiholoģijas žurnālā lasot Valda Meldera interviju par vīriešiem. Pie jūriņas tiešām bija forši - šķidru ūdeni gan es redzēju labi, ja dažus litrus, toties ledus.... Ledus pletās tālu, bet es aizstaigāju tik kādu puskilīti. Pie ledus plākšņu krāvumiem sākās īstā jautrība - iesaku to visiem, kuri vēlas izlādēt emocijas, kaut ko saplēšot. Vienkārši ņem vienu ledus plātni un met pret citām un vēro nevienam nekaitīgo iznīcības procesu. Pēc tam gan paliek tāda nepadarīta darba sajūta:), jo apkārt redzami tik daudz nesagrauti sala veidojumi.

Izmantoju iespēju arī pastaigāties pa ledus kluču krāvumiem. Bija jāuzmanās, lai tajos neiesprūstu kājas. Savukārt citi cilvēki uz Rīgas jūras līča ledus slidoja! Slidu īpašniekiem šis laiks ir ļoti izdevīgs, jo tagad, kad daļa slidotavu jau ir slēgtas, var doties slidot uz jūru.

Iespaidu dažādībai saulrietu izdevās vērot no pamestas ēkas augstākā stāva. Iepazīšanās ar pašu ēku gan sagādāja vilšanos - ejot no viena dzīvokļa uz citu nebija gandrīz nekādu pārsteigumu un mierinājumu varēja gūt tikai cenšoties uziet oriģinālākos grafiti zīmējumus.

Un, jā, es dzirdēju dzeņa kalšanu.

P.S. Labprāt uzzinātu ieteikumus, ko vēl (ne)tālu no Rīgas derētu apmeklēt.

P.P.S. Prieks, ka šajā aprakstā varēju lieto vārdu „ietvari”, jo man darbā tas ir noliegts :( .



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais