Es, Sardīnija un kempings.

  • 2 min lasīšanai
Pāris gadus atpakaļ nolēmām ar skūteri braukt uz Sardīniju. Biju kopā ar puisi. Biju daudz dzirdējusi par salu skaistumu, bet īsti nespēju iedomāties, par ko ir runa. Mēs devāmies ceļā no Florences puses. Draugi teca, ka esam traki ar mazu skūteri doties cauri pus Itālijai. Vēl vairāk brīnijās, ka gulēsim kempingā. Es pirmo reizi bju nolēmusi gulēt arpus viesnīcas vai mājas telpām. Lieki stāstīt, kāds karstums valdīja jūlijā. Romā gaidijām kuģi vairākas stundas - Itālijā nekas nekad nenotiek laicīgi: cilvēki kavē tikšanās, sabiedriskais transports ierodas ar kavēšanos un kuģis nav izņēmums. :) Līdz kuģa atnākšanai izskatijām ostas pilsētu Čivitavekia, kas uz mani lielā karstuma dēļ neatstāja pilnīgi nekādu iespaidu. Kuģī mocijos ar jūras slimību; labi sākās brauciens. :O Pēc riktīgas kratīšanās ar skūteri pa Itāliju, braukšanu 5 stundas ar kuģi, dzīšanos ar skūteri līdz nākamajai mazajai ostiņai, kas mūs nogādāja ar mazu kuģīti Madalēnas salā un kempinga meklēšanu, nonacām pie mūsu telts, kad bija tuvu pie vieniem naktī. Dibeni bija sabeigti un muguras arī. Es sagurusi ievēlos matracī, kas bija mūsu lielajā teltī(to bija uzstādījuši draugi, kas tur bija brīvdienās). Cerēju atslēgties uzreiz, bet lika pagaidīt - kempingā apmetušies hipiji nolēma padauzīt bungas un padziedat. Sašutusi vārtijos pāris minūtes un lamīgā kārtā tomēr aizmigu. Nekad nebiju bijusi tik nogurusi. Atmodos no rīta tādēļ, ka biju visa slapja. Nodomāju, ka puisis būs pajokojies un uzgāzis man virsū spaini ūdens. Roku pirksti bija burtiski rievaini(kā tad, kad nosēdi ilgi vannā:P). Gandrīz uzreiz atskārtu, ka puisis nebija vainīgs, bet saule, kas spīdēja septiņos no rīta uz mūsu telts gan. Loģiski - ir nereāli novietot telti tā, ka visas dienas garumā uz tās nespīd saule. Lecu kājās un skrēju uz dušām. Tā sanāca, ka piemirsu, ka apkārt būs arī citi cilvēki - izmetos no telts puskaila! :O Ieraudzīju apstulbušu "kaimiņu", kas nebija gaidījis tadu puspliku vāravu. Pati dusmīga par savu vieglprātību devos tālāk. Liels bija mans pārsteigums, kad atklāju, ka no dušas man uzgāzās virsū tikai auksts ūdens. Spiedziens apstājās uz lūpām. Šaušalīgi dīvaini bija iznākt no dušas un redzēt apkārt jaunus puišus, kas pavisam nekautrīgi, plati smaidot, skatijās uz tevi. Sapīkusi iegāju teltī un sapratu, ka atvēsinošā duša maz ko līdz šādā karstumā - biju jau atkal slapja. Apsēdos izmisusi uz krēsliņa un nodomāju: "Mans dievs, un ta būs visas nākamās 7 dienas: sveši cilvēki ap telti, kas trokšņo; karstums no agra rīta un auksta duša!" Sāku gandrīz skaitīt stundas, kad dosimies atkal prom. Puisis neļāva sašļukt - cēlāmies un devāmies meklēt, kur peldēt. Kad atradām vienu pludmalīti, tad man atkārās žoklis. Apstājos un sastingu. Skatījos no tada kā kalniņa uz leju. Nespēju aptvert, ka redzu to, ko redzu - ko tadu biju redzējusi televīzijā un filmās: ūdens tāds zaļgani zils, jahtas netālu no krasta, kas piestājās un no kurām tūristi leca laukā, lai nopeldētos. Tīrajos ūdeņos varēji redzēt jahtu dibenus un jūras ar! Un tieši tobrīd man pārgāja raizes par karstumu, par cilvēkiem un auksto ūdeni. Es pavadīju neaizmirstamu nedēļu Madalēnas siltajos, zili-zaļjos ūdeņos, kurās netālu no krastiem lēni šūpojās jahtas. Par telti vairak patiešām nedomāju, jo mēs tajā tikai gulējām naktī un tad braukājām meklējot nomaļas pludmalītes, kurās varējam kaili skraidīt - nu gluži vai kā filmā "Zilā lagūna"! :) Pilnmēness naktī arī nopeldējāmies(kas par romantiku!). Bijām kā aptrakuši no vēlmes redzēt pēc iespējas vairāk pludmales un nebija laika pat apskatīt pilsētiņu... Vārdos jau nevar ietērpt to, ko redzēju, bet iesaku jums aizbraukt. Un ja runāju par kempingu, tad varu pateikt, ka tas ir ne tikai lēts variants, bet noder vienai citai lietai - notievēšanai. :D Jā, patiesi! To septiņu dienu laikā nepamanīju nemaz, ka nometu 3 kg! Laikam jau karstums un sauna teltī darīja savu un ņemšanās pa ūdeņiem arī. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais