Kontrastu valstība Sarkanās jūras krastā

17.03.2013
6 min lasīšanai
45 foto

Sevi uzskatu par diezgan pieredzējušu pasaules apceļotāju, galu galā līdz šim esmu bijis visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktīdu, tomēr nekad nebija gadījies būt Latvijas tūristu tik iecienītajos galamērķos kā Ēģipte un Turcija. Nu neiekarota palikusi tikai Turcija, jo februāra vidū atvaļinājuma nedēļu pavadīju Ēģiptes kūrortpilsētā Hurgadā, kas atrodas pie Sarkanās jūras. Nebaidīja arī galvaspilsētā Kairā notiekošie nemieri, turklāt Ārlietu ministrijas mājaslapā ceļotājiem pieejama detalizēta informācija par “riska zonām”. Aizsteidzoties notikumiem priekšā – esot Hurgadā, par nemieriem var uzzināt tik daudz, cik vietējie televīzijas kanāli par tiem ziņo. Ne vairāk. Brauciens tieši uz Ēģipti bija vairāku apstākļu sakritība, tāpēc šoreiz ne tik daudz par Senās Ēģiptes vēsturi, piramīdām, tempļiem vai beduīniem, bet gan par dzīvi klasiskā Sarkanās jūras kūrortā. Bez incidenta neiztiekam Dažādu Latvijas tūrisma firmu piedāvājumi uz Ēģipti interneta vidē atrodami ļoti daudz, tāpēc, ja negribat pārmaksāt, labāk neķert to, kas pagadās, bet rūpīgi izpētīt dažādus variantus. Sākumā biju domājis, ka mitīšu trīszvaigžņu viesnīcā, kuras cenā iekļautas brokastis un vakariņas, taču vēlāk pārliecinājos – izvēle par labu četru zvaigžņu viesnīcai “Aladdin Beach Resort” ar opciju “viss iekļauts” bijusi pilnīgi pareiza. Tāda uz nedēļu izmaksāja nedaudz vairāk par 350 latiem. Laiks doties ceļā. Kādas februāra sestdienas dienas vidū ar kompānijas “Smartlynx” lidojošo “Airbus 320” atstājam Rīgu, lai pēc piecu stundu lidojuma nokļūtu Hurgadā. Ēģiptē laika josla sakrīt ar Latviju, tāpēc ķermeņa bioloģiskajam pulkstenim laika starpības maiņa iet secen. Nevar nepieminēt, ka teju 200 cilvēku pilnajā gaisa kuģī gadās arī incidents – kāda krievu tautības sieviete izdomājusi, ka tualetē uzsmēķēs, pārliecināta, ka tur dūmu detektoru nav. Protams, tas ļoti sanikno pilotu, kurš vainīgajai piedraud ar policijas iecirkni, tiklīdz lidmašīna būs nosēdusies. Visticamāk šoreiz gan iztika tikai ar draudiem. Lidmašīnā, “uz aci” skatot, puse sarunājas latviski, puse – krieviski. Vajag vīzu Kad ierodamies galamērķī, ir pulksten seši vakarā, taču vēl jānokārto formalitātes lidostā. Jāatceras, ka Ēģiptē vajadzīga vīza, kas jāiegādājas turpat lidostā. Tā maksā 15 ASV dolārus, taču, ja gribat, lai pašam “nav nervi par to jābojā”, to var izdarīt arī lidostas apkalpojošais personāls, bet tad tas maksā par diviem dolāriem vairāk. Izvēlos dārgāko variantu un nemaz nenožēloju, jo anketa, kas nāk papildus vīzai, tiek aizpildīta fenomenālā ātrumā. Pēc tam, izejot pases kontroli, lidostas koridorā sagaida attiecīgā tūroperatora gids un sasēdina atlidojušos pa autobusiem, kuri jau tālāk nogādā ceļotājus viesnīcās. Ceļš līdz viesnīcai nav tāls – pieci kilometri. Tumsā diez ko daudz saskatīt gan neizdodas, bet prieks ir, vienalga – ir vasara un ir silts. Jau devīto reizi Hurgada atrodas 500 kilometru uz dienvidaustrumiem no Kairas. Šurp tūristus vilina saulainais laiks visa gada garumā, nebeidzamās pludmales uz tuksneša kalnu fona un lieliskās iespējas nodarboties ar sērfingu un niršanu. Piemēram, lidmašīnā satiktie tautieši stāsta, ka dodas šurp jau devīto reizi. Tieši uz Sarkano jūru, jo te esot ideāla vieta, kur nodarboties ar visu veidu ūdenssportu. Vēsturiski pati Hurgada izaugusi no maza zvejnieku ciematiņa, bet tagad tajā ir vairāk nekā 200 viesnīcu piejūras teritorijā vien, taču pilsēta vēl paplašinās. Tiesa, Hurgadā nekādus unikālus arhitektūras pieminekļus neieraudzīt, mājas ir standarta tipa, vietām jau diezgan nolaistas un nesakoptas. Vispār netīrība ir liela, lai neteiktu – tā redzama uz katra soļa. Ja gribat iegādāties suvenīrus, tas gan netraucēs. Iepriecē arī tirgus, kur, piemēram, kilograms zemeņu maksā apmēram dolāru. Un atcerieties, ka vienmēr vajag kaulēties par cenu, tas šeit ir kā likums. Dažreiz no sākumcenas var nokaulēt pat 75 procentus. Ēd un dzer, cik gribi! Viesnīca “Aladdin” atrodas tieši pie Sarkanās jūras, tā ir tipiska četrzvaigžņu mītne, ņemot vērā, kā tiek klasificētas viesnīcas šajā valstī. Numuriņi ir ērti un lieli – vai nu ar balkonu, vai terasi. Nav jābrīnās, ja istabiņā būs kādi trūkumi – reizēm “streiko” vannasistabas duša, reizēm ūdens pil no krāna. Tieši šo iemeslu dēļ zinātāji iesaka izvairīties no klasi zemākām viesnīcām, kur dažādas ķibeles var piemeklēt daudz biežāk. Citādi gan – viesnīca vilties neliek. Cenā iekļautas trīs ēdienreizes – brokastis, pusdienas, vakariņas, turklāt bāros pie baseina un pludmales bāros vēl par brīvu ir lenčs jeb vieglas uzkodas, piemēram, salāti, burgeri, frī kartupeļi. Visās ēdienreizēs un arī vienkārši tāpat pieejami bezmaksas dzērieni – kafija, sulas, atspirdzinoši dzērieni, alus, rums, vīns. Dzer un ēd, cik vēderā lien! Jāmaksā ir vien par svaigajām sulām vai tad, ja viesnīcās diskotēkā pēc pulksten 23 gribi ko grādīgu. Tikmēr gan bāros var joprojām dzert par brīvu līdz pulksten pusvieniem pa nakti. Ēdiens ir labs, bet piedāvājums gan visai vienveidīgs un pēc dažām dienām jau nedaudz sāk apnikt. Daudz rīsu, dažādu gaļas ēdienu, dārzeņi, augļi, salāti, arī saldumi. Toties ir arī gaļa, kas tiek cepta uz dzīvās uguns. Katru dienu katram uz numuriņu atnes arī trīs dzeramā ūdens pudeles, jo krāna ūdeni uzturā lietot nav ieteicams. Strādā tikai vīrieši Viesnīcā par izklaidi jau no agra rīta rūpējas tā dēvētā animatoru jeb izklaidētāju komanda. Tā ir sešu, septiņu jauniešu grupa no dažādām Eiropas valstīm, kas vada rīta vingrošanu, ūdens aerobiku, piedāvā spēlēt ūdenspolo, volejbolu, pludmales futbolu, bet vakarā viesnīcā vada “show time” – rāda deju priekšnesumus, muzicē, vada uguns šovus utt. Pieejams arī SPA centrs, kur masāžu cenas ir robežās no 30 līdz 100 dolāriem par stundu. Izmēģinu lētāko variantu un uz stundu nokļūstu “paradīzē”. Darbojas arī valūtas maiņas punkts, kur ASV dolāru maina pret 6,5 Ēģiptes mārciņām. Pieejams arī bezmaksas seifs, kur atstāt dokumentus, jo par viesnīcā pazaudētajām mantām administrācija atbildību neuzņemas, tas šeit nobrīdināts strikti. Traucē tas, ka viesnīcā darbojas kondicionieris, bet laukā gaiss ir silts. Līdz ar to pastāvīgā temperatūras maiņa daudziem rada iesnas – pat Latvijā šajā ziemā nesastapu tik daudz iesnainu cilvēku kā šeit. Viesnīcas personāls ir vīrieši. Ne recepcijā, ne citur vietējās dāmas nesastapt. Darbs skaitoties prestižs, uzzinu no kāda vietējā. Daudziem ēģiptiešiem darbs ir zemi atalgots, daudziem izglītības nav vispār, tāpēc – ja ko māki un strādā tūrisma industrijā, kaut par apkopēju, tas nebūt neesot slikti. Maldīgi domāt, ka februārī šeit būs +30 grādu karsts katru dienu. Dienas vidū tiešos saules staros tā arī ir, bet no rītiem pirms pulksten deviņiem vai vakarā pēc pulksten septiņiem paliek vēss – tikai ap +17 grādiem vai zemāk, un vējainākā laikā prasās pat pēc plāna džempera. Dienas vidū gan saules stari ir tik spēcīgi, ka apdegt var ļoti ātri, pat nemanot. Bēdīgais skats, arī man, atklājās jau pirmās dienas vakarā pēc dušas. Ātri sapratu, ka ar sauli šeit jokus dzīt nevar. Līstot reti, ļoti reti, labi ja dažas reizes gadā. Savukārt ūdens jūrā februārī ir ap +20 grādiem, turklāt – dzīvs sāls. Patiesībā secinām, ka vislabāk tomēr ir braukt marta vidū, nevis februāra vidū. Mana ceļojuma nedēļā dažas dienas pūta tik spēcīgs vējš, ka pat sulas glāzes no galdiem lidoja. Pludmales dvieļus līdzi ņemt nevajag, viesnīcā izsniedz kredītkartei līdzīgu priekšmetu – dvieļu karti. Ar to katru dienu tiek izsniegts dvielis, ejot uz pludmali. Ja nozaudēsit, jāmaksā sods – astoņi dolāri. Koraļļu ekskursija Jau nākamajā dienā pēc ielidošanas attiecīgā tūroperatora gids piedāvā ekskursijas. Tādu Hurgadā ir ļoti daudz – vairāk nekā 50. Klasificēt var trīs veidos – saistītas ar tuksnesi un beduīnu priekšnesumiem, ar ūdeni vai ar vēstures izzināšanu. Lētākās maksās ap 30 dolāriem, dārgākās – jau pāri 100 dolāriem par dienu. Vidēji par 50 dolāriem tādā labā vienas dienas ekskursijā aizbraukt var, tajā ceļotāju arī padzirdīs un paēdinās. Arī par ekskursiju cenām kaulēties noteikti vajag, neķerot pirmo – tā būs liela kļūda. Mans paziņa šādā veidā zaudēja 20 dolārus. Par 40 dolāriem izvēlos ekskursiju uz koraļļu salām un rifiem. Te ir ideāla vieta snorkelēšanai, ūdens ir tik dzidrs, ka tam var redzēt cauri, bet zem tā paveras dzīvības un krāsu pilnā zemūdens pasaule. Vēlāk piestājam pie tuksnešainas salas ar balto smilšu pludmali, šeit mūs cienā ar sātīgām pusdienām. Sauļojamies, peldamies un klausāmies gida stāstītajā. Interesanti, ka šajā ekskursijā no Latvijas biju vienīgais, man apkārt krievi un ukraiņi, bet jaunas pazīšanās ir interesantas, turklāt šeit valstu politiskos procesus neapspriežam. Serviss perfekts – viss, no iekāpšanas autobusā pie viesnīcas līdz atpakaļceļam, norit nevainojami un precīzi. Jārēķinās, ka teju katrā ekskursijā kādas vietējās firmas pārstāvji fotografēs un filmēs visas dienas garumā, pēc tam piedāvājot iegādāties diskus. Ja nopirksit, tos atsūtīs uz viesnīcu dienu vēlāk. Nedaudz pakaulējoties par cenu, iegūsit savā īpašumā daudz labu foto. Ekskursijas nav jāpērk tikai no attiecīgā tūroperatora, viesnīcā darbojas arī vairākas firmas. Kur lētāk, tur arī jāpērk. Tikai nepērciet no apšaubāmiem tirgoņiem kaut kur uz ielas! Krievijas elpa Hurgadā pārliecinoši lielākā tūristu daļa, nebaidos teikt – pat 90%, ir Krievijas pilsoņi. Šo valodu šeit dzird ik uz soļa, arī atsevišķas norādes var būt krievu valodā. Ja nevarat to pieņemt – labāk brauciet citur! Ne jau visi krievu tūristi uzvedas izaicinoši un nekaunīgi. Bet pārsvarā gan paliek atmiņā tie mirkļi, kad kāds krievu nekauņa piešķiļ cigaretei uguni turpat blakus grilam, uz kura pavārs cep gaļu. Visvairāk un uzkrītoši no krievu tūristiem mana attieksmi “esmu samaksājis, tagad esmu karalis”. Bet samaksājuši jau ir visi – arī vācieši, angļi, holandieši, latvieši. Parunāt gan sanāk arī ar krieviem – uzzinu, cik slikts ir prezidents Putins un politiskā situācija Maskavā vai aukstums Sibīrijā. Starp citu, viesnīcas teritorijā ir arī krievu pludmales restorāns, kur, piemēram, pelmeņus var iegādāties par astoņiem dolāriem, bet soļanku – par trim dolāriem. Īpaši labi šai bodītei bizness nesekmējas, jo dažus soļus tālāk viesnīcas ēdieni ir par brīvu. Kā stāsta gids Ahmeds – ja zini krievu valodu, darbu Hurgadā atrast ir elementāri. Jau pašā sākumā mani pārsteidza fakts, ka visi gidi ir krievu valodā runājoši vietējie. Un visai labā krievu valodā runājoši. Paši gidi raujas strādāt kūrortos, jo šeit tiem maksājot uz pusi vairāk nekā Kairā par tādu pašu darbu. Daudz kas no Ēģiptes palika vēl neapskatīts un neuzzināts, arī avīzes slejās visu nav iespējams ietilpināt. Taču, ja gribas Latvijas ziemu uz nedēļu vai divām iemainīt pret peldi Sarkanajā jūrā, Ēģipte noteikti neliks vilties.

Kontrastu valstība Sarkanās jūras krastā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem