Gandrīz krimināls "All inclusive".
|
ieva puķīte
|
Tuvojas jaunā sezona ar visiem karstajiem un vilinošajiem ceļojumu piedāvājumiem, kur bāliem eiropiešiem braukt uz siltajām zemēm tikt tuvāk tik reti redzamai saulei, visu dienu mērcēties baseinā un pēc iespējas vairāk izbaudīt no "all inclusive" piedāvātiem ēdieniem, un galvenais jau dzērieniem. Pati veselu mēnesi nostrādāju četru zvaigžņu viesnīcā Grieķijā, Kos salā kā animators (pa dienu pieskatīju un vadīju nodarbības hoteļa viesu bērniem, vakaros veidojām izklaides šovus) , tāpēc nolēmu padalīties par ikdienu, kas bija smieklīga, brīžam šokējoša, piedzīvojumu pilna.
Foto: dažas bildes no septiņiem darba mēnešiem Atēnās
Lieliskā Grieķija
Griekijā, Atēnās ierados 2012. gada janvāri, lai sešus mēnešus piedalītos Eiropas Savienības finansētajā Brīvprātīgā Darba programmā: veidotu video un foto sižetus par nevalstiskajām organizācijām Atēnās, kopīgi ar savu uzņēmējorganizāciju veidotu un vadītu starptautiskus jauniešu projektus, kā arī uzņemtos iniciatīvu jauniešu darbā. Septiņu mēnešu laikā apceļoju Grieķiju un daudzas tās salas, iemācijos valodu, projektu vadību, ieguvu neskaitāmi daudz jaunu paziņu. Par katru ceļojumu varu uzrakstīt atsevišķu stāstu, ko arī esmu ieplānojusi darīt, bet tagad par, manuprāt, ļoti aktuālu tematu, jo šobrīd redzu ļoti daudz piedāvājumus Latvijas mājas lapās doties vasaras sezonā darbā uz Grieķiju. Ceru, ka mans raksts noderēs jaunajiem kandidātiem.
Pēc Atēnās pavadītajiem septiņiem mēnešiem, uz projām došanāsbrīdi, kad ir programmā paredzēta brīvbiļete atpakaļ, man uzrodas piedāvājums – palikt Grieķijā, Kosas salā līdz oktobrim un strādāt par animatoru. Vieta ir līdzīga paradīzei zemes virsū, klimats ir vienkārši vienreizējs, pie tam varu praktizēt vācu un grieķu valodas, divi mēneši neko daudz neizmainīs: galu galā, agrāk vai vēlāk paspēšu uz Latviju atgriezties! Protams, piekritu.
Kosas sala atrodas gandrīz pie Turcijas robežas un ir interesanta ne tikai ar savu dziedniecisko klimatu: tajā ie dzimis un darbojies slavenais sengrieķu dziednieks un ārsts Hipokrāts, jau sendienās šeit atradās Asklēpija svētnīca. Šeit ir joprojām darbojoši termalie avoti, kuros praktizēt SPA. Arī vēsturiski šī sala bijusi nozīmīga kristietības izplatišanai.
Foto: saulriets no balkona loga Kosas salā
Ali Babas šovs
Ierodoties, mani kā mazu bērnu apber ar konfektēm: gardas pusdienas, hoteļa vadītājs pats ilgi stāsta par brīnišķīgo izvēli, it visu, kas būšot vajadzīgs, sagādās. Hotelī paliek aptuveni 800 cilvēku vienlaicīgi, pārsvarā vācu, nīderlandiešu vidēji situētas ģimenes ar bērniem, šis ir klusais "vācu tūristu" hotelis, nekādi dzerstiņi te nenotiek, visa ģimene tā teikt vismaz gadā vienu nedēļu pavada kopā kopā bez raizēm. Apsēdina, lai dzeru frappi (baltu kafiju ar ledu) un skatos, kā mani jaunie kolēģi veic savus animatora ikdienas pienākumus: saulē pārcepies tunisietis Ali Baba atraktīvi vada ūdens fitnesa nodarbību: pie diskotēkas skaļuma mūzikas uz baseina malas kā uz goda podestāla demostrē visai primitīvas aerobikas kustības, ko bars vidējās paaudzes sieviešu, saulē mazliet iedegušas, sārtas kā vēzīši, formu ziņā ne gluži kā no žurnāla vākiem, aktīvi mēģina atkārtot. Nodarbības beigās visi sadodas rokās un gar baseina malu nodejo sirtaki, grieķu nacionālo deju, kuras beigās visi sajūsmā kliedzot lec ūdenī. Nevaru īsti saprast, vai tā ir saule, kas, savādāk šīs cienījamās un konservatīvās vācu dāmas ir padarījusi mazliet draiskas, vai tā ir tunieša, šī "Doktors Love afer Midnight", kā viņš pats sevi vēlāk nodēvēja, harizma. Prātoju, uz ko gan esmu parakstījusies, un skatos uz zilo jūru, kas kā vienmēr, fascinē. Notiek viss, kā tam jānotiek, sevi mierinu. Nu arī mana kārta, Ali Baba, īstajā vārdā Huseins, visā cienībā mani aicina aprunāties. "Es pēc pirmā acu skatiena redzu, ka tev viss savās vietās!" šis uzsāk, "Mēs būsim komanda! Tu darīsi visu, ko es teikšu. Neklausi nevienam citam, es esmu tavs boss!" Ak man' dieniņ! Nopietni?! Nu labi, neesmu jau vairs padsmitniece, kas šitā ļaus ar sevi apieties, bet nu labi, visādi dīvaiņi redzēti, darīšu savu cienījamo animatora darbu un ignorēšu viņa arābisko mentalitāti. Seko nākamais šoks: "Atpūties tagad, jo pēcpusdienā mēģinājums. Dejosim Maikla Flatlija "Lord of the Dance" vienkāršotu variantu, vakarā jāuzstājas!" Opā! Neesmu dejojusi veselu mūžību un te uzreiz - uz skatuves pusstundu ilgā šovā! Šī diena patiešām ir dīvaina!
Atēlā: Ali Babas šovs
Ja kādreiz ir bijusi šī lieliskā un neatkārtojamā iespēja strādāt kopā ar no islama valsts nākušiem vīriešiem, protams, pirmās domstarpības nebūs vis profesionalitātes vai valodas dēļ, bet gan mentalitātes raisītas. Viņiem patīk pavēlēt un sieviete nav cilvēks , bet gan objekts, ko komandēt. Uh, kā man tracināja šis melnais pāvs ar savu pārliecību, ka viņš zina visu par visiem vislabāk. Otrs moments - vēlme vienmēr kaut ko noandalēt. Hotelī ir tada sistēma: mums ir jāvalkā formas krekliņi ar uzdrukātu savu vārdu, kurus mums visādi jāmēģina pārdot arī viesiem: pieejami visi izmēri, dažādas krāsas, aizmugurē palmas saulrietā ar uzrakstu "Kos, Greece", priekšā "Geia Sou" ("Sveiki" gr.val.) un vēlamais vārds, ko mēs veikli ar gludekli paši piecās minūtēs varam uzcept, 15 eiro! Pieņemam ne tikai mātes ielikto vārdu uzdrukas, bet arī visādas citādas kombinācijas, kā piemēram "Sexy Tourist", "Crazy Chicken", "Malaka" ("muļķis" gr.val.) utt. Nu un man papildus pienākums pārdot šādus pēc iespējas vairāk mana arābu bosa uzraudzībā.
Patīkamais ar lietderīgo
Tātad šāda ir mana ikdiena: no 10:00 - 12:00 novadīt bērnu klubiņu (katrai nedēļas dienai sava aktivitāte: akmeņu apgleznošana, pirātu diena, krelles no makaroniem, olimpiskās spēles utt.), tad pauze ar pusdienām un sīkiem ikdienas darbiņiem, dažreiz peldi jūrā, no 15:00 - 17:00 otras tematiskās bērnu nodarbības. Bērni visāda vecuma, sākumā grūti atrast kopīgu valodu vārda vistiešākajā nozīmē, jo parasti pārraudzībā ir ap 20 ķipariem sākot no 3 līdz 15 gadu vecumam, kas runā katrs savā unikālajā tikai savā vienīgajā vācu, flāmu, franču, grieķu, itāliešu, krievu vai angļu valodā. Nu labi, runāšu angliski un/ vai savu reiz skolā apgūto primitīvo vāciu un visu rādīšu. Visumā tomēr kaut mistiskā veidā bērni lipa apkārt un nāca dienā pa diviem lāgiem, visas nedēļas garumā. Bija pat tādi, ar kuriem pat teikumu nemācēju sastādīt (no Nīderlandes), bet tik ļoti visur piedalījās, ka, braucot prom uz atvadām nesa dāvanas.
Foto: manis vadītais bērnu stūrītis
Vakarā, precīzi 20:00, tieši ap saulrietu, sākam bērnu disko. Tas nozīmē sejas apgleznošanu un tad visiem sadodoties čukčukbānītī un vēlāk uz skatuves aplī nodejot Eiropā atpazīsamas bērnu rotaļu dziesmas. Ja tagad prasīsiet novadīt bērnu ballīti, spēšu to aizvērām acīm, tik ļoti man tā horeogrāfija un dziesmas ir palikušas atmiņā, kas katru vakaru atbalsojās vismaz divu kilometru attālumā izdegušajā Kosas salas apkārtnē. Bērnu balīte beidzās ar vecāku saukšanu uz skatuves un vienmēr topā esošo Bolivudas dziesmu "Yara Yara" un grieķu "Opa Opa" nodejošanu Ali Babas vadībā. Šīm abām dejām nelīdzinās neviena manis redzētā. Tas ir tāds mistrojums. Pēc šī vienmēr sekoja šovs: mūsu iestudētas vienkāršas dejas, karaoke, teātra skeči, dziesmu playbacki, vakara kvizi, super sievietes, vīrieša, pāra noteikšana, bingo utt. Ap 23:00 "balagāns" bija beidzies un vēl pusstundu mums bija jādejo, lai veidotu pūli, jāaicina viesi pievienoties disko.
Pirmā nedēļas aizgāja uz urrā! Paspēju ne tikai atdzīvināt bērnu klubu ar visādiem dekoratīviem zīmējumiem un jaunām idejām, novadīt bērnu diskotēkas, bet arī iemācīties nodziedāt Witnijas Hjūstonas "I will always love you", iestudēt lomas teātra skečos, vācu valodā novadīt vakara jautājumu – atbilžu šovu, un iegūt bariņu jaunu paziņu. Apzināju tuvākos salas miestiņus, galvaspilsētu, kafejnīcas, salas pludmales. Salīdzinot ar iepriekš Grieķijā redzēto, šī likās kā kolonija visu gadu pie datoriem nosēdējušiem darbarūķiem, kas grib godīgi atpūsties.
Foto: viena no Kosas salas pludmalēm
Eirokokteilis
Nu un šeit nāk stāsta interesantākā daļa. Nevar taču būt viss tik paredzami un jauki. Pēc nedēļas boss sāka kļūt piekasīgāks – nedrīkst vairāk tik daudz tērēt ūdeni dušā, nedrīkst ēst no tiem dārgajiem ēdieniem restorānā, nepeldēties viesiem paredzētajā pludmalē, brīvajā dienā nerādīties nevienam acīs, brīvās stundas pavadīt izdekorējot visu bērnu klubiņu, nebarot kaķus, veļu mazgāt tikai agri no rīta utt. Vienu vārdu sakot, disciplīna!
Kā kronis visam vēl pēc nedēļas nāca klajā paziņojums – hotelis vairāk nevarot atļauties maksāt tik, cik sākumā solīts, bet gandrīz uz pusi mazāk. Sāku uzmanīties un sekot līdzi, iekšēji starp hoteļa vadītājiem izveidojusies mazliet saspringta situācija, iemeslu nezinu. Hoteļa menedžeris piekasās arī Ali Babam, ne reti dzirdu viņus strīdoties un viens otru saucot par "Malakām" (gr. val. "muļķis" ļoti izplatīts lamu vārds Grieķijā). Nu labi, vismaz Huseins ar savu andeles spēju mācēs turēt animatoru algas likmi.
Līdzšenējā kolēģe jau strīda sākumā sazvanās ar paziņu - negribot kasīties, pārvākšoties strādāt uz citu hoteli, tur tikko vieta atbrīvojusies. Uzsāku sarunas, visi man atvainojas, piesola, ka samaksās visu solīto, viss ir kārtībā, lai nemaz nedomāju iet prom. Pēc trīs dienām atnāk jauns kolēģis – puisis no Polijas, pēc izskata tāds, kuru satiekot vientuļā ielā, labāk ietu ar līkumu, bet šis būšot jaunais jogas un ūdenspolo skolotājs. Vienu vārdu sakot, ļoti slidens tips.Jau pirmajā tikšanās reizē sāka grābstīties, kur nevajag. Saprotu, ka ar viņu baigi diplomātiski un tikai pa labam. Viņam, protams, patīk iedzert un kā kompāniju viņš vienmēr grib izvēlēties mani. Nu ok, varbūt tiešām diplomātiskā veidā izdomāt iemeslu, lai samaksā par nostrādāto, un tad prom! Ar vienu vājprātīgo melno piparu pietiek, tagad vēl viens! Neko, kā īsta biezādaina austrumeiropas sieviete, neņemu nevienu galvā un daru pēc labākās sirdsapziņas sev uzticētu pie reizes brīvajos brīžos turpinu iepazīt salu, peldēt, sarunājos ar tūristiem, no kuriem daudzi ir ļoti jauki un inteliģenti, labi, ka manā īpašumā ir elektroniskais grāmatu lasītājs Kindle, garlaicīgi nav. Bet neko, kompānijas pēc kādu reizi arī varu pievienoties mana jautrā jaunā kolēģa monologam. Nu tad vienā reizē, kad šis bija iešāvis pavairāk, sākās stāsts par to, kā viņš šeit nokļuvis. Izrādās, viņu meklē policija Polijā par farmāciju bankas kontu uzlaušanu! Tas viņa ar brāli “privātais bizness” – viņam mārkatings, brālim IT. Ja kāds ko uziet, uzrādītos mana jaunā pudeles brāļa Polijas domēna adrese, paroles, epasts utt. Tāpēc šis jau zina – Grieķijā policija tikai dzer frappes, te ir neitrāli droša zona, kur noslēpties, darbā pieņemts bez līguma, ieradies no Atēnām, kur pēc lidostas ID nekur nav prasīts. Te arī tik daudz bēgļi no Turcijas, ka ar šitādām lietām neviens nekrāmējas.
Tikmēr calim kontā plūst nelegālie zlotu tūkstoši. Policija Polijā esot viņu jau uzgājusi un tur aizdomās, bet neko īsti nevar izdarīt bez pratināšanas un drošiem pierādījumiem, kamēr viņš nav savā valstī. Atmaskošanu traucē arī fakts, ka viņa tēvs ir labākais zobārsts rajonā, un viņa pastāvīgie klienti - rajona menti. Tā nu šeit, nevienam neko nenojasot, šis sēžot un gaidot, kad par 5 tūkstošiem viņa draugs uztaisīs un reģistrēsviņam jaunu pasi ar citu vārdu un uzvārdu, tikmēr – vasara Grieķijas kūrortā un hasa la vista! Hoteļa boss neko nenojauš, pats bija samaitājis attiecības ar vecajiem darbiniekiem un lauzis līgumu ar kompāniju, pieņem šo dīvaino poli tādu, kāds ir. Lai neraisītu liekas problēmas, savu darbu viņš tiešām kā animators paveic normāli.
Saprotu, ka brīžam zināšanas tiešām ir spēks, zinu viņa vājo vietu. Bet tas vēl nav viss, ko viņš iedzēris sastāsta. Šis ir izdomājis uzdarboties arī šeit. Un man esot jāpalīdz. Padomā viņam aptīrīt Ali Babu. Arī viņš šo uzlecošo kino aktieri neieredz un ar aizdomām skatās uz visu lielo summu, ko ikdiena ienes no seksīgajiem tēkrekliem. Nu vidēji rēķinot, viņam kaut kur istabā vai seifā jābūt ap septiņiem tūkstošiem: darba algai plus tēkreklu biznesā iegūtais. Šis jau izdomājis, man tik jāpiekrīt būt sievietei - pavedinātājai pludmalē , kamēr viņš aptīra tunisieša istabu. Nu, varu improvizēt, galvenais noturēt uzmanību uz pusstundu. Un pēc tam - kā pēc plāna abi ar viņu notinamies. Man, protams, pienāksies puse no summas. ĀRPRĀTS! Viņam tas liekas, ka ir normāli, vai ka es esmu idiote ?!!
Okeeej! Protams, ka es iekšēji pilnīgi un galīgi nepiekrītu, bet tajā brīdī notēloju vēso. "Jā džekiņ, bet piedomā vēl par plānu B!" Tikmēr apdomāju, kuru no trīs variantiem izvēlēties - kā krievu spiegam ārzemēs iet tik tālu, kamēr pieķeru viņu nozieguma vietā un izsaucu policiju, pasūtīt viņu trīs mājas tālāk un dzīvot it kā nekas nebūtu noticis , vai vienkārši tīties prom.
Nošķiros par labu trešajam variantam. Tomēr viņs ir diezgan lādzīgs, gan jau ar laiku nāks arī gudrība. Bet man, protams, vispirms jāsaņem alga, kas ir nākamais challange. Divus tipiņus jau visādi tinu ap pirktu, lai neuzvedas nepiedienīgi, tagad vēl ar hoteļa menedžeri jātiek galā!
Skaidri un gaiši, mazliet pietēlojot pasaku - esmu jau nostrādājusi tik ilgi, ka esmu pelnījusi algu par pirmo mēnesi, turklāt man nav vispār naudas pat higiēnas precēm! Labi, labi, mēģinās ko darīt lietas labā. Bet citos hoteļos izmaksājot tikai oktobrī, kad beidzas sezona! Kā tad, gaidīšu oktobri! Ja nerīkošos, nebūs viņam līdz tam laikam pat dārza lejamā šlūtene palikusi, polis būs aizsūtījis pārdot!
Attēlā: stāsta autore (no kreisās) kopā ar ģimeni no Šveices
Pēc nedēļas savu sūri pelnīto naudu saņemu. Laiks ir paskrējis nemanot, bet ilgāk uzkavēties es nudien šeit negribu. Sakrāmēju koferi, un, nevienam nesakot, izdevīgā brīdī aizlaižos. Jau tā visu ceļu līdz Atēnām jūtos krimināla un vajāta, nezinu, kur būtu likusies iesaistoties visā tajā naudas zagšanas padarīšanā! Nervi jātaupa (vai jārūda?!).
Nezinu, varbūt pārāk sabijos, bet neko nenožēloju, bija ļoti jautri pavadīts laiks! Atēnās satiekos ar paziņām un es nebeidzu stāstīt smieklīgos atgadījumus. Pilsētā augusta beigās ir +45 grādi un jūtos kā mikroviņļu krāsnī. Pēdējais laiks braukt mājās! Arī tur ir vesels stāsts, jo cenas no Atēnām uz Rīgu ar pārsēšanos ir divkārt augstas kā no tuvās Stambulas, kur iet tiešie reisi, tāpēc nolemju ar autobusu vēl paildzināt ceļu un braukt uz Turciju.
Neesmu saglabājusi pārāk daudz bildes un nevēlos arī publicēt, jo pārsvarā tajās redzami cilvēki, kuru anonimitāti vēlos paturēt. Sevišķi poļu čomu, nezinu, kā viņam vēlāk gāja!
Vēl links uz manis veidotu You Tube video, ko Huseins palūdza, lai pāris vakaros safočēju un uzlieku slide šovā, tādā arābu stilā, ārprātīgi cheezy, bet nu enjoy!