9 dienas Rumānijā

09.03.2013
6 min lasīšanai

Ilgi domāju kur, lai rudenī tā smuki paceļo, ņemot vērā, ka gribas ko jaunu un nedaudz nepieradinātu, protams diženi netērējoties un pie fakta, ka jāceļo vienai pašai! Izpētīju visus variantus, kur nevajadzētu šķiest naudu par nezināmām viesnīcām, bet būtu paziņas, kas labprāt izmitinātu un dotu nelielu drošības sajūtu. Lēmums krita pie Rumānijas un ilgi lolotā sapņa par Drakulas pils apmeklējumu un slavenās Transilvānijas apciemojumu. Divas naktis Bukarestā, viena nakts Sibiu un pārējās Targovistē. Pirmo dienu viena pati centos izpētīt Bukaresti. Protams kritu arī par mazu ēzelīti nelielam taksista apmānam, kurš centra vietā mani aizveda uz parlamenta ēku un prasīja samaksāt vairāk kā patiesībā man būtu viņam jāmaksā! No sākuma izmantoju metro, taču no pilsētas kartes nespēju pilnīgi neko saprast, kas kur atrodas, un ko vislabāk apskatīt, tāpēc sēdos taksī, lai mani ved uz pašu centru. Tas nekas, ka Parlamenta ēka atrodas nedaudz ārpus centra, un atpakaļ nācās iet uz intuīciju, kas man veiksmīgi izdevās :) Parlamenta ēka ir tik masīva un iespaidīga. ir iespējams apskatīt arī viņu no iekšpuses, taču es nedaudz samulsu no ēkas apmēriem un laika ierobežojuma, kas man tika dots, lai gaismā spētu apstaigāt un apskatīt visu pilsētu. Iekšā negāju, bet apbrīnoju šo grandiozo un graciozo ēku no ārpuses - vareni iespaidīgi!Bukareste man atgādināja mūsu pašu Rīgu - padomju stila ēkas, jūgenstila mājas, kaut kas no baroka un neoklasicisma. Skaista pilsēta! Kas mani patiesi pārsteidza? Katrs trešais garāmgājējs visu cauru dienu ik uz soļa, skrienot pāri ielām, pārejām un tiltiem kodās iekšā maizes bulkā - kaut kas līdzīgs mūsu pīnītēm, bet bez rozīnēm un pūdercukura glazūras. Un tad, es sāku ievērot, ka ik uz stūra ir beķerejas kioski, pie kuriem rindām stāv jaunieši un padzīvojuši ļautiņi, vienkāršās drānās, skaistos uzvalkos un dārgos dizaineru mētelīšos. Smarža bija neticama, ejot garām šiem kioskiem, tas ir neiespējami pretoties tik vilinošam kārdinājumam. Es spēju :) Rindas bija tik lielas, ka vilinājums apstāties un zaudēt manas dārgās 30 minūtes nebija tik nepārvarams un es tikai noskatījos, saostījos un devos tālāk.Mans iespaids par Bukaresti - skaista, nepārpildīta pilsēta ar tipisku austrumeiropas arhitektūru.Trešā diena sākās ar došanos uz lidostu, kur iepriekšējā vakarā es biju rezervējusi automašīnu uz 7 dienām. Taču, protams viss izrādījās ne tik rožains, man palūdza 800EUR depozītu uz kredītkartes, kas man protams nebija un mājas lapā, kur tika rezervēta automašīna par to arī nebija ne runas. Tad nu devos pie citiem auto izīrētājiem, kur puiši bija ļoti atsaucīgi un sākumā teiktajam, ka nav nevienas brīvas automašīnas, man tomēr kaut kā atrada vienu Dacia Logan, kurai man bija jāpagaida 2h, kamēr nomainīs vasaras riepas uz ziemas.Ta-dā, pēc 2h gaidīšanas es beidzot tiku pie automašīnas, par kuras markas eksistēšanu es pat nenojautu līdz šim brīdim. :) Patiesībā, es biju ļoti apmierināta ar mašīnu, viņa izrādījās, ļoti ērta, droša, stabila un diezgan ekonomiska! Ja es tagad pirktu mašīnu Latvijā, tad nemaz neizslēgtu Dacia no apskatāmajām automašīnu markām.Dienas vidū es jau biju ceļā uz Targovisti. Vienīgais no man skaidrotā taisnā ceļa, pa kuru braucot, es līdz galamērķim nonāktu aptuveni 2h, es braucu kādas 3,5h. Jāpiebilst, ka navigatora man nebija, taču pastaigā pa Bukarestes pilsētu, biju grāmatu veikalā nopirkusi lielisku Rumānijas auto karti. Un izrādījās, ka Rumānija ir vareni liela valsts! Savā maršrutā nedaudz novirzījos no galvenā ceļa un mans piedzīvojums varēja sākties!Netīšām trāpījos uz īstiem laukiem - man tas atgādināja laukus Latvijā, kādus es to atceros 20 gadus atpakaļ. Šauri zemes ceļi, pa labi un pa kreisi privātmājas, kāda nu kura, pēc skata un kvalitātes. Pie katras mājas vārtiņiem maziņš soliņš un pie katras trešās mājas kaimiņu saiets uz soliņa. Saulīte spīd, vistas turpat kluskstēdamas pārvietojās gar ceļa malu, šur tur iznira arī pa kādam šunelim un mazam kucēnam. Zirgu pajūgi man garām pabrauca daudz biežāk kā vēl kāda Dacia vai velosipēds. Es sajutos, kā tādā vecā padomju laika filmā, jo sievietes un vīrieši bija ģērbušies precīzi kā no 1960.gadā uzņemtās filmas "Девчата". Un vēl Rumānijas autentiskumu piedod čigānēni un čigānietes, kas ik pa laikam arī ir saredzami sēžam uz kāda soliņa vai soļojam gar ceļa malu. Pie mums noteikti arī ir vērojamas šādas vietas, taču sen nebiju neko tādu redzējusi un pēc tam, kad mūsu pašu lauki ir kļuvuši maz atpazīstamiem, bez gotiņām, cūciņām un zirgiem, es izjutu neviltotu gandarījumu un baudu lēnām, ar 20km/h, braucot cauri neskaitāmiem ciemiem no pilsētas uz pilsētu visa sava piedzivojuma laikā. Beidzot, kādas trīs reizes nogriežotos pa labi un tad pa kreisi un atkal pa labi, es nonācu Targovistē. Jāpiebilst, ka pa ceļam gan es apstājos, jo izlēmu sekot norādei uz kādu klosteri, kur mani pārsteidza fantastisks skats un ne mirkli nenožēloju, ka biju nedaudz novirzījusies no sava kursa. Targoviste - mjā, atzīšos, ka nebiju labi sagatavojusies par vietu, kur ceļoju. Es biju pārliecināta, ka galvaspilsētā es atradīšu lielu grāmatnīcu, kur būs daud zgrāmatu un ceļvežu un izvēlēšos pašu interesantāko ceļvedi par Rumāniju...BET visi ceļveži abās lielajās grāmatnīcās biju tikai un vienīgi Rumāņu valodā!!! Angļu nekā!!! Biju šokēta un vīlusies, bet, tāpēc jau atpakaļ nebraukšu, braucu vien tālāk un tvēru katru mirkli un skatu, ko vien spēju.Aitas, aitas, aitas un pasakainie aitu gani ar aitādu apmetņiem - kā mazs bērns pie sevis katru reizi sajūsmā salecos, kad ieraudzīju aitu ganu ar savām aitām, jo viņi visi ir tik autentiski, tik tradicionāli, visīstākajos ganu apģērbos un cepurēs, kas man likās, tiek vilkts tikai filmās nejau reālajā. Rumānijā viss ir īsts un patiess,tradicionāls.Targovistē bija mans sapnis. Es to pat nenojautu! Apstājos pie pilsdrupām, iegāju parkā, kas bija tieši blakus līdz pusei sabrukušajam tornim un nespēju noticēt savām acīm - parkā bija visu Valenisjas valdnieku krūšu tēli!!! Visi priņči un princeses, un pašā vidū milzīgs Vlada Tepeša krūšu tēls. Tajā brīdī es zināju, ka izvēle ceļot pa Rumāniju bija vislabākā un īstākā tajā brīdī.Targoviste, neskatoties uz to, ka senāk ir bijusi viena no galvenajām pilsētām un Valensijas valdnieku galvas 15. un 16.gs ir valdījuši tieši šajā pilsētā, pati pilsētā izrādījās diezgan vienmuļa mazpilsēta. Vakarā plānojot savu 7 dienu maršrutu pa Rumāniju sapratu, ka ir tik daudz vietu, ko es vēlētos apskatīt, ka ar veselu mēnesi man nepietiktu, lai visu to redzētu. Izlēmu, ka nākamās dienas maršruts man būs šāds: Targoviste -Sinaia (Peles Pils)- Predeal (kaut kur pa ceļam vajadzētu būt gaisa tramvajam)-Brasov- Rasnov - Bran (Drakulas Pils) - TargovisteIzbraucu kādos 08:30 atgriezos kādos 21:30. Novembris, pa dienusaulīte un laiks ap +11, bet vakarā ir auksts un satumst jau 16:30 - piķa melns, neko vairs neredz.Līdz Sinaia tiku veiksmīgi. Peles pili meklēju kādu stundu - norādes nevienas, braucu turpu-šurpu kādas 5 reizes, kamēr nogriezos tur, kur it ķieģelis pēc kādiem 800m (īsti neatceros), bet pirms ķieģeļa bija norāde un pagrieziens uz Peles pili. Skaisti, taču mani vairāk vilina dabas skaistumi un vēsturiski saglabājušies kultūras pieminekļi - šī pils bija diezgan mākslīga un mūsdienīga.Predeal, meklēju gaisa tramvaju, kad izrādījās, ka es esmu pavisam citā vietā un es vēl līdz šim nespēju kartē īsti saprast, kur es biju, bet pēc loģijas nodomāju, ka tramvajiņam jābūt augstu kalnos un pie pirmās norādes uz kalniem, nogriezos un braucu augšā. Tas bija fantastisks ceļš, tādi skati, kalni un aitas! Aitu ganam bija 4 īstie Rumānijas aitu ganu suņi, kas mani apsotīja no visām pusēm, pasargāja manu mašīnu, kamēr es nodevos viņu aitu un aitu gana fotogrāfēšanai. Tikai nekādus gaisa tramvajus es neatradu un neviens par tiem neko nezināja, tālāk aizbraukt nebija kur, nācās man griezties un braukt atpakaļ. Es pat pusi sava maršruta nebiju nobraukusi, bet biju pārpildīta ar iespaidiem no pasakainās dabas.Taču laiks uz vietas nestāvēja un bija jau pāri pusdienslaikam.Brasov. Pilsēta, kas līdzinās Liepājai, Ventspilij un man vairāk atgādināja Bausku :) Nezinu kāpēc, bet tā nu man viņa likās. Milzīga gotikas stilā celta baznīca vecpilsētas sirdī, mazas, šauras ieliņas, krāsainas mājiņas, pilsētas centrs - tipisks eiropas mazpilsētas centrs. Lai gan, mana draudzene, rumāniete, man ieteica noteikti apskatīt Brasovu, Sighisoaru, Sibiu, Targu Mures, Alba Iulia, jo visas bija a līdzīgu arhitektūru, kas ir raksturīga tikai Transilvānijas apkārtnē. Taču mani šī arhitektūra nepārsteidza un likās tā, ka es būtu, kādā no Latvijas mazpilsētām, tāpēc izvēlējos nākamo dienu maršrutā, tomēr iekļaut vairāk dabas ainavas, nevis pilsētas.Branā es iebraucu, kad pils bija aizvērta apmeklētājiem, kādos 16:30. Vēlējos vismaz no attālumu nobildēt manu pasaku pili. Apstājos kādā stāvvietā tieši pretī pilij, lai ātri izlektu no mašīnas un uztaisītu pāris bildes. Rumāņi nav muļķi un ir diezgan viltīgi, man aši klāt bija puisis, kas prasīja man samaksāt par auto stāvvietu. Kad minēju, ka vēlos tikai uztaisīt bildi un es uz 1min, viņš izlikās, ka neko nesaprot un pieprasīja man samaksāt pat par šo vienu minūti. Taču, es arī, kā jau latviešu meitene, neesmu tik viegli apmuļķojama. Es izlikos, kas es viņu nesapratu un turpināju bildēt un teikt, ka nemaksāšu, lai iet prom. Un pie mana skatiena viņš nespēja ilgāk kavēties ar absurdo lūgumu samaksāt par 1min stāvēšanu tik pat cik maksā par 1h! :) Izbraucu no Branas kādos 16:50 un bija jau piķa melna tumsa. Atpakaļ biju izvēlējusies nedaudz citu ceļu, kas bija paralēls no rīta izbrauktajam, taču es nemaz nenojautu, kas šis ir kalnu ceļš, bez apgaismojuma un ar serpantīnu, pie tam diezgan šauru divjoslu ceļu. Es biju pārbijusies līdz nāvei un atpakaļ no Branas uz Targovisti es braucu kādas 4.5h pa tumsu, neredzot ceļam ne gala ne malas. Un no šoka, es, paļaujoties uz savu 7 prātu un izjūtām ar pirmo reizi atradu ceļu līdz savām nakstmājām.Cik aizraujoši patiesībā ir ceļot ar karti, nevis navigatoru :) Tajā vakarā es pārplānoju visu savu maršrutu atlikušajām 6 dienām. Atmetu domas par Suceavu ar saviem klosteriem un Sighetu Marmatiei ar jautro kapsētu, jo otreiz vienai pašai piķa melnā tumsā pa nezināmiem kalniem braukt es neriskēju.Nākošo dienu es pavadīju divatā ar draudzeni dodoties uz Branu, pa ceļu, kuru biju veikusi tumsā - dienas gaismā tas bija pasakaini skaistu ainavu pārpildīts baudījums. Ik pēc katrām 5 minūtēm mēs stājāmies ceļa malā, lai iemūžinātu kalnus, rudenīgās krāsas, sniegotās virsotnes, govis, zirgus, ciematus utt. Taču visa diena tā arī pagāja tiekot līdz drakulas pilih un beidzot to arī apskatot, un brauciens atpakaļ, taču caur Sinaia - salīdzinājumam, to es veicu 2.5h laikā, nevis 4.5h!Trešās dienas maršrutu es izvēlējos braucienu ar nakšņošanu: Targoviste - Pitesti - Curtea de Arges - Sibiu (pārnakšņoju) - Sebes - Deva - Hateg (kur vēlējos apskatīt Rumānijas Stounhendžu) - Petrosani - Ramnicu Valcea - Pitesti - Targoviste....par to turpinājumā :)

9 dienas Rumānijā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem