Florida - Keys!
Laikam jau jāsāk ar to, ka ceļojums bij izdevies un viss beidzās laimīgi :D Tikai viens mīnuss bija… Tā ar nesagaidījām to lielo siltumu, jo tiesi tajā nedēļas nogalē atnāca aukstā ziemeļu gaisa massa… :( Jau sen mans sapnis bij paceļot pa Floridu un ienirt Miami Beach! Braucot uz Ameriku tas man bij vienīgais OBLIGĀTAIS ceļojums!
Ceļojums sākās jau ceturtdienas vakarā, kad devamies uz Atlantu. Izlidošana bija 6:30 no rīta un lai neceltos 2:00 naktī izbraucām jau vakarā un palikām pa nakti motelī netālu no Lidostas… No rīta protams, ne bez lielas piespiešanās izkāpt no gultas, nokļuvām laicīgi Atlantas starptautiskajā lidostā… Salecam reisā Atlanta – Miami un jau jūtams mazs satraukums, jo nekad nav būts šajā sapņu nostūrī :)
Lidojums bija mierīgs, un laimīgi nolaižamies Miami lidostā!!! Kā jau tas bij paredzams pirmais mūs sveic lietusmākonis :D Viens no ceļabiedriem tik nosaka “Laipni gaidīti Floridā, vietā kur līst pat saulainā dienā”... Tā arī ir!! Līdz šim viss notiek pēc plāna, bet kā jau katrs plāns, šis ar bij nolemts pārmaiņām :D Problēmas sākās ar auto īri... Viens bariņš centās dabūt rezervēto mašīnu, bet tā bij nez kur aizbraukusi :D Un par citu protams jāmaksā vairāk... Otrs bariņš devās mazliet tālāk no lidostas, jo viņu rezervētā mašīna atradās ārpus lidostas teritorijas :) Sarunājām tikties vienā kubiešu ēstūzī uzkost brokastis... Kavēties nevarējām, jo bij jāpaspēj uz pirmo daivu... Protams, ja nav laika kavēties, tad kavēšanās garantēta :D Epopeja ar mašīnām vēl procesā... Pēc stundu garām pārrunām dabūjām citu mašīnu par salīdzinoši labu cenu... Pārsteigums bij, ka tahometrs šai mašīnai rādīja tik 6 jūdzes un pat plēves vēl nebija no virsbūves noplēstas... Jāpiebilst, ka atpakaļ atdevām ar pāri par 400 jūdzēm... :) Kubiešu ēstūzis bij lēts un garšīgs! Standarta “Club Sandwich” bij vienkārši ideāls brokastīm Miami :) Teikšu uzreiz, kubiešu virtuve man tagad ļooooti tuva sirdij un vēderam!
Paēduši esam, lecam mašīnās un dodamies caur sastrēgumiem pa interstate 1 šoseju uz Key Largo. Paldies saprotošajiem ScubaDo, kuri bij pacietīgi un sagaidīja mūs pirms devās okeānā... ScubaDo daivcentrs ir apmēram 4 jūdzes no mūsu viesnīcas un saprotam, ka nav laika iečekoties viesnīcā... Daivcentrā mūs piereģistrē un saka, ka jādodas 4 jūdzes Key West virzienā un tur ir kuģītis kurš nepacietīgi mūs gaida un grib vest uz niršanas vietu... Izrādās tas kuģītis ir 3 minūšu gājiena attālumā no mūsu viesnīcas :) Nejauša, bet šoreiz pozitīva sagadīšanās! Ātri salecam kuģītī un dodamies okeānā... Braucot caur kanālu pamanu, ka te dažai laivai tie motori tādi jaudīgi... Kaut man tāda būtu :) Vienai apmēram 12m garai laivai bij 4 dzinēji, katrs 350Zs... Diezgan nopietna spēļmantiņa :O Pa ceļam gidei prasu kādēļ tas okeāns tāds divkrāsains... Izskatās, ka vietām tāds zaļāks kā vajadzētu būt... Viņa man kautko par koraļļiem stāsta... Es padomāju, kāds sakars zaļam ūdenim ar koraļļiem... Kad ielecu ūdenī, tad sapratu... Koraļļi šeit nav diez ko krāsaini... Zaļā krāsa no koraļļiem :D :D Pirmais daivs ideāls izņemot to, ka cīnījos visu laiku ar to nolāpīto sālsūdeni maskā... Šeit ūdens patiešām sāļš!!! Pat sāļā Ziemeļu jūra netur līdzi! Izāzēju savu kolēģi, pats sasmejos, pieleju masku ar ūdeni un pēctam raudu... :D Raudu, jo sālsūdens, maita, acīs kož... Tad sapratu, ka freediving maska nav tā labākā daivingam... Ne par velti viņas citādākas ;) Pēc pirmā daiva laime pilnas bikses, jeb šajā gadījumā hidrotērps :D :D Mans saraksts pilns izņemot vienu zvēru... Haizivis satiktas, murēnas ar, pat manas mīļās rajas!! Haizivis gan nebij tās agresīvākās... Labsirdīgās nurse shark un mazliet distancētie reef shark... Reefus pat neizdevās īsti uzfilmēt, jo netiku pietiekami tuvu :( Nesatiktais zvērs ir bruņurupucis, kuru tā ar pa abām divām dienām nesatikām... Vieta zināma, kur viņi parasti ir, riņķojām tur, bet nekā :( Redzamība ar šeit super bij! Ne tā, kā slokā :D :D
Par cik šeit vēl bija sezona, tad vakariņās pamēģnāju omāru... Nu tāda liela garnele, bet garšīga :) Nākamajā rīta 7:30 jau jābūt uz kuģīša un protams šoreiz cita motivācija celties! Laicīgi esam klāt un gatavi piedzīvojumiem! Otrajā daivā man iepatikās spēlēties ar tārpiem, kuri dzīvo uz koraļļiem... Sauc viņus par ziemassvētku kociņiem... :D Ir arī mazliet līdzīgi... Kad viņiem pielien pa tuvu, viņi saraujas un pazūd... Kā jūtas drošībā, tā atkal lien ārā... Jautri, ko vēl mazam bērnam zem ūdens vajag :D Protams atkal murēnas un sharki... Klusībā jau cerēju uz āmurhaizivi, bet nebij lemts... Jāsāk ar mazumiņu un gan jau kautkad arī tās skaistules satikšu! Šoreiz ar satikām divas skorpionzivis... Izskatās kā korallis, sākumā pat grūti atšķirt kur ir zivs, kur korallis...
Diemžēl dēļ stiprā vēja pārējie daivi tika atcelti, bet ne mirkli nenožēloju! Mērķis bij sasniegts un atlika vairāk laika un finanses citām aktivitātēm... Par cik bijām tuvu okeānam, tad centāmies nogaršot visu, kas nāk no okeāna... Ceptu tunci ar pamēģināju... Nav tas pats, kas tuncis konservu bundžā!! Arī aligatoru pagaršoju... Esot līdzīgs ķenguram... Ķenguru neesu garšojis, līdz ar to grūti pateikt... Bet man garšoja... Esot šeit Amerikā cenšos neaizrauties ar saldajiem ēdieniem... Vienā vietā tik neatturējos – restorānā Sharkeys... Tieši blakus mūsu kuģītim... Viena no manām vājībām ir kokosrieksti... Nenoturējos un pasūtīju kokosriekstu saldo ēdienu... Jāāāāā, gribu vēēēl!!! Kaut es tādu mācētu pagatavot!!
Nākamajā dienā devāmies uz Key West... Laiks silts, tik vējš auksts... Aizvējā tīri labi :) Viena no obligātajām vietām bija pats Amerikas dienvidu punkts... Nekas dižs, bet būts ir!! Man aizraujošāka likās pelde okeānā starp kluso okeānu un mexikas līci! Ūdens vēl joprojām sāļš, bet šoreiz to biju gatavs pieciest! Tūristu rajonā gan bija pilns ar cilvēkiem... Nepaveicās, stundu pirms mēs tur ieradāmies ostā piestāja tāds “maziņš” kruīza kuģītis, kas pārpludināja visu salu ar tūristiem... Kārtējā obligātā lieta – iziet caur visiem bāriem... Nesanāca... Vakars pārāk ātri pienāca :D Spilgtākie no apmeklētajiem bij Zilā lagūna :D :D , Coyote Ugly un Fat Tuesday... Zilā lagūna bij interesants piedzīvojums... Visiem jau skaidrs ka tas ir zilo klubs un mēs jautrības nolūkā arī tur ieklīdām, jo tur bij karaoke... Izdzērām 1 alu un bez starpgadījumiem devāmies tālāk! Coyote Ugly ir kā no filmas! Bārmene organizē visādus dzeršanas konkursus, dejo uz letes utt... Tas ar izdarīts! Fat Tuesday ir interesanta lieta.. Itkā nekas īpašs, bet tajā pašā laika neredzēts... Tur tirgo saldētas sulas... Izvēle ļoooti bagāta! Es protams ņemu kokosriekstu garšu! Ir tikai viens āķis, tajā glāzē tiek ielikta apgāzta mēģene ar rumu... Dari ko gribi, ārā viņu nevar dabūt neizlejot rumu! Tad nu sūc lēnā garā ar salmiņu saldētu kokosriekstu sulu ar rumu :) Naktī atgriezāmies viesnīcā un nākamajā rītā rūgtās atvadas un došanās mājās...
Izbraucot no Key Largo ceļa malā ir uzraksts “Leaving Key Largo – Welcome back to reality” jeb “ Pamet Key Largo – Laipni gaidīts atpakaļ realitātē”... Nekas iepriecinošs, bet patiesi! Esot šajās salās tu neesi realitātē! Miami ar nesanāca neko diži apskatīt... Piestājām pie kubiešu restorāna uzēst pusdienas... No ārpuses tāds nenormāli grezns izskatījās, iekšā arī, tik tie plastmasas galdi... Tie visu skatu bojāja... Pieēdāmies ļooooti labi! Man kalns ar akniņām, viens pasūtija vistu.... Atnesa ar pusvistu... 4 cilvēki piēēdāās ļoti garšīgi pa $48... Ja esat Miami, iesaku tur paēst! Piedzīvojums garantēts un cenas ar draudzīgas! Restorāns saucas “Versailles”. Laicīgi ar pametām šo vietu, jo tieši piebrauca 2 autobusi ar tūristiem... Paveicās!!!
Atpakaļceļā mazliet uz nerviem uzkrita fanātiskie American Airlines piloti un stjuartes... Pilots kādas trīs reizes lūdza IZSLĒGT VISAS elektroniskās ierīces!Uzsverot “Nevis lidojuma režīmā, bet izslēgt”!!! Un Stjuartes ar skraidīja kā ar uguni pie pēcpuses prasot visu izslēgt... Ir gan pierādīts, ka ja saliek visus telefonus un pārējos krāmus vienā kalnā pilota kabīnē, tad pat tas neko neietekmē, izņemot ja nu pēkšņi zvana visi 200 telefoni vienlaicīgi :D :D Piesējās pat manam 2x2cm iPod... :D Un pats smieklīgākais, ka piloti lieto iPadus visa lidojuma laikā... :D
Brauciens no Atlantas uz Augusta bij ātrs... Bij jau krēsla, bet viena sieviete ar Nissan Altima bez gaismām, visu laiku rakstos sms lidoja apmēram 85/90 mph kur atļauts ir 55... Tā nu mēs viņai sekojām, jo uzmini kuru policija apturēs? :D :D Kad palika pārāk tumš, tad gan pasignalizējām viņai lai gaismas ieslēdz! Sākumā viņa nesaprata ko gribam, bet nepagāja ne 15 minūtes un pieleca :D :D Tāds nu bij tas mans ceļojums uz Floridu! Piebilde gan, ka nākamreiz braukšu viens lai varu vairāk paklīst apkārt ar kameru... Ja tev uz kupra ir 3 amīši, tad bildēšana nu nekāda :( :( Viņi īsti neizprot to manu aizraušanos...