Baltkrievijas ekociemats Rosi
|
Artūrs Pašreizējais
|
Ceļojums uz Baltkrieviju ilga 3 dienas. Tas notika, pateicoties Svetai, kas izstāstīja par šo ekociematu forumu. Vienā vārdā - vērtīgi! Gan ekociematu forums, gan ekociemata apmeklējums mani iedvesmoja!
2 nedēļas pirms brauciena iesniedzu dokumentus vīzai. Sākumā domāju pats iesniegt vēstniecībā Daugavpilī, bet tā kā nav sabiedriskā transporta, lai nokļūtu D-pilī pirms 12:30, pareizāk sakot, viņš ir, tikai tad jāceļas 5 no rīta, lai nokļūtu galamērķī, tad iesniedzu dokumentus ceļojumu aģentūrai. Man paveicās - vīrietis, kas palīdzēja ar vīzu, dzīvo 5 km no manis un sarunājām, ka, mājās no darba braucot, viņš atvedīs man. Tas visu vienkāršoja.
Vīzu dabūju pēc 7 darba dienām.
Lai notiek! Braucam! Sākumā uz Rēzekni, tad kopā ar Svetu uz Daugavpili, no kurienes 22:08 - ar vilcienu uz Minsku. 9 stundas ceļā. 8-os no rīta esam galastacijā.
Pa ceļam es satiku meiteni, kas man sagādāja lielu prieku, atceroties labos laikus Preiļu Valsts Ģimnāzijas koncertos. Lai arī pirms tam bijām ar Kristiānu tikušies varbūt 3 reizes, taču spilgtie notikumi no kopīgi piedzīvotajiem laikiem un grupas "Draudzība" laikiem deva sajūtu, ka esam pazīstami jau daudzus gadus. Satikt Tevi, Kristiāna, man bija Dieva dāvana (sun)
Kā interesanti, ka arī D-pilī mūs sagaidīja vēl 1 meitene, ar kuru daudz kas piedzīvots kopā - Marta. Kristiāna lika smieties ar savu telefona zvanu Martai, kad teica - ņem savas augstpapēžu kurpes, sakrāsojies un uzvelc labo kleitu, man tev būs viens liels, sarkans pārsteigums! Man bija sarkana jaka, tādēļ sāku smieties.
Un kādēļ bija tik labi satikt Kristiānu? Viņa man izstāstīja, ka esot klausījusies manis dziedāto "Pie Dieviņa gari galdi" kādas 4 reizes. Man bija pārsteigums, ka mans izpildījums kādam tik ļoti paticis. Bija gandarījums to dzirdēt un tādēļ, iespējams, ielikšu vēl pāris sevis dziedātās dziesmas. Mīļš paldies, Kristiāna!
Minskā, tātad iebraucām 8-os nākošā rītā. Mūs sagaidīja kāds vietējais un reizē laidām uz 7. Baltkrievijas ekociematu forumu. Viss par Baltkrievijas ekociematiem un arī šo pasākumu:
Pasākums patika. Bija vairākas tēmas, par kurām stāstīja, parasti 3 lekcijas reizē dažādās telpās, bija kopā ap 100 cilvēkiem.
Es klausījos par bērnu radīšanu, audzināšanu un vēl mazliet par dažādu ekociematu vai dzimtas mājvietu izveidošanos un mazliet par likumprojektu, ko daži cilvēki izstrādā, lai izveidotu labvēlīgu vidi jaunu dzimtas mājvietu izveidei un saimniekošanai.
Ļoti iedvesmoja 2 vīriešu stāsti, kā viņi paši pieņēmuši savu sievu dzemdības - dabisks process, ko mūsdienās daudzi cilvēki joprojām atdod medicīnas un slimnīcu biznesam.
Īsumā - par sagatavošanos dzemdībām - gan vīrietim, gan sievietei - abi kļūst veseli vēl pirms bērna ieņemšanas, tad notiek apzināta bērniņa radīšana savas dzimtas mājvietā, 9 mēnešus sieva laimīgi iznēsā bērnu abu radītajā dzimtas mājvietā, tad, vadoties pēc sajūtām, izlemj, vai veiks mazuļa laišanu pasaulē paši, vai pasauks palīdzēt profesionālu mājās dzemdētāju. Abos gadījumos pāri bija pilnīgi veseli, dzimušie bērni tāpat, tādēļ vīri paši pieņēma dzemdības. Galvenais radīt mierīgu, pārliecības noskaņu pirms dzemdēšanas. Placentu neatgriež uzreiz, bet gan ļauj tai vairākas stundas palikt klāt, lai pabarotu sievieti ar visām tās vērtīgajām vielām. Kad sieviete jūt, ka pietiek, tikai tad placentu atgriež un iesaldē.
Vēl runāja arī par bērniņa reģistrēšanu - lai to izdarītu, jābūt 1 lieciniekam, var nofotografēt placentu kā pierādījumu un vēl pāris lietas, kas BY (Baltkrievijā) ir savādāk nekā LV.
Šo visu rakstot, jāpiebilst, ka es neuzrakstīju pilnīgu dzemdēšanas procesu, tikai lietas, ko uzzināju no jauna.
Par bērnu audzināšanu - Minskā ir skola, līdzīga Ščetiņina skolai Krievijā. Šīs skolas bērni ievērojami atšķiras no bērniem, kas iet parastos bērnudārzos. Viņi ir daudz spējīgāki, gan fiziski, gan garīgi. Man patika piemērs, kā 2-gadīgi pilsētas bērni bērnu dārzā gāja un viņiem pievienojās bērns no laukiem, kas audzināts, attīstot viņa talantus - lauku bērns gājis klāt pie pilsētniekiem un aptaustījis viņus ziņkāres pilns, apčamdījis, bet tie visi sabijušies, kaktiņos salīduši :D
Jāpiemin, ka Latvijā ir līdzīga skola - tautskola 99 Baltie zirgi ar 3 filiālēm, ja nekļūdos.
Man pašam būtu svarīgi, kad es nākotnē radīšu savu dzimtas mājvietu, lai būtu 2 lietas: domubiedri kaimiņu sētās un šāda, spēju attīstoša bērnu audzināšana. Tautskola būtu lielisks variants, taču tādas tuvumā man nav. Tādēļ jāizdomā kāds risinājums...
Vēl forumā notika pa starplaikiem dažādas tautiskās rotaļas, dziedāja bardi jeb dziesminieki, bija amatnieku tirdziņš, ekoloģiskās preces: svaigēdāju cepumi, koku, dārzeņu, augu sēklas, ciedru produkcija, grāmatas, koka izstrādājumi utt.
Esmu veiksmes dēls, kad radu savu dzīvi :) Pirms brauciena uz BY vēlējos arī aizbraukt uz kādu ekociematu. Esot forumā, satiku Nataļju, kas ir no lielākā BY ekociemata - Росы:
Un viņa ar Dzimu (Dimitriju) bija, iespējams, labākie, ko varēju satikt, lai apmeklētu ekociematu. Superīgi cilvēki, ļoti viesmīlīgi, draudzīgi un atvērti. Pateicoties man, mēs ar Svetu aizbraucām uz šo ekociematu :)
Pa ceļam runājām, kā Minskā visi sākuši runāt krieviski, pirms tam runāja baltkrieviski. Un, ka pazūdot valodai, pazūd arī kultūra, kas nāk ar valodu. Tad es iedomājos - es taču arī esmu no Latgales, bet ikdienā runāju latviski. Latviski taču runāju pietiekoši labi, jōsuok runōt latgaļiski :) Droši vien nepareizi uzrakstīju :)
Ekociematā ir ap 30 mājām, ap 70? cilvēku. 3 mājas bijušas jau iepriekš ar vecajiem iedzīvotājiem. Patika! Visvairāk patika sarkanā samana māja - apšūta ar dēļiem un pa vidu - salmu, māla maisījums. Katrai dzimtas mājvietai ir izrakts dīķis ar kopēji izīrēto ekskavatoru. ieraudzīju, kā sākts būvēts teleports :)
Vaļņi pa perimetru, apaļā ūdenstilpne vidū, māla kalniņš priekš ugunsputna. Jā, interesanti :)
Speciāli man vīri kopējā mājā aizdēļoja caurumus, lai varētu ieiet pirtiņā, ko arī izdarījām. Mani nopēra ar ozola slotiņu, pēc tam izvārtījos sniegā. Jēēē!! :D
Pirtiņa bija kā sauna, 1 elements bija labs - no krāsniņas iziet metāla skurstenis, kam apkārt 20-30 litru liela metāla tvertne, lai uzkarsētu ūdeni. Kad šai tvertnei noņem vāciņu, karstais ūdens visu laiku tvaiko ārā, uzkarsējot un mitrinot gaisu. Laba lieta! Vēl varēja arī atgriezt tvertnes krānu un pilināt šo ūdeni uz pašas metāla krāsniņas.
Otra novitāte bija krāsns sarkanajā samana mājā. Sk. bildēs. Ar Bullerjan tehnoloģijas caurulēm, kas ātrāk uzsilda gaisu un arī kaut kādas gaisa atveres krāsns kurināmās telpas sānos, kas spēcīgi paātrināja malkas degšanu.
Sarkanā samana māja pieder mūziķim, ar ko kopā arī muzicējām. Es nodziedāju klasiku "Pie Dieviņa gari galdi" un "Tumša, tumša tā eglīte". Ceru dabūt arī ierakstu.
Viņš nodziedāja kaut kādu dziesmu "Milaja maja" un vēl dažas. Skaisti sanāca.
Tad mani aizveda uz kādu busu staciju, pa ceļam foto pie kārtīga ozola.
Minskā biju 3 stundas pirms autobusa uz LV, taču nebija īpaši vēlēšanās staigāt un skatīties viņu jaunās celtnes pēc tik laba ekociemata apmeklējuma. Lasīju Nataļjas uzdāvināto žurnālu "Mājas bērns": http://www.domrebenok.ru/english/
Tad, atpakaļ braucot, uz BY robežas kontrole autobusā atrada 2 milzīgas somas, pilnas ar cigaretēm, konfiscēja :D Kas ar pārvedēju notika, nezinu.
Pusčetros no rīta biju Daugavpilī. Gaidīju kafejnīcā virs autoostas līdz 7-iem pirmo autobusu uz Rēzekni :D
Ar autobusu Minska - D-pils - 9 Ls, ar vilcienu - 20-25 Ls (vismaz turpceļā tā bija), tādēļ tāda izvēle.
Tad pa dienu aplūkoju, kas Rēzeknē mainījies kopš tur studēju - uzbūvēta koncertzāle un jauniešu radošais nams, šķībs kā Pizas tornis.
Un vakarā bija grandiozais ceļojuma noslēgums - mana atkalpievienošanās RA korim "Sonitum". Stāstīju par lieliskajiem iespaidiem no ceļojuma un dziesma, tā mani pacēla debesīs! Kādi ieguvēji ir cilvēki, kas dzied korī! Dievišķīgi! Kora mēģinājums deva spēcīgu enerģijas lādiņu. Paldies visiem, kam patika lasīt! Paldies Svetai, Kristiānai, Ratmiram, Nataļjai, Dzimam, Jegoram, Jānim! Pavasaris nāk! (sun)