Bretaņa. Konkrētāk – Finistère sud

  • 1 min lasīšanai
  • 12 foto
Principā manas attiecības ar Franciju ir tādas pašas, kā Voltēra attiecības ar Dievu. Proti, mēs (es un Francija) sveicināmies, taču nesarunājamies. Taču Bretaņa, un vēl precīzāk – Finistère sud – ar tās sāļo sviestu, nerunīgajiem, taču neuzbāzīgajiem cilvēkiem, sidru un sāļajām crêpes bretons, baznīcu zilajiem griestiem ar mazajām zvaigznītēm, pludmalēm, vēju, jūras putniem un neaprakstāmi skaistajiem savvaļas puķu apstādījumiem pilsētiņās ir manējā. Tā esot Bretaņas daļa, kurā visciešāk iesakņojušās pagāniskās tradīcijas un mītiskā pasaules uztvere. Bretaņā ir vairāki novadi (vai kā nu tos dēvēt) un katrā no tiem ir ko redzēt (Rennes, Mont –St-Michel, Morbihan utt.), bet Finistère sud es vairs neesmu īsti tūrists, jo Bénodet ir vienas no manām mājām. Visas turpmāk minētās vietas ir apmeklētas, braucot ar mašīnu no Bénodet, bet, droši vien, braucot tūrisma braucienā, izdevīgāk ir apmesties Quimper. Quimper var nokļūt ar vilcienu no Parīzes (4 stundas 10 minūtes) un, ja apceļo Bretaņu kopumā, droši vien ir vērts izkāpt jau Rennes. Ērti ir ceļot ar mašīnu, jo ir daudz skaistu pludmaļu, bet ļoti daudz var apskatīt arī bez tās. Quimper – novada galvaspilsēta. Sākotnēji romieši to bija nolēmuši dēvēt Aquilonia (ērgļu pilsēta), pēc tam kādu laiku tā dēvēta par Quimper?Corentine – tās pirmā bīskapa vārdā. 13.-14. gs celtā katedrāle kādreizējā romiešu tempļa atrašanās vietā noteikti ir jāapskata, tāpat kā slēgtais tirgus, rue St. Francois ar tās 18. gs ēkām un rue Kéréon (Kurpnieku iela, ziniet) ar tās viduslaicīgajām koka mājelēm. Viens no skaistākajiem suvenīriem ir Quimper ražotie fajansa trauki, kuri ir novadam raksturīgi rotāti īpašās krāsās, ar ainām “iz” zemnieku dzīves un dabas motīviem. Tiem raksturīgs arī tas, ka ornamenti zīmēti ar roku un nepaceļot otu no trauka (ar vienu vilcienu). Concarneu – viduslaiku pilsētas nocietinājums. Uzbūvēta uz pussalas jeb vai salas – nocietinājuma iekšpusē nokļūst pa vienu no diviem tiltiem. Šausmīgi daudz tūristu, bet atplūdu laikā, ja paņemsit līdzi binokli, var novērot “simts un vienu jūras putnu”, tostarp pufinus (Fratercula arctica, ja es pareizi saprotu – http://en.wikipedia.org/wiki/Puffin). Putnu mīļotājiem ļoti iesaku arī Bénodet. Pont-Aven (http://www.pontaven.com/accueil/web/city.html) – kādreiz tā bija neliela zvejas osta, bet tad, 19. gs beigās tur sāka apmesties gleznotāji, turklāt viņi tur jutās tik labi un viņu tur bija tik daudz, ka radās pontavēnas mākslas virziens http://en.wikipedia.org/wiki/Pont-Aven_School. Proti, jau tad uz Bretaņu devās tie, kas gribēja samērā lēti pavadīt brīvdienas skaistās un aizraujošās vietās :). Vēl arvien darbojas Moulin Poulguin. Un apstādījumi, apstādījumi! Vēl noteikti ir jāiegriežas Locronan, kas kādreiz ir bijis linu un kaņepju diegu vērpšanas centrs, bet tagad ir vienkārši tūristu ordas pamatoti piesaistošs viduslaiku ciemats ar rozēm apaugušām mājām, baznīcu, kas savā vienkāršībā liek domāt par ticības būtību, un neskaitāmām crêperies. Pleyben/Pleiben ir 1555. gadā uzsākts un 1650. gadā pabeigts Kristus dzīves attēlojums akmenī. Lasītnepratējiem sākotnēji domāts, tagad vienkārši liek domāt par tradīciju lomu mūsu dzīvē un to, kāds ir mūsdienu dzīves ātrums. Pāris dienām ar to visu pilnīgi pietiks. Pārējā laikā var lasīt gliemežus un krevetes jūras krastā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais