Vēl pāris snobi Tenerifē

Dzintars Cāzers 03.03.2013 4 min lasīšanai

Tā kā ciest nevaru lidot, tad Kanāriju salas savu ceļojumu sarakstā iekļāvu ne uzreiz. Beidzot tomēr saņēmos un izlēmu februāra beigas pavadīt nedaudz siltākā reģionā. Izvēle tradicionāla, caur Ceļojumu bodi, Novatūru, noskatīju pieņemamu viesnīcu un, bez sarežģījumiem ceļojums tika rezervēts. Vienu brīdi gan padomāju, varbūt meklēt lētāku lidojumu pašam un arī viesnīcu rezervēt bez turisma firmu starpniecības, bet redzot, ka piedāvāto 6 stundu čarterlidojuma vietā, man ceļā būtu jāpavada vismaz 12-18 stundas nīkstot lidostās, izlēmu par labu tūrfirmai.

Jau sākotnēji izlēmu, ka kolektīvajos pasākumos neiesaistīšos, tādēļ vienlaicīgi rezervēju arī auto, par ko ne brīdi nenožēloju. Ar 30 minūšu kavēšanos kārtējā piektdienā pacēlāmies no Rīgas un pēc 6 mokošām stundām piezemējāmies Tenerifes dienvidos. Gods un slava lidostai, neskatoties uz tās lielumu un reisu skaitu, bagāžu, atšķirībā no Rīgas (atgriežoties), saņēmām ātri. Rezervējot auto, jābūt gataviem gaidīt krietnu laiku, jo gribētāju, izrādās, ir daudz, bet katra auto noformēšana aizņem pietiekami daudz laika. Mums gan paveicās, jo priekšā bija tikai 2 individuālisti, bet jau pēc nedēļas, nododot auto, braukt gribētāju rinda bija krietni gara.

Bez problēmām tikuši pie Peugeot 207, taisnā ceļā devāmies uz viesnīcu. Tiesa, tā atradās apmēram 100 km no lidostas, jo bijām rezervējuši naktsmītnes ziemeļu daļā, jeb Puerto de la Cruz. Tomēr apkārt salai ved normāls "bānis" tā kā pēc stundas jau iekārtojāmies viesnīcā Tide Mar. Par viesnīcu... jau skaidri zinājām, ka tā mums vajadzīga tikai kur pārgulēt, jo nedēļu nīkt pie viesnīcas baseina nebija plānots. Tādēļ pēc kaut kādām īpašām ekstrām vai zvaigznēm netiecāmies. Arī ēšanu tur tādēļ nepasūtījām un labi vien bija. Pirmajā rītā gan brokastīs aizgājām, bet kaut kā ne visai, un turmpāk rīta kafiju dzērām tuvējos krodziņos, kas gan ātrāk par 9 vaļā neveras.

Īpaši neiedziļināšos visos tūrisma objektos, par kuriem informāciju var atrast jebkurā ceļvedī vai prospektā. Protams, bija gan Loro parks, Siāmas parks, arī krietni pabālākie Džungļu parks un Aquapark, vakariņas Castillo San Miguel, vulkāns Tide un brauciens pa okeānu ar Shogun. Tas viss bija lieliski un atbilst reklāmai. Par tūristiem tiek domāts. Gan jau visur nepaspējām pabūt, bet lai jau...

Interesanti man šķita tas, ka sala it kā ir sadalīta 2 daļās. Gan ģeogrāfiski, gan iedzīvotāju un tūristu ziņā. Ja kādam svarīga ir daba un vide, kurā tas vēlas pavadīt nedēļu vai divas Tenerifē, labāk viesnīcu īrēt ziemeļu daļā. Kā diena pret nakti atšķiras augu valsts, nedaudz arī klimats un tūristu kontingents. Viss ir zaļš, zāle, koki, krūmi, augstāk kalnos - meži, vārdu sakot viss. Jā, iespējams, vairāk lietainu vai vnk apmākušos dienu šajā salas daļā ir normāla parādība, tomēr nav tik briesmīgi. Ne velti šo daļu, un īpaši pilsētu, kurā mitinājāmies, ir iecienījuši vācu pensionāri. Neielaidos sarunās ar viņiem, taču tā vien šķiet, ka Puerto de la Cruz ir izveidota vācu pensionāru kolonija, kur tie emigrē no Vācijas burzmas, lai bezrūpīgi un laiski pavadītu mūža nogali, vai nedaudz ciniskāk - atbraukuši nomirt. Un tiešām, vācu valoda tur ir visur, krodziņos, veikalos, viesnīcās, reklāmās utt. Uz ielas redz krietni vairāk vāciešu, nekā spāņu. Tomēr, viennozīmīgi lielākā daļa - pensionāri. Ja tā labi parēķina, nav jau nemaz ik traki, viesnīca mēnesī kādi 600 EUR, krodziņi lēti, alkohols arī. 2 vācu pensionāri, kuriem normāla pensija mierīgi var atļauties noīrēt vai pat nopirkt viesnīcas numuru uz krietnu laiku, vai pat līdz mūža galam, un baudīt dzīvi. Kopumā secinājums - Tenerifes ziemeļi vairāk domāti nesteidzīgai atpūtai, nu teiksim tā - vecāka gada gājuma cilvēkiem. Tas gan nenozīmē, ka arī jaunie tur justos slikti, tomēr izklaides ziņā dienvidi ieliek.

Salas dienvidi radikāli atšķiras no iepriekš aprakstītā. Daba - klinšaina, sarkanīgi pelēcīga augsne, tikai vietām var redzēt kādus augus, un tie paši tādi sažuvuši ķērpji vien ir. Protams, pilsētas, kuras tur ir pa kādiem 5-10 km sabūvētas, nedaudz uzlabo kopējo ainu, jo pa kādam zaļumam jau tur mēģina iebaksīt zemē, tomēr visumā pelēki. Ne velti tur var mierīgi uzņēm filmas, kurās jāataino dīvainas un neapdzīvotas planētas.

Neskatoties uz pelēcīgo dabu, lielākā atpūtas zona ir tieši dienvidu daļā. Playa Amerika un vēl virkne citu playu ir biezā slānī. Te nu var izvērsties klasiskie tūristi. Klubi, bāri, šopings, šovi, dažādas ūdens, gaisa un zemes izklaides ir bez gala. Attiecīgi publika ir krietni dažādāka. Arī valoda vairs nav tik vienveidīga, kā ziemeļu kurorta zonā. Daudz krievu, angļu, arī vāciešu. Ja Puerto de la Cruz bija pilsēta, ar savu kolorītu, vespilsētu, vēsturi, tad dienvidu kūrortu es pat nesauktu par pilsētu. Tā vien šķiet, ka 90% no būvēm tur ir viesnīcas, veikali, klubi, krogi un bāri. ja arī kāds privāts vai īres nams kaut kur rēgojas, visticamāk, arī tas ir paredzēts tikai tūrismam. Uz nerviem krita nēģeri, jo vai nu apzināti vai nejauši, bet tie bija vienīgie, kas tirgojās ar pilnīgi bezjēdzīgiem mēsliem - slavenu brendu briļļu un pulksteņu pakaļdarinājumiem, par lēu naudu. Dīvainākais, ka citus melnos es gandrīz vispār nemanīju. Ja nu kāds nejauši iemaldījies tūrists, bet kopumā tikai baltie.

Protams, ir jau arī vietējie iedzīvotāji, tomēr kūrorta zonā tos var pamanīt vienīgi apkalpojošā sfērā. Pie kam, pārsvarā tie tiešām ir vietējie spāņi. Ne nēģeri, ne ķīnieši, ne vēl kādu tautību pārstāvji, bet spāņi. Pat taksisti un pārtikas veikalu pārdevēji bija pamatnācijas pārstāvji, atšķirībā no kontineta, kur, piemēram Parīzē, nemanīju nevienu balto, kurš strādātu par taksistu vai pārtikas lielveikalu kasieri.

Intereses pēc, beidzamajā vakarā izlēmām uz viesnīcu braukt nevis pa "bāni", bet mest līkumu pa otru salas pusi, jeb rietumu daļu, līdz kurienei bānis vēl nav nonācis. Var tikai apbrīnot trakos spāņus un viņu uzņēmību, lai būvētu pilsētas kalnos. Bet braukt bija interesanti. Ne tik riskanti, kā Norvēģijas ziemeļos, bet tomēr... Tā kā esmu kafijas cienītājs, tad mani pārsteidza tās cena kādas kalnu pilsētiņas kafejnīcā. Pasūtot dubulto espresso, atvadījos tikai no 0,80 EUR. Zinu, ka Latvijā tik lētu kafiju grūti atrast.

Trīs reizes braucām cauri salas galvaspilsētai Santa Cruz de Tenerife, tomēr ne reizi nepiestājām. Kaut kā neuzrunāja šis miests. Tāda tipiski būvēta jauna pilsēta, vairāk izskatās pēc industriāla centra, nevis tūristu zonas. Un laikam jau tā arī ir, īapši daudz izklaides vai tūrisma objektu galvaspilsētas apkārtē, jeb salas dienvidaustrumos nav.

Kopumā nedēļa pagāja ātri. Vai gribējās palikt ilgāk, nezinu... Iespējams, nē, jo tie gadi, kad bezrūpīgi baudīt vecumu, i tkā vēl nav, un bezgalīgi tīksmināties par dabu arī neesmu gatavs. Ķeksītis ievilkts, bijis esmu un viss, bet aizbraukt bija vērts, nenožēloju.