ar privāto auto uz Maroku :)
Šobrīd sākšu ar pārcelšanos uz Maroku, lai gan ceļš bija Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Francija, Spānija, Gibraltārs, Maroka un atpakaļ Maroka, Spānija, Andora, Francija, Vācija, Polija, Lietuva, mājas :))) Brauciens š. g. pavasarī 15 dienu garumā! No Spānijas ar prāmi pārcēlāmies un Tandžīru (Tanger). Jau Latvijā bijām pasūtījuši Marokas vīzas – tāpēc īpašu problēmu un maxājumumu nebija. Pirms uzbraucām uz prāmja protams pirkām biļeti sev un arī priekš auto! Tur jāņem vērā uz kāda kuģa esi iegādājies biļeti – viens iet stundu cits pāris stundas bet cits vēl ilgāk. Prāmji pēc saraxta atiet ik pēc stundas – bet nekas nenotika laicīgi – ja bija jāizbrauc 22:00 – izbraucām 23:10 :) Marokai ar Latviju ir 3 stundu starpība, ja Latvijā plkst 21:00 tad Marokā tikai 18:00! Esot uz prāmja bija jādodas piereģistrēt pase pie konkrēta policijas pārstāvja par to ka tu iebrauc valstī – tur pasē iespiež zīmogu! Uz kuģa kāds no apkalpes noteikti zinās angļu valodu, bet pārsvarā runā spāniski, franciski un arābu valodās. Nobraucot no prāmja sākas īstā nesaprašana. Viss notiek zibenīgi, jo vietējiem ir iespēja nopelnīt, viņi piesakās ka esot draugi muitā un par atsevišķu samaxu visu nokārtos ātrāk – bet galu galā tas nemaz nav nepieciešams! Vēlams sarunāties tikai ar cilvēkiem formās vai ar firmu pārstāvjiem kuriem piespraustas atšķirības “birkas”. Mani kā blondu meiteni, ar privātu auto un daudzām pasē esošām vīzām ievēroja momentāli un lika nakts vidū iet reģistrēt pasi – kabinetā kurš atradās “ellē gaisā” otrajā stāvā kur mitinājās bomži! Vēl pēc pāris jautājumiem par nodarbošanos un ierašanās iemesliem mūs ielaida valstī! Pati pilsēta naktī izskatijās atbaidoša – uz ielām tikai vīrieši, garos tērpos līdzīgi kleitām un ar kapucēm galvā, apkārt diezgan netīrs, klaiņojoši dzīvnieki – ceļa norādes uz Casablanku neeksistē un Marokas karti varējām nopirkt tikai kasablankā( Casablanca). Braucām aptuvenā lidostas virzienā, jo no turienes parasti visās valstīs ir norādes uz galvanajām lielpilsētām. Vietējie iedzīvotāji ar angļu val. neizceļas un tāpēc arī ceļu nav kam prasīt! Laimīgi atradām hoteli IBIZ un tur arī pārnakšņojām par aptuveni 55 EUR par nakti. Tālāk ceļš gar okeānu līdz Kasablankai – nekādas šosejas kā iezīmēts eiropas atlasā neeksistē, jo to tikai būvē. Visur jāievēro ceļa zīmes jo ceļu policija ir ļoti modra – ik pa kādiem 15 km kāds patrulē un cenšas tevi apstādināt, pārjautājot tautību, prasot uzrādīt pases, mašīnas dokumentus un uzzināt jūsu mērķi Marokā! Braucot caur pilsētām obligāti ievērot zīmi 40 jo sodi ir pietiekoši augsti – par braukšanu uz 70 km/h - 40km/h vietā sods ir 200 vietējās naudiņas, bet mums bija iespēja sarunāt 100 naudiņas un bez papīru raxtīšanas! Naudiņu samainījām uz kuģa – neoficiāli no rokas mainīt neiesaka! Lai nokļūtu līdz Kasablankai pa īsāko un labāko ceļu protams jāmaxā par ceļa izmantošanu! Pilsētā visi ar automašīnām nesās, taurējot un ļoti agresīvi braucot – tā kā zīmes pētīt ir maz laika, tad bieži nošāvām greizi. Vietējie laipni pakalpo tev norādot ielas malā vietiņu kur tu vari uz laiku apstāties, bet prom braucot gaida dzeramnaudu par savu pakalpojumu – aptuveni 0.20 vietējās naudiņas! Pilsētas pludmale ir vienkārši “piedirsta” jo sezona sākas no 1. maija un daudz kur netiek klāt – esot privāts. Pat stāvot ar auto pie McDonalda jārēķinās ar dzeramnaudu uzraugam jo no plača jūs arā neizlaidīs! Vietējie bērni skrien nopakaļ tūristiem bāžot kabatās košļājamās gumijas un par to prasot naudu un diedelējoties! Ap 17. apr. Marokā bija lietains un vēs – kaut gan šajā periodā ir pieejamas lētas zemenes un apelsīni vienkārši mētājās zem kokiem!
