Klases salidojums Londonā

21.04.2008
4 min lasīšanai
38 foto

Ideja radās kārtējā - 33. klases salidojumā, kas parasti notiek jūnija 1. sestdienā. Viena klases biedrene izmeta domu – “Nu tad nākamo gadu pie manis Londonā”. Tika nolemts neaizņemt 2008.g. jūnija 1.sestdienu, jo ne visi var vai grib piedalīties. Viss sāka materializēties, kad parādījās Ryanair piedavājums Ls8 vienā virzienā. Ilgi nedomājot, paņēmu biļetes par Ls96 sešām personām. Problēma radās, kad nodeva mans paradums saukt klases biedrenes meitas uzvārdā. Nu neko – nacās vienai nopirkt lieku biļeti, jo vārda maiņa maksā dārgāk - Ls 70. Kā saka vecs plakāts pie padomju laiku poliklīnikas durvīm “Naudu pazaudēji – neko nepazaudēji utt., veselību pazaudēji – visu pazaudēji”. Un sīkums arī tas, ka reģistrējoties internetā sajaucu vienai pasei derīguma termiņu – nieka pusstunda rindā un esam pārrēgistrējuši iekapšanas karti – brīnums gan, ka par velti. Galvenais – ceturdienas vakarā 10. aprīlī, 22:20 - lidojam. Gaisā klasesbiedrene atmet skopumu un izmaksā mūsu rindai pa pudelei vīna 0,185L. Cena tīri neko 4,3 mārciņas = Ls 3,76. Tagad jau Anglija mums lēta - mārciņa līdz ar dolāru nokritusi. Divos naktī esam dzīvoklī. Publika līdz četriem nevar nomierināties, kas pēc Latvijas laika jau ir seši no rīta. Jāņu nakts pavadīta. Guļam visi rindā, kā skolas sporta zālē dziesmu svētkos. Izrādās nakti esam pavadījuši vēl kopā ar divām burvīgām kaķenēm. Vienai ir 2 kaķēni, otrai - mūsu vizītes laikā piedzimst seši. Kaķenus te visus saglabā, tie ir pieprasīti arī cīņai pret grauzējiem un par tiem pat nedaudz samaksā. Suņi un kaķi pa Londonu savā nodabā nestaigā un acīmredzot arī nevairojas pieprasītajā daudzumā. Pusseptiņos no rīta zvans. Meita klasesbiedrenei interesējas – kā iet. Žēl gan, ka viņai nepateica, ka par 2 stundam atpaliekam. Miegs pagalam un ceļamies dienas gaitās. Izrādās, ka daži esot diezgan skaļi krākuši. Gatavojam īstu angļu auzu tumi. To vāra ūdenī, bet ēd karstu, aplejot ar aukstu pienu, līdzīgi, kā debesmannā. Garšai uzkaisa glikozi. Latviskā variantā var likt zapti vai cukuru. Mums jau ir iepirktas dienas transporta biļetes. Paldies mūsu Modrai. Cena GBP5,90 = Ls5,16. Līdz dienas beigām dažiem magnetiskā strīpiņa nobruka – nācās stacijās tās rādīt darbiniekiem un iekļūt vai izkļūt no metro netradicionālā veidā. Brauciens autobusa 2. stāva pirmajā sedeklī ir tas, kas vajadzīgs asu izjūtu cienītājiem. Brīžiem liekas, ka stabu nonesīs vai citu transportlīdzekli aizķers. Ielas no augšas šķiet nenormāli šauras tādiem busiem. Nevienu apdauzītu stūri gan neredzējām - laikam taču māk braukt. Metro vagoni zemi pusapaļi, arī durvis pusapaļas, aiziet vagona griestos. Gara auguma cilveks nevar iekāpis pie durvīm palikt stāvēt – galva paliek ārpusē, jāstāv vagonam pa vidu. Dodamies uz karalienes sardzes maiņu 11:30. Publika – jau sapulcējusies pie sētas. Labi, ka vispirms orķestris iet pa ielu. Daļa ziņkārīgo, nedomājot par sekām, atraujas no žoga, un mēs varam piekļūt tuvāk. Daži orķestranti ar vēderiņiem, visi smagās kurpēs, kuru modelis, laikam nav mainījies 200 gadu, bet spēlē smuki. Kā nekā profesionāļi. Arī goda sardze ilgi manipulē ar lielu misiņa cirvi, kas tiek nodots, braši vicinot, jaunajai maiņai. 45 minūšu laikā procedūra beidzas. Nākošā – pēc divām dienām. Tālāk Londonas ievērojamākas vietas - Westminsteras pils, Abatija un lielais Bens, Trafalgaras laukums un Nelsona kolonna, Pikadillijas skvērs – vecā un jaunā strūklakas, Tauera cietoksnis un tilts – tas viss ir jāredz pašam un tos citi ir aprakstījuši daudz labāk. Vēl ir Londonas parki – milzīgais Haidparks un Regent’s parks, Botāniskais dārzs (Kew Gardens) ar milzīgu Viktorijas laiku siltumnīcu, kas pati par sevi ir arhitektūras piemineklis, kā arī vecā Griničas observatorija ar Zemeslodes nulles meridiānu un parks. Šajā valstī, nekas par brīvu nav. Tomēr tas neattiecas uz vairākiem Londonas muzejiem. Tas arī tiek veiksmīgi izmantots – Britu muzejs, kur visiespaidīgākā ir senās Ēģiptes daļa ar īstām mūmijām, Modernās mākslas un Britu mākslas muzeji Tate, Nacionālā glaznu galerija. Arī Svētā Pavila katedrāli svētdienās var apmeklēt par brīvu. Madam Tusso vaska figūru muzejs gan ir pilnīgi komercializēts – bet tur Jūs bez ierobezojumiem varat fotogrāfēties kopā ar slavenu personu izbāzeņiem, kas bildēs izskatās kā īsti cilveki. Es ar gudru ziņu jau uz nākošo nakti caur www.booking.com noīrēju sev lētu numuriņu mazā viesniciņā par 25 GBP=Ls22 un atstāju pārējos klasesbiedrus dzīvoklī. Varbūt skaļi krākšu vai pāreja uz angļu pārtiku uzpūtīs vēderu, ka pat Espumizāns nelidzēs. Un tas attaisnojas – numuriņš labs, sen gan nav remontēts, bet vienkāršs un tīrs, ir arī TV. Kā kārtigā angļu viesnīcā pieklājas – istabiņā ir elektriskā kanna, tējas maisiņi, litrs piena un cukurs. Laba kopejā virtuve un ēdamtelpa. Ērtibas gan trepju telpā, un dušas strūkla tek kā zīmulis, bet ūdens silts un apmazgāties var. Londonas nomales kafejnīcā par Lb3,60=Ls3,- nākošā rītā ieturu brokastis. Īstenībā brokastis ir labas un bagātīgas: liela kafija, cepti - bekons, ola, kartupeļu placēnis ar zaļumiem, cīsiņš un pats galvenais pupiņas tomātu mērcē. Sīkums gan ir tas, ka pēkšņi atklāju, ka ciema kukulis maniem Birminghamas radiem ir palicis viesnīcā ledusskapī. Uzlādēju Oyster karti ar 10 Lb divām dienām un ar autobosu atgriežos pēc aizmirstā. Nakoša problēma parādās stacijā. Izrādās, ka jābūt līdzi tai pašai kredītkartei, ar kuru pirki www tīklā biļeti. Nācās nopirkt jaunu. Un te man ir patiess prieks, ka no manis noplēsa interneta mazo cenu (www.chilternrailways.co.uk). Off peak Lb18 = Ls 15,75, nevis standarta 30 vai 45 turp atpakaļ, kas īstenibā ir tikai 2x dārgāk nekā Latvijā bet vilciens brauc vismaz 3x ātrāk. Dīzeļvilciens uz Birmingemu no Marylebonas stacijas brauc līdz 160 km/h, 200 km - 2 stundās. Elektriskais Virgintrains.co.uk no Jūstonas stacijas brauc stundu un 40 min ir vismaz 2x dārgāks. Vilciena mašīnists laipns, varēju pafotografēt no viņa kabīnes. Interesanti, kad mums satiksmes ministrs tādus vilcienus pasolīs. Un tā, nemanot paiet trīs dienas, pirmdienā 2 no rīta jādodas prom uz lidostu. Un man nedaudz paliek žēl, kāpēc man jādodas prom no valsts, kur cilvēki ir savstarpēji laipni, pieklājīgi, neskatoties uz ādas krāsu uz valsti, kur pastāv sabiedribas sašķeltība valodās, vienkāršos cilvēkos un veiksminiekos, kas pieraduši visur durvis ar kāju vērt. PS. Datumiem uz attēliem vajadzēja būt 11.04.2008 - 13.04.2008.

Klases salidojums Londonā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem