9 dienas ar īrētu Clio

  • 7 min lasīšanai
  • 33 foto
Kā parasti lidojam ar lēto Raianairi, šoreiz caur Londonu. Vienas dienas vizīte pie draugiem viesstrādniekiem – šoreiz ļoti stipru iespaidu atstāja British Museum apmeklējums, mūmijas, kuras gatavo 70 dienas - izlaiž iekšas, žāvē, balzamē, utt... . Ieeja muzejā ir par brīvu, kas nemaz nav maznozīmīgi pie Anglijas cenām, un ja Jums ir līdzi ģimenes locekļi. Nolaižamies Portu lidostā. Līst kā pa Jāņiem, bet ir silts (18 grādi, trešdiena 25. oktobris). Tik stiprs lietus, ka viss skrejceļš ir noklāts ar apm. 2cm biezu ūdens kārtiņu un tā te oktobra vidū ir lijis vismaz divas nedēļas. Mums paveicās, lietus tajā pat dienā mitējās un visas deviņas dienas Portugālē mūs pavada brīžiem skaidrs, brīžiem mākoņains laiks ar temp. 20 – 24 grādi, bet sestdienā Lisabonā uzsita pat 27 -28 un sviedri lija pa visām malām. Un tā paņemam lidostā pie Herca nelielo Clio. Sāni saskrāpēti, to izdarījis iepriekšējais klients, bet viss tiek bildē ieprotokolēts. Jāteic, ka autiņš ir gana ērts arī pieciem ar mantām, bet motoriņš pašvaks, ja jāapdzen kāds pret kalnu, tad tevi jau dzen no pakaļas. Portu centra restorāna Christina cenas demokrātiskas, šo ēstuvi noskatījis jaunākais dēls, kas te jau 2 mēnešus – jāņem ir viena doze uz diviem cilvēkiem. Un tad arī esi pārēdies. Tradicionālais ēdiens ir zivis – tās te māk gatavot. Piemēram menca – bakeļau – to ved tradicionāli sālītu no Njūfaundlendas (salu ir savā laikā atklājuši Portugāļi) vai arī Norvēģijas. Iesaku patiniškas – mīklā ceptas zivis. Portu izceļas ar stāvu Douru upes krastu. Pilsētas rajons uz upes krasta – Ribeira, pateicoties sarkanajiem kārniņu jumtiem un reljefam ir skaists un fotogēnisks, neskatoties uz to, ka šeit dzīvo acīmredzami pilsētas ne jau turīgākie iedzīvotāji. Izkārtā veļa piešķir ēkām burvīgu paskatu un ir šo ēku dekorācijas, ja pašas par sevi daudzas no tām ir noplukušas. Upi šķērso septiņi tilti – visi tie ir augsti bez balstiem upes vidū. Satiksme pilsētā ir drudžaina. Mašīnas ir noparkotas visās iespējamās un neiespējamās vietās. Populārs ir īsais Smarts – to var likt arī šķērsām. Bieži ielas iet augšup vai lejup. Pamēģiniet stāvēt sastrēgumā pret kalnu – sapratīsiet, ka braukt pa Rīgu ir tīrā atpūta. Labāks ir rajons ap okeānu, mājas respektablākas, ielas horizontālas un arī satiksme nav tik nervoza. Velosipēdus un moto pļerkšķus, kā tas ir Barselonā neredz nemaz. Izskatās, ka katram braukt ar savu autiņu, neskatoties uz lielo šaurību, ir prestiža lieta, tāpat kā pie mums. Vēl jāievēro, ka ik pa brīdim kāds var būt apstājies ieslēdzis avārijas uguņus. Vienkārši viņam nav kur noparkoties, tāpēc stāv tāpat. Policija ir saprotoša un Jūs varat mierīgi piebraukt pie viesnīcas, saslēgt mirgojošos un lēnām izkravāties. Arī portugāļi ir saprotoši un neprotestējot mēģinās jūs apbraukt. Cita lieta, ja aizmugurē braucošais jutīs, ka braucat lēnāk nekā parasti tajā vietā viņi brauc, tūlīt gaidiet nepacietīgu taures signālu. Portu ir laba pazemes tramvaju (metro sistēma) kā arī antīko tramvaju līnija, kuri kursē gar Douru upes krastu, bet tas ir nieks, salīdzinot ar Lisabonas kalnainās vecpilsētas šausmu tramvaju, par ko būs stāsts mazliet vēlāk. Otrā pusē Douru upei ir Via Nova de Gaia, jeb vienkārši Gaja. Tieši šajā pilsētā tiek izgatavots pasaulslavenais portvīns. Skatoties uz Gaju no Porto puses, redzamas daudzas portvīna nogatavināšanas noliktavas ar firmu nosaukumiem uz kārniņu jumtiem. Daudzām firmām ir angliski nosaukumi. Tas nav reklāmas triks anglosakšiem. Pirmsākumos, 17. gadsimtā, acīmredzot karu rezultātā ar Franciju, Anglijā bija noteikta augsta ievedmuita franču vīniem. Uzņēmīgi angļi šeit ieradās, lai dibinātu savu ģimeņu vārdos nosauktus uzņēmumus. Portvīnu ražo no nedaudz rūguša vīnā, kurā vēl daudz vīnogu cukura, kas nav pārstrādājies spirtā, sajaucot to ar vīnogu brendija spirtu. Iegūst deserta dzērienu ar 19% - 20% alkohola saturu. Portvīnu dzer nelielos daudzumos ar saldumiem vai sieru. Līdzīgs dzēriens ir angļiem ar nosaukumu šerijs. Lūdzu nejaukt īstu portvīnu ar lēto žogu krāsu, kuru ražoja padomju laikā ar nosaukumu "Portvein „Rozovij”", 1,02 rbļ./pudele, to „zilīši” dzēra lielos daudzumos. Portvīna cena svārstās no 4 EUR – 7 EUR jaunam vīnam, 150 EUR - 25 gadīgs vīns un 750 EUR – vīns no 1937. gada. Vīns cenā virs 7 eirām jau pēc garšas ir krietni labaks par lētāko. Jūs varat nopirkt pudeli, kas atbilst Jūsu dzimšanas gadam un svinīgā notikumā to atvērt ar speciālām ugunī nokaitētām gredzenveida knaiblēm, ar tām sakarsē pudeles kakliņu, pēc tam strauji atdzesējot ar ūdeni, kakliņš tiek nolauzts. Portvīna firmas piedāvā maksas (2 EUR) vai bezmaksas pusstundu ilgas ekskursijas pa savām vīna noliktavām ar degustācijām, cerībā, ka Jūs nopirksiet kādu viņu vīna pudeli. Ja esat Portu – tas noteikti ir jāizdara. Paceļam uz Lisabonu iesaku iegriezties Sintrā. Jābrauc ir pa maksas ceļu A1. Ceļš maksā 20 EUR/300km, bet ja grib taupīt laiku, tas ir jādara, citādi Jūs varat iestrēgt daudzajos ciematos un pilsētiņās. Maksimālais braukšanas ātrums uz automaģistrālēm, 120 km/h. Vidējais ātrums arī tad sanāk ap 100km/h, jo nekur ātrums nav īpaši jāsamazina. Apdzenot kādu „fūri” nebrīnieties, ka 2. joslā iestāsies aiz jums 3m pakaļā kāds vēl steidzīgāks braucējs. Tiklīdz jūs joslu atbrīvosiet, viņš tūlīt pazudīs aiz horizonta. Sintra ir neliela pilsēta ap 500 m augsta kalna šaurā nogāzē. Redzams, ka ir vairāk tūristu nekā vietējo iedzīvotāju. Šeit ir īpaši šauras un stāvas ielas, un tomēr tauta pamanās nolikt savu autotransportu. Ap Sintru ir vismaz trīs skaistas pilis bet slavenākā ir pils, kas atrodas stāva kalna galā uz kuru ved gredzenveida vienvirziena stāvs ceļš. Pils izskatās kā nozīmēta no Disneja filmām (Sniegbaltīte&7rūķīši), un fotogrāfijās izskatās kā nereāla (skat. albumu) skaistas pasaku filmas dekorācija. No Sintras var aizbraukt 10 km uz Portugāles un Eiropas galējo rietumu punktu Capo da Roca – šeit ir klintis virs okeāna un no skatu laukuma līdz ūdens līmenim ir 140 m pa vertikāli. Tālāk pa ceļam uz Lisabonu var pamēģināt izpeldēties okeānā. Ūdens oktobra beigās ir vismaz 20 grādus silts. Interesanti, ka vēja nav, bet vilnis nāk krastā spēcīgs, tā kā pie mums vētras laikā. Peldēšanās ir vienkārša – iebrien ūdenī līdz ceļiem un gaidi, kad nāks stiprāks vilnis. Parasti tas nogāž tevi no kājām un izmet krastā. Neiesaku stāvēt ar muguru pret okeānu, negaidīts vilnis var nobiedēt brīdī, kad pazūd pamats zem kājām. Lisabona ir jauka, ne pārmērīgi liela pilsēta ar šaurām vecpilsētas ieliņām, kas uziet stāvās upes krasta nogāzēs. Pilsētas greznais centrs atrodas līdzenā Težu upes estuārija (upes paplašinājuma) krastā. Pilsēta ir bagāta laukumiem, kuros ir pieminekļi, kas reklamē slaveno Portugāles jūras braucēju pagātni. Iesaku izmēģināt braucienu ar 12. maršruta tramvaju, kurš ir antīkā tipa un drosmīgi kursē pa gredzenveida maršrutu augšā kalnā pa šaurām ieliņām, nemitīgi zvanot, jo ik pa brīdim, kāds tūļājas pa sliedēm ar savu autiņu. Reizēm liekas, kā tik stāvā ielā vispār var uzbraukt, bet tas ir štrunts, galvenais nebāziet rokas ārā pa logiem, jo reizēm līdz mājas sienai ir labi ja sprīdis.Izsmērēs ne pa jokam. Interesanti, ka tramvaja vadītājs sēž kopīgā salonā ar pasažieriem, tāpēc reizēm braucot viņam priekšā aizstājas kāds tūrists, bet to veikli palūdz malā un brauciens turpinās, nemitīgi zvanot un izgaiņājot uz sliedēm sastājujušos autiņus. Vēl iespaidīgāk tramvajs bremzē, braucot lejā no kalna, pie pieturas vai pirms krustojuma. Tas notiek ar lielu troksni, jo ir jāsaprot, ka sabremzēties, iedarbinot antīkās bremzēšanas sistēmas un braucot lejā, šķiet ir uz tramvaja iespēju robežas, un pirmajā reizē mums līdzenuma cilvēkiem grūti noticēt, vai vispār izdosies apstāties. Ar to pašu tramvaju var aizbraukt līdz cietoksnim, kas ir redzams kalna galā no pilsētas centra. Biļetes iesaku pirkt kioskā, tur tās pārdod diviem braucieniem un tas ir krietni lētāk nekā pirkt pie vadītāja. Izbraucot no pilsētas uz dienvidiem, var izmantot divus tiltus – Ponte du 25 du Abril – augsts arkveida tilts vai Ponte du Vašku da Gama – 11 km garš, zems tilts pāri Težu upes estuārijam. Portugāļi ir ļoti jauki, mierīgi un pieklājīgi cilvēki, ja neskaita, ka viņi ir nedaudz nepacietīgi šoferi, daudzi māk runāt angliski un tas patīkami pārsteidz. Acīmredzot mazāka valsts un angliski ierunātas filmas ar subtitriem dzimtajā valodā savu lomu ir nospēlējušas. Runājot par valodām, dēls, pēc 7 nedēļām mācēja runāt un saprasties ar vietējiem portugāliski, viņš to panāca, apmeklējot intensīvos kursus, bet galvenais, izliekoties, ka nemāk angliski. Es ieteikto šo metodi arī dažiem labiem mūsu rīdziniekiem, kas te dzīvo visu mūžu, bet nu prats par īsu vai nav gribēšanas. Mana atzina ir, ka valodu vajag lietot ne tikai mācīties. Viesnīcu, restorānu cenas te ir krietni lētākas, salīdzinot ar to pašu Spāniju, īpaši, ja Jūs dodaties, kad tur nav sezona, bet ir gana silts. Bet ir risks, ka pavasarī vai rudenī Portugāles ziemeļdaļā var dienām ilgi līt. Viesnīcas var rezervēt no Ryanair mājas lapas, vai piem. needahotel.com. Cenas mājas lapā ir par 30% zemākas nekā cenu piedāvājums uz vietas. Trūkums šai lapai ir, ka par viesnīcu uzreiz ir jāsamaksā internetā pilna cena. Tomēr mājās izdrukātos hoteļa vaučerus visur ņem pretī bez ierunām. Pa ceļam uz Portugāles dienvidiem apstājamies korķozolu audzēs. Koki ir krietni mazāki par mūsējiem, un vienīgais, kas atgādina to dzimtu ir apmēram divreiz lielākas zīles par mūsējām. Kokiem ir miza līdzīga, bet starp tradicionālo mizu un koksni veidojas korķa starpslānis, līdzīgi kā citrusaugļiem baltā kārtiņa zem mizas. Korķozoliem biezo mizu plēš nost, vai arī izzāģē zarus ar mizu. Ko no tās ražo, Jūs paši zināt. Algarve ir Portugāles dienvidu okeāna piekraste iepretī Āfrikai – lieki teikt, ka te ir visgarākā vasara un ziemā ir tā ap plus 15 dienā. Viss krasts ir apbūvēts ar arābu stila kūrorta pilsētiņām un šeit var lēti noīrēt viesnīcu. Divvietīgs komfortabls numurs ar brokastīm mums izmaksāja 25 Ls dienā. Okeāna piekrastē smilšu pludmales mijas ar granīta un relatīvi mīksta ieža klintīm ar Juras laikmeta gliemežvāku ieslēgumiem, okeāns klinti ir paskalojis, veidojot tuneļus, tiltiņus, caurumus un citas formas. Gaisa temperatūra oktobra beigās ap plus 23, daži arī mēģina peldēt. Ka ievēroja mūsu kompānijas sievietes, pamata kontingents, kas rudenī pastaigājas pa pludmali, ir pazolīda vecuma bet jauneklīga paskata kungi ar bieži vien krietni jaunakām dāmam. Atpakaļ braucot no Algarves uz Portu (550 km) vēl apmeklējām Koimbru, kas ir senākā universitātes pilsēta no 12 gadsimta. Universitātes senais komplekss atrodas kalna galā, un tur var uzbraukt ar elektrobusu. Viesojāmies arī Aveiru – Portugāles Venēcija – pilsēta līdzenumā ar kanāliem un jūras lagūnu, no kuras ieguva sāli un jūras zāles mēslojumam. Lagūna ar 1 m platiem dambīšiem ir sadalīta dīķos un pa tiem var aiziet kilometriem tālu. 1. novembrī Portugālē piemin mirušos un ir brīvdiena. Temperatūra tā ap +25. Pilsētas kapos daļa guļ zem zemes, bet pa perimetru ir sabūvētas ģimenes kapličas, kur zārkus liek plauktos. Vidējā kapličā ir katrā pusē 4 plaukti, katrā var novietot divus zārkus. Pilsētā var bez maksas noīrēt velosipēdu – kā ķīla der vadītāja apliecība. Portugāle ir jauka, viesmīlīga un skaista valsts, kur vēl daudz ko redzēt, mūsu tūristu nepelnīti aizmirsta, varbūt dēļ lielā attāluma vai drausmīgajām ceļojumu aģentūru cenam. Mums sanāca Ls 300 uz degunu – all included pat paiku. Tagad interneta laikmetā varam noorganizēt sev arī tālu ceļojumu par pieejamām cenām. Un tā mūsu 9 dienu ceļojums pa Portugāli beidzās, bet palasot ceļvežus un internetu, gribas atkal atgriezties tieši Portugālē, lai redzēu ari citas interesantas vietas, kurās nepaguvām būt. Citi albumi par Portugāli manā profilā. Es nezinu vai tos redz tie, kas nav mani draugu draugi.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais