Es iemīlējos Antālijā

  • 3 min lasīšanai
2012. gada novembrī kopā ar draudzeni un mūsu mammām ierados Antālijā, kur pavadīju vienu nedēļu. Pēc negulētas nakts lidmašīnā, man sāpēja galva un arī viesnīcā aizmigt neizdevās, tāpēc nolēmu paelpot svaigu gaisu un aiziet līdz vietējam tirdziņam. Krāsaini garšvielu stendi un skaistas lakatu virtenes nomainīja dažādas rotas un citi nieciņi. Viens pārdevējs pat pamanījās man pie blūzes piespraust mazu piespraudīti ar aci un mazu sārtu delfīniņu. Tas manāmi uzlaboja manu omu, un stiprā turku kafija palīdzēja manai galvai. Pēc atgriešanās viesnīcā "Galeri", devāmies uz pludmali. Pierasto Jūrmalas smilšu vietā tur gan bija raupjas smiltis un oļi, taču jūra... Vidussjūra bija tik skaisti zila un mierīga. Atlaidos krēslā zem salmu saulessarga un izvilku no somas līdzpaņemtos žurnālus. Pie horizonta caur mākoņiem vīdēja saule. Nākamais rīts sākās ar burvīgu skatu no balkona uz Vidussjūru un turpinājās ar gardām brokastīm, pēc kurām beidzot varējām doties sauļoties, jo arā spīdēja spoža saule. Atceļā no pludmales, gandrīz pie pašām viesnīcas sānu durvīm divi turku fotogrāfi, man par pārsteigumu, uzkrāmēja man uz pleca milzīgo aru. Uzņēmuši dažas bildes, viņi ķērās pie manas draudzenes. Pēc pusdienām aizbraucām līdz Alānijas Lielajam tirgum. Viens smaidošs un koķetējošs pārdevējs pēc otra. Sievietei ļoti glaimojoša un pa spalvai glaudoša vieta. Komplimenti bira no visām pusēm. Viens aicināja uz vietējo diskotēku dejot, otrs piedāvājās vakarā izmaksāt kokteili. Ego prieciņš. Iegājām tējas veikaliņā, kur pārdevējs metās gatavot vienu tēju pēc otras, lai varam nogaršot. Arī dažādi turku saldumi tika piedāvāti. Paņēmām vienu tēju un teicām, ka noteikti vēl atgriezīsimies. Bija laiks doties atpakaļ uz viesnīcu, jo saule jau rietēja. Pēc vakariņām kopā ar draudzeni nolēmām pasēdēt Amerikāņu bārā un izbaudīt silto vakaru pie vīna glāzes. Sēdējām, pļāpājām, un jau pēc brīža viesmīlis nesa mums pa otrai glāzei un tad apstulbis brīnījās, ka vēl pirmās ir gandrīz pilnas. Atkal koķetēšana un glaimi. Draudzene no bārmeņa dabūja zīmīti, ka viņa viņam patīkot, bet es no viesmīļa dabūju puķīti. Tā jauki un patīkami. Nākamajā rītā drīz pēc brokastīm devāmies uz vīna darītavu, kur dabūjām nogaršot vairākus vīnus, un arī tur mums ar draudzeni uzmanības netrūka, jo katrs vīns tika iepildīts mūsu glāzēs divas reizes. Pēc degustācijas izgājām ārā apskatīt granātābolu lauku, kuram blakus atradās arī kokvilnas lauks. Tālāk devāmies uz tekstila veilaku un oniksa rūpnīcu. Saulei rietot, ieradāmies Pamukalē. Kur nelielu ezeriņu ieskāva kaļķa kalni. Redzējām vairākus vietējos preciniekus, un gide mums pastāsīja par turku kāzu tradīcijām. Vēl gide diezgan daudz stāstīja par Ataturku, vietējām tradīcijām, klimatu un darba apstākļiem. Un šie stāsti mūs aizrāva. Pievakarē ieradāmies viesnīcā, kur mūs gaidīja vēderdejotāja ar savu priekšnesumu. Agri devāmies pie miera, jo mūs gaidīja agra celšanās nākamajā rītā, lai mēs varētu doties uz Herapoli un Antīko Kleopatras baseinu. Rīts bija drēgns. Taču tas mums netraucēja baudīt gides stāstus par Herapoli un tās kapiem, kuriem mums bija jāiet cauri, lai varētu nokļūt līdz galamērķim-Kleopatras baseinam un skaistajām kaļķa terasēm. Pusotras stuntas laikā saule pacēlās augstāk, gaiss sasila un bijām gatavi ģērbties peldkostīmos un mesties baudīt vietējo Pasaules brīnumu-Pamukales kaļķoto ūdeni. Mmmm... fantastika. Vakarā atgriezāmies savā viesnīcā "Galeri". Un atkal varējām baudīt silto vakaru Vidusjūras krastā. Nakamajā dienā sauļojāmies, peldējāmies, atkal devāmies uz Alānijas tirgu un tad atkal sauļojāmies. Vakars ar kūkām un kokteiļiem, smaidiem un koķetēšanu. Un nākamajā dienā atkal laiskojāmies pludmalē un baudījām kokteiļus, lasījām žurnālus un salasījām dažus olīšus, un atkal sauļojāmies un peldējāmies. Kad mammas atkal devās uz Alāniju, mēs ar draudzeni palikām pludmalē un baudījām silto sauli. Viesmīlis ik pa laikam atnesa mums jaunus kokteiļus un vienā no šīm reizēm atkal uzdāvināja man puķīti. Tā, pavisam nemanot, pienāca mūsu pēdējais vakars pie Vidusjūras, starp palmām un patīkamo turku kompāniju. Mēs ar draudzeni kopā ar bārmeni un viesmīli devāmies pastaigā pa pludmali. Viņi piedāvāja braukt kopā uz Alānijas diskotēku, kur viņi devās svinēt pēdējo vakaru darbā, jo tūristu sezona beidzas. Tam gan mēs atteicām, lai gan pēc tam prātojām, ka diezvai vēl kādreiz radīsies iespēja aiziet uz turku diskotēku. Devāmies agri pie miera, jo plānojām katru no rīta atlikušo stundu, pirms došanās mājās, izbaudīt sauli un pludmali. Taču, mums par lielu vilšanos, rīts mūs sagaidīja vēss (tikai +17') un mākoņains. Pavisam drīz sacēlās vējš un sākās spēcīga lietusgāze, ko papildināja nopietna zibeņošana. Jāsaka labi, ka tā, citādāk atvadas no Antālijas būtu gaužām grūtas. Man tiiiiiiiiik ļoti patika Antālijā, ka visā tur pavadītajā laikā man it nemaz nepietrūka manas ģimenes, kas mani gaidīja mājās. Es dievinu Antālijas silto klimatu un arī vietējie iedzīvotāji man šķiet ļoti jauki. Atgriežoties mājās, vīram teicu, ka, ja man nebūtu ne viņa, ne mūsu meitiņas, tad es būtu palikusi Antālijā. :D Ikvienam silta klimata mīļotājam iesaku apmeklēt Antāliju. Nav iespējams pilnīgi aprakstīt vārdos to, cik labi tur bija. :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais