Vjetnama , kur par rītdienu ir jādomā rīt!
|
Kaspars Cimerm@nis
|
Vjetnama – gastranomisku izvirtību un motorolleru paradīze, kur par rītdienu ir jādomā rīt.
no 05.01.2013. līdz 21.01.2013.
Doma kaut kad aizceļot uz Vjetnamu un izbaudīt šo valsti no pašiem ziemeļiem, kur kalnu reģionos regulāri ir sastopams sniegs, līdz pat dienvidu tropu joslai, kur patstāvīgi ir vismaz + 30, neradās spontāni un pēkšņi. Laikam jau šāda ceļojuma idejai, tāpat kā labam vīnam, vajag mazliet atļaut nosēsties un uzkrāt savu vērtību. Noteikti nebijām no tiem, kas „uz dullo” izlēma pēkšņi izbraukāt šo valsti, jo patērētai naudai un laikam ir sava zināma vērtība. Neieslīkām arī pretējās galējībās, izpētot visu līdz sīkākajām detaļām, tādejādi patstāvīgi atrodot iemeslus atlikt ceļojumu un izvēlēties ko vienkāršāku, paredzamāku un slinkuma pakāpei atbilstošāku.
Mudinājums pabūt Vjetnamā radās netieši apkopojot informāciju no visdažādākajiem avotiem. Piemēram, iedvesma nāca no vēstures grāmatām vēl no studiju laikiem, kā arī nesen lasītajiem žurnāliem „Ilustrētā Vēsture”; no sen redzētās, manuprāt, labākās „Top Gear” sērijās par ceļošanu Vjetnamā un pēdējā laikā arvien biežāk pamanītajām Latvijas tūrisma aģentūru reklāmām utt.. Skaidrs bija viens- ja ir doma izbaudīt vēl tūristu galīgi nesabojātu galamērķi, tad ir laiks sastādīt maršrutu un rīkoties! Tā tika arī izdarīts. Un izvēle noteikti netika nožēlota!
Diemžēl vai pa prieku, bet apraksts nesanāca īss. Laikam jau iespaidu bija daudz un neko negribējās izlaist.
Mājasdarbi
- Svarīgākais bija iepazīt šo valsti pirms nokļūšanas tur ar mērķi pašiem saprast ko redzēt, darīt un izbaudīt. Gribējās, lai katra atvaļinājumam atvēlētā diena būtu pavadīta tā, kā mēs to gribam, nevis kāds ir izdomājis, ka tā būs labāk. Izpētot LV grupu ceļojumu piedāvājumu, neatradām neko savām vajadzībām un interesēm piemērotu, kā arī laikam jau esam pārāk lieli individuālisti, lai spētu apvienot savas vēlmes atvaļinājumā ar vēl padsmit citu vēlmēm un iespējām. Tāpēc mūsdienu www pasaulē nebija problēmu atrast ar labām atsauksmēm apdāvinātu Vjetnamas tūroperātoru, kam palūdzām sastādīt mūsu interesēm atbilstošu programmu, norezervēt viesnīcas pa vietējo cenām, nolīkt gidu un saplānot transfērus! Paldies aģentūrai un Hao ( menedžere), kas visu izdarīja tiptop!
- Lidojumus arī meklējām paši, kas laikam jau mūsdienās ir gana standarta prakse. Mums kopā sanāca pat 10 lidojumi 16 dienās, bet nīkšanām un labi savienoti! Uz Vjetnamu no Eiropas var nokļūt 2 izplatītākajos veidos un mūsējā variantā. Standarta pieeja ir caur Maskavu ar Aeroflot vai caur Parīzi ar Vietnam Airlines. Diemžēl šīs aviokompānijas neizceļas ar biežām labām cenu akcijām; arī nokļūšana uz Maskavu vai Parīzi nav tā lētākā, salīdzinājumā ar citiem Eiropas galamērķiem. Tad nu mēs izlēmām par labu Finnair caur Helsinkiem līdz Shanghai, tad China Southern uz Guangzhou un tad to pašu Vietnam Airlines uz Hanoi, Vjetnamas galvaspilsētu (ar 2013 gada vasaru arī Finnair lidos pa tiešo uz Hanoi). Kopā virs 20 stundām ceļā ar visām pārsēšanām, kas ir gana ok un arī ar 2 savienojumiem laiks ceļā būtu apmēram tāds pats, ja ne ilgāks.
- Iepazināmies ar pēdējā laika atsauksmēm par mums interesējošiem galamērķiem, lai zinātu ko sagaidīt realitātē aiz smukajiem saukļiem un foto izkārtnēm. Paldies TripAdvisor un Booking.com, kas mums ļāva objektīvi novērtēt gan viesnīcas, gan apskates objektus, gan cenu struktūru un piedāvājumu. Taxi cenas uz konkrētām vietām, valūtas kursus, gidu un ekskursiju cenu līmeņus- to visu var uzzināt no citiem objektīviem un marketingā neieinteresētiem ceļotājiem dažu minūšu laikā. Jāņem vērā, ka parasti lielām vietējām tūrfirmām ir savas viesnīcas, kur viņi grib izmitināt savus klientus! Nesaku, ka tās ir sliktas, bet vienmēr ir labāki varianti, tāpēc pārbaudiet un uzstājiet uz to, ko paši gribiet, jo cena tāpat viena un tā pati..
Mūsu maršruts
- Hanoi- Sapa- Hanoi- Halong Bay- Phu Quoc Iceland- Ho Chi Ming City- Shanghai.
- Daudz plašāku aprakstu par mūsu maršrutu, pieturvietām un apskates objektiem, ievietošu pašā apraksta nobeigumā. Tā vairāk tomēr ir „sausa faktu” konstatēšana bez plašākas vērtības, bet tomēr var ietaupīt kādam ceļotājām vairākas darba stundas, kas jau pārvēršas izmērāmā un novērtējamā rezultātā ar savu vērtību J
Iespaidi, atziņas un piedzīvotais
Hanoi – komunistiskās Vjetnamas galvaspilsēta
- Hanoi- Vjetnamas ziemeļu galvaspilsēta, kur atdusas šīs valsts galvenais vadonis un līderis Ho Chi Minhs, savā iespaidīgajā mauzolejā pašā pilsētas centrā. Pirms nokļūšanas mauzolejā, viņš arī kārtīgi un ar visu pašatdevi cīnījās par Vjetnamas brīvību un komunisma ideju aizstāvību, līdz panāca savu un apvienoja Vjetnamas tautu ziemeļos un dienvidos. Šim vēstures gana svarīgajam faktam ir būtiska nozīme gan mūsdienu pilsētas attīstībā, gan visas valsts patreizējā struktūrā. Salīdzinot ar dienvidiem, Hanoi ir vājāk attīstīta, ar sliktāku infrastruktūru un bez iespaidīgām augstceltnēm, tomēr ar savu šarmu, vēsturisko un kultūras mantojumu, kāds varbūt dienvidu daļā izpaliek vai izzūd.
- Pho Co jeb vecais kvartāls, kur mēs arī izvēlējāmies apmesties visas 3 naktis, ko pavadījām šajā pilsētā, ir apskates un izbaudīšanas vērts. Uz ielām notiek viss, gan tirdzniecība, gan ēst gatavošana un pati ēšana, gan dzīvošana, bērnu audzināšana un ģimenes saieti, pat kāzas! Noteikti vajag saņemties un pagaršot jebko, kam pietiek drosmes, kaut tik pat skaidrs ir tas, ka nekas negaršos kā pierasts. Kafija, fritētas garneles un pat vista te garšo pilnīgi savādāk, bet tur jau ir tā burvība, izbaudot it kā ierastas lietas pavisam citā noformējumā. PVD dienestu pārstāvji šeit laikam vienkārši padosies un apzināsies sava darba „nejēdzību”, jo arī bez viņiem un bez ideālas alumīnijā ietērptās higiēnas 10 miljonu pilsēta dzīvo gana raitu un normālu dzīvi.
- Vjetnama it īpaši Hanoi ir slavena ar savu haotisko satiksmi! Tajā ir tikai viens noteikums, ka tādu neeksistē! Cik cilvēku tik skuteru, pa retam kāds taxi un tūristu busiņš un pavisam reti kāda, parasti jau gana lepna, vietējā „biezā” auto! Vispār vietējiem patīk izskatīties „bieziem”, tāpēc ikdienas sarunās bieži tiek pārspīlētas summas par lietu vērtībām un katra Hanoi iedzīvotājam ir goda lieta valkāt neīstas D&G drēbes, Gucci saulenes un nopirkt skuteri uz 7 gadiem kredītā! Viltoto brendu veikali ir sastopami ik uz soļa un iegūt Rado vai Rolex pulksteni par pāris desmitu USD nav nekādu problēmu.
- Vjetnamas ekonomika šobrīd ir Top 10 straujāk augošās pasaulē ar vidējo GDP pieaugumu ap 30% gadā, kuru nav ietekmējušas nekādas pēdējo gadu krīzes un kritumi. Tomēr jāapzinās, ka tās sākuma punkts bija ļoti zems un joprojām liela daļa iedzīvotāji iztiek ar 1USD dienā. Vidējā apmācīta strādnieka alga ir ap 100 USD, menedžera ienākumi ap 200-300USD un tas jau ir daudz. Attiecīgi tāda ir arī pirktspēja un pēc tās tiek noteiktas cenas. Tūristi parasti maksā 2x vairāk, bet tāpat tas nav daudz un ikdienas dzīvošana ir lēta. Taxi vidēji 2-3 USD pa pilsētu, labas pusdienas restorānā 5-7 USD no personas tūristiem, uz ielas uzēst var par 1 USD un alus kafejnīcā arī max 1 USD. Tomēr importa preces, kā vīns, šampanietis, snikeri, kolas utt. maksā tik pat cik pie mums, jo tās pērk tikai un vienīgi tūristi. Ja jau grib savu snikerīti, lai maksā un pareizi vien ir. Starp citu- vietējā valūta Dongs ir apmēram 20 800 pret vienu USD un šādu apmaiņas kursu var iegūt gan lidostā, gan visās lielākajās viesnīcās. Uz ielas parasti jebkurš pārdevējs pieņems vai samainīs USD pret 20 000 Dongiem. Visi bijām ar reāliem miljoniem kabatā J
- Kā jau jebkur, tūristi šeit tiek pamanīti un ik pa laikam kāds cenšas ko pārdot vai uzrunāt, jo tūristiem tak tie miljoni kabatā! Tomēr ubagošana, uzmācība un jebkāda cita veida aizskaroša rīcība pret tūristiem nav. Ceļotāji var justies pavisam droši un brīvi pārvietoties. Hanoi neizceļas ar nakts dzīvi un izskatās, ka visi vietējie iet gulēt reizē ar gaiļiem, lai reizē ar tiem arī celtos. Vēlākais ap 24:00 kafejnīcas un bāri tiek slēgti un ielas paliek pavisam tukšas, lai visi dotos pie miera un jau ap 6 no rīta mostos. Pavisam normāla parādība ir, ka, piemēram, ceļojumu ofiss tiek slēgts 20:00 un visi darbinieki turpat ofisā uz grīdas rindiņā nakšņo, lai lieki netērētu laiku un naudu ceļā, bet gan no rīta uz ielas ko uzkostu un atkal turpinātu savu darbu! Caur mūsdienu stikla sienām gana labi var redzēt guļošos darbiniekus rindās, kas nākamā dienā laipni apkalpos, iespējams, kādu no mums.
- Gardēžu sadaļa: Vecpilsētas iespējas gardēžiem jau aprakstīju, tomēr nepieminēta palika čūskas asiņu un gaļas nobaudīšana Le Mat ciematiņā pie pašas Hanoi, kur taksis mūs aizveda par apmēram 10 USD. Starp nezināmas izcelsmes dīķiem ir izveidots gana lepns restorāns, kur tiek audzētas čūskas un arī citi eksotiski dzīvnieki. Vieta slavena ar to, ka čūskas var pasūtīt apēšanai! Izvēlēto čūsku atnes pie galdiņa, tad acu priekšā ar veiklu naža dūrienu čūska tiek aizsūtīta uz citiem medību laukiem, lai tās sirdi ar siltajām asinīm un rīsu šņabi varētu izbaudīt mēs! Pati čūska arī negāja zudumā, jo tās āda tika pagatavota kā gardi čipsi un gaļa kā mazliet pasīksta vista. Asas izjūtas garantētas!
Sapa- idilliska ieleja tālu prom no modernās pasaules, kur dzīves ritms nav mainījies jau gadsimtiem ilgi.
- Sa Pa kā centrālais ciems un citi mazāki ciemi šajā kalnu reģionā 1 800m virs jūras līmeņa pie pašas Ķīnas robežas tiek pasniegti tūristiem kā savdabīgs rezervāts, kur joprojām dzīvo kalnu ciltis, kuru dzīves ritms mūsdienās īpaši neatšķiras no dzīves 18 gadsimtā. Tomēr tūrisma industrija ir darījusi savu un ne viss ir tiks skaists un perfekts, kā reklāmas bukleti sola. Lielākie mīnusi šai vietai laikam ir gana nelabvēlīgie laika apstākļi kalnos, kā arī vietējo iedzīvotāju atkarība no tūristu labvēlības, kas gana triviālā un klasiskā veidā tiek arī izmantota, cenšoties tūristiem ļoti uzmācīgi un neatlaidīgi pārdot vienalga ko, pat neiedziļinoties kas tiek atbildēts.
- Sapa un tās apkārtne izceļas ar savām nepārspējamajām dabas ainavām, krāšņiem rīsu laikiem, kurus joprojām apstrādā pēc sentēvu metodes. Diemžēl mums ne pārāk paveicās ar laiku, lai neteiktu vēl vairāk. Bija ļoti bieza migla, ka dažreiz nevarēja redzēt pat savu izstiepto roku, nerunājot nemaz par krāšņajiem dabas skatiem no kāda kalna virsotnes. Parunājot ar vietējiem, secinājām, ka ideāli laika apstākļi šajā kalnu reģionā ir retums, tāpēc skaidra saulaina diena Sapā ir kas ļoti vērtīgs. Rēķinājāmies, ka šo reģionu apmeklējam Vjetnamas ziemas laikā, kad būtu jābūt aukstam, bet sausam laikam, tomēr trāpījām uz mitru, miglainu un aukstu laiku.
- Aukstajam un drēgnajam laikam vietējie bija gatavojušies, kaut viesnīcas aprīkot ar apsildi gan nebija pacentušies. Elektriskā „saulīte”, elektriskā sega gultā un ugunskurs viesnīcas vestibilā bija ļoti pieprasītas un mums pēkšņi visnotaļ mīļas lietas. Arī gandrīz katra otrā ēstuve vai kafejnīca reklamēja sevi ar kamīna pieejamību telpās vai silto kondicionieri. Drēgnās SPA un masāžu studijas gan neizbaudīja lielu tūristu labvēlību, jo nespēja pārliecināt izlepušos tūristus novilkt biezās drēbes.
- Ar mūsu gida palīdzību devāmies vairākos kalnu pārgājienos uz tuvajiem ciemiem, lai apskatītu vietējo cilšu ikdienu. Pēc šiem pārgājieniem mūsu sūdzības par auksto, nemīlīgo viesnīcu un siltā ūdens trūkumu istabās likās kā izlutinātu prinču vai princešu ņurdēšana, jo gana droši var apgalvot, ka elementāra apkure, duša vai wc mūsu izpratnē nevienā no ciema mājām nav un tuvākos pārdesmit gadus arī nebūs. Tomēr pat elementāru ērtību trūkums nelika vietējiem būt drūmiem un nelaipniem, sūdzoties par dzīves netaisnībām. Dzīve ritēja savu gaitu un diez vai kāds no viņiem apzinās, ka var būt arī savādāk. Sievietes Sapas reģionā parasti precas līdz 15 gadu vecumam, kad viņām arī piedzimst bēri un sākas pieaugušo dzīve. Jāstrādā ir visiem, arī maziem bērniem, lai izdzīvotu. Vidējais cilvēku mūža ilgums 40-45 gadi liek dzīvi dzīvot intensīvi un ātri bez liekām ilūzijām un plašiem mērķiem.
- Gan Sapā, gan visā Vjetnamā mūs pārsteidza skolu pieejamība! Jebkurā mazā ciemā, pat kalnu ielejās, bija vismaz viena, ja ne pat divas skolas! Jaunieši tiek mudināti apmeklēt skolu, viņiem tiek piešķirtas bezmaksas formas un grāmatas. Daudziem pat nebija apavu kājās, bet solīda forma un visiem vienādas mugursomas gan! Valsts politika ir tāda, lai arī pašos tālākajos nostūros izglītība būtu pieejama un varbūt beidzot ļautu kādam izsisties no apburtā bezcerības loka. Ko diez domā Latvijas politiķi, slēdzot lauku skolas???
- Atsevišķa stāsta vērts ir veids, kā var nokļūt šajos kalnu ciemos. Ceļi ir līkumaini un gari, tāpēc ērtākais veids ir nakts vilciens, kas atiet ap 21:00 no Hanoi un ap 5:00 pa nakti pienāk Ķīnas Vjetnamas robežpilsētā Lao Cai. Tālāk apmēram stundu ar mikriņu pa kalnu ceļiem tikai uz augšu. Nakts vilciens ir izbaudīšanas vērts un tūristu vagoni ir salīdzinoši ok. Viskija pudeli miega zāļu vietā ļoti labi noder un kalnos jau galva nekad nesāp J
- Gardēžu sadaļa- gids mums solīja, ka aizvedīs uz īsto vietējo vietu un savu solījumu pildīja! Tieši šeit mēs nobaudījām izslavēto Vjetnamas kalniešu zupu, kas taisīta no zirgu un citu kalnu dzīvnieku iekšējiem orgāniem! Pat vietējiem gana „ciets rieksts”, ko ēd ne katrs! Lai visu labi noskalotu, bez rīsu pašbrūvētā šņabja iztikt nevārējamām. Ja Hanoi ielās suņa gaļu varbūt manījām, bet varbūt tas bija kas cits, tad Sapā suņu gaļu varēja brīvi nopirkt tirgū un dažviet puscepts suns bija redzams pat ielas malā pie mājām. Šai ekstrai gan drosmes nepietika, kaut teorētiski tāda doma tika apsvērta. Praksē viss izrādījās savādāk! Jau pieminētāja restorānā pat bez īsta nosaukuma, varēja izpausties jebkurš, kam patīk izbaudīt visu jauno- saldēta rīsu žurka ( ziemā tās nav uzbarojušās, tāpēc jāglabā no rudens rīsu laikiem nomedītās) un dažādie čūsku dziras uzlējumi arī palika tā arī nenobaudīti.
Halong Bay- UNESCO mantojums, ko dāvinājis mums pūķis, aizstāvot Vjetnamas tautu no naidīgās Ķīnas.
- Halong Bay ir laikam viens no tiem „must see in Vietnam”. Mēs arī gribējām redzēt šo pasaules dabas brīnumu, kas sen jau iekļauts UNESCO sarakstos. No otras puses apzinājāmies, ka tur mūs atkal sagaidīs tipiska tūristu apstrādāšanas industrija. Tomēr serviss bija pat labāks, nekā cerējām un dabas krāšņums un vienreizējās ainavas neatkārtojami skaistas!
- Mūsu iepriekš nolīgtā aģentūra bija saplānojusi mums šo maršrutu no Hanoi vecpilsētas viesnīcas ar apmēram 4 stundu transfēru uz Dienvidķinas jūras piekrasti. Izrādījās, ka aģentūrai pieder arī savs kuģis Halong Bay, kaut kopā līcī operē ap 300 kuģu ar kajītēm un vēl tikpat vienas dienas izbraucienu laivas. Mūsu izbrauciena laikā laikam jau lielākā daļa šo kuģu arī bija izbraucienos un izskatījās, ka darbs viņiem ir un vēl ilgi būs! Tūristu te tiešām netrūkst no tādiem populārākajiem galamērķiem kā Austrālija, Francija, Anglija, Malaizija, Singapūra.
- Uz kuģa bijām mēs 4 latvieši un viena Austrāliešu ģimene. Laikam apkalpojošais personāls bija plašāks nekā tūristu skaits uz kuģa, kaut tas Vjetnamā ir tikai normāli un arī šis gana lielais kuģis bija tikai ar 5 istabām, tātad daudz vairāk tūristu arī nemaz uzņemt neplānoja.
- Izbrauciens ilga 2 dienas un vienu nakti, ar rāpšanos alā un kāpšanu klints smailē, kā arī kajaku izbraucieniem pa vidu. Laiks pagāja ātri un nevarēt teikt, ka apnika. Programmā bija iekļauta 3reizeja ēdināšana ar gana gardām jūras veltīm, kas esot pirktas turpat no vietējiem zvejniekiem. Ticamības moments šim apgalvojumam bija.
- Zinājām, ka dzērieni uz kuģa ir par papildus gana augstu samaksu, tāpēc bijām sagatavojušies. Tomēr atkal aukstais laiks mūs mudināja meklēt ko stiprāku par alu un vīnu, tāpēc nolēmām iepriecināt apkalpojošo personālu, pasūtot kādu labu viskiju! Tie laikam nebija tik gatavi, lai uzreiz apmierinātu mūsu vēlmes, kaut iztrūkums kuģa bārā ātri tika labots, piegādājot mums vajadzīgo no vietējiem vien zināmām noliktavām ( mazas laivas starp daudzajiem kuģiem kursē kā nelieli veikaliņi, piegādājot vajadzīgo, gan kuģa apkalpei, gan arī tūristiem) . Viskijs bija ok, laikam īstais un cenā nedaudz dārgāks kā mūsu lielveikalos.
- Gardēžu sadaļa- laikam izpaliks šoreiz, jo šī sadaļa tomēr ir gana „tūristificēta”, kaut pavārs uz kuģa bija ok un jūras veltis interesantas tūristu vēderiem pielāgotas. Izcelt tomēr vēlos īpaši ātro laba viskija piegādi nekurienes vidū uz kuģa un tas bija gards un ar ledu!
Phu Quoc Iceland- sala, kur saule, smiltis, jūra un akmeņi spīguļo perfektā harmonijā.
- Šī nelielā sala, ko Vjetnama gadu desmitus atpakaļ bija atkarojusi no Kambodžas, un kuras daļu vel joprojām sedz paliela armijas bāze, mums ieteica jau vairakkārt pieminētā tūrisma aģentūra. Un viņi noteikti nekļūdījās! Laikam jau arī Vjetnamas valdība ir nolēmusi nostiprināt visas savas tiesības uz šo dabas krāšņumiem apdāvināto salu, ieguldot būtiskus līdzekļus infrastruktūras sakārtošanā! Mēs ielidojām modernā un plašā lidostā, kas strādā tikai 20 dienas un apmetāmies viesnīcā, kura atvēra durvis saviem pirmajiem viesiem tikai 22 dienas pirms mūsu ierašanās, nokļūstot tur par pilnīgi jaunu plašu asfaltētu šoseju! Sala tiešām attīstās un drīz noteikti uzņems lielos Boingus ar daudz tūristiem!
- Atpūta Phu Quoc salā bija mūsu plānos kā galvenā rozīnīte un īstas sliņķu atpūtas izbaudīšanas vieta, kur palikām 6 naktis! Ļoti jau gribējām arī sasildīties saulē pēc mūsu aukstās ziemas un arī ne tik mīlīgā laika Vjetnamas ziemeļos! Laiks uz salas bija ideāls; vienmēr vairāk vai mazāk saulains un noteikti virs + 30, zinot, ka Latvijā bija vismaz noteikti zem – 20! Smilšainās pludmales un +25 grādus siltais ūdens.
- Slaistīšanās pludmalē mums izdevās tikai daļēji, jo sala piedāvāja pārāk daudz vilinošu lietu, ko apskatīt! It kā jau nekā īpaša- zvejnieku ciemati, ūdenskritumi, Duong Dong pilsēta ar saviem tirgiem un veikaliņiem, dabas takas, ciemi uz ūdens un īpaši krāšņas vēl tūristu neapgūtas pastkartīšu pludmales. Tomēr tas viss izskatījās un bija pat ļoti īpašs vismaz mums parastiem Eiropas tūristiem un laikam jau tieši šādas dabiskas, ikdienišķas un reizē arī krāšņas lietas ir tās, kas vilina ceļot uz Āziju! Iesaku salu izbaudīt, nomājot motorollerus, kur lepnākais maksā 10 USD diennaktī, bet var dabūt vienkāršāku arī par 6USD.
- Īpašas pieminēšanas vērta ir viesnīca, kurā apmetāmies. Ja citās vietās izvēlējāmies vairāk vai mazāk Eiropas izpratnē standarta viesnīcas, tad uz salas gribējām izbaudīt ko īpašu un palutināt sevi. Serviss bija tiešām ideāls un laikam jau atkal uz katru viesi bija vismaz viens darbinieks. Plašas istabas, labākās brokastis kādas jebkad ir bijušas, kur pat var cerēt iegūt apbrūninātu pīli un 6 veidu svaigas sulas, neiztrūkstošā kūciņas piegāde uz istabu pēcpusdienā un tā var turpināt ilgi.
- Gardēžu sadaļa. Sala ir tiešām jūras velšu baudītāju idille, kaut arī gaļas ēdienu izvēle bija gana plaša. Šeit noteikti var braukt gastronomiskā tūrisma cienītāji, lai par vismaz 50% zemāku cenu kā Eiropā, izbaudītu labas kvalitātes restorānu ēdienu un pat servisu. Salas politika, ka viesnīcas nepiedāvā „all inclusive”, tikai un vienīgi sekmē visas salas tūrisma industrijas un it īpaši ēstuvju attīstību, jo tūristi kustas ārpus viesnīcām un izvēlas labāko. Šeit palīdz Tripadvisor ar savām atsauksmēm! Īpaši vēlos izcelt sekojošās vietas:
- Itaca Resto Lounge- bijām pat divreiz! Restorānu vada spāņi un piedāvā spāņu un vietējo virtuves krustojumu. Ideāls serviss visaugstākā līmenī. Iesaku Tapas un steikus! Cenas gan padārgas, salīdzinot ar salas vidējo līmeni
- Mondo Restaurant- super vieta kur uzkost kādas Tapas pa dienu, ja ir tāda vēlme.
- Sokura- tā arī neizbaudījām, jo bija tālu no mūsu viesnīcas, bet ieguvām daudz labas atsauksmes, kā arī parunājām ar saimnieci, kas pārliecināja!
- Rory’s Bar- pārvalda austrāliešu pāris. Labākās Pina Coladas un brīnišķīgs saulriets. Kā arī „beer for free tomorrow” :)
- Night market- vieta, kas jāizbauda, jo ir tik īpaša! Plašs nakts tirgus ar noformējumu kā tirgum pienākas. Tirgo tikai un vienīgi svaigas zivis un varbūt kādam dumjam tūristam jau arī ko iemarinētu vai saceptu. Izvēle kā krāšņās Discovery filmās par zemūdens valstību par tiešām labām cenām! Nopērc dzīvu lopsteri vai milzu garneles un tās tavu acu priekša pagatavos tieši tev! Vīni gan te draņķīgi un šo vietu pa dienu labāk neskatīt, jo nakts gaismiņās tai ir sava burvība.
- Ocean Bar& Grill- pēc skata pagaidām vēl necila vieta, kur strādā salas labākais pavārs un kuru pārvalda salas viesmīlīgākā saimniece! Tāpēc jau laikam te bijām veselas 3 reizes!!! Ēdienkarte ir priekš tiem, kam nav izdomas! Ar pavāru droši var sarunāt, lai uz nākamo vakaru pagatavo kādu eksotisku milzīgu gliemezi, ko bijām nofotografējuši pa dienu zivju tirgū, vai arī vismaz desmit lielākās tīģergarneles bez piedevām! Paldies saimniecei Michelle par lielisko ielūgumu uz saulrieta vērošanu viņas vēl būvniecības stadijā esošajā villā un lieliskajiem šampaniešiem un vīniem, ko mēs varējām baudīt par draudzīgo cenu! Lielisks iemesls lai atgrieztos!
Ho Chi Ming City- dienvidu galvaspilsēta exSaigona ar vēstures un attīstības pieskaņu.
- Saplānojām savus avio ar virzienu mājup tā, lai pa ceļam vēl šo to apskatītu. Phu Quoc saulaino un viesmīlīgo salu izlēmām pamest pēc iespējas agrāk, lai jau ap 10:00 no rīta būtu Ho Chi Ming City lidostā, gatavi doties uz izslavētajiem kara „Chu Chi” tuneļiem un pēc tam arī paspētu izbaudīt pašu pilsētu līdz vēlam vakaram, kad atgriezāmies lidostā, lai ar nakts riesu dotos jau uz Shanghai Ķīnā. Mazliet nogurdinoši, toties daudz ko apskatījām un lidmašīnu izmantojām kā viesnīcu nakšņošanai.
- „Chu Chi” kara tuneļus devāmies apskatīt ar taksi, nolīgstot to pie lidostas par 50USD, kas tiešām bija lēti. Jābrauc ir ap 70km vienā virzienā un tas aizņem vismaz 2 stundas, slikto ceļu un briesmīgās satiksmes dēļ. Tomēr arī pats brauciens ir kā laba ekskursija, jo ļauj ieskatīties Dienvidu Vjetnamas ikdienas dzīvē. Nolīgstot taxi, stingri vienojieties par cenu un pie tā arī palieciet, jo ļoti iespējams, ka šoferītis centīsies cenu mainīt uz augšu, izdomājot dažāds ticamus un mazāk ticamus iemeslus.
- „Chi Chi” tuneļi ar atkal gana triviāls pasākums klasiskiem tūristiem, bet tomēr dod savu ieskatu vēsturē, protams, tikai un vienīgi no Vjetnamiešu skata punkta. Tomēr lai cik jocīgi nebūtu, šo muzeji vairumā apmeklē tūristu, pat studentu grupas, no ASV un Vjetnamiešiem nav nekāda naida vai aizvainojuma pret viņiem. Izmēģināt uz savas ādas šauros kara tuneļus vairāku metru dziļumā, kā arī apskatīt un pat par papildus samaksu pamēģināt iespaidīgo ieroču arsenālu bija saistoši un apmeklēt šo vietu noteikti ir tā vērts. Salaspils koncentrācijas nometņu apsaimniekotājiem Latvijā noteikti būtu ko pamācīties no Vjetnamiešiem, lai saprastu, kā no vēstures nepatīkamajiem mirkļiem radīt interesi tūristos un izglītot visus tā, lai nekas tāds neatkārtotos.
- Pēcpusdienā, atgriežoties no kara tuneļiem, izlēmām izbaudīt pilsētu, tās slaveno Ben Thanh tirgu, greznās valdības ēkas un parkus, kā arī promenādi, kur pulcējas skaisti izgaismotie kuģīši, kas gatavi vest tūristus uz dažādiem galamērķiem pa Mekongas Deltu vai vienkārši pavizināt pa upi romantiskā gaisotnē. Tirgus bija neliela vilšanās, pārpildīta ar pakaļdarinājumiem, toties ļoti žēl, ka nesanāca izbraukt par Mekongas deltu, kas pēc aprakstos secinātā, varētu būt atkal kas nepieredzēts un savādāks.
- Ho Chi Ming City jeb senāk saukta kā Saigona ir vieta kur atgriezties, lai izbaudītu pilsētas nakts dzīvi, kā arī sāktu ceļojumu caur Mekongs deltu uz Kambodžas piekrasti. Noteikti kaut kad vēlāk...
- Gardēžu sadaļa- šeit laikam bez lieliem atklājumiem, kaut nejauši ieklīdām kā izrādās gana augstu vērtētā Vjetnamas virtuves restorānā Nha Hang Ngon ir kā lieliska izstāde visiem vietējiem ēdieniem. Ēdienu var pasūtīt pēc ēdienkartes vai arī iet gar tādu kā garu „zviedru galdu” un izvēlēties ko vēders kāro! Interesanti un arī gardi!
Shanghai- modernā Ķīna pa ceļam mājup.
- Šajā pilsētā nesen jau bija būts darba vajadzību dēļ. Iepatikās un nolēmām dienu pavadīt šeit atkal, lai izbaudītu The Bund rajonu, it īpaši piekrasti ar visu nākotnes pastkartītes skatu cienīgu panorāmu. Atradām laiku, lai beidzot uzbrauktu pasaules nesen vēl augstākās ēkas statusā esošajā „Shanghai Worl Financial Center”- noteikti iesaku un ir to apmēram 15ls vērts! Reāls 22. gadsimts J Vēl lielais paldies Howard Johnson viesnīcai, kas ļāva mums „iečekoties” istabās jau 10 no rīta! Pēc iepriekšējās garās dienas Ho Chi Ming City un nakts lidojuma tas tiešām bija tā vērts.
- Iesaku no lidostas uz centru doties ar „Shanghai Meglev” jeb ātrgaitas vilcienu, kas dažreiz sasniedz pat 400km/h! Diemžēl šis vilciens apstājas nekurienes vidienē un izmaksā tik pat cik brauciens ar taksi, bet nu ne jau tik bieži sanāk pavizināties ar tādu ātrumu.
- Paspējām pabūt arī Shanghai Ocean Aquarium. Noteikti tā vērts, jo esot viens no pasaulē lielākajiem un diez vai Eiropa ir kas līdzīgs apskatāms. Haizivis un milzu rajas reti kad virs galvām mums var peldēt, bet te tā bija realitāte un ne vienā vietā vien! Izskatījās, ka visa zemūdens pasaule ir savākta vienuviet!
- Vēl uzmanieties, ja jums jānokļūst no viesnīcas uz lidostu agrā rītā ar taksi! Mūsējais reāli bija laikam visu nakti pie viesnīcas vaktējis „izdevīgo klientu” un pirms tam vēl 3 dienas bez gulēšanas strādājis! Viņš pamanījās pa ceļam uz autobāņa ar 5 joslām aizmigt!!! Visa šī ceļojuma laikā šis brauciens ar Ķīnieša taksi agrā rīta stundā pa plašu ceļu bija noteikti pats ekstrēmākais! Turēju taksista stūri, pāris reizes pamodināju, atļāvu viņam pīpēt un turēt visus logus vaļā, kaut ārā bija pavēss! Tas tāpat nelīdzēja, bet nu kaut kā ar daudzām avārijas situācijām līdz lidostai tikām!!!
- Gardēžu sadaļa: Mūsu īpašais atklājums bija Pekinas pīle Šanhajā!!! Jā, sen gribēju nobaudīt un atradām ideālu vietu, kur tiek gatavota īstā Pekinas pīle pēc senās Imperatora receptes ar medus saldo un kraukšķīgo ādu, kas tiek pasniegta atbilstošā veidā, pavāram sadalot pīli pie mūsu galdiņa! Viena pīle uz diviem bija pa spēkam! Iesaku „Old Beijing, The Bund Branch” Xing Teng Building, South Henan Road- būs katra iztērētā Yuona vērta J
Tas arī viss par šo ceļojumu, kas kopumā noteikti bija izdevies un radīja daudz jo daudz mirkļu un piedzīvojumu, ko atcerēties vēl ilgi!
Zemāk pievienoju no dažādiem web resursiem izkopētu info par Vjetnamu priekš tiem ceļotājiem, kas paši tuvākā laikā plāno apmeklēt šo valsti, grib uzzināt nedaudz vairāk faktu un varbūt negrib tērēt laiku googlojoties J Welcome!
Vispārīga informācija par Vjetnamu un apskates objektiem, kur pabijām- ja nu kādam noder.
Vjetnama
Vispārīga informācija
Galvaspilsēta: Hanoi Platība: 329,566 m2 Populācija: 81,6 miljoni Valoda: Vjetnamiešu Valūta: Dong Reliģija: Budisms - galvenā reliģija Laika zona: GMT +7
Karogs: Vjetnamas karogs ir sarkanā krāsā ar lielu dzeltenu piecstaru zvaigzni centrā.
Veikalu darba laiks: veikali atvērti no 7 vai 8 rītā līdz 23 vai 23:30 vakarā. Daži strādā tikai vakaros.
Banku darba laiks: vairums banku strādā no 7 vai 8 rītā līdz 11 vai 11:30. Dažas bankas strādā no 13:00 vai 14:00 dienā līdz pulksten 16.
Laiks: +7:00, Vjetnama atrodas 11 stundas priekšā Austrumu standarta laikam un 14 stundas priekšā Klusā okeāna standarta laikam.
Etniskās grupas: valstī dzīvo 85 – 90% vjetnamiešu, 3% ķīniešu, kā arī etniskās minoritātes, kurās ietilpst Muong, Thai, Meo, Khmer, Man, Cham un citas kalnu ciltis.
Oficiālā valoda valstī ir vjetnamiešu, bet Vjetnamā runā arī franču, ķīniešu, angļu, Khmer valodās, kā arī vairākos cilšu dialektos, piemēram, Mon-Khmer un Malajiešu –Polinēziešu.
Reliģijas : budisms, konfuciānisms, taoisms, Romas katolicisms, islāms, protestantisms, kā arī pāris vietējās cilšu reliģijas.
Valūta: Dongs (D) ir oficiālā Vjetnamas valūta. Maiņas kurss ir apmēram 1 ASV dolārs pret 20 500 dongu. Apgrozībā atrodas 100, 200, 500, 1000, 2000, 5000, 10 000, 20 000 un 50 000 dongu banknotes. Banknotes, kuru nomināls ir zem 200 dongiem, ir visai bezvērtīgas un tiek izmantotas ļoti reti. ASV dolārs (USD) principā ir otra izplatītākā valūta Vjetnamā. Citas ārzemju valūtas pieņemtas netiek. 1 USD, 5 USD un 10USD banknotes ir izmantojamas dzeramnaudas došanai, maziem izdevumiem, kā arī viesnīcu rēķinu apmaksai. USD tiek izmantots tik plaši, ka bieži vien pa atlikumu jums izdos ASV naudā. Valstī var ievest neierobežotu daudzumu naudas, ja vien to deklarēsiet muitā. Ārzemju valūtu pret dongiem maina gan viesnīcās, gan Vjetnamas Valsts bankas filiālēs.
Brīvdienas: 1. janvāris – Jaungada diena Janvāris/februāris – Tet (Tet Nguyen Dan). Nozīmīgākie vjetnamiešu ikgadējie svētki. Tie iezīmē jaunu mēness kalendāra gadu un pavasara atnākšanu. Tās ir trīs dienas ilgas brīvdienas, parasti janvāra beigās – februāra sākumā (atkarībā no saules kalendāra). 3. februāris – Vjetnamas komunistu partijas dibināšanas diena. 30. aprīlis – Atbrīvošanas diena. Diena, kurā Saigonu (Ho Chi Minh) atkal atguva vjetnamieši 1975.gadā. Šo dienu svin visi vjetnamieši visā pasaulē. 1. maijs – Darba svētki. 19. maijs – Prezidenta Ho Chi Minh dzimšanas diena. 2. septembris – Vjetnamas dibināšanas atceres diena.
Dzeramnauda: dzeramnaudas došana nav obligāta paraža Vjetnamā, tomēr tā tiek augstu novērtēta. 5 līdz 10% no rēķina summas kā dzeramnauda nav liela summa, bet vidējam Vjetnamas iedzīvotājam tas ir dienas iztikas minimums. Izvairieties no pārāk lielas naudas došanas, jo tā jūs radīsiet precedentu un no jums visur gaidīs vairāk.
Restorāni: valdības pārziņā esošie restorāni, rūpējoties par tūristiem, par apkalpošanu 10% jau iekļauj rēķinā.
Apkalpošana viesnīcās: valdības pārziņā esošās viesnīcas jau automātiski iekļauj 10% rēķinā par apkalpošanu.
Taksometri: dāsnas dzeramnaudas dot nav pieņemts. Cenas skaitītājos tiek rādītas dongos, tomēr maksāt varat arī dolāros. Parasti maksa par braucienu svārstās no 2 līdz 4 USD, atkarībā no attāluma. "Mai Linh" taksis.
Velosipēdu, motociklu un automašīnu noma
Velosipēds ir lielisks veids, kā apceļot Hanoju, turklāt ļoti praktisks. Zemākās cenas būs tieši Senajā kvartālā, kur par dienu būs jāmaksā tikai 1 dolārs. Ja velosipēdu uz laiku vēlaties novietot stāvēšanai, varat izmantot kādu no daudzajiem veloparkiem.
Par motocikla īri arī ir vērts padomāt, ja ir plāns izbraukt arī ārpus Hanojas. Braucamo varat noīrēt, izmantojot viesnīcu vai tūrisma aģentūru ieteiktos pakalpojumu sniedzējus. Maksa ir no 6 līdz 8 USD par dienu.
Praktiski visas tūrisma aģentūras nodrošina autonomu izbraucieniem ārpus Hanojas. Cena ir aptuveni 30 USD par dienu, ietverot arī šofera pakalpojumus. Ņemiet vērā, ka tikai nedaudzi šoferi runā angliski, tāpēc par 15 USD dienā varat izmantot gida pakalpojumus.
Vēloties kādu cilvēku nofotografēt, vispirms noteikti ir jāpalūdz atļauja to darīt. Šis likums attiecas arī uz fotografēšanu svētvietās. Vairumā gadījumu iebildumu nebūs.
Vispiemērotākais sasveicināšanās veids ir viegls rokasspiediens.
Ja izlemjat dot naudu ubagam, kuri Ho Chi Min pilsētā sastopami diezgan bieži, dariet to tā, lai to neredzētu citi ubagi. Ja to redzēs citi, pēc mirkļa jūs apsēdīs vesels ubagotāju pūlis. Turklāt naudas došana ubagiem Vjetnamā kaitē ārzemnieku reputācijai vietējo iedzīvotāju acīs, liekot tiem domāt par mums kā par vieglas peļņas avotu.
Pirms ieiešanas budistu tempļos, novelciet apavus. Labs tonis skaitās nelielu ziedojumu ielikšana mazās kastītēs pie tempļu ieejas. Ķīniešu tempļos drīkst iet iekšā ar apaviem kājās.
Nekad neļaujiet, lai jūsu pēdas būtu pavērstas pret cilvēku vai jebkādu sakrālu celtni, piemēram, Budas statuju.
Vjetnama ziemeļos robežojas ar Ķīnu, rietumos – ar Laosu un Kambodžu, savukārt austrumos valsts piekrasti apskalo Klusais okeāns. Vjetnama atrodas Dienvidaustrumu Āzijas centrālajā daļā. Valsts teritorija stiepjas no Lung Cu ciema (Ha Tuyen province) ziemeļos līdz Rach Tau miestam (Minh Hai province) dienvidos. Kopumā Vjetnama ir S burta formai līdzīga pussala ar tūkstošiem piekrastes salu un arhipelāgu, no kuriem lielākie ir Hoang Sa (Paracel) un Truong Sa (Spratly) arhipelāgi. Vjetnamas kontinentālās daļas platība ir 331, 689 kvadrātkilometri.
Saskaņā ar arheoloģiskajiem atradumiem pie Do kalna, zinātnieki uzskata, ka pirmie cilvēki šeit dzīvojuši jau pirms 300 000 gadu. Oficiāli Vjetnamas vēsture ir apmēram 4000 gadus sena, jo tieši tad savu valsti šeit dibināja Hung karaļu dinastija. Toreiz tās nosaukums bija Van Lang.
Runājot par Vjetnamas vēsturi, noteikti jāuzsver francūžu lielā loma tajā. Viss sākās 1858.gadā, kad franču armija pārņēma savā kontrolē Danang pilsētu Vjetnamas dienvidu daļā. Laikam ritot francūži aizvien vairāk iekaroja Vjetnamas teritoriju. Francijas dominēšanai punkts pienāca 1954.gadā, kad, noslēdzoties Indoķīnas karam, Vjetnama atguva neatkarību.
Mūsdienās, izdzirdot vārdu VJETNAMA, daudziem prātā uzreiz nāk doma par amerikāņu iebrukumu šajā valstī. Tas notika apmēram pirms 40 gadiem. Jāpiebilst, ka šis karš daudziem cilvēkiem ir vienīgā asociācija, runājot par šo valsti. Karš bija ilgstošs un prasīja daudz upuru, tomēr tas noslēdzās jau pirms vairākiem desmitiem gadu.
Mūsdienās, par spīti pagātnes liecībās, situācija Vjetnamā ir pavisam citāda. Cilvēki ir sākuši skatīties uz savu valsti no citas perspektīvas, tāpēc rietumu tūristi un ceļotāji šajā valstī ir gaidīti viesi par spīti tam, ka ilgus gadus šajā valstī iebraukšana tika stingri reglamentēta un parastam tūristam pilnīgi neiespējama. Protams, lai izplānotu un realizētu ceļojumu pa Vjetnamu, jums nāksies pielikt vairāk pūļu un pacietības, nekā dodoties uz jebkuru citu
Dienvidaustrumu Āzijas valsti, toties tas noteikti būs tā vērts, jo Vjetnamai ir daudz ko piedāvāt, ieskaitot savu savdabīgo un neatkārtojamo kultūru un fantastiskus apskates objektus un dabas brīnumus.
Klimats
Vjetnamas dienvidu daļai raksturīgs tropu klimats. Ziemeļiem raksturīgs musonu klimats, kam raksturīga karsta, lietaina sezona no maija vidus līdz septembra vidum un sausa, silta sezona no oktobra vidus līdz marta vidum. Laiku pa laikam laika posmā no maija līdz janvārim Vjetnamas centrālajos reģionos novērojami taifūni, kas bieži izraisa plašus plūdus.
Cilvēki un kultūra
Lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir vjetnamieši, kuru vidū dzīvo arī neliels skaits ķīniešu. Vjetnamas kultūra izveidojusies Sarkanās upes un Ma upes deltā, kur cilvēki kopa savus rīsa laukus. Viņi dzīvoja vienkāršu zemnieku dzīvi mazos ciematiņos, kuru centrā atradās sabiedriskais nams. Mūsdienās cilvēki, kas apdzīvo valsts lauku rajonus, joprojām pieturas pie šī dzīves stila. Vjetnamieši daudz ietekmējušies no Konfūcija mācības, kas sevišķi atspoguļojas cieņā pret vecākiem. Neskatoties uz lielajām iedzīvotāju ciešanām kara laikā un lielajiem postījumiem, paši vjetnamieši ir draudzīgi un atvērti un, kas ir sevišķi pārsteidzoši, viņos tikpat kā nav naida pret amerikāņiem. Ielās bērni ārvalstniekus parasti uzrunā ar „Lien Xo”, kas nozīmē „krievs”, tomēr, ja atbildēsiet viņiem, ka esat amerikānis, eiropietis vai austrālietis, viņi to sapratīs.
Noderīgas frāzes Ø Sasveicināšanās – Chao ong (ba) Ø „Kā jums klājas?” – Ong (ba) co khoe khong? Ø „Paldies, labi” – Cam on rat tot Ø „Mani sauc...” – Tên tôi là... Ø „Es nesaprotu...”- Tôi không hiêú Ø „Restorāns” – nhà hàng Ø „Telefons” – diên thoai Ø „Viesnīca” – khàch san
o
Hanoi apskate; vilciens uz Sapa
Ekskursija sāksies 8:00 no viesnīcas, uz kuru mums pakaļ atbrauks gids.
Ho Chi Minh Mauzolejs (Ho Chi Minh Mausoleum)
Viens no Vjetnamas simboliem ir tautas tēva un Vjetnamas kara varoņa, dedzīgā komunista Hošimina mauzolejs, kurš atgādina Mao mauzoleju Pekinā un Ļeņiņa mauzoleju Maskavā. Tā nu ir iespēja uzzināt ko vairāk par Vjetnamas tautas tēvu, kurš atšķirībā no dažiem citiem pasaules Lielajiem cilvēkiem tautas acīs tiešām ir mīlēts un godāts varonis.
Hočimina mauzolejs un viņam veltītais muzejs - 30.aprīlis vjetnamiešiem ļoti nozīmīga diena - Dienvidvjetnamas atbrīvošanas diena. 30.aprīlis iezīmē Saigonas krišanu 1975. gadā un Ziemeļvjetnamas armijas galīgo uzvaru. Par godu šim datumam un 1.maijam visur tika izkārti plakāti ar atbilstošu tematiku, karogi.
Uz rietumiem no Hoan Kiem atrodas Ho Chi Minh mauzolejs, kas atvērts no otrdienas līdz ceturtdienai (no plkst. 8 līdz 11). Netālu no mauzoleja atrodas brīnišķīgi atjaunotā Prezidenta pils.
Ēkas atrodas viena pie otras apmēram 4 kilometrus uz rietumiem no Hoan Kiem ezera. Ēku iekšpusē nav atļauts fotografēt un apmeklētājiem jābūt piedienīgi apģērbtiem (nekādu t-kreklu vai šortu). Ēku darba laiku varat noskaidrot savā viesnīcā, jo tas mēdz mainīties.
Viena pīlāra templis (Pillar Pagoda)
Kā jau nosaukums liek manīt, tas ir mazs templītis, uzcelts uz vienas kolonnas, sienām norobežota baseina vidū. Tas ir kļuvis par Hanojas simbolu.
Oriģinālo pagodu 1954.gadā iznīcināja francūži, tāpēc šodien apskatāmais variants ir lielisks restaurācijas piemērs. Koka celtne, kas atgādina lotosa ziedu, balstās uz viena akmens pīlāra un atrodas tuvu Ho Chi Minh mauzolejam.
Literatūras templis (the Temple of Literature)
Literatūras templis, kas atrodas 2 kilometrus uz rietumiem no Hoan Kiem ezera, vietējiem pazīstams ar nosaukumu Van Mieu. Templis ir labi saglabāts tradicionālās vjetnamiešu arhitektūras piemineklis. Tempļa kompleksā ietilpst 5 atsevišķi pagalmi, kas kopumā aizņem 24 500 kvadrātmetrus. Uz Van Mieu ielas, kas atrodas tempļa austrumu pusē, atrodas Koto restorāns, kas pazīstams ar to, ka apmāca un dod darbu bērniem – bezpajumtniekiem. 1070.gadā to cēla Ly Than Tong dinastija un šeit studēja kroņprincis Van Mieu, kā arī atradās pirmā Vjetnamas universitāte. Sākumā tā bija paredzēta tikai karaļa galmam, taču 1253.gadā karalis to padarīja pieejamu visiem īpašākajiem valsts studentiem. Neraugoties uz tūristu klātbūtni, kas šeit ierodas galvenokārt Konfūcija statujas dēļ, šai vietai piemīt neticams miers - pašā pilsētas sirdī.
Pusdienas gida pavadībā
Etnoloģijas muzejs (the Museum of Ethnology)
Etnoloģija ir antropoloģijas novirziens, kas salīdzina un analizē cilvēces un dažādu cilvēku grupu izcelsmi, izplatību, tehnoloģijas, reliģiju, valodu un sociālās struktūras. Atšķirībā no etnogrāfijas, kurā cilvēku grupas tiek pētītas tiešā kontaktā ar to kultūru, etnoloģija savukārt nodarbojas ar etnogrāfu iegūto datu apkopošanu, ar kā palīdzību izdara secinājumus par kopīgām vai atšķirīgām dažādu kultūru iezīmēm.
Ngoc Son templis (the Ngoc Son Temple)
Ezera ziemeļu pusē atrodas Ngoc templis. Templī var nokļūt pa sarkani krāsotu koka tiltu un tas ir atvērts no rīta līdz pēcpusdienai. Te iespējams - gan izbāzeņa veidolā, aplūkot arī vienu no še reiz mitušajiem milzu bruņrupučiem. Ezera ziemeļu krasta galvenajā ielā atrodas Ūdens Leļļu teātris.
Hoan Kiem ezers (Hoan Kiem Lake)
HOAN KIEM JEB ATDOTĀ ZOBENA EZERS. Hoan Kiem ezers ir Hanojas sirds un atrodas tāda paša nosaukuma rajonā. Senos laikos ūdens tajā visu gadu esot bijis zils, tagad - brūns, taču neba tālab tā vērtība mazāka. Savulaik ezera nosaukums bijis Luc Thuy, bet vēlāk tas kļuvis par Hoan Kiem, pateicoties senai teiksmai par leģendāro zobenu, kurš tika atdots šajā ezerā mītošajam gigantiskajam zelta bruņrupucim pēc desmit gadus ilgušas cīņas, kurā vjetnamieši Le Loi vadībā karoja pret ķīniešu iebrucējiem. Leģenda stāsta, ka tieši bruņrupucis izšķirošā mirklī iznirstot no ezera dzīlēm iedevis Le Loi brīnumaino zobenu. Ezera centrā joprojām stāv Bruņrupuča tornis un, kad savulaik te dzīvojošie bruņrupuči izniruši virs ūdens, tā vienmēr tikusi uzskatīta ar īpašu zīmi. Tiesa vēlāk, arvien pieaugošā piesārņojuma dēļ tas noticis arvien retāk un retāk... Šodien ezers ir visīstākā Hanojas sociālās dzīves skatuve - dažs izgājis rituālā pastaigā, dažs skrien rīta vai pēcpusdienas krosu, dažs spēlē badmintonu vai praktizē kādu no austrumu cīņas mākslas veidiem. Bariņš sieviešu nodarbojas ar ko līdzīgu aerobikai... Kāzu laikā, kas parasti ir gada sākumā, ezera krastmalas puķu dobēs iesēdušas var manīt fotografējamies līgavas (kamēr viņu jaunie vīri turpat blakus acīmredzami žāvājas) - ar kleitām visdažādākajās krāsās un pamatīgu grima kārtu. Tas pieder šī brīža aktuālajai modei, jo kādreizējās salonfotogrāfijas atzītas par neoriģinālām un tās ievietot kāzu albūmā vairs neesot stils.
Velotūre pa Hanoi veco kvartālu (the Old Quarter)
Hanojas Senais kvartāls ir mazu ieliņu un aleju tīkls, kurā var aplūkot tipiskus vjetnamiešu senos mājokļus un lieliskus veikaliņus. Senajā kvartālā var iegādāties dažādus amatnieku izstrādājumus, zīdu, podnieku darinājumus, ārstnieciskas zālītes, tradicionālus mūzikas instrumentus un daudzus citus priekšmetus un izstrādājumus.
Kvartāls stiepjas no Hoan Kiem ezera ziemeļu krasta uz austrumiem, uz Sarkanās upes pusi. Kvartālā pavisam ietilpst 36 ielas, kā arī vairākas alejas. Katra ieliņa nosaukta tirgotāja vārdā, kas tajā senos laikos ir tirgojies. Pat šodien šajā kvartālā var novērot parādību, ka līdzīgas specifikācijas veikali atrodas vienuviet. Šī ir lieliska vieta suvenīru un dāvaniņu iegādei.
VECAIS KVARTĀLS JEB PHO CO jāizstaigā krustu šķērsu nevis jāizbrauc ar taksometru vai motorikšu. Izņemot Hoi An, Hanoja ir vienīgā pilsēta Vjetnamā, kur vēl tādā koncentrācijā saglabājusies tās vēsturiskā arhitektūra - par spīti kariem, plūdiem un tā dēvētajai evolūcijai. Kā liecina dažādi avoti, vecais kvartāls bijusi Hanojas sirds jau pirms vairāk kā 1000 gadiem. Vēsturiski tas atradies ārpus imperiālās pilsētas un bijusi vieta, kur koncentrējusies tirdzniecība. Vecā kvartāla fundaments savulaik bija 36 ģildes ielas (36 pho phuong), no kurām katra tikusi nodēvēta to produktu vārdā, kas šeit tika pārdoti. Hang Duong (cukurs un saldumi), Hang Bac (rotas), Hang Bo (bambusa izstrādājumi), Hang Non (Vjetnamai raksturīgās konusveida cepures) utt. Zināmā mērā šis princips saglabājies līdz pat šai dienai. Tiesa, numurs 36 nenozīmē pārstāvēto profesionālo cunfšu skaitu, bet esot izvēlēts galvenokārt tāpēc, ka tiek uzskatīts par veiksmīgu skaitli vjetnamiešu numeroloģijā. Savulaik preces tika ražotas un pārdotas turpat māju/veikalu pirmajos stāvos. To „caurules" (tube) stila arhitektūra pieder īpašajām šīs pilsētas zīmēm. Šauras un garas tās atrodas cieši viena blakus otrai un ēkas pirmais stāvs vēsturiski vienmēr ticis atvēlēts veikalam (tagad - arī kafejnīcām), savukārt iekšējais pagalms nodrošinājis gaismu un ventilāciju. Kaut arī namu fasādes laikam ritot ir mainījušās un daudzas ēkas uzceltas no jauna, to pamatprincips ir saglabājies, eklektiskā veidolā iemiesojot visu, kas ar tām ir noticis. Līdz 20.gadsimta sākumam šī rajona arhitektūrā dominēja galvenokārt vjetnamiešu stils un ķīniešu influences, pēcāk - 30.gados, tika iekombinēti arī franču arhitektūras elementi un art deco, turklāt ēkas sāka stiepties augstumā kā izstīdzējuši daudzkrāsaini stiebri. Kopiespaids ir absolūts haoss un eklektika, taču vienlaikus šajā mikslī ir tāds neticams, ievelkošs šarms un neuzpucēta īstuma sajūta, ka gribas klīst atkal un atkal katrreiz atrodot ko jaunu. Ieliņas ir šauras, tajās nemitīgā plūsmā pārvietojas motociklu armādas un diemžēl arī tādi svešķermeņi kā mašīnas (kaut galīgi nepiestāv šai vietai) nav retums. Necilā ietves daļa pēcpusdienās pārtop ielas virtuvē un pārvietoties iespējams tikai lavierējot starp katliem, krāsainiem plastmasas beņķīšiem un motocikliem. Taču pie tā ātri pierod, jau pēc pirmās pusstundas pārsteigti secinot, ka esi saplūdis ar haosu, kuram izrādās ir arī savs ritms. Kaut 21. gadsimts, protams, atstājis savas zīmes, atliek vien iegriezties kādā no paplatas takas lieluma sānielām, kur par laimi nespēj izlavierēt dažbrīd šķietami no nekurienes iznirušie motocikli, lai saprastu - 19. gadsimta aura te joprojām ir dzīvāka par dzīvu. Ar mazajiem tempļiem šauro ieliņu labirintā un savu unikālo ritumu. 2004.gadā Vjetnamas Kultūras un informācijas ministrija vecajam kvartālam piešķīra Nacionālā vēsturiskā mantojuma statusu, un tas nozīmē, ka šajā rajonā aizliegta arī jebkāda patvaļīga būvniecība.
Leļļu izrāde uz ūdens (the water puppet performance)
Ko vēl var redzēt Hanoi
HANOJAS OPERA. Celta 20.gadsimta sākumā, kad franču koloniālā administrācija alka padarīt Hanoju par Indoķīnas galvaspilsētu. Ēkas arhitektūras iedvesmas avots ir leģendārā Parīzes Garnjē opera, vien Hanojas opera vēriena ziņā ir aptuveni par trešdaļu mazāka. Tās īpašā zīme ir arī izteikti padziļināti balkoni, lai gada karstākajā laikā tādējādi izvairītos no tiešiem saules stariem. 1945. ada Vjetnamas revolūcijas laikā opera bija arī viens no tā laika dramatisko notikumu epicentriem. To pēdas joprojām var redzēt pirmā stāva spoguļu zālē. Vakaros opera tiek izgaismota un pirms izrādes parasti var manīt dāmas vakarkleitās (diezin vai ko tādu vairs redzēsiet Eiropas operās), savukārt, lai līdz tai nokļūtu, jums jāšķērso Parīzes vēriena bulvāris -tāds mazliet sirreāls sajūtu piedzīvojums, savā ziņā ārpus jebkura laika un telpas.
EIFEĻA TILTS JEB LONG BIEN BRIDGE. Tiesa, izņemot faktu, ka tas tapis pēc leģendārā Gustava Eifeļa projekta, Hanojas Long Bien Bridge nepiemīt nekā no Parīzes Eifeļtorņa simbola statusa un, iespējams, vispārējā motociklu/mašīnu haosā jūs šim aprūsējušam dzelzs monstram pat nepievērstu uzmanību. Taču sava veida simbola aura tam tomēr ir - tilts ir 1,6 kilometrus garš un ietver stratēģiski nozīmīgu dzelzceļa posmu, kas savieno Hanoju ar Haiphongas ostu. Vjetnamas kara laikā amerikāņi tiltu nobumboja, bet tas tika ātri atjaunots, tādējādi kļūstot arī par nācijas unikālā izdzīvošanas spēka simbolu. Tiesa, mašīnām tas vairs netiek uzskatīts par pietiekami drošu un šodien to atļauts šķērsot tikai motocikliem un gājējiem. Starp, citu Vjetnamā rodams vēl viens Eifeļa projekts - Hočiminas pasta ēka.
SVĒTĀ JOZEFA KATEDRĀLE (St.Josef's Cathedral, 1883). Tā atrodas uz vienas no Hanojas šarmantākajām ieliņām - Nha Tho, galā un tiek uzskatīta par pirmo franču kolonistu celto ēku Hanojā. Katedrāles arhitektūra ir klasisks jaunās gotikas paraugs un tās iedvesmas avots bijusi leģendārā Parīzes Dievmātes katedrāle Parīzē. Pirmais iespaids ir absolūts pārsteigums - starp klasiskajām šī rajona „cauruļu" ēkām (tube houses) katedrāle izskatās gandrīz kā pasaku brīnums. Turklāt tās celtniecībā līdzās tradicionālajiem ķieģeļiem izmantoti arī tādi neordināri materiāli kā rīspapīrs sajaukts ar cukurniedru sīrupu (javas vietā), savukārt iekštelpas ir pistāciju zaļas. 40 Nha Chung Street
Pie Hanojas atrodas Le Mat ciematiņš, kur restorāni visi kā viens specializējas čūsku pasniegšanā. Vjetnamā ir īpašs un nehumāns rituāls, kā pasniegt čūsku pirms apēšanas. Viesa priekšā čūska tiek apdullināta, sitot ar galvu pret zemi, tad tai tiek pārgriezta rīkle un iztecinātas asinis rīsu degvīnā. Paralēli asiņu nolaišanai pavārs izgriež čūskai sirdi, kura joprojām pulsē. Šī darbojošā sirds tad ir jāapēd, pa virsu uzdzerot rīsu degvīnu, sajauktu ar čūskas asinīm, un viss pasākums noslēdzas ar diviem ēdieniem, gatavotiem no čūskas gaļas. Diezgan šausminoši tas viss izskatās un arī garšo. Šo neparasto komplektu vietējie dēvē par Vjetnamas Viagru. Ir arī mazāk šokējošs dzēriens Vjetnamiešu virtuvē - Karaliskā kobra rīsu degvīnā bez asins piejaukuma.
Pēc čūskas gastronomiskajām izvirtībām gids pierunāja mani nomēģināt arī suņa gaļu, ko gan biju nosolījies nedarīt, bet pēc šokējošā čūskas pasākuma un, atrodoties vieglā reibonītī no asins degvīna, piekritu šim pasākumam. Gids aizveda uz ieliņu, kur restorānu vitrīnās grillējās suņi, līdzīgi kā pie mums vistiņas Maximas veikalos. Diezgan šausminošs skats. Ļoti mazu un simbolisku porciju pasūtīju arī es, un, lai gan garša bija neslikta, kaut kā negāja pie dūšas. Vispirms jāsaka- ļoti sīksta gaļa, bet pats galvenais- galvā bija apziņa, ka ēdu cilvēka labāko draugu.
One thing that should definitely be on your itinerary is a trip toLe Mat - Snake Village!It’s about 10-15 minutes from Old Quarters on the back of a motorcycle-taxi, and trust me, you do want to take a taxi. Any taxi driver will be able to take you there, drop you off, and pick you up a couple of hours later. Don’t worry so much about which is the best restaurant, they are all more or less the same. You can ask your hotel or your driver for any recommendation. If not, just ask your driver to stop at any of the restaurants and have a look inside. Don’t get alarmed by the some carport-ish look of the restaurants, that’s downstairs where they keep (breed?) and prepare the snakes. Most restaurants have the dining-space upstairs, and they ate really lovely. Most of the waiters at the restaurants don’t speak any English, but most have an English and Vietnamese menu, so you should be fine. You might attract all the waiters to come and talk to you, as they seem quite impressed with foreigners coming to eat snake. Oh, didn’t I mention that? That’s what you are there for,to have snake for dinner!! They will have set dinner menus of snake, which most likely be consisting of 7-8 courses of the various parts of the snake, as well as the blood and heart. After having negotiating price for the snake they will most likely bring the snake up from the kitchen for you to inspect it and approve of it - and yes, it will be alive. I paid US$20 for a quite big one (and quite frisky as well), and remember, you have to buy the whole snake, even if you are only one person. When you have approved of the snake, I had the waiters cutting open the belly of the snake in front of me, and ripping out the heart. Then he cut open the throat of the snake, and with the same motion as you would have twisted the water out of a towel, he twisted the blood out of the snake and into a small bowl. Then the snake disappeared downstairs to be made into dinner for me, and oh yeah, it still moved… One of the other waiters will whisk the blood into spirit for you, and you will be presented with this as a shot. Don’t worry, it doesn’t taste blood at all, as the spirit they use taste like really bad moonshine - and I do mean really bad!! The story goes that snake is a really manly food, makes hair grow on your chest and all that. And the blood of the snake is even manlier. Anyway, they will be impressed if you fearlessly down the shots, and after a fair few it isn’t such a big deal anymore. Whether it’s because you realize that it’s not so bad, or because you start to get quite tipsy can be discussed. The waiter will also most likely put the heart into a shot-glass and pour spirit over it, and you are also expected to shot this one. And don’t worry, it’s quite small, and you won’t even feel it go down your throat. And trust me, it’s way less gross than the maggot in tequila. Besides, it’s the manliest thing in the snake, and also traditionally the thing that is offered the guest of honour. And, you will score lots of street-cred by shotting it. They might, at this stage offer you snake-liquor, but I would highly recommend you to decline, and go with beers of some sorts. First, the snake-liquor taste really gross, and I do mean really gross, and second, after so much shots you do want to be able to hang on to the bike when your driver comes to pick you up. Then the dishes will start to arrive. I got soup with snake meat, then the snake’s tail with crispy lemongrass, grounded snake bones which has been deep-fried and spiced up, then another soup with the ribcage of the snake, crispy snake-skin, mini-spring rolls with snake meat, and rice made with snake broth. The taste is really good - and no, it doesn’t taste like chicken!!
TAM COC un HUE (102km no Hanoi)
Vjetnamas ziemeļdaļā vairākās vietās paceļas skaisti kaļķakmens kalnu kompleksi, un viens no interesantākajiem ir Tam Coc jeb Trīs alas, ko mēdz dēvēt par Halongas līci rīsu laukos. Līdzīgi kā Halongas līcī arī te paceļas skaistas, dažādu formu un lielumu kaļķakmens klintis, tikai tās ir izkaisītas rīsu laukos un upes krastos. Turpat pie Tam Coc kaļķakmens klinšu ielokā atrodas Hoa Lu - pirmā apvienotās Vjetnamas galvaspilsēta, kas tika izveidota 10.gs. Tiesa, mūsdienās ir grūti aptvert, ka šajā skaistajā vietā atradās galvaspilsēta, jo tikai divi karaļiem veltīti tempļi paceļas klinšu ielokā.
Lao Cai kalpo kā vieta, no kuras ceļotāji dodas tālāk uz Ķīnu uz Kunming (amerikāņu gais
