Cēsīs pie bruņiniekiem un Valmierā pie baloniem

  • 3 min lasīšanai
Sestdien ļoti pozitīvi noskaņotā draugu kompānijā nolēmām apceļot dzimto zemi. Devāmies uz Bruņinieku svētkiem Cēsīs un Gaisa balonu festivālu Valmierā. Pēc sestdien piedzīvotā sapratām, ka uz lētiem reklāmas āķiem tik lēti neuzķersimies. Mēs gribējām piedzīvot svētkus, bet dabūjām balagānu. Cēsīs viss sākās ļoti cerīgi Ieeju Cēsu svētku ieliņu apsargā divi bruņinieki. Cēsu vecpilsētas ieliņa nosēta ar amatnieku teltīm. Cilvēku straume plūst. Tad nāk kāzu gājiens – un izrādās, svētki jau esot beigušies. Paklīstam vēl uz riņķi pa tiešam jaukajām Cēsu senajām ieliņām, bet nekur nekas nenotiek. Cēsu baznīcas skatu tornis ir slēgts, jo kas tad ies ganīt tos tūristu pūļus. Pie Cēsu baznīcas stāv soda sieksta, kur vēl paspējam izmērīt galvas lielumu, bet piebrauc mašīna, izlec vīri un sieksta tiek steidzīgi iekrāmēta. Ka tik tie tūristi ko nenodara (mēs gan paspējām galvas ielikt siekstā). Turpat rosās arī kāda dāma ar papīriem rokā, šī izskatās svētku pasākumam piederīga. Taujājam, kur tad mums vēl iet, ko vēl varam apskatīties. Vai tad koncerts vai kāda muzicēšana parkā nebūs? Nē, koncerts esot jau bijis vakar. Mēs žēli sakām, ka ir sajūta, ka svētki izčākstēja bez atbilstošas kulminācijas. Šī vien noplāta rokas - viss esot beidzies. Lai braucot nākamgad, tad tik būšot. Cēsis “mīl” viesus Draugi mūs mierina, ka paēst Cēsīs gan varot ļoti labi kafejnīcā “Aroma”. Tur lieliem burtiem uz stikla rakstīts – SILTIE ēdieni. Stāvam garā rindā. Kad esam izstāvējuši bārmene izmet, ka šodien silto ēdienu nav, jo pilsētā taču esot svētki. Neko darīt. Tā gribas ēst, ka atgriežamies svētku ieliņā un metamies iekšā pirmajā kafejnīcā, kur jau mielojas daudzi tādi izsalkušie. Piedāvājumu par piedāvājumu gan grūti nosaukt - vecāsmātes kotletes ir mazas un sīkstas, salāti saviļāti ar krējumu. Cenas gan kā kārtīgā ēstuvē. Bet cilvēciņš jau var apēst visu, it īpaši Cēsu viesis. Tualete par maksu. Kafiju nolēmām iet dzer uz to pašu Aromu. Kad kafija ielieta krūzītē un kūka pasūta, taujājam pēc karotītēm. “Karotītes nozaguši. Iebraucēji” un bārmene skatās uz mums pārmetoši, jo mēs jau no tās pašas sugas. Esot tikai vienreiz lietojamās. Kad esam kafiju padzēruši, ņemam un tās pārlaužam, lai šie neiedomājas tās nomazgāt un izmantot tālāk. Toties tualete te ir bezmaksas. Tajā gan var iekļūt, kāpjot pāri alus mucai. Papīra tualetē nav, un grīda aizdomīgi slapja. Laižam uz Valmieru! Iebraucam Valmierā, bet nekur nemanām nevienu reklāmas lapiņu par Gaisa balonu festivālu. Uzrunātie vietējie gan ir laipni un norāda uz Daliņa stadionu. Pie ieejas biļešu pārdevēja ziņo, ka ieeja maksā 2 lati. Visiem, arī bērniem. Tikai līdz 8 gadiem varot iet bez maksas. Tā kā esam pieci, samaksājam 10 lati un ejam iekšā, jo tā gribas redzēt, kā tie baloni celsies augša. Mūs sagaida tirgotāju teltis un tilgentangelis. Bet tāds jau ir it visur Latvijā. Esam braukuši uz Gaisa balonu festivālu un mūs interesē Baloni. Neviens gan īsti nezina, kur tad tie baloni tiks pūsti. Beidzot paši atrodam norobežotu pļaviņu. Ap astoņiem tiek izritināts viens balons un to sāk pūst. Pūta, pūta, pūta, pūta - kā tai dziesmā par pieciem kaķiem. Cilvēki stāv apkārt un neviens nesaprot, kāpēc balonu sāk ritināt atpakaļ. Sāk pūst otru balonu. Tā pati dziesmiņa.. Arī otru balonu sāk ritināt kopā. Uz skatuves priecājas Ozols ar tekstiem, kas apkārt esošajiem bērniem diez vai būtu jādzird. Ja galvenais notikums bija gaisa balonu festivāls, vai tas būtu par daudz prasīts - arī uz pļaviņas nostādīt kompetentu cilvēku, kurš mikrofonā komentētu notiekošo. Kas par komandām, kas par baloniem, kas notiek tagad un kam jānotiek. Nekā tamlīdzīga. Ejam uzēst šašliku. Vistas šašliks ir jēls, jo viņi taču nevarot spēt piecept - tauta tā grib ēst, ka tai var dot arī jēlu gaļu (kad ejam pie cepēja, šis saka, neuztraucies- gaļa izmarinēta). Pavisam bēdīgi un vīlušies soļojam izejas virzienā. Uzskrienam virsū kādam cilvēkam LMT krekliņā. Šis plāta rokas, jo vējš esot par lielu, lai balonus varētu piepūst. Mēs sakām, bet kāpēc nekur tas netiek paziņots? Lai paliekam līdz vienpadsmitiem, tad tik būšot balonu spīdēšana. Vai tiešam? Nu varbūt , šis jau vairs nav tik pārliecināts. Vakar esot bijis. Mēs jau smejam, jo arī Cēsīs mums teica, ka koncerts bija vakar. Tā nu mēs Latvijā dzīvoja – vai nu vakardienā vai rītdienā. Bet gribās jau tepat un tūlīt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais