Starp putekļiem, kontrastiem un nenovērtējamu sauli

  • 4 min lasīšanai
“Viņa ir galīgi traka”, nodomājusi mana draudzene, kad pirmo reizi izteicu domu par brīvdienu pavadīšanu Ēģiptē... Arī man tā sākumā bija tikai kā viena no nereālām idejām, ko piedāvāt kā alternatīvu kādam citam braucienam, kurš kaut kā negribēja realizēties. Sākumā... Jāsāk ar ieteikumu – izmantojiet pēdējo brīžu piedāvājumus! Tie patiešām sanāk izdevīgāki materiālā ziņā (un kā izrādās ne tikai) nekā jau laikus plānoti braucieni. Un arī domāšana un gatavošanās tiem aizņem daudz mazāk laika, ja nu vienīgi vairāk nervu;) Savu braucienu izvēlējāmies divas dienas pirms izlidoja lidmašīna. Tā spontāni, aiz gara laika rakājoties internetā atrodamajos ceļojumu piedāvājumos. Atlaide iespaidīga, neko vairāk arī nezinājām, neko... – ne kāds īsti ir ceļojuma gala mērķis, ne to, kas slēpjas zem piedāvātās viesnīcas nosaukuma, ne to kādas ekskursijas varēsim izvēlēties jau esot Ēģiptē, ne arī to cik tās vispār izmaxās. Braucām pilnīgi tā – uz dullo un, ja godīgi, ar visai lielu nemieru sirdī. Kā nekā divas meitenes, ne pārāk pieredzējušas ceļotājas, vēl jo vairāk uz vietu, kur pat mēness spīd citādāk. Ēģiptē sniegs?! “Bet viņš taču neteica, ka plus 17!”, bija dzirdams no pasažieriem, kad lidmašīna nolaidās vienā no Ēģiptes kūrorta pilsētām – Hurgadā. Tik tiešām, veroties pa lidmašīnas logu, nakts tumsā un skopo lukturu gaismā izskatījās, ka zemi klāj sniegs. Nav jau brīnums, ka te varot mirāžas novērot. Nav pat jāizkāpj no lidmašīnas. Bet protams tas ne būt nebija sniegs - smiltis... Ielidojām vēlu vakarā. Ārā bija +17 grādi, taču vējains, tāpēc arī nesajutām milzīgo temperatūras starpību. Grūtāk ir, kad saulē sasilis, atgriezies pie Latvijas mīnusiem. Kontrastu valsts Iedomājieties skatu – vienā ceļa pusē krāšņas palmas, ziedoši krūmi, grezni nami, veikali, viesnīcas, bet tieši pretī pāri ielai – būvmateriālu atliekas, plastmasas maisiņi, ķieģeļu šķembas, smiltis un akmeņi. Vēl! Pieczvaigžņu viesnīca. Skaista fasāde, eksotika latvietim, kurš izsalcis vasaras. Soli nostāk aiz teritorijas mūra – neiekoptas teritorijas, šķembas, putekļi un akmeņi – patiesā ainava. Tieši nakts ir tā, kurā saplūst nesakārtotība ar greznību. Nakts ļauj neredzēt neapslēpjamo. Vēl – tieši naktī ir sajūta, ka elektroenerģija šajā pasaules galā ir bezgala lēta, vai arī tā vienkārši netiek taupīta – vientuļi ceļi, ieskauti miljoniem laternu stabiem, tāda ainava pavērās naktīs. Mēs dzīvojām viesnīcu rajonos, varbūt tāpēc prātā nav palikuši izgaismoti reklāmu stendi, bet gan mākslīgu palmu veidojumi, zeltītas zirgu figūras, zvaigznes no spožām lampiņām. Braucot uz pilsētu, ceļa malās vērojama paliela rosība, vismaz pirmajā mirklī tā izskatās. Notiek vērienīgi celtniecības darbi, visur nepabeigtas celtnes, būvmateriāli. Bet nē! Vismaz daļa no ēkām ir pabeigta, bet nenosegtās konstrukcijas otrajā vai trešajā mājas stāvā paredzētas apbūvēt, kad apprecēsies kāda no ģimenes atvasēm. Kā arī – par nepabeigtiem īpašumiem šajā valstī nav jāmaksā nodokļi. Ekskursijas?! Katra tūristam ekskursiju programmu piedāvā konkrētā tūrisma firma, ar kuras starpniecību viņš ir ieradies, vai arī tā, kura viņu sagaidījusi lidostā. Piedāvājums ir samērā vienāds, atkal atšķirības ir tikai cenu ziņā. Katrs pats pēc saviem ieskatiem, vēlmēm un līdzekļiem var plānot savu laiku. Mums, ja arī sākumā likās, ka 10 dienas nebūs ko sadarīt, pilnīgi pietika ar trim ekskursijām un tad vēl likās, ka pietrūka laika, lai noķertu sauli! Iepirkšanās...- izaicinājums pat sievietēm, kurām patīk iepirkties;) Aaaaaa! Nu šis nu gan ir temats, kurš atmiņā palicis ar divējādām jūtām. Nenoliedzami sievietes tur nevar justies neievērotas. Uzmanības apliecinājumi dzirdami no vai ikviena garām gājēja, ceļmalā stāvētāja, vai garām braucēja. Un ne tikai dzirdami, bet arī ar skatienu uztverami. Bet....ir liela atšķirība starp uzmanības apliecinājumiem un vienkārši veidu, kā piesaistīt pircējus savam veikaliņam, kā vairāk un izdevīgāk pārdot savu preci. Un šajā lietā viņi patiesi ir meistari: “Es ar tevi runāju. Kāpēc tu neapstājies? Uzraksti reklāmu par manu veikalu? Man priekš tevis ir dāvaniņa, tikai ienāc uz mirkli manā veikaliņā!” utt. Izdomai patiesi nav robežu. Kas pārsteidza visvairāk – viņu valodu zināšanas. Lai arī apgalvo, ka valstī ir augsta analfabētisma pakāpe, vismaz nepieciešamākos vārdus krievu, angļu, vācu, pat lietuviešu valodā viņi zināja. Visvairāk jau krievu. Tāpēc brīžiem, kad apnicis nemitīgi kārtējam jautātājam, iepazīties gribētājam, vai vienkārši tirgotājam, skaidrot un burtot savus īstos vārdus, teicām, ka mūs sauc Oļa un Ļena. Īsi un vienkārši. Un tā kaulēšanās. Bezmaz vai visur. “Cik šī lieta maksā?” sākumā tev jāpārcieš uzmanīgs face controll un tad skan atbilde: “TEV tik un tik.” Ja cena neapmierina, atskan jautājums, cik tad tu būtu gatavs maksāt. Lai arī gidi sākumā saka, ka šādās vietās cenu vajag nosist par 40%, brīžiem tas pat izdodas uz visiem 60%. Kas pats interesantākais, lai arī sākumā šī kaulēšanās šķiet pat muļķīga un dažbrīd pat pazemojoša, pienāk brīdis, kad ieejot veikalā, kur uzliktas fiksētās cenas (tādu gan bija mazākumā), tā vien ir vēlme uzkaulēties;). Būtībā tieši veikalos ar fiksēto cenu nav izdevīgi iepirkties, jo tad pārdevējs pasaka, ka visas cenas ir fiksētas un tirgošanās nenotiek. Ne viesnīca, ne arī pilsēta nav vietas, kur var patiesi iepazīties ar Ēģiptiešu kultūru. Tajās viss ir pakārtots tūristu vajadzībām – slāvu virtuve, pazīstami augļi brokastīs, vakariņās utt. Viskrasākās atšķirības no mums tik pazīstamās sadzīves var redzēt dodoties tuksnesī uz beduīnu ciematu. Nevajag milzu panorāmas ratus, izklaides centrus, iepirkšanās monstrus, pietiek ar kartona mājelēm, aiz koka redelītēm ieskautiem “mazdārziņiem”, tualetēm zem bleķa paliktņa un nelielu izbraucienu kamieļa mugurā. Arī beduīnu priekšnesums apmēram 3 minūšu garumā, kas aprobežojas ar dziedāšanu, tūristu plaukstu sišanas ritmā un arīdzan pašu tūristu dejošanu, ir pilnīgi pietiekami, lai kaut nedaudz gūtu sev no dzīves, kura atšķiras no mūsējās par visiem 360 un vairāk... Daudz, bezgala daudz varētu stāstīt un runāt. Kaut arī tās bija TIKAI 10dienas! Labāk vienreiz redzēt, nekā 10x dzirdēt! Tiešām pārbaudīts teiciens. Un, lai arī esot tur acīs vairāk duras negatīvās lietas – centimetru garas skudras istabiņā, ātri norietošā saule, samērā spēcīgais vējš, uzmācīgie pārdevēji utt., atgriežoties Latvijā, atmiņā spilgtāk palicis tieši tas skaistais, ko tur var gūt. Ko gribētu ieteikt – izmēģiniet masāžu, kuras parasti tiek piedāvātas viesnīcā. Nekur Latvijā pa tādu cenu nevar piedzīvot vispārējo ķermeņa masāžu stundas garumā. Tas tiešām ir tā vērts – protams, neaizmirstiet, ka arī te ir jākaulējasJ Un jāsagatavojas tam, ka pēcāk jums katru dienu tiks piedāvāt izbaudīt šo piedzīvojumu, protams, nu jau par zemāku cenu, kā pastāvīgajam klientam:) Nobeigumā – jau pirms brauciena daudz bija nācies dzirdēt par vietējo braukšanu un “likumiem” uz ceļa. Arī tas ir jāizbauda, lai saprastu. Brauciens līdz pilsētai, kurš pie normāliem braukšanas apstākļiem ilgst apmēram 15 minūtes, var izvērsties par stundu un pat vairāk garu braucienu tikai tāpēc, ka jums gadījies noķert tukšu mikriņu, kura peļņa atkarīga no pārvadāto pasažieru skaita. Un tad nu līdz pilsētai netiksiet, kamēr nebūs apbraukāti un aptaujāti visi ceļmalās esošie tūristi, ar piedāvājumu braukt uz pilsētu. Brauciet, izmantojiet pēdējā brīža piedāvājumus, izmantojiet laiku, kas jums dots, tveriet mirkli. Viņiem arī ir ziema. Tāpēc nav jābrīnās, ka vietējie staigā garajās biksēs un džemperos, kamēr atpūtnieki puspliki gozējas saulītē. Tik tiešām dārgajā saulītē! Aa – un vēl! Sarkanā jūra garšo pēc asarām.....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais