Aizsoļojām līdz Kihnu. 1 diena.

  • 2 min lasīšanai
  • 61 foto
Spilgta saule, zaļa zāle, tumši lakoti koka galdi Zaķupītes krastā. 4 augusta pēcpusdienā, izgāzušies Tūjas bāriņa krēslos, malkodami aliņu un vīnu, atzīmējām sava piedzīvojuma sākumu. Pārgājiens – visvieglāk noorganizējamais piedzīvojuma un atpūtas veids. Vienīgais, kas nepieciešams, ir vēlēšanās un, salīdzinājumā ar citiem ceļojuma risinājumiem, pavisam nedaudz finanses. Protams, ja ekipējumu nākas iegādāties visu un uzreiz, tad tas var iesist robu budžetā, bet, ja tas ir hobijs, tad tu vienkārši palēnām apaudz ar visu nepieciešamo. Jāņem vērā gan parastā lietu rakstura īpašība, mistiski nozust no „Velns lai parauj! Es taču to katliņu biju nobāzis šajā mantu kastē!” Tā nu kopā ar Zaici salasījuši mājās lietas, kuras tomēr atradās savās vietās, un kādu no tām neatrodot, nopriecājušies, ka nesamais būs tikai vieglāks, mēs, ar vienas dienas novēlošanos, apdarījuši nepaklausīgos darbus un telefonus pārslēguši klusuma režīmā, bijām nokļuvuši uz starta līnijas piedzīvojumam – pārgājiens gar jūru no Tūjas līdz vietai, kur var nokļūt plānotojās 12 pārgājiena dienās. Jāpiebilst, ka plānotais ne vienmēr izrādās realizētais. Latvijas jūras robeža jau bija cietusi no manas aizraušanās, kā rezultātā maršruts Tūja– Ainaži bija palicis vienīgais nenoietais Latvijas jūras robežas posms, un te nu tā stundiņa bija situsi. Plānos bija turpināt Igaunijas jūras robežas iekarošanu tik, cik varēs uzspēt 12 dienu laikā. Piebeiguši savus piedzīvojuma „starterus” un uzmetuši somas plecos, gaidu pilni, enerģiski soļojām uz pludmali un, saulei svilinot kreiso vaigu, sākām soļot. Pēc pusotras stundas, veikuši aptuveni 7km, burtiski uz pirkstu galiem lavījāmies pa Ķurmraga pludmali. Te pat pie kraujas augšā, draugu mājā, neko nenojaušot par saimnieku klātbūtni, gulēja mūs mājas mīlulis, mopšu meitene „Praģiks”. Nevēloties sagādāt liekus pārdzīvojumus un pēc dienas nokonstatēt, ka suns mums ir devies pa pēdām, mēs pat īsti nesarunājoties, skarbiem ģīmjiem un nocietinātām sirdīm, skatoties jūras virzienā soļojām garām. Attālinājušies no Kurmraga bākas gan piezvanījām draugiem un pārliecinājāmies, ka mopsis piekukuļots ar gardām vakariņām saldi dus un pat nenojauš par to, ka esam bijuši tepat tuvumā. Tūjas un Ķurmraga pludmale. Tikai 70 km no Rīgas, bet ticiet man, sajūtas, ko varat noķert spēcīgi atšķiras no jūrmalas otrā Rīgas pusē. Ja no apziņas izslēdz atpūtniekus, kas nu šeit ir spēcīgi vairāk kā teiksim 10 gadus iepriekš, un veiksmīgi esi pacilpojis garām “entajiem” kempingiem, kas izpletušies starp Tūju un Ķurmragu, tad beidzot var atveldzēties uz krastā izmētātajiem akmeņiem pie sarkanajām klintīm, vērojot zvejniekus savās koka laivās atgriežoties mājās ar lomu. Sārtajos, vakara saules slīpajos staros gozējies uz akmeņiem un baudi svešu dzīves ritma ainas, kuras škiet tik saistošas un iekārojams pēc stresainās personīgās ikdienas. Lai arī pieminēto sajūtu ķeršana ir ārkārtīgi patīkama un var teikt pat nepieciešama, tomēr atbilstošas nakšņošanas vietas izvēle ir ne mazāk svarīga. Iespaids, ka pludmalē var celt telti jebkura vietā, ir mānīgs. Jaukās pludmales smiltis naktī mēdz būt neganti aukstas un cietas, ja savu telti esi uzslējis nepareizā vietā. Tādēļ, metuši pie malas romantisko noti, turpinājām soļot, sākot izvēlīgi šķirot atbilstošākus paugurus un kāpas pareizās telts vietas izvēlei. Ja stundu pirms saulrieta pēc pamatīgi noieta gabala atrodat piemērotu nometnes vietu, tad nepievēršat uzmanību tai klusajai, piemīlīgajai balstiņai, kas galvā čukst: „Paej līdz nākamajam ragam. Aplūko to kāpu. Kas ir aiz tā uzkalna, vai krūmu pudura? - Tur būs labāk!” Tā nebūs. Tas beigsies ar telts uzsliešanu tumsā, pašā nepiemērotākajā vietā. Akmeņi, slapjas smiltis, skudras un visi citi iespējamie nejaukumi sagaida klusās balss piesolītajā naktsvietā. Uz savas ādas jau agrāk izbaudījuši šo skaudro atziņu, mēs aši pirms saulrieta slējām telti pirmajā piemērotajā kāpu paaugstinājumā tieši laikā, lai pēc īsas vakara peldes, ietuntuļojušies guļammaisos pie telts, izbaudītu saules paslēpšanos jūrā pie horizonta. Piedzīvojums patiešām ir sācies, un ar šo saldo domu un vairāk kā 10 dienu brīvības sajūtas atziņu, miegs, kas tevi pārņem ir satraucošs un tanī pašā laikā tik nomierinošs un veldzējošs.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais