Saulainā Uzbekistāna

  • 3 min lasīšanai
  • 47 foto
Uzbekistānā biju divas reizes. Pirmo reizi biju Ferganas ielejā pirms 20 gadiem un ar intresi gaidīju atkaltikšanos. Vīza uz 2 nedēļām izmaksāja 70 USD un tika uztaisita stundas laikā. Biļetes uz tiešo lidojumu Rīga-Taškenta ar Uzbekistan Airways nopirku dažus mēnešus pirms lidojuma, bet ierodoties lidostā uzzināju, ka lidojumu grafiks ir izmainīts (par ko mani neviens neinformēja) un nākošais tiešais reiss ir tikai pēc trim(!) dienām. Lidostā samainīju biļetes un lidoju uz Taškentu caur Maskavu. Izskatījās, ka vismaz puse no visiem pasažieriem, kas sakāpa Maskavā, bija viesstrādnieki. Kaimiņš pirms lidmašīnas pacelšanās uzprasija "brat, dai telefon - pazvanit nado". Telefonu nedevu, bet to viņš sarunāja ar otru kaimiņu un runāja tik ilgi kamēr lidmašīna pacēlās gaisā un stjuarts viņu pamanīja. Pēc brīža kaimiņš atkal prasīja "brat, dai zažigalku. kurit hočetsa", to viņam neviens nedeva. Bet pēc stundas, tomēr kāds piesmēķēja tualeti. Vainīgo neatrada. Tad lidmašīnas kapteinis brīdināja, ka viņš var arī nosēsties kādā rezerves lidlaukā, izmeklēšanas veikšanai, nevis lidot uz Taškentu. Tas iedarbojās. Sievas sacēla brēku, ka jātiek ātrāk mājās un vairāk neviens nesmēķēja, nepļāpāja pa mobilo un piedzeries nevazājās pa salonu. Taškentas lidostā saproti, kas ir bardaks. Ārzemnieku pases/vīzas pārbaudīja tikai viens cilvēks un tas pats neprata angliski, arī rinda drīzāk atgādināja mazu pūli. Pēc tam valūtas deklarācijas aizpildīšana (2 eks.), kuru gan neviens nepārbaudīja, bet bez kuras var rasties problēmas izbraucot no valsts (nedrīkst izvest vairāk valūtas no valsts kā ir ievests) un esmu Taškentā. Taškenta patīkami pārsteidz ar to, ka nav sastrēgumi uz ielām. Ielas platas, mašīnas maz. Noteikumus gan īpaši neviens neievēro. Var braukt pie sarkanās gaismas, ja maz gājēju, un pēkšņi apstāties pie zaļās, redzot smuku meiču, kas taisās šķērso ielu. Mašīnas galvenokārt vecie VAZ un jaunie UZ-Daewoo. 100% ievedmuita droši sargā nacionālo autoražotāju. Cenas uz mašīnām pat lielākas kā Latvijā, neskatoties uz to, ka alga vidēji ir zem 100 USD. Zirgus un ēzeļus uz ielām nemana, bet vietām ar tiem vēl brauc arī Taškentā. Sabiedriskai transports neērts, piebāzts, bet lēts (10 santīmi). Pieturās konduktors lec laukā no busa un iekasē naudu no pasažieriem, kas kāpj laukā. Noteikti jāatzīmē Metro. Plašs, skaist un tīrs. Iekšā gan bildēt aizliegts. Stratēģisks objekts. Katrā stacijā 2 miliči zaļā formā un 1 nac drošības darbinieks. Drošība valstī ir prioritāte. Daļēji tas saistīts ar neseno pilsoņu karu Tadžikistānā, nemieriem Andižānā un pastāvošo valsts iekārtu, kas cenšās kontrolēt visu un visus. Kaut kādā šovā dzirdēju, ka vidējais nozagto automašīnu atrašanas laiks Uzbekistānā esot 24 h! Miliči pilda arī apsardzes funkcijas un to skaits ir ļoti liels. Nopietnāki ir drošībnieki. Samarkandas stacijā mums bija jāgaida dažas stundas līdz vilcienam uz Buharu un viens drošībnieks burtiski sekoja mums pa pēdām. Pat tad, kad es aizgāju uz tualeti viņš gaidīja mani arpusē, sarunājoties ar tualetes kasieri. Rafšans stāstīja, ka viņu vairākas reizes esot saukušu uz pārrunām, jo lūk viņu dzīvojamā kvartālā (makhala) esot atklātas jau 5 teroristiskās organizācijas. Obligāta iedzīvotāju reģistrācija, ja vienā vietā paliec ilgāk par 3 dienām. Viesnīcas automātiski reģistrē ārzemniekus un pasē ieliek lapiņas. Izbraucot no Uzbekistānas, lidostā drošībnieks izprašņāja ko es darīju Uzbekistānā un vai man ir reģistrācija vai nav. Ja nebūtu lapiņu dabūtu maksāt sodu. Priecē cenas - lēti un ļoti lēti. Samainot valūtu izdod sertifikātu par valūtas maiņu un veselu kaudzi ar naudu. Lielākā naudaszīme 1000 sum, jeb 40 santīmi. Daži cenu piemēri: pusdienas izmaksā ap 1000 sum, zeķu pāris 200 sum, aspirīna paciņā - 100 sum, saulespuķu eļļa - 4800 sum (gandrīz 2Ls/litrā!!). Izrādās, ka jaunā kokvilnas eļļa vēl nav ienākusi, bet vecie krājumi jau beidzās. Ņemot vērā vidējās algas, eļļa kļuva par super dārgu preci. Arī algas oktobrī daudziem aizkavējās. Valstij jānoreķinās par kokvilnu, pārējie var pagaidīt. Tūristiem jāievēro, ka muzejos ir trīs cenas: vietējiem, SNG un ārzemniekiem. Uzzinot, ka esmu no Latvijas nokļuvu otrā kategorijā:) Latviju vēl joprojām atcerās. Kāda sieviete Buharas tirgū uzzinot, ka esmu no Latvijas, sāka izprašņāt vai tā ir taisnība, ka Latvijā varot nopelnīt 1500 USD viena mēnēša laikā (minimālā darba alga Uzbekistānā ir ~16 USD). Izrādās Buharā ir firma, kas vāc strādniekus darbam Latvijā. Ēdiens garšīgs, bet visnotaļ taukains. Drīz vien pierodi pie domas, ka caureja ir neizbēgama. Dabīgo kafiju atrast ļoti grūti. Vietējie dod priekšroku tējas dzeršanai. Alkohols ir pieejams, bet nav populārs. Redzēju bārā meitenes dzerot alu caur salmiņu(!). Mans draugs Botirs paskaidroja, ka tās nav vietējās, jo pirmkārt viņas dzer, otrkārt viņas ir bārā, turklāt vienas. Uzbeki ir mēreni musulmaņi. Rietumos, īpaši Karakalpakijā, reliģija nav aktuāla. Kāds karakalpaks lielījās, ka pie viņiem dzer šņabi pat vairāk kā krievijā. Savukārt austrumos (īpaši, ielejā) striki seko visiem priekšrakstiem. Paliekot nakšņot uzbeku mājās ap 4-5 no rīta mājā dzirdēju kņadu - rīta lūgšana. Kādu dienu Alims priecīgs atnesa man rakstu no Ineta par pareizticīgo mācītāju, kas pieņēma islamu un sāka intresēties cik bieži es eju uz baznīcu un ko es domāju par mūžību utt izvērsa aģitāciju. Piektdienas Uzbekistānā ir parasta darbadiena, taču, ja kāds grib iet uz mošeju viņš to var darīt. To cilvēku skaits, kas prot arābu alfabetu palielinās. Jāatzīmē, ka tagad Uzbekistānā lieto divus alfabētus, gan kirilicu, gan latīņu. Pēdējais gan mazāk populārs. Kāpēc braukt uz Uzbekistānu? Uzbekistāna piedāvā plašas tūrisma iespējas - Samarkanda, Buhara, Ferganas ieleja un arī daudz kas cits. Kalni, tuksneši, dažādas islama pasaules svētvietas un Amira Timura laikmeta pieminekļi... Man vislabāk patika Buhara ar savu kompakto vecpilsētu, kuru var izstaigāt kājām. Ceļot var ne tikai ar lidmašīnu, bet arī ar visnotaļ komfortablu vilcienu. Cena Buhara-Taškenta 7,50 Ls kupejas vagonā ar vakariņām. 17-18. oktobrī notika XIII tūrisma gadatirgus "Tūrizms pa Zīda ceļu", kurā piedalījās ap 5500 firmu pārstāvju. Tagad īpaši strauj pieaug vietējais tūrizms, ieskaitot lauku tūrismu, pārgājienus ar kamieļiem utt. Izvēle paliek katra paša ziņa. Kāpēc Saulainā Uzbekistāna? Divu nedēļu laikā oktobrī man trāpījās tikai 1 apmākusies diena.:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais