Daži Parīzes iespaidi

08.04.2008
10 min lasīšanai

Neesmu ceļotāja – profesionāle,taču vēlos dalīties savos iespaidos par ceļojumu uz Parīzi.Vispirms izsaku pateicību Draugu ceļojumu kluba autoriem Ingai Rubulei, Gintam Kārkliņam,Dacei Smalkajai,Vitai Skramanei, Elitai Ziemelei un citiem par informāciju un iespaidiem, kas arī mani iedrošināja aizbraukt uz šo lielisko pilsētu.Tā kā vienmēr ceļoju viena un tikai ar lidmašīnu- pirmā problēma - biļetes.Tās tomēr bija pietiekami dārgas priekš manis,lai ceļojumu visu laiku atliktu Laikam air Baltic apžēlojās un izdomāja t.s. E kuponus. Pēdējā brīdī (tas bija pag. gada novembrī) nopirku 2 gab. Par 29 ls katru, pasūtīju biļetes uz februāra beigām.Arī pašlaik šos E- kuponus tirgo internetā un biļešu cenas normālas. Tālāk – viesnīca.To Parīzē vesela jūra,arī cenas pieņemamas 60 – 70 eiro istabiņa ar san. mezglu. Nospriedu ,ka šoreiz nedzīvošu pilsētas centrā un izvēlējos mazu viesnīciņu t.s. klusajā centrā pie metro Porte de Champerret. Tā kā braucu viena ,rūpīgi iepazīstos ar visu pieejamo informāciju – kas jāredz, kā kur nokļūt, cik tas maksā un ,galvenais , kā pēc tam tikt uz lidostu un nokļūt mājās. Nekādi internetā nevarēju aptvert Parīzes apmērus, tāpēc nopirku kabatas ceļvedi ar karti mērogā – sapratu - attālumi ne pa jokam,ar kājām var izstaigāt tikai pašu centru. Tātad atliek pilsētas tūristu busi un metro. Metro un pilsētas vilcienu(RER) shēma manā ceļvedī bija ļoti sīkiem burtiem, tāpēc iesaku pilsētas karti ar transporta shēmu paņemt busā ar kuru no lidostas brauksiet uz pilsētu – pietiekami lieliem burtiem un skaidra(var dabūt pie šofera, par brīvu). 21.februāris.Latvijā līst kā pa Jāņiem, pa lidostas peļķēm laipojam uz lidmašīnu. Nobrīnos, kāpēc air Baltic tā moca savus pasažierus ,vai tad vietējā kompānija nevar sev nodrošināt normālu iekāpšanu. Vēlāk nomierinos – Parīzē apmācies bet silts un galvenais – nelīst. Lidmašīnas kapteinis A.Ludboržs, tātad manas ausis paliks veselas,jo lidmašīnu viņš prot nosēdināt ļoti pakāpeniski, cik esmu agrāk lidojusi. Parīze mūs sagaida dūmakaina ,bet silts. Lidosta ir milzīga ar vairākiem termināļiem. Jau pie pasu kontroles var redzēt visu rasu pārstāvjus, indieši jau ar sandalēm basās kājās, citiem vēl kažoki mugurā. Par laimi bagāža ir tūlīt aiz pasu kontroles, nav jāskrien uz citu telpu. Tālāk – uz autobusu .Jau lidmašīnā ievēroju kādu vientuļu kundzīti manos gados, kas tagad maliņa stāv pavisam apmulsusi ar savu koferi. Pieeju klāt un jautāju, vai nevajag palīdzēt. Viņai vīrs uzdāvinājis ceļojumu uz Parīzi,ceļojumu firma iedevusi viesnīcas adresi ar telefonu, vairāk viņa nezin ne rīta , ne vakara. Domā ņemt taksi un braukt uz pilsētu.Iesaku viņai doties uz autobusu.Tā arī darām un drīz jau ceļojam uz Parīzi .Pilsēta liekas milzīga , mana kaimiņiene jūsmo par baznīcām,savukārt mani tās īpaši nesaista. Izkāpjam pie Operas. Saprotu,ka nekādi nevaru viņai palīdzēt atrast hoteli ,tikai kavēju savu laiku ,un iesaku ņemt taksi.Viņa gan vēl cenšas skaidroties pie busa šofera,bet tā kā Parīzē ir n-tās ielas ar vienādiem nosaukumiem un arī hoteļu nosaukumi ir līdzīgi,tas ir bezcerīgi.Arī es ,protams,kā daudzi Parīzes braucēji neavaru atrast ieeju metro,tāpēc ņemu taksi ,parādu šoferim jau iepriekš no interneta izkopētu viesnīcas atrašanas plānu un drīz jau esmu savā hotelī. Mani sagaida jaunietis ar platu smaidu. Uzreiz pateikšu ,ka varu sazināties vāciski un krieviski, bet angliski un kur nu vēl franciski – zinu tikai pieklājības frāzes.Bet tas man netraucē saprasties,ņemot palīgā arī žestus .Izmantoju principu, ka nedrīkstu kavēt savam ceļojumam atvēlēto laiku, maldoties pa pilsētu, tāpēc droši eju klāt un jautāju, ,kādā valodā beigsim sarunu.Francūžiem tie tūristi laikam tā piegriezušoes ,ka viņi pat metro tev nevar parādīt, kas ir aiz stūra.Tāpēc mani „upuri”parsti bija nēģerietes (tā teikt laikam gan nav pieklājīgi),kas patiešām gari un plaši varēja skaidrot un rādīt. uz kuru pusi jādodas,kā nopirkt metro biļeti utt.Vienīgā reize kad izmantoju savā ceļvedī ievietoto sarunvārdnīcu kritiskiem gadījumiem bija ,kad hoteļa administratoram palūdzu rēķinu par istabiņu, vārdnīcā pasvītrojot attiecīgo frāzi un dodot to viņam izlasīt.Par to viņš gardi nosmējās! Tā kā Parīzē pavadīju 4 pilnas dienas, nolēmu pirmās 2 dienas ceļot ar tūristu busu Open Tur,kam ir 4 maršruti pa pilsētu.Kad būšu pilsētu nedaudz iepazinusi,došos ar kājām vai metro.Nestāstīšu visu, kur gāju un ko redzēju, tikai spilgtākos iespaidus. Parīze man atstāja iespaidu kā pilsēta ar rūpīgi veidotu pilsētas plānojumu,kur vecpilsēta ir vairāku kvartālu lielumā. Nekur nredzēju nepārdomāti iebūvētu stikla būri vai „skābbarības torni „starp senceltnēm. Brīnums, kā nevienam nav ienācis prātā iebūvēt pilsētas centrā kāda lielveikala metāla angāru – tas tik būtu bizness!Neredzēju nevienu laimētavu, nevienu DUS,nesēdēju nevienā sastrēgumā un pa visu laiku 2 reizes redzēju policistes ar velosipēdiem ,kas rakstīja soda kvītis par nepareizi novietotu auto. Priecājos par gaumīgi noformētajiem skatlogiem,par mazajiem pārtikas veikaliņiem ,kur man nav jānosoļo liels gabals, lai paietu garām alkoholosko dzērienu un nevienam nevajadzīgu parpalu grēdām, lai nokļūtu pie maizes un citiem produktiem. Arī lielais ,modernais iepirkšanās centrs les Halles it kā iegremdēts zemē, lai būtu ērti pieejams pircējiem ,kas brauc ar metro un neizceltos vecpilsētā. Daudzos iekšpagalmos t.s. ziemas dārzi, arī manā viesnīciņā. Parīzē jau laikam tādas īstas ziemas nemaz nav , jo pilsētā ziedēja ķirši, narcises, zeltlietus. Ieraugot ziedošās narcises pie Eifeļa , no sākuma nodomāju, ka tās ir mākslīgās, bet pēc tam Boloņas mežā redzēju baltās un dzeltenās trompešnarcises ziedošas kāda 0,5 ha platībā - tas bija pa īstam. Parki un dārzi – tā ir mana vājība,tāpēc aizbraucu uz botānisko dārzu. Ziedēšans sezona tikko vēl sākās,bet mani pārsteidza milzīgā kolekcija – sākot no mārpuķītēm un prīmulām un beidzot ar dažādiem kokiem,ieskaitot palmas. Katram klāt zīmīte ar norādi.Apstādījumos daudz skujeņu,efeju.Parkos smilšaini celiņi , nevis bruģis ,kā pie mums.Domāju, kā ir ,kad nolīst lietus, vai nav dubļi.Bet kad vienu nakti bija uzlijis,nebija ne peļķu, ne dubļu.Man pietrūka zālāju .Tillerī dārzā neviena zāles pleķīša,bet laikam tas cilvēku daudzums tur tik liels, visu izbradā.Parīzē ielas sākas no laukuma, kuram ir nosaukums, un zvaigžņveidā iet uc visām pusēm.Šos zvaigžņu starus savieno šķērsielas, viss kopumā izskatās pēc zirnekļa tīmekļa un rada īstu jucekli .Lai neapmaldītos ,jātceras, ka tām ielām, kuras iet virzienā uz Sēnu, mazākie māju numuri ir tuvāk Sēnai.Zinot to un vēl ņemot palīgā karti,man tomēr Parīzē bija piesities īsts „vadātājs”, maldījos ik uz soļa, vistrakāk bija aizbraukšanas dienā, bet par to vēlāk.Vienā tādā maldīšanās reizē savā lauzītajā angļu mēlē uzrunāju vienu kundzīti „kurtkā”.Viņa man krieviski atbild, kāpēc neprasu pa krieviski.Sākam runāties,viņa atlidojusi no Tomskas, protams ,krievu laikos viesojusies Jūrmalā.Viņai interesēja,kā tagad Rīgā, man ,savukārt,kā Sibīrijā.Viņa nebeidza jūsmot par Parīzi – cik brīvi viņa te jūtas, kā staigājot pa ielām līdz vēlai naktij,jo viņas viesnīca ir Parīzes centrā.Nevarēju saprast ,kāda tur brīvība, tā taču ir visur.Kad viņa man sāka stāstīt par Krieviju,man sametās gluži neomulīgi... Francijas televīzijas ziņās pirmā ziņa vienmēr ir par prezidentu ,vienalga ,ko viņš darītu .Pie mums jau dažreiz aizmirstas ,ka mums tāds prezidents vispār ir. Vienu vakaru savā televizorā redzu , ka Sarkozī runājas ar kaut kādu ļaužu pūli, pēc tam glauda gotiņu, kas guļ līdz ausīm salmos ar zvaniņu kaklā. (Vēlāk Latvijā izlasīju avīzēs, cik Sarkozī rupji tur izrunājies! )Tik daudz saprotu , ka tā ir kaut kāda lauksaimniecības izstāde, kas notiek Porte de Versailes.Izrādās, tā ir metro stacija Parīzes nomalē, kur izstāžu centrs.Nolemju otrā dienā doties turp. Kāpēc par to stāstu? Interesanti bija iepazīties,kā rīkot šādas izstādes, lai maksimāli piesaistītu publiku.Kādreiz rakstniecei R.Ezerai pārmeta , ka viņa jau no s...a prot uztaisīt prozu, šoreiz tas pats jāsaka par frančiem – viņi no pavisam vienkāršām lietām prot uztaisīt riktīgu šovu.Sākot jau ar stāvēšanu rindā pēc biļetēm- rindu apstaigā iznesīgs nēģeris (līdzīgs dakterim Grejas anatomijā) un visiem piedāvā konfektes.Izstāde, kas reizē arī ir gadatirgus iekārtots vairākos paviljonos, viss ir zem jumta, kustoņi, prezentācijas, degustācijas, demonstrējumi ,utt. Sākas ar dzīvajiem lopiem – govīm,buļļiem utt.Halles vienā malā manēža ,kur ,cik saprotu apbalvo izcilākās govis un to saimniekus.Govīm spalva noklāta ar spīdumiem, kā mūsu moderno deju dejotājām āda.Uzvarētājiem skan himna, medaļas tiek gan saimniekam, gan govij.Firma, kas ražo Actimel un vēl dažādus desertus, sapulcinājusi pirmskolas bērnus no publikas, visi kopā dejo un dzied, par ko bērni saņem balvas. Lielākiem bērniem savukārt viktorīnas par pienu un tā produktiem. Firma, kas tirgo liellopu gaļu ,uzrīkojusi šovu dienas garumā pieaugušajiem. Mums visiem iedod pavāru cepures ar firmas logo, izdala grāmatiņas ar receptēm un sasēdina ap tādu kā bāru, kur vidū ir plīts un darbojas pavārs, kas 30 minūšu laikā pagatavo kādu ēdienu no steika gaļas. Pavārs stāsta un rāda, ko dara, francūzietes jautā, es arī rūpīgi visu pierakstu. Pienāk firmas menedžere un vēl kaut ko stāsta (runāt frančiem patīk!) 30 minūtēs gaļa ,sacepta ar ananāsiem un vieglajiem rīsiem ir gatava un mēs visi degustējam un slavējam. Pēc tam nāk nākoša publika, ņem citu recepti un šovs sākas no jauna! Tas nekas, ka turpat netālu uz celiņa ir kāda govs pļeka ,jo viņas ved uz savu šovu un blakus aizgaldā rukšķ cūka ar visiem sivēniem. Tālāk seko halle ar augkopības produkciju- augļi, ziedi, sēklas ,stādi,bioloģiskie lauksaimnieki ar bišu produkciju un dažādām aromātiskajām eļļam..Arī te šovs bērniem - katram iedod puķu podu un māca kā pareizi podiņā iebērt zemi un iestādīt prīmulu. Vismaz 200 ziedošu prīmulu podiņi sakārtoti ar bērnu veikumu. Vesela halle atvēlēta kooperatīviem, sociālās apdrošināšanas jautājumiem un ES problēmām. Diskusijas notiek turpat „brīvā dabā”, jebkurš var piesēsties blakus un pieslēgties diskusijai. Visjautrāk gāja nākošajās 2 hallēs, kur1. izvietojušies Francijas tirdzniecības partneri no visas pasaules – iekaitot Krieviju, Koreju, Āfrikas valstīm, bet 2 . – ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji no visiem Francijas novadiem. Tur bija viss- zivis, gaļa, sieri, saldumi, maizes izstrādājumi, kafija, tēja ,garšvielas utt. Un ,protams ,vīni. To visu varēja degustēt, ja garšo, iegādāties .Cik sapratu ,daudzi tirgotāji ar ražotājiem turpat uz vietas slēdza piegādes līgumus.Tā kā bija jau vēla pēcpusdiena ,visi no degustācijām bija stipri iesiluši – jautrība un troksnis visapkārt. Pamēģināju itāļu saldējumu (par to kāds bija rakstījis internetā, ka ļoti garšīgs).Tā arī bija – porcija ļoti liela un ļoooti garšīgs ! Arī šeit šovs - par 1 eiro var iegādāties banānus tieši no Gambijas.Man tiek kādi 2 kg milzīgi lielu banānu, kurus garšas ziņā nevar salīdzināt ar šeit nopērkamajiem. Pēdējā halle – pavisam dīvaini – vienā pusē zirgi, truši, kaķi, putni,bet otrā malā tirgo dažādus suvenīrus,drēbes,apavus. Kāpēc par to visu rakstu?Nupat biju lauksaimniecības izstādi Latvijā, Rāmavā. Saprotu, ka Latviju nevar salīdzināt ar Franciju,bet vismaz tik daudz izstādes veidotāji varēja parūpēties,lai apmeklētāji varētu normāli paēst un pasēdēt,aprunāties pie kafijas tases,nevis spiežoties viens pie otra ,steigā ēstu no plastmasas traukiem.Tos pašus nedaudzos tirgotājus, kas atbraukuši ar stādiem un citu produkciju pašvaldības policija kopā ar VID soda par to, ka redzamā vietā nav firmas nosaukums ar reģistrācijas numuru! Vēl par dažiem Parīzes iespaidiem .Pirmais pārsteigums man bija Eifeļa tornī, kad vēlējos iedzert kafiju pirmās platformas kafejnīcā. Pulkstenis bija vēl tikai 11 no rīta, bet paskats kafejnīcā bija briesmīgs- liekas , ka grīda nebija mazgāta vismaz 2 dienas, galdiņi tādi ka līp.2 pārdevējas raujas melnās miesās, apkopēju nekur neredz,aiz letes maiss ar musoriem.Katrs pats aiznes savus izlietotos plastmasas traukus uz atkritumu urnu un ar visu pārpalikušo saturu iemet tajā.Tas nekas, ka kafija no misenes izlīst pa grīdu,jo neviens tajā nav ielicis atkritumu maisu!Otru šādu ārprātu redzēju kafejnīcā Monmartrā, no kuras fiksi izbēgu ārā.Tas, ka Eiropā uz ielām atklāti tirgo jūras veltes, grillētu gaļu utt. pats par sevi saprotams ir tikai Eiropā, bet ne pie mums! Parīzietes ģērbjas mēteļos no auduma, jaunietēm – šogad modernie frencīši ar griezto vidukli.Šogad visas staigā bezpapēžu kurpītēs ar apaļiem purniem – diezgan bezpersoniski.Augstās modes veikalu skatlogos vasaras tērpi ar lielo ziedu apdruku.Redzēju vienai slaidai nēģerietei – efektīvi, ņemot vērā viņas grāciju.Mani vienā skatlogā pārsteidza tamborēts tērps- violets ar rozā, bet tādā rakstā ,kā mēs parasti tamborējam grīdsegas.Cena gan iespaidīga, kā jau roku darbam! Protams, biju arī Luvrā, bet par 2 stundām ilgāk neizturēju.Bezgaiss un ļaužu biezenis pie Mona Liza radīja nomācošu iespaidu.Pašu gleznu biju iedomājusies lielāku. .Katrā ziņā tur bija daudz iespaidīgāki darbi ! Visiem Parīzes apmeklētājiem iesaku braucienu ar kuģīti naktī pa Sēnu, Boloņas meža apmeklējumu,Luvras vietā iesaku apmeklēt kādu no daudzajiem muzejiem Šaijo kvartālā,piem.modes vēstures muzeju Musee Galliera. Tagad par braukšanu mājup.Parīzē līst, tāpēc aizbraukt nav tik žēl.Rezervēju 3 stundas, lai nokļūtu līdz lidostai.Labi atceros, kur izkāpu no lidostas Roys busa, kad atlidoju,gāju tur pat vairākas reizes garām, bet vairs to pieturu pie Operas atrast nevaru! 3 reizes riņķoju ap Operas namu, bet pieturas nav!Citu autobusu šoferi, kuriem prasu, tik rāda , ka tepat aiz stūra ir.Sāku panikot, jo laiks iet.Kā es atradīšu lidmašīnu, milzīgajā lidostā, ja pat autobusa pieturu nevaru atrast!Beidzot vēršos pie viena nēģeru policista , kurš laipni pārved mani pāri ielai un iesēdina busā. Nezin kāpēc visu laiku esmu gājusi pa ielas otru pusi! Zinu ,ka man jāizkāpj Terminālī 1,bet manu paniku vēl vairāk uzkurina 3 krievietes, kas pajautā, cikos man lidmašīna. Kad pasaku, ka divos, viņas pārjautā – vai es domāju paspēt? Viņu lidmašīna esot četros!Nu jau panikoju pa īstam , jo šoferis tik lēni pārdod biļetes, bet laiks iet. Iekāpj viena dāma „kurtkā”.Viņas somiņa man liekas tāda kā redzēta, bet runā franciski, pērk biļeti līdz 1.terminālim.Kad viņa iet man garām, uzrunāju viņu savā lauzītajā angļu mēlē, šī man atbild latviski. Mans pirmais jautājums, vai viņa lido pirmo reizi. Viņa lido no Parīzes otro reizi ,lidostu drusku pārzin,saka, ka gan jau paspēsim! Drusku nomierinos. Beidzot dodamies ceļā. Manai ceļabiedrenei cita problēma.Viņai burciņā līdzi īstais Napoleon konjaks, ko bijis žēl liet ārā un tas mums obligāti jāpaspēj izlietot, jo lidmašīnā nest nevar. Tālākais jau iet kā pa sviestu.Mūsu terminālis ir pats pēdējais autobusa maršrutā, lidostas darbinieki mums parāda reģistrācijas vietu, nododam bagāžu ,atrodam „gāti Nr.5 „ pa kuru mums jādodas uz lidmašīnu, nu varam likvidēt arī konjaku .Izrādās, ka esam gandrīz kaimiņienes – no Rīgas jābrauc ar vienu vilcienu un viņas somiņu esmu redzējusi katalogā, jo pati tādu gribēju pirkt.Izejam vairākas pasu kontroles.Bagāžas kontrolē manai ceļabiedrenei dārgo franču kosmētiku ,kas domāta dāvanām,viens nēģeru muitnieks ar saviem slaidajiem pirkstiem saliek maisiņā, kā tas paredzēts visos noteikumos un atdod īpašnieci, ārā izmetot tikai mazās nagu šķērītes.Beidzot lidmašīnā! Laika beigās bija pārpārēm!Šoreiz lidmašīnas kapteinis Teodors (uzvārdu neatceros), tomēr pie nosēšanās manas ausis necieš!Cik jauki dzirdēt dāmu smailo papēdīšu klikšķus uz Rīgas lidostas grīdas! Otrā dienā pēc atgriešanās ,protams, zvans no iestādes , kur pirms aizbraukšanas paspēju nodot projektu ES fondu apguvei.Izrādās projektā ielaistas 2 gramatiskas kļūdas, vienā vietā , kur vajadzēja nulli ,ir svītriņa, citā vietā – otrādi, vēl vienā vietā nedrīkstēju saīsināt un vēl šādas tādas mazas kļūdiņas.Tad gan man uznāca „skrobe”tieši uz frančiem,jo viņi ir tie, kuri visvairāk iebilst pret ES naudas došanu jaunajām dalībvalstīm tieši mani saistošajā nozarē.Būtu labāk ieveduši kārtību savā Parīzes sirds – Eifeļa torņa kafejnīcā (vai tad SES pie viņiem nemaz nav),nevis dzenājuši mūs 160 km labot gramatikas kļūdas! Tomēr braucu un kļūdas izlaboju,jo to projektu man vajag un franči jau tur nav vainīgi!

Daži Parīzes iespaidi

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem