Taizemes dienvidu salinas
|
Ilze Stala Stegö
|
Koh Jum, Koh Lanta, Koh Kradan, Koh Muk, Ao Nang, Railey janvārī.
Ir divu veidu tūristi, vieni, kas grib apceļot maksimāli daudz valstu un pasaules kartē iezīmēt iespējami vairāk punktiņu. Otri, atraduši to, kas viņiem patīk, nemaz vairāk nemeklē, brauc uz pazīstamo zemi vēl un vēl. To otro Taizemē ir ļoti daudz. Satikām gan zviedrus, gan dāņus gan vāciešus, kas 20 gadus pēc kārtas katru gadu brauz uz Taizemi. Arī es izvēlējos braukt vēlreiz, jo tā pirmā reize bija tik ļoti laba!
Krabi lidostā pārvelkam vasaras drēbes un ar taksi dodamies uz Laem Kruat, no kurienes iet laiviņas uz Koh Jum salu. Internetā esmu rezervējusi bungalo pirmajām trim naktīm. Uz saliņu braucam ar pārtikas parvadātāja laiviņu. Koka laiviņā bez mums ar Johanu, tajiesu meiteni un vācieti, kurš salā dzīvo jau mēnesi, vēl ir rīsu, cukura un sīpolu maisi, vairākas kastes alus un ūdens. Laipnais kravas pārvadātājs jau ir paspējis sazvanīt mūsu viesu namu un krastā mūs jau gaida mašīna. Taizemiešu viesmīlība ir neaprakstāma! Ceļot no salas uz salu ir vienkārši, laivas piestaj tieši pie tās viesnīcas, kur tu dzivosi, jebšu pretī atbrauc mašīna, tuktuks, vai viesnīcas laiviņa.
Mūsu viesu nams Koh Jum Resort atrodas salasziemeļos, tuvāk salas centrālajam, lielajam kalnam. Kalnainais ceļš pamazām izbeidzas un ir tikaitāds smilšains neceļš. Šoferitis ar neslēptu lepnumunorāda uz elektribas kabeli, kas tikai trīs gadus atpakal ievilkts noPhi-Phi salas. Ceļam abās pusēs uz sašķobītu būdu sliekšņiem atzvēlušās guļsievietes, turpat ganās liesas gotiņas un barību meklē vistas un gaiļi. Kad tuvojamiesreception, dūšīga sieviete māj man ar roku un sauc - Stāla, Stāla, unsmejas. Šķiet, ka mēs būtu mācījušās viena pamatskolā un nu beidzotatkal satikušās! Anny bija patiešām lieliska viesnīcniece, par tovēlak pārliecinājos kad viņa organizēja prombraukšanu krieviem. Mēs kāpjam kalnā uz musu koka bungalo,kas ir gana liels un plašs, ar brīnišķīgu skatu uz jūru, terasi ar dārzu un puķēm apkārt, ar šarmantu vannas istabu kuras grīdā iebūvēta vanna ar skatu uzjūru. Nekāds baigais lux, bet smuki.
Koh Jum ir sešas pludmales, apskatuvisas. Tā, kas dienvidos - Andaman un Golden pearl ir gana laba, betbez īpaša šarma, tur cieši viens pie otra piegūluši viesu namiņi.Vislabākā man liekas Ao Si beach, vientuļa un klusa.Pludmales vidū, nekurienē ir koka būdiņa, krodzins (kurš gan tur ieturas? tādi, ka mēs,kas ar plastmasas kajaku atpeldējuši no citām pludmalēm?). Neizpratnēuzrunaju jaunu blondu meiteni, kas krodziņā novāc traukus - viņa sava Āzijas ceļjuma ietvaros piekritusi pludmales krodziņā pastrādāt mēnesi paruzturu un gultas vietu. Mūsu pludmale Ting Rai Bay bēguma laika kļūstakmeņaina, bet man ir iepirktas speciālas peldkurpītes, ar tāmvaru lēkāt pa akmeņiem bez bažām. Bez tam, mums ir arī baseins.Tajā iepazīstos ar krieviem. Man bija nostaļģija pēc krievu valodas, konebiju dzirdējusi sen. Ļuda un Jura ir piecdesmitgadnieki noNovosibirskas. Dzivo jau mēnesi Taizemē un dzīvos vēl mēnesi. Viniem nav jāsteidzas atpakaļ, iesaistījušies veikalu tīklā AmWay, viņi pelnapunktus (naudu) par katru zem sevis esošu pircēju. Piramīdas princips, man skaidro Johans.Krieviņi piesūcas man īstā sibīriešu sirsnibā. Kadēdīsim vakariņas? (kopā, protams), Vai varu apskatīt jūsu mājiņu? Jūsbrauksiet ar laiviņu? vai varam visi četri? utt.... Krievini runājatikai vienā valodā, savējā, bet parunāties tak gribas! Jura beidzot ar manupalīdzību brokastīs dabū ceptu olu un nevis kulteni, bet brinišķīgāviesnīcas menedžere Anny mani vairakas reizes vilka ārā no baseina,lai izskaidroju krieviņiem šo un to.Pēdējā diena pie baseina ir īsts valodu sajaukums, atbraukušie dāņiar mums sarunajas dāniski, mes ar Johanu atbildam zviedriski, ar krieviņiemkrieviski un ar viesnīcniekiem angliski. Nostaļģija pēc krievu valodasman ir pārgājusi, un turpmāko 2 nedeļu laikā vairs nekad un nekurneizrādu, ka pieprotu šo valodu.
No Koh Jum dodamies uz Koh Lanta. Tur bijam jau pirms tris gadiem un atkal apmetamies taja pasa viesu nama Amantra resort. Nekas nestāv uz vietas, viesnīcnieki piebūvējuši klāt trīsstāvīgu viesnīcu un mūsu gaidītā bungalo vietā mums tiek ierādīta hoteļa istaba ar skatu uz jūru. Sarūgtinājumu slīcinām džintonikā. Labā ziņa ir tā, ka mūsu mīļotais krodziņs pludmales smiltīs joprojām ir savā vietā un arī lieliskie puiši un pavāri ir tie paši. Tīģergarneles, white snapper, kalmāri, viss svaigs un tieši tev gatavots, tieši tā kā tu gribi. Vaicājam Timam, kas viņam pašam vislabāk garšo. Un nākamajā vakarā mums tiek servētas svaigas garneles, nevārītas, pelēkā krāsā, ar ķiplokiem un īpašu mērci. Divu nedēļu laikā tā arī ne reizi neēdu gaļu, tikai svaigumus no jūras. Atkal skatamies uguns žonglētājus, laižam gaisā rīspapīra lampiņas un vienkārši esam laimīgi. No krodziņa puišiem izīrējam mopēdus un divas dienas braukājamies. Salas dienvidos ir dabas rezervāts, skaisti bezgala, bet ceļš kā Itālijas alpos, augšā, lejā, pa labi, pa kreisi. Man, nākušai no valsts, kur augstākais kalns ir Gaiziņš tas ir augstākā līmeņa pārbaudījums. Vairākas reizes stāvu kalnu galos un ar šausmām skatos uz stāvajām kraujām, kur man jābrauc lejā. Bet atpakaļceļš vairs neliekas tik šausmīgs. Būtu vēl divas dienas, brauktu svilpodama! Dabas rezervātā savā vaļā staigā pērtiķi un ož pēc Rīgas zoodārza. Mazliet piesargos no pērtiķiem, jo Koh Jum redzēju kā pērtiķu bariņš atņēma maisiņu pludmalē gulošām vācu tūristēm. Nabaga meitenes izbailēs kliedza pēc palīdzības, kamēr atskrēja vīrietis un sāka mest akmeņus pērtiķu barā. Tad tie brēkdami saleca kokos un no augšas vēroja kas nu būs.
Nopērkam kuģīša biļetes uz Koh Kradan, kur esam nolēmuši palikt nākamās dienas. Pirmā pietura kuģītim ir pie Koh Ngai, tieši pie mājiņām kur dzīvojām pirms trīs gadiem. Brīnišķīgas atmiņas! Pēc tam kuģītis pietur pie neapdzīvotas klinšu salas un mums par lielu brīnumu apkalpotājs izvelk kasti ar snorkeļmaskām un aicina mūs snorkelēt, stāvēšot šeit stundu! Ķeru ceļa somu, meklēju peldkostīmu un metos jūrā. Tālākais ir vēl dīvaināks – mēs braucam tieši uz Emerald Cave – atvērtu alu klints vidū, kur var nokļūt tikai peldot pa 80 metrus garu, tumšu tuneli. Nu jau saprotu, ka mūsu kuģītis ir apvienots transporta/izklaides kuģītis. Nākamā pietura ir Koh Kradan, kur mēs kāpjam ārā, bet pārējie uz salas ēd pusdienas.
Par Koh Kradan ilgi šaubījos naktsmītņu dēļ. Agoda piedāvā vai nu ļoti dārgu viesu namu, vai pavisam elementārus bambusa bungalo ar matraci uz grīdas. Mūsu ceļveža grāmata iesaka mājiņas Lost Paradise salas vidū, džungļos.Tur arī paliekam pirmo nakti. Lost Paradise darbojas ar savu elektribas ģeneratoru un saimniece ar neslēptu lepnumu sejā sacīja ”mums ir elektriba 24 stundas diennaktī”! Džungļu vidū izcirsta maza zaļa pļaviņa un tai apkart uzceltas vienkāršas koka mājiņas bez stikliem logu rūtīs, tikai slēģi, air con nav, odu daudz. No pļaviņas ved taciņas uz Sunset Beach un South Beach, un zemes ceļš uz galveno pludmali. Džungļi bija lieliski, no kokiem lejā karājas gaisa saknes (vai tā tos striķus sauc?), gluži kā filmās. Mums tomēr gribējās dzīvot pie jūras nevis džungļos, tāpēc nākamajā dienā apstaigāju visas viesu mājiņas salā, lai izvēlētos piemērotāko. Diemžēl nekāda lielā izvēle uz salas nav, bez neprātīgi dārgās Seven Seas vēl kādi pieci resorti. Paliekam Kradan Beach resort, kur vismaz ir kondicionieris (gan tikai vakarā un pa nakti), bet mājiņas man atsauc atmiņā padomjlaika Bulgārijas jeb Krimas kūrortus. Labākais Koh Kradan ir fantastiski dzidrais ūdens un smiltis - baltas un maigas kā milti. Snorkelēt var tieši no krasta, te ir fantastiskas dažādu lielumu un krāsu zivis, koraļļi, jūras kāposti un vēl visādi brīnumi. Johans uzdūrās jūras ezim un dabūja melnas asiņainas dūriena pēdas, šķita, ka ezis iešļācis kādu melnu indi, bet viesnīcnieks mūs nomierināja un teica, ka nekas bīstams tas nav, vajagot tikai dūruma vietas paberzēt ar citronu. Vienu dienu apbraucām apkārt salai ar kajaku. Salā satiktais dāņu pensionārs katru rītu apairējās apkārt salai, esot stunda un 40 min. Mums gan pagāja pusdiena… ar pieturvietām, snorkelēšanu, alus dzeršanu un atpūtu krastmalas kokā iekārtā šūpultīklā.
Tieši pretī Koh Kradan ir vēl viena paradīzes sala Koh Mook. Pusstundā ar garastes laivu esam tur un nolēmjam palikt divas dienas. Izvēlamies nakšņot Rubber tree resort, kas ir tieši uz pusi lētāka par turpat esošo, zviedru pārpildīto Charlie resort. Savā vārdadienas vakarā sēžu Charlie pie pludmales smiltīs uzklātā galdiņa, te beidzot ir labi vīni! Ar tuktuku aizbraucam uz salas otru pludmali, tādu Kolkas ragu, bet tieši tobrīd ir bēgums un skats nav ļoti pievilcīgs. Koh Mook dzīvo arī vietējie un salas vidū ir ”ciemats”. Es esmu redzējusi taizemiešu ciematus arī citās salās, bet šeit redzētais mani šokē. Nabadzība, netīrība un atkritumu kaudzes visapkārt, būdas uzceltas uz pāļiem dubļu laukā. Atkritumi diemžēl Taizemē redzami visai bieži, kafejnīcas malā krājas maisi ar tukšām pudelēm un alus skārdenēm, pludmalēs viļņu sanesti mētājas visa veida mēsli. Tikai pie viesu namiem apkalpotaji apstaiga pludmali ar grābeklīšiem un uzlasa katru nokritušo lapu. Diemžēl arī lielākā daļa publisko tualešu ir nelietojamas. Izbraukšanas rīta no Koh Mook viesu mājiņas priekšas pazudušas manas sandales. Vecas, noputējušas Izraēlā pirktas sandales. Jādomā, ka ņēmējs zina mantu, sandales nebija smukas, bet labas gan.
Divas pēdējās naktis paliekam Ao Nang, īstā tūristu kūrortvietā, patiesībā tādā Jūrmalā. Ielas malā veikaliņi, visos gan vienas un tās pašas preces, one size katūna kleitiņas, viltotas firmas saulesbrilles un T krekli. Un restorāni. Mūsu viesu nams Sunda ir ”laukos”, 7 min ar tuktuku no galvenās tūristu ielas. No rīta mani modina gailis, apkārt mājiņām un baseinam sastādīti brīnišķīgi dārzi, visa apkārtne zaļumzaļa! Šī ir musulmaņu viesnīca un restorānā alkoholu netirgo, tāpēc ēdam ”pilsētā”. Pēdējā brīvajā dienā aizbraucam uz Railey. Tā ir vieta, kas jāredz! Milzu klintis paceļas stāvus tieši no jūras, tām pa vidu baltas smilšu pludmales. Noīrējam kajaku un apairējamies apkārt lielajai klintij, gar klints malu ūdens izgrauzis ejas, var pabraukt apaksā. Pati lielā klints izskatās kā falls un tuvumā esošā Phra Nang ala ir pilna ar ziedojumiem – dažāda lieluma koka falliem. Alā mītot mistiska jūras princese un zvejnieki kopš senseniem laikiem tai ziedojuši, lai tiem veiktos zvejā. Railey un Phra Nang ir īsta tūristu vieta un te izdzirdu arī latviešu valodu! Pievakarē sacies bēgums un Ao Nang mūs izsēdina krietnu gabalu no krasta. Saules nogurdināti brienam malā un krastmalas krodziņā noskatamies brīnišķīgu saulrietu. Ir skumji. Negribas prom. Taizeme ir fantastiska!
