Odesas postpadomju šarms

  • 5 min lasīšanai
Lidojot ar airBaltic tiešo reisu uz Odesu, prātā nez kāpēc nāk dziesmiņa „Ņeskažu ja vam vsjo pro Odessu, vsja Odess sļiškom veļika” („Es nepateikšu jums visu par Odesu, visa Odesa ir pārāk liela” vai apmēram tā...). Bet piloti ir savu uzdevumu augstumos, un Boeing galamērķi sasniedz nepilnās divās stundās. Taču pati Melnās jūras pērle mūs sagaida, tinusies lietus un miglas mākoņos. Odesieši apgalvo, ka tāds brīnums kā lietus marta beigās te neesot parasta parādība. Un tas nav vienīgais pārsteigums: lai gan ar Ukrainu mums ir bezvīzu režīms, lidostā jāaizpilda imigrācijas papīru, kura vienu daļu noplēš un patur robežsargs, bet otra jāuzrāda prombraucot. Ja to nespēsiet, var nākties maksāt bargu soda naudu. Muitnieki arī izrāda īpašu interesi par bagāžu, apjautājoties, vai gadījumā neievedam kaut ko neatļautu — pārtikas produktus, dzērienus, u.tml. Ielidošanas zālē mūs sagaida Odesas domes Tūrisma departamenta direktors Viktors — mūsu aizbildnis nākamajās divās dienās — un ved uz pilsētas centru. Jau pēc pārdesmit minūtēm priecājamies par slaveno Deribasova ielu, par ko odesieši teic — ja neesat tur pastaigājuši, vispār neesat bijuši Odesā. Par spīti nemīlīgajam laikam, ātri izstaigājam pilsētas centru. Piejūras bulvāra platānas grezno daudzkrāsainas gaismas diožu virknes — pilsētas mērijas dāvana uz Jauno gadu, kas cilvēkiem tik ļoti iepatikusies, ka varasvīri izlēmuši rotājumus atstāt ilgāk. Pārāk daudz elektrības tie nepatērē, toties prieku un gaišuma sajūtu rada atliku likām. Pastaigāt pa slavenajām 192 pakāpienus garajām Potjomkina kāpnēm, kas savu nosaukumu guvušas, pateicoties režisoram Sergejam Eizenšteinam un viņa Odesā uzņemtajai filmai Bruņukuģis Potjomkins, gan neizdodas, tātad nepiepildām ticējumu, ka ikviens augšup pārvarēts pakāpiens pagarina jūsu dzīvi par četrām sekundēm... Nākamajā rītā te ierīkos milzīgus futbola vārtus, un, iesitot 200 bumbas, atzīmēs 2012. gadā pilsētā paredzēto futbola čempionātu. Un vēl pagūstam ieturēties jaukā īru (un nevis ukraiņu!) krodziņā, nobaudot „Slavutič” alu un absolūti fantastiskus grilētus vistu spārniņus ar īpašu mērci. Vēlāk izrādīsies, ka tā darināta no visparastākās majonēzes un sasmalcinātiem ķiplokiem. Pilsētas un jūras pērles Otrdiena, 1.aprīlis ir oficiāla brīvdiena (kā jau visus šos 30 un vairāk gadus, un par brīvdienu to pasludinājusi pilsētas mērija), kad visi izbauda Jumorinu — grandiozu humora festivālu visas dienas garumā. Mēs to izbaudām, apmeklējot festivāla atklāšanu un pasākumu Literatūras muzejā, kur šogad atklāj pieminekli Ilfam & Petrovam. O, te ir par Kisa un Ostaps Benders un vēl viens otrs „Divpadsmit krēslu” personāžs. Taču lielie cilvēku pūļi, paldies dievam, netraucē novērtēt krāšņo pilsētas arhitektūru, kas radusies, pateicoties dažādu tautību, tostarp franču un itāļu, pilsētas mēriem — piemēram, slavenajam grāfam Rišeljē. Mazliet vairāk nekā 200 gadus vecajā pilsētā redzams īsts arhitektūras kokteilis. Atrodam ēku, kuru uz saviem pleciem tur atlanti, sajūsmināmies par austriešu arhitektu celto Odesas Operas ēku, kas savā greznumā neatpaliek no Vīnes Burgteātra (to cēluši tie paši arhitekti). Operas ēka nupat pārcietusi ilgstošu un ļoti dārgu restaurācijas procesu, jo nestabilās pamatnes dēļ pirms dažiem sākusi teju vai šķelties uz pusēm. Tādēļ nu viss kārtīgi nostiprināts, un pie viena uzspodrinātas ēkas iekštelpas. Tur acis aiz greznības vai žilbst — sarkana samta krēsli, apzeltīti rotājumi, Venēcijas spoguļi, milzu kroņlukturis... Pa operas ēku tiek rīkotas ekskursijas ikvienam gribētājam. Protams, var apmeklēt arī izrādes, taču viņu trupa neesot diez cik izcila. Hmm, varbūt par viesizrādēm šajā virzienā derētu padomāt mūsu pašu LNO?... No ievērības cienīgiem objektiem vēl noteikti jāapskata milzīgā jūras osta — sava grandiozuma ziņā tā pielīdzināma Hamburgas ostai. Vispirms apskatām pasažieru termināli, kur vasarā ik mēnesi piestājot vismaz 20 kruīza kuģi, pēc tam ar autobusu apbraukājam kravas ostas un termināļu teritoriju. Apjomi patiešām ir baisi, darba temps arī. Turklāt šajā rajonā, kas parastai publikai ir slēgts, var ieraudzīt vienīgo Ļeņina pieminekli visā pilsētā. Un vēl noteikti jānoskatās delfīnu šovs pilsētas delfinārijā. Stundu garais priekšnesums, kurā piedalās arī jūras lauvas un akrobāti, ir burvīgs. Pēc tam var nofotografēties kopā ar delfīniem, kuri, paklausot trenera komandai, zobainās mutes atver burvīgā smaidā un neiebilst, ka viņus paglauda. Sajūta — neaprakstāma! Aptuveni 5 lati, kas jāsamaksā par šo iespēju, aiziet delfinārija attīstībai. Odesā darbojas speciāls delfīnu glābšanas dienests, kas krastā izskalotos un zvejnieku tīklos sapinušos zīdītājus savāc, ja nepieciešams — apārstē un vai nu palaiž atpakaļ jūrā vai patur delfinārijā. Ekstrēmā pārvietošanās Par odesiešiem stāsta leģendas — šīs pilsētas iedzīvotāju humora izjūta ir pazīstama tālu aiz tās robežām. Tādēļ nekad nevar zināt, kad viņa stāstītais ir patiesība, kad — leģenda, kuru varoņi ir leģendārie noziedznieki Miša Japončiks, Soņa Zeltrociņa vai rakstnieks Mihails Bulgakovs, kurš kādā no Odesas kafejnīcām sarakstījis Balto drudzi. Cilvēki šeit ir ļoti draudzīgi, un nevienu neuztrauc, ka runājam ar akcentu. Galu galā, pilsētā un tās apkārtnē dzīvojošo aptuveni 100 nāciju pārstāvji odesiešus padarījušus ļoti demokrātiskus. Turklāt frāzi „Tu esi īsts odesietis!” viņi uztver kā patiesu komplimentu. Tiesa, odesiešu raksturs gan izpaužas arī citādi — piemēram, autobraukšanā. Ja kādam šķiet, ka Rīgā brauc agresīvi, pamēģiniet izbaudīt to Odesā. Joslas tā īsti neviens neievēro, kreiso pagriezienu veic, kā ienāk prātā, sastrēgumus asprātīgi apbrauc pa tramvaja sliedēm un trotuāriem, mašīnas ielas malā novieto krustu šķērsu, tā ka dažkārt braukšana atgādina šķēršļu joslas pārvarēšanu. Zinātāji teic, ka noteikumus te neviens neievēro, jo — ukraiņiem, un jo īpaši odesiešiem — vispār noteikumus nepatīkot ievērot... Bet pa pilsētu visdrošāk ir pārvietoties ar mikroautobusiem — šāds brauciens maksā aptuveni 20 santīmus, un nepieciešamā maršruta mikriņu, kas visus sastrēgumus apbrauc diezgan veiksmīgi, var apturēt jebkurā vietā. Atliek tikai izvēlēties galamērķi, un — aidā, uz priekšu! Tikai drūzmā uzmaniet somas un makus! Tas droši vien attiecas arī uz citiem sabiedriskā transporta veidiem — tramvaju un trolejbusu —, kuru šoreiz laika trūkuma dēļ vienkārši neizmēģinājām. Nekas, gan nākamreiz! Katakombu noslēpumi Īpaša vieta Odesā ir katakombas, kas veidojušās gadsimtu gaitā, nu zem pilsētas stiepjoties vismaz 3000 kilometru garumā. Te cilvēki ieguva un joprojām iegūst kaļķakmeni (krievu val. — rakušečņik), kas veidojies, izžūstot aizvēsturiskajai Pantejas jūrai. Iedzeltenais, viegli drūpošais iezis, kurā joprojām saskatāmi sīki gliemežvāciņi ir lielisks ēku celtniecības materiāls, un pagājušajā gadsimtā no tā celta lielākā daļa Odesas ēku. Lai gan katakombas pieejamas arī no pilsētas pagrabiem, varas iestādes stingri aizliegušas pa tām klejot, jo viens otrs drosminieks tur apmaldījies un klīdis ļoti ilgu laiku. Mums gan gida vadībā ir iespēja nedaudz pa katakombām pastaigāt kādā ciemā netālu no Odesas. Šajā ekskursijā dabūjam mazliet ideoloģijas, jo mūs vadā pa katakombām, kas II Pasaules karā bijusi vietējo partizānu nodaļas slēptuve. Uzzinām, ka te visu laiku turas konstanta temperatūra — +12 grādi pēc Celsija, ka katakombas ir vairākos līmeņos, ka te ir samērā mitrs. Pēc brīža piemetas klaustrofobija un ir grūti iedomāties, kā šeit varētu dzīvot, turklāt vairākus mēnešus... Starp citu, katakombas izmanto arī tagad — praktiskie ukraiņi tur audzē sēnes (droši vien šampinjonus). Nu, un protams, turpina iegūt šo skaisto celtniecības izejmateriālu — vairāk vai mazāk legāli. Un vēl izrādās, ir iespēja senās raktuves izstaigāt pieredzējuša gida pavadībā — bez elektrības un citām ērtībām, iztiekot vien ar kalnraču lampiņām, kas piestiprinātas pie galvas. Bet tas lai paliek nākamajai reizei. Ticiet man, uz Odesu ir vērts aizbraukt. Varbūt ne tūrisma sezonas pašā karstumā, kad cenas Odesā dubultojas (manuprāt, dārdzības ziņā tā ir vidēja pilsēta; droši vien lētāka nekā Rīga), bet tagad, pavasarī — pavisam noteikti.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais