Austrija, kura aicina vēl

  • 17 min lasīšanai

2012.gada Jāņi. Ar automašīnu 2 pieaugušie, 1 pusaudzis. Apm. 13 st. līdz Čenstohovai (Polija) - caur Krnovu uz Olomoucu (Čehija)– Viškovas Zoo un Dinoparks - Melkas klosteris (Austrija) – Zalcburga –Gašteinas ieleja – Krimmlas ūdenskritums, ūdens muzejs - ledus alas Eisriesenwelt – mājupceļš caur Čehiju.

(Paldies tukumnieku Gaiļu ģimenei par sava Austrijas ceļojuma iespaidiem draugos, noderēja!)

Iznāca šausmīgi gari, lai lasa tie, kas plāno braukt!

A8 ceļš no Varšavas līdz Čenstohovai arvien tiek būvēts, tāpēc lēni tiekam uz priekšu. Lielu gabalu nav benzīntanku, labi, ka esam uzpildījušies un par to nav jābēdā. Pie pašas svētvietas kempings "Olenka"Czestochowa, Olenki 22/30 – cilv. 15 zl, auto 13 zl, telts 10 zl, skolēniem un ar studenta apliecību - 10% atlaide. Mums kopā 11 Ls. Nav virtuves, bet mums savs gāzes balons un el.tējkanna. Plaša, patīkama teritorija, ir arī mājiņas, dušas. Smaržo liepas, un no baznīcas vējš atnes zvana skaņas. Telšu priekšrocība jau no pl.5 klausīties putnu koncertus, ko mājās caur logu nedzirdēsi.

2.dienā Jasna Goras baznīca Čenstohovā, www.jasnagora.com

Iepriekšējā vakarā, iekārtojušies kempingā, aizgājām paskatīties uz klosteri. Izrādās, ka esam blakus, mūs šķir tikai lielie autostāvlaukumi. Var tiem iziet cauri un nonākt pie vienas no klostera ieejām. Mēs to nezinājām un gājām līkumu solīdi pa ielu. Toties nonācām pie iespaidīgas galvenās ieejas. Klosterī infomācijas vietā no laipnajām mūķenēm saņēmām bukletu un atgriezāmies kempingā, kur izpētīju, ka lūgšanas baznīcā sākas pl.6, bet apmeklētāji gaidīti no pl.9, uzrādīti arī laiki, kad tiek atklāta apskatei slavenā glezna. Ieeja par ziedojumiem.

Par saulaino, skaisto rītu priecājamies, ejot pastaigā cauri lielam parkam ar strūklakām. Baznīcu un klostera teritoriju izstaigājām krustu šķērsu – tā ir maza pasaulīte, kur notiek gan klostera dzīve, gan tūristu uzņemšana. Šim, pašam bagātākajam, Polijas klosterim bijusi sava tipogrāfija, mākslinieku darbnīcas, arī savs armijas garnizons!

Bet tagad galvenā vieta ir svētās Dievmātes brīnumainā glezna, kura tiek atklāta noteiktos laikos un izpildot lūdzēju vēlēšanās, atbildot uz jautājumiem. Glezna ir iespaidīga gan leģendas ziņā, gan skaistumā. Ir divas versijas par šīs svētbildes rašanos - tā tapusi Bizantijā 6. vai 7. gadsimtā vai Krievijā 9. gadsimtā. Otra versija apgalvo, ka svētbilde tapa Itālijā 13. vai 14. gadsimtā. Pieejam pavisam klāt, izspraukušies cauri lūdzēju pūlim. Dievišķais ir visapkārt un arī mūsos... Kad atbraucām mājās, slavenās gleznas kopija sāka svētceļojumu cauri Polijai un arī Latvijai.

Ne visas klostera telpas ir pieejamas, bet ar interesi apskatām Bruņinieku zāli (17.gs.vidus). Pirms tam tā bija klostera reprezentācijas telpa, tagad te izstāde.

No klostera pagalma pamanām, ka baznīcas tornī arī ir cilvēki! Izmeklējamies, no kurienes tur var tikt augšā (notiek arī restaurācijas darbi, šis tas aizklāts), līdz kāda mūķene mums parāda neievērojamas „slepenās” durtiņas. 106 m - augstākais baznīcas tornis Polijā! No augšas var redzēt klostera slēgtās daļas lodziņus un iekšpagalmu, kā arī to, ka Čenstohova ir liela pilsēta.

Tuvāk klostera vārtiem kādā telpā ir Svētās Dievmātes gleznu un citu sakrālās mākslas priekšmetu izstāde.

Tiek dalīts svētītais ūdens un dievmaizītes. Labi, ka apskati sākām no agra rīta, jo ap pusdienlaiku te ir ļoti daudz tūristu grupu, arī bērnu grupas (gadā te esot 5 milj.tūristu, ne velti tik lieli auto stāvlaukumi). Caur milzīgo klostera ārpagalmu pa galvenajām kāpnēm izejam tieši uz plašo gājēju ielu pilsētā. Tā kā bijām noguruši, tad daudz vairs nepastaigājāmies, bet pilsēta ir liela, te droši vien vēl būtu ko redzēt, ne tikai slavenais klosteris. Jau sen gribēju redzēt Jasna Goras klosteri (tas pilnīgi neatbilda maniem priekšstatiem, daudz iespaidīgāks), un, ja ceļš kādreiz vedīs uz šo pusi, noteikti iebraukšu vēlreiz.

18 km no Olomoucas - autokemp „ Štenberk” , Dolni Žleb 26, Štenberk (mums kopā 7 Ls): ir virtuve ar plīti un elektrisko tējkannu, traukiem, ēdamtelpa, dārza mājiņas.

3.dienā Olomoucas vecpilsēta. Auto stāvlaukumu pēc pilsētas kartes izvēlamies maksimāli izdevīgā vietā, tuvu vecpilsētai. Jāmaksā automātā, bet brīvd. bez maksas. No stāvlaukuma redzamas ūdens caurules, tātad ir arī akvaparks, kas šoreiz nav plānots. Vecpilsētas arhitektūra ļoti līdzīga Prāgai, vispār šo pilsētu uzskata par otro skaistāko pēc galvaspilsētas. Pašā centrā iespaidīga 35 m augstā Trīsvienības kolonna (18.gs.vidus), kura iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tajā var pat ieiet iekšā un noklausīties gida stāstījumu vai paši izlasīt no iedotās lapas.

Izpētām miniatūru pilsētas bronzas maketu un Rātsnama torņa pulksteni ar astronomisko laiku un vārdadienu kalendāru.

Turpat iekārtotajā tūrisma informācijas centrā nopērkam biļetes uz pirmo rīta ekskursiju tornī (pl. 10, 11.30, 13, 14.30, 16, 17.30). Esam tikai mēs un vēl viena sieviete. Gide izved mūs caur veco ēku, aplūkojam senās Rātsnama fotogrāfijas un pulksteņa izmaiņas laika gaitā, mehānismus, kas darbina sarežģīto sistēmu un līdz pat mūsdienām ir darba kārtībā. Arī mūsdienās šeit izvietojusies Olomoucas pilsētas rāte. No torņa redzams tālu, noklausāmies gides stāstījumu, mums tiek ieteikts restorāns un arī Makdonalds ar piebildi, ka tur esot tuvākā bezmaksas tualete.

Kad esam izpētījuši vairākas senās baroka stila strūklakas (pie dažām notiek izpētes darbi – izrakumi), ieņemam vietu uz akmens soliem tieši pretī pulkstenim un sagaidām 12. stundu. Torņa lodziņos līdz ar sekunžu rādītāju nesteidzīgi sāk griezties strādnieku figūriņas, visbeidzot arī gailis nodzied savu dienas modinātājsaucienu un saņem klausītāju aplausus.

Aizejam līdz Vaclava baznīcai (pilij), pa ceļam ielu krustpunktā Neptūna dēlam Tritonam veltīta strūklaka. Pie pils varēja arī piebraukt pavisam klāt, tur ir stāvvieta. Apskatām pagrabos mūmijas, izrakumos atrastās senlietas – ļoti interesanti. Ieeja par ziedojumiem.

Braucam uz Viškovas Zoodārzu Čehijā. Pa maziem, bet kvalitatīviem celiņiem pie ciematiņa Višovice ceļmalā ieraugām čerešņas un, ņemot piemēru no vietējiem, tie gan ir sakāpuši kokos, pieēdam pilnus vēderus, vēl maisiņu pielasām. Viškovā mūs interesē zoodārzs (Cukrovarska ulica) - neliels, bet ļoti mīlīgs. Īpaši patika kazu un aitu dārzā glaudīt kazlēnus. Lielajā mājā Maizes muzeja trīs stāvos apskatāms gan terārijs, gan senie Čehijas lauksaimnieku darbarīki, tautastērpi un senlietas. Tieši todien te bija Bišu dienas pasākums – bitenieks demonstrēja medus sviešanu, bija nopērkami vaska izstrādājumi un medus kosmētika. Otrajā stāvā rotaļvietas bērniem, vieta atpūtai. No Zoo teritorijas iet dinoexpresis uz Dinoparku – kopā samaksājām pieaug. 4,50 Ls (160 CZK), līdz 14 g.v.- 3,00 Ls. Atsevišķi tas nav apskatāms. Braucam ārā no pilsētas apm.10 min. Dinoparkā ne tikai iespaidīgi dinozauru maketi, daži arī auro un kustina ādu, bet ļoti jauka 3D filmiņa par maza dinozauriņa dzīvi. Arī mums, pieaugušajiem, šis zoo ar dinoparku patika, iesaku. Kafejnīcā var uzgaidīt dinoekspresi vai dinoautobusu atpakaļceļam.www.zoo-vyskov.cz, www.dinopark.cz.

Kempings “ PALAVA”, Nove Mlyny 251/2, Palava (www.novemlyny.cz) pie Čehijas robežas. Var maksāt EU. Cilv. 40 kč, telts 79 kč, auto – 40. Ir mājiņas, kafejnīca, maza virtuvīte. Nepatika, ka labierīcības un dušas pašā teritorijas centrā, bet vispār vieta laba. Iebraucot saimnieku nesatiekam, komunicējam ar krodziņa pastāvīgajiem apmeklētājiem, kuri mums vēlīgi ļauj izmantot teritoriju. Aizbraucot saimnieks atkal nav atrodams, mums būtu tā kā jāsamaksā, bet krodzinieks saka, ak, ja tikai viena nakts, tad brauciet tik prom!

4.diena. Pirms robežas benzīntankā nopērkam Austrijas ceļu vinjeti 250 CZK uz 10 dienām un Austrijas ceļu karti. Pa lieliskiem ceļiem laižam uz 175 km tālo Melku, www.stadt-melk.at Braucot pa bāni pirms Vīnes, cauri vairākiem gariem tuneļiem jābrauc Korneubg virzienā (pa labi nost), jo navigācija tunelī nerāda, bet ceļi sazarojas uzreiz pēc tuneļa un ir grūti noorientēties.

Melkas klosteris ir pats lielākais baroka klosteris Austrijā, ļoti skaists, līdzīgs Rundāles pilij, www.stiftmelk.at. Uzliekam navigāciju uz Melkas centru, izvēlamies mazu stāvvietu pie upes un klints, kur paceļas klosteris, pakājē. Līdz 180 min par stāvvietu nav jāmaksā, tā paskaidro vietējie. Turpat informācijas centrā (Kremser strase 5) paņemam Melkas plānu, kurā atzīmēti arī galvenie pilsētas pasākumi.

Pa raibu gājēju ieliņu ar veikaliņiem un kafejnīciņām uzejam kalnā. 19 EU ģimenes biļete par pils apskati bez gida un parku. Pils ir krāšņa, daudz zāļu, īpaši atmiņā palikusi senā bibliotēka, Marmora zāle un videoprojekcijas, mūsdienu mākslas darbi. Dārzā atrodam pergolu, kurā skan skaistas austriešu operas melodijas. Parkā ārstniecības augu lauciņi, dīķos peld zivis. Parkā ir arī kaut kāds liels, jauns muzejs, bet mums pietiek.

No Melkas līdz Saksenai braucam pa kartē iezīmēto zaļo (gleznaino) ceļu gar Donavu. Mazas pilsētiņas, kuģīšu piestātnes, visur veloceliņi gar pašu upes krastu. Velobraucējiem Austrija ir ļoti labvēlīga, arī pilsētās ir zīmes uz asfalta, kas īpaši rūpējas par riteņbraucēju drošību.

2 naktis kempingā «Huberbauer» Kopplas ciematā (10 km pirms Zalcburgas, Jakobistraße 30, Habach, Koppl, Österreich) http://www.camping-salzburg.at.

Saimnieki šiverējas pa krodziņu un ļauj pašiem izvēlēties vietu. Pieaug. 3 EU, bērnam 2 EU, telts 2 EU, auto 3 EU, local tax 0,80, žetoni dušai 1 EU. Nav virtuves. Vakaros kempinga krodziņā pulcējas šī miniciematiņa atpūtnieki, bet mēs pastaigājam pa šaurajām, bet pilnībā asfaltētajām ieliņām - it kā lauki, it kā pilsētiņa. Aiz lielas kūts ved ceļš uz baznīcu, ja būtu ar mašīnu, aizbrauktu apskatīties.

Tā kā laika līdz gulētiešanai vēl gana, aizbraucam paskatīties pilsētiņu Thalgau. Aiz baznīcas ir kapsēta, interesanti, ka vienā vietā apglabātas dzimtas, laikam pelnu urnas, jo kopējā vietiņa maza. Principā varējām aizbraukt uz Zalcburgu pastaigāt pa vecpilsētu, bet nebija atsaucības.

5.diena. Zalcburgā pēc kartes izvēlamies stāvvietu Mirabell Garage pretī Mirabellas dārziem, blakus Andrābaznīcai. Iebraucot saņemam automātisko biļeti, bet maksājām, atgriežoties stāvlaukuma kioskā, par visu dienu (ja pārsniedz 6 stundas) sanāca 15 EU.

Izejam cauri Mirabellas dārzam un dodamies uz Mocarta laukuma TIC, lai nopirktu Zalcburgas zemes vienoto biļeti - atlaižu karti www.salzburgerlandcard.com, kuras piedāvājumu biju rūpīgi izpētījusi jau mājās. 46 EU, līdz 15 g.v. 23 EU uz 6 dienām (bērns visur skaitījās līdz 15 g.v.) Zalcburgas objekti un Helbrunnas pils ar strūklaku dārzu bez maksas ir tikai pirmajā dienā. Visā ekskursijā turpmāk vairs ne par ko papildus nemaksājām, tikai uzrādījām zalcburgerlandcard vai ar to paņēmām brīvbiļeti (ja objekts iezīmēts kartes bukletā). Paņēmām arī Zalcburgas centra plānu, lai katram ir kaut kas no info, bet, protams, neviens cits tajos neieskatījās, jo paļāvās uz mani. Kartē vecpilsēta izskatās liela, bet tā kā izvietota pakalnā, attālumi dzīvē ir mazi.

Diena pagāja šādi:

·ar funikulieri turp, atpakaļ kalnā uz Zalcburgas (bijušo Hoenzaleburgas) cietoksni, audiogida ekskursija pa nocietinājumu,

·cauri vecpilsētas laukumiem atpakaļ uz Donavas krastu, kur ir īpaša tūristu kuģīša pietura, paņemam ar savu atlaižu karti biļetes uz pl.14, jo tās jāpiesaka iepriekš – var nebūt vietu,

·Mocarta dzīvojamā mājā audiogida ekskursija – ļoti patika, īpaši filma video zālē, protams, arī mūzika un iespēja datorā šķirstīt viņa nošu lapas un reizē dzirdēt atskaņojumu. Turpat, ieejot iekšā muzejā, pa labi pirms kases augšup pa kāpnītēm - suvenīru veikaliņš un tam blakus bezmaksas tualetes,

·brīvais laiks atpūtai un Zalcburgas ikdienas vērošanai upes krastā zālītē, kur visi sauļojas, ieturas, satiekas,

·pienāca laiks braucienam ar kuģīti. Ceļā klausījāmies stūrmaņa informāciju. Iesaku braukt tikai 1 virzienā un kāpt ārā pie Helbrunnas pils, tā daudzi darīja, bet mēs nenoreaģējām un atgriezāmies izejas punktā, lai pēc tam ar 25. autobusu (bez maksas, jo augšminētā Zalcburgas zemes karte!) no pieturas tuvu TIC, kur pirkām atlaižu karti, brauktu apm.15 min uz pili. Izkāpjot tajā pašā pieturā, var doties arī uz Zoo, kurš iekļauts atlaižu kartē.

·Helbrunnas pili negribējām skatīties, jo spilgtā atmiņā vēl Melka. Vienu stundu mierīgi staigājot gida pavadībā, kopā ar grupu priecājāmies par Helbrunnas pils strūklaku jokiem parkā un seno šedevru – miniatūro operas leļļu teātri, kuru darbina ūdens (iepriekš kasē jāpaņem ieejas biļete). Tā pagāja skaista diena Zalcburgā – bez steigas, redzot pietiekami daudz 1 dienai. Kad kādreiz vēl būsim šajā pilsētā, tad pirksim citu - tikai Zalcburgas pilsētas - atlaižu karti vairākām dienām un apskatīsim visu, ko šoreiz nepaspējām.

·Atpakaļ uz kempingu Kopplā.

6.diena. Pie Golinga ūdenskrituma kase vēl nav atvērta. Dodamies tik pa meža taku, bet tur jau nāk kasiere un māj pa gabalu. Saku, ka mums ir atlaižu kartes, bet viņai, redz, tās noteikti jānoskenē. Kārtībai jābūt. Upes pretējā krastā vecas ūdensdzirnavas ar gariem koka ūdensteces pārvadiem. Uz slidenajiem metāla tiltiņiem ūdens šļakatas no ūdenskrituma ietin kā mākonī. Pēc stundas esam izejas punktā.

Izbraucot cauri Abtenau, ceļa labajā pusē kalna nogāzē jau pamanām rodeļu trasi un pacēlāju, kurš uzved kalnā, lai pēc tam var traukties vagoniņā 2 km lejā (www.karkogel.com)! Mani nez kāpēc ģimene izraugās par upuri un sūta braukt lejā pirmo. Bremzes ir pamatīgas, ja norauj, tad vagoniņš pilnīgi apstājas. Pirmais serpentīna līkums ir bailīgs, jo raustu bremzi ik pēc 5 sek, līdz saprotu, ka varu braukt ar pusbremzi! Ja manējie visu laiku nebūtu aizmugurē bļāvuši, lai braucu ātrāk (jo viņi, izrādās, gribēja ieskrieties, bet es pa priekšu traucēju), teiktu, ka ideāls piedzīvojums! Ja āķis lūpā, tad nākamie braucieni jau jāmaksā papildus – pieaug.10 EU, bērnam 7 EU. Un pilnīgi noteikti var braukt seniori vai bailīgāki cilvēki (kā es), jo, pievelkot bremzi, nekur nevar aizlidot, bet iespaids ir lielisks!

Izpētu, ka atlaidēs iekļauts pacēlājs uz Russbach (1.450 m v.j.l.), un tas ir pavisam tuvu. Beidzot šīs ekskursijas pirmais kalns (ar gotiņām pašā augšā, koka sauļošanās krēsliem pretī sniegotajām kalnu virsotnēm tālumā, mini Alpu akmensdārziņu un rotaļlaukumu bērniem)! Šogad nolemts neiet kalnu pārgājienos, tikai īsas pastaigas, tāpēc barojam govis, klausāmies viņu kakla zvaniņus (barvedei skan dobjāk), sildāmies saulītē un priecājamies.

Norādni Lammerklammas aiza atrodam, bet nesaprotam, uz kuru pusi īsti jāiet, sadusmojamies un braucam prom.

Werfenā uzbraucam augstu, augstu kalnā uz pasaules lielākajām ledus alām Eisriesenwelt, bet izrādās, ka esam par vēlu, jo biļetes tirgo tikai līdz pl.15. Toties apskatām apkārtni no augšas un nolemjam, ka jābrauc uz pretējā kalnā redzamo Hohenwerfenas cietoksni (Burgstrasse 2, Werfen). Pie cietokšņe esam vieni no pēdējiem, jo jūnijā biļetes tirgo līdz pl.17. Jāmaksā tikai par pacēlāju, 3 cilv. kopā 8 EU (var iet ar kājām apm.20 min). Paceļamies ar funikulieri un sagaidām savu gida ekskursiju (+ audiogids). Jauki, ka kafejnīcā var iedzert kafiju un padomāts par bērniem – koka kājas izklaidei un riņķu mešanas rīki. Gide tērpusies tautastērpā. Var salīdzināt šo ar cietoksni Zalcburgā, arī te ir moku kambaris. Cīņas putni (laikam piekūni) būros gaida nākamās dienas šovu...

Gašteinas ielejā izvēlamies vienu no diviem gandrīz blakus esošiem kempingiem – mājvieta 3 naktīm. Pirmajā nesagaidījām saimnieku, teritorija izskatījās pilna ar kemperiem, saīgņojāmies un griezām atpakaļ uz otru kemp.pēc norādnes – „Kur-Camping”, Erlendgrundstrase 6, Bad Gastein, www.kurcamping-gastein.at

Pie recepcijas durvīm zvans, sazināmies caur domofonu, ierodas atsaucīgs un enerģisks īpašnieks un ierāda vietu. Kemperu ir daudz. Telšu laukumā esam vienīgie, te ir koka galdi, soli, var sarunāt grilu, batuts. 10 soļi līdz jaunai, milzīgai labierīcību mājai – daudz duškabīņu, WC, virtuve, telpa veļas žāvēšanai, foajē, TV istaba ar bāriņu, kur vakaros pulcējas pie alus vai vīna glāzes (par 1 EU), lai, kā šoreiz, fanotu par futbolu. Recepcijā var pasūtīt svaigi ceptu brokastu maizīti, kruasānus nākamajam rītam (izlikti paraudziņi), nopirkt vietējo vīnu pudelēs u.c. Jāiemaksā drošības nauda 20 EU par ieejas šlagbauma karti (izmantojama, iebraucot teritorijā, jo izbraucot tas atveras automātiski). Nevaram atrast, kur likt atkritumus... Visbeidzot ieraugām - atkritumi jāšķiro, tāpēc konteineru laukumā (pirms recepcijas, ārpus kemp. teritorijas) izvietots daudz konteineru.

Saimnieks piešķir Gašteinas ielejas atlaižu karti ar bukletu par iekļautajiem objektiem (noteikti ir arī internetā). Detalizēti izpētīt atkal tik daudz info man vairs negribas, bet, salīdzinot ar jau nopirkto Zalcburgas novada atlaižu karti, te tomēr par objektiem ir jāmaksā, bet mazāk nekā pilnā cena, ir arī citi objekti, kuru mums nav. Varētu, piem., saposties un doties noteiktos vakaros uz koncertu pilsētas viesnīcas dārzā (par brīvu).

7.diena. Kā saule paceļas virs kalna, tā tūlīt karsē. Brokastojam pie galdiņa un kaifojam par kalniem visapkārt, jo Gašteina ir ieleja. Jau pl. 9 esam Badgasteinā pie kalnu pacēlāja, Stubnerkogelstrase 22. Mašīnu novietojam pilnīgi pie ieejas. Paceļamies uz Stubnerkogel (2250 m) un, augstāk paejot, ir virsotne Glocknerblick. Tūristu ir maz, tāpēc uz 140 m garā trosu tiltiņa varam arī papozēt vieni paši. Saule silda, un tāpēc varam redzēt pilnīgi visus kalnus un uz info dēļa atzīmētās sniegotās virsotnes. Austrieši jau neies sēdēt uz zemes, arī te ir soli ainavas vērošanai. Pēc kalnu mīlēšanas pastaigas beidzot atrodu Fun Center – iekšā mājā, pretī WC – plašas rotaļu un atpūtas telpas galvenokārt mazajiem, bet arī mums. Uzklūpam datoriem, jo katram savas vajadzības – e-pasti, draugiem.lv, es vēlreiz noskaidroju laika prognozes un sameklēju kempinga Sell am See adresi. Pēc datoriem uzspēlējam galda hokeju, vēl citu labu galda spēli, līdzīgu tenisam (nezinu nosaukumu) un ar pirmo reizi krītu azartā ar spēļu automātu (bumbiņas izšaušana pa labirintiem un virtuālo balvu pelnīšana). Tad attopamies un pasmejamies par sevi - esam taču 2 km v.j.l. un nez vai jāpavada laiks slēgtās telpās pie spēlītēm. Lejupbraucot izkāpjam starpstacijā, bet tur nav tik skaisti (varbūt vienkārši esam noguruši). No pl.12 līdz pl. 13 ir pusdienlaiks, tad pacēlājs nestrādā.

Nolemjam mašīnu atstāt turpat un pa slēgto gaisa tiltu šķērsojam galveno ielu. Iepazīstam pilsētu – ejam, ejam, ejam, saule tik cepina, ir pāri 30 grādiem. Ieraugu tālumā baznīcu un izvirzām sev par mērķi. Šķērsojam ielu pa tiltu pār upi, kura tieši te veido skaistu ūdenskritumu. Divas labas vietas, kur meklēt glābiņu no saules un labi pavadīt laiku: baznīca bez un pēc tam lielveikals (pretī pacēlājam) ar kondicionieri.

Dienas noslēgums termālajos baseinos, kuros mums 4 stundas par brīvu, http://www.felsentherme.com, Bahnhofplatz 5. Visādi baseini (iekšā un ārā, silti un vēsi, ar burbuļiem un bez), saunas pa pliko pieaugušajiem, 70 m caurule bērniem. Ja būtu paņēmuši līdzi launagu, izturētu visas 4 stundas...

8.diena. Pl. 9 esam pirmie pie pacēlāja Dorfgasteinā – 26 km no kempinga, Bergbahnstrase 46, Dorf Gastein. Paceļamies uz Fulsekas virsotni. Šoreiz pūš stiprs vējš, mati pa gaisu, savelkam ap zodiem kapucītes, šallītes. Kad aizlien aiz kalna kores, var pasildīties. Redzams spilgti zils mākslīgais ezeriņš. Ledus. Takas uz abām pusēm. Mēs ķeram vēju un, zālītē sasēduši, pētām kalnus tālumā un Alpu augus zem dibena. Interesanti, vēl zied pienenes!

2 skaistas stundas pa takām gar ļoti dziļo Lihtenšteinas aizu St. Johannālīdz augstam ūdenskritumam. Jāredz! Ja nelīst, īpaši apavi nav nepieciešami.

Šajā pilsētā ir pasaku kalns bērniem – Alpendorf 2, www.alpendorf.com (iekļauts atlaižu kartē). Augsts pacēlājs kalnā no plaša bērnu spēļu laukuma ielas labajā pusē. Tad ar īpašu vilcieniņu vēl augstāk un doties pastaigā pa pasaku objektiem. Mēs uzbraucām kalnā, bet nesagaidījām vilcieniņu, kurš čukināja vēl tikai augšā iepriekšējā riņķī, saule cepināja par traku, lai staigātu. Apskatījāmies pa gabalu, pasauļojāmies pacēlāja paēnā.

Tā kā domājam nākamajā dienā braukt no ielejas prom, tad jāizmanto brīvās 4 st.otrā termālajā baseinā - Bad Hof Gasteinā, www.alpentherme.com. Līdzīgs iepriekšējam. Lielāks bērnu baseins un caurule. 2.stāvā sauļojas nūdisti. Eksotika - smaržo pēc kūts, jo kaut kur netālu ganās govis.

9.diena. Vispirms uz pasakaini skaistu Kicloklammas aizu Taxenbahā. Mašīnu atstājām ieejai vistuvākajā stāvvietā, citādi būtu tālu jāiet. Pavērojam klinšu kāpēju komandas cīņu ar stāvo sienu. Mierīgā pastaigas solī izejam mazo loku pa 1 stundu.

Atlaižu bukletā iekļauti tik daudzi objekti, kas mums ir pa ceļam, bet negribas vairs... Līdz dienas tālākajam punktamKrimmlaiapm.70 km. Ūdenskritums ir augstākais Eiropā, mums ļoti patika, Oberkrimml 47. Mašīnu atstājām privātajā maksas stāvvietā, jo pārējās bija pilnas, un devāmies uz priekšu gar upi, garām Ūdens muzejam, līdz nonācām pie kases.Vēl tagad acu priekšā skaistais pastaigu ceļš blakus upei (asociācijas ar Gaujas nacionālo parku noskaņas ziņā). Mērcēšanās ar vēju atnestajās ūdenskrituma šļakatās līdzēja pret trako sauli (+ 32 grādi). Pulkstenī neskatījos, jo nekur jau nebija jāsteidzas. Kamēr mēs lēnītēm nācām atpakaļ, vīrs turpināja vēl uz priekšu, bet tur varot iet un iet, un iet, skaisti.

Nākot atpakaļ no ūdenskrituma ieejam Ūdens muzejā – super idejas, ko var panākt ar ūdeni. Svari, sensori strūklakai, visādas interesantas lietas un instalācijas skaisti iekoptajā dārzā, bet pašā ēkā 2 stāvos gan 3D bildes, gan erudīcijas pārbaude, gan spēles, gan tālskatis uz ūdenskritumu. Visiem vecumiem, nekādā ziņā nepaejiet garām (iekšā ir dīvāniņi, kur pasēdēt)!

Skaidrs, ka ārā uzturēties vairs nav iespējams, arī kempingā nevarētu izturēt, jo saule nežēlīgi cepina. Mainām plānus un braucam uz Kaprunas padomju laika mašīnu muzeju Schlošstrase 32, Kaprun. Kārtējo reizi pie paša objekta to nevaram atrast. Pēc norādes noliekam mašīnu muzeja un viesnīcas stāvlaukumā. Izrādās, ka muzejs ir privāts un atrodas viesnīcas pagrabā, jautājiet administratorei recepcijā! Vēl tagad atceros, cik izmisīgi meklējām ieeju, jo saulē nevar uzturēties ne mirkli, ātrāk zem jumta! Mašīnu un motociklu detaļu īpašā smaciņa netraucēja priecāties par eksponātiem, noskatījāmies filmiņu vecā kalnu pacēlāja vagoniņā, aiz stikla pētījām lelles un slēpes no agrajiem padomju laikiem.

Mašīnā braucot, sekoju āra temperatūras rādītājam, kurš ceļas ik pa km – 30 grādi, 32, 34. Spriežam, vai tad varētu būt vēl karstāks? Jā, uzrāda arī 36 grādus!!! Variants viens – jānopērk pārtika un jāmūk no saules Zalcburgas virzienā.

Atceramies, ka, braucot garām Zell am See, redzējām lielveikalu izkārtnes LUTZ XXX, MERKUR. Iepērkam pārtiku, sākam mērīt drēbes no atlaižu plauktiem par 3 un 5 EU, bet atskan brīdinājums par veikala slēgšanu – ir pl.17. Nav lemts. Iecerētais kempings Zell am See izrādās piebāzts, negribam tādu, laižam tālāk. Sameklējam kempingu maksimāli tuvu nākamās dienas pēdējam Austrijas objektam – Eisriesenwelt ledus alām.

Kempings „Wieshof”, Wieshofgasse 8, Sankt Johann im Pongau. Šoreiz norēķināties var tikai skaidrā naudā, atlikumā izdod arī smalkus eiro, lai būtu dušai. Saimniekiem ir ne vien kempings un viesnīciņa, bet arī sava ferma, govis gan neredzam. Dobītēs krāšņās rozes nesmaržo, lai gan degunu piebāžu pavisam klāt, toties apkārt virmo kūtsmēslu aromāts, kas piešķir lauku pirmatnību.

Nevaram saprast, kāpēc tik daudzi kemperi ir iemontēti kā uz palikšanu, bet ar numuru zīmēm. Dažiem pat skaistdārziņš blakus. Izprātojamies visādi un nospriežam, ka saimnieki tos te atstāj pastāvīgi un ierodas atpūsties regulāri jau gadiem. Esam visā plašajā teritorijā kādi 4 tūristi. Iekārtojamies starp kemperiem, aizņemamies pie kāda no tiem noliktos plasmasas krēslus un galdu, uzklājam galdautu un saliekam salvetītes. Vakariņas top profesionālā kempingotāju stilā – katrs zina savus pienākumus un darbu gaitu, nav kā pirmajā vakarā, kad viens otru pamāca.

Kad sēžam pie galda, saule jau norimusi, aiz muguras palikušajā ielejā zibina zibens, kalni mierīgi dzīvo savu dzīvi (esam tik ļoti pie tiem pieraduši, ka uztveram tos pilnīgi pašsaprotami), tālas baznīcas zvani svētī vakariņas un, ja mēs būtu kaķi, tad no labsajūtas murrātu par skaisto Austrijas ceļojumu... Pēdējais vakars Austrijā.

Atvadoties no Austrijas – lielākās ledus alas Eiropā - Eisriesenwelt. Esam agri, līdz ar atvēršanu pl. 9, līdz ar to vistuvāk kasēm vēl ir brīva stāvvieta un varam nolikt mašīnu paēnā. Tā kā kalnu pastaigas neplānojam, tad pērkam gan pacēlāja, gan alas kopējo biļeti (šis objets nav atlaižu kartē, pieaug.20 EU, bērnam līdz 14 g.v. 10 EU). 20 min kātojam līdz ļoti stāvam pacēlājam klintī (iespaidīgi!). Mazītiņš pacēlājs uzved ļoti stāvā kalnā. Tad vēl tikpat jāiet pa nervus pakutinošām takām, līdz sasniedz alu, kur gidi jau gaida savu grupu. Melnās vārnas arī uzlaidušās tik augstu un vaktē tūristu maizīšu drupačas. Velkam no mugursomām siltus džemperus, apsienam šallītes (he,he, mums pat cimdiņi šogad paņemti!!!), nekas nav lieks, apavi piemēroti ļoti mitrām vietām, esam droši, ka nebūs jādomā par sevi, bet visu uzmanību varēsim veltīt tikai alai.

Uzraksts vēsta, cik jāgaida līdz ekskursijas sākumam, bet pirmā būšot ar gida komentāru spāņu valodā, bet angļu - tikai pēc ilgāka laika. Gaidīt negribam, ejam ar palielu spāņu val.zinošu cilvēku grupu un klausāmies nesaprotamus, bet skanīgus komentārus. Lai gan ledus un citādas alas ir redzētas ne mazums, šī ir ļoti skaista. Īpaši ledus koridors. Par smirdīgajām, tekošajām karbīda lampiņām rokās nejūsmojam, bet tās te iederas. Ieejot un izejot no alas, pie durvīm tiek pūsts šausmīgi stiprs pretgaiss, lai siltums līdz ar jaunas tūristu grupas ienākšanu netiktu iekšā. Šīs alas noteikti neieteiktu cilvēkiem ar kāju problēmām, jo kāpelēšana pa trepītēm ir visu laiku.

Apm. pēc 2 stundām esam pie mašīnas, un saulīte atkal pieņemas. Lēmums pieņemts – brauksim mājās līdz Čehijas kempingiem. Visa diena pa labas kvalitātes autobāni lielā ātrumā garām Vīnei uz robežu. Liels gabals, bet paveicams, ja saules dēļ vairs nav iespējams neko skatīties. Ceļa malās labas atpūtas vietas, kur var izlocīt kājas.

Čehijā mēģinu atrast čerešņas ceļu malās, bet nav... Kādas pilsētas veikaliņā nopērkam garšīgus svaigus radziņus un augļus. Kempingu meklējām krietnu laiciņu, kamēr atradām kaut cik izskatīgu no malas, apmēram pie Dolni Vestonices (skatos kartē, vairs neatceros, tur padaudz kempingu), milzīgas mākslīgas ūdenskrātuves malā. Tomēr peldēties tur nav iespējams, jo stāvs betonēts krasts. Daudzi zvejo. Kempinga teritorijā ir volejbola laukums, bērnu peldbaseins, kafejnīca. Lielā karstuma dēļ sākumā liekas nepievilcīgi, bet objektīvi normāls kempings, ir mājiņas. Izstaigājam ciematiņu. Saprotam, ka nu gan šonakt būs negaiss arī pār mūsu galvām, gaiss nokaitēts. Jā, dabūjam papildus nostiprināt telts sējumus, jo vējš līdzinājās vētrai (lietus bija vidējs), blakus teltīs bērni no bailēm raudāja, bet mums vienalga, jo ar domām jau par mājām. Rīts aust ar sauli, bet gaiss ir svaigs!

...te apraujas stāstījums, jo pārējais gabals bija ar iepirkšanos Varšavā un vienkāršu mājupceļu. Bet galvenais iemesls – man apnika rakstīt, svarīgāko, kas kādam noderēs, uzrakstīju...



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais