Sanktpēterburga ziemā.

  • 3 min lasīšanai
  • 25 foto
Viss iesākās jau septembra beigās, kad vīrs ieminējās, ka uz Krieviju gan varētu aizbraukt. Man ilgi nav jāsaka, pameklējos pa simpe ekspress mājas lapu un nopirku biļetes, ko šī firma piedāvā akcijā- katrā maršrutā pirmās piecas pa 2,10 Ls. Tātad, ceļš mums izmaksāja 8,40 Ls abiem , abos virzienos.Kad līdz braucienam bija palicis mēnesis, nokārtojām vīzas (48 Ls + 3 Ls apdrošināšana vienam cilvēkam) un ilgu laiku čekojām viesnīcas, jo iepriekš dzīvoju dzīvokļu viesnīcā, kas gan Krievijā skaitījās ***, bet... Nu, īsi sakot, nepatika, tādēļ gribēju viesnīcā, kas ir viesnīca mūsu izpratnē. Tā kā bookings apnicīgi piedāvā dažādus izdevīgus piedāvājumus, beidzot ieraudzīju arī to, kuru gaidīju. Viesnīca http://www.dostoevsky-hotel.ru/ bija laba- metro tieši blakus, pirmajā stāvā liels pārtikas veikals, vēl četri stāvi ar "buķikiem", tad pēdējos stāvos viesnīca, ieeja atsevišķa, ļoti labas brokastis. Divas naktis , divvietīgais numuriņš 113 eiro. Tā pienāca tā diena, kad jādodas ceļā- visu dienu darbi, bērnam treniņš, vakarā ātri bērnu pie draugiem,paši mājās, samest somā mantas, kaut ko ēdamu ceļam, mašīnā iekšā un uz autoostu prom. Labi, ka citi draugi dzīvo centrā, tad nu izmantojām viņu sētu, lai noliktu tur auto. Autobusā, kā autobusā- brauc, apstājies, atkal brauc, nakts vidū kāp ārā, lai ietiktu Krievijā. No rīta iebraucam pl. 11.00 , ārā apmēram -9 grādi, neliels vējš, bet kas tad mums- no autobusa metro, no metro viesnīcā un tad jau nomestas somas, nedaudz uzprišināmies un dodamies ielās. Pirmais, kur aizdodamies- protams, Ņevas prospekts, kas no viesnīcas pastaigas attālumā. Izdomājam braukt ekskursijā uz Carskoje selo. Ved mūs busiņš, ar dikti impozantu gidu, bet ļoti zinošu, stāsta un stāsta, par to māju par šo, kas kur dzīvojis, kad. Nu, interesanti. Carskoje selo- dikti grezni. Protams, izcili kokgriezumi, visi zeltā,kā jau Rastrelli celtās pilis. Beidzot redzējām sen atjaunoto, daudz dzirdēto Dzintara istabu. Iespaidīgi. Atpakaļ ceļā tērzējam ar gidu par Pēterburgu, par iedzīvotāju skaitu- viņš saka, ka varētu būt no 8-10 milj., jo ap 5 esot iedzīvotāji un vēl tik pat daudz varētu būt nelegāļi. Grūti teikt, bet, cilvēki daudz. Kā skudriņas, turpu, šurpu. vakarā ātri pie miera, jo iepriekšējā nakts bija nogurdinoša.Nākamajā rītā gribu redzēt Smoļņiju. Kur tas Ļeņins sēdēja, kā tur izskatās. Nu, smuki. Iekšā gan netiek, jo tur Dome sēž, bet apkārtne skaista, Smoļņija baznīca ar iespaidīgi debesu zilā krāsā. Man patika. Neatbildēts palika jautājums- ko nozīmē pats vārds Smoļņijs. Pārbraucam uz Aviācijas un Sakaru muzeju, kuru iepriekšējo reizi noskatīju, bet nepaspēju apskatīt, vīram ar tādas lietas patīk, tad nu visu dienu tur pavadījām. Kas man lika aizdomāties- sestdienas diena, pils muzejs ar ģimenēm, tēvi stāsta bērneļiem kāds tas tanks, kāds šitas, kur naši sražaļis, kur vācieši. Un bērnu grupiņas ar gidiem staigā. Pie mums Kara muzejs kā izslaucīts, nu kāds tūrists ieklīst un viss. Vakarā vēl aizgājām līdz Aurorai, pastaigājāmies pa kārtējās upītes Krastmalu , apguvām viesnīcas veikalu un gultās. Trešā un pēdējā diena- vīrs dikti grib Ziemas pili. Bijis gan ir, bet dikti sen. Ejot uz to, ieklīstam Krievu muzejā, kur šobrīd atrodas lielākā vaska figūru izstāde, kas veltīta Cara ģimenei. Par Ziemas pili nolemjam- trīs stundas varam veltīt, tā ar izskrējām cauri , bet apskatījām Cara troni, Aleksandra Ņevska sakofāgu, kuru drīz pārvedīs uz Lavru, tā ka pēdējā iespēja bija to šeit redzēt, Zelta fazānu un dažus citus objektus, kuri mums bija padomā. Paguvām ar papļāpāt ar dežurantiem, viņi ir izcili gidi savā zālē. Tā kā S Pēterburgā ir svētki- blokādes pārraušanas gadadiena, uz ielas pasvinam kopā ar vietējiem. Man patīk vecās krievu dziesmas un patriotiskie dzejoļi. Dikti forši. Vēl iespējam aiziet uz Isajevskij Sabor, kur biļetes cenā iekļauts arī gids un tad jau jāsteidz uz viesnīcu pēc somām, kuras tur uzglabā bez maksas, un jau autobuss mūs gaida. 4.30 iebraucam Rīgā, 5.30 esam mājās, ir agrs pirmdienas rīts un sākās darba diena. Bet, atpūta bija laba un, savu dzimšanas dienu ar sagaidīju nedaudz savādāk, nekā parasti, autobusā.:)Kopējās izmaksas, nerēķināju, bet biļetes visur, izņemot Ermitāžu, ziemā ir visiem par vienu cenu- apmēram 200-250 rbļ. , Ermitāžā 400. Cenas veikalos pārtikai apmēram kā mums, drēbēm un apaviem, dārgākas. Elektronika un telefoni lēti. Bet, ne jau pirkties braucām. Paldies Baibai ar vīru, ka nopirka lētās biļetes, tad pat, kad mēs, bet neaizbrauca, līdz ar to, mēs varējām sēdēt kā karaļi :), Ingunai ar ģimeni par bērna pieskatīšanu :), Riandrai ar vīru par mašīnas uzraudzīšanu. Un- sākam plānot kur doties pavasarī, tas jau strauji tuvojas, patreiz ārā tikai -2 :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais