Viena nedēļa Burundijā.

  • 2 min lasīšanai
  • 14 foto
Novembra beigā nolēmu aizlaist uz Burundiju. Lai nokļūtu šajā Ruandas kaimiņvalstī, ir nepieciešama vīza. Vīzu formēju Kigali Burundijas vēstniecībā. Vēstienks bija ļoti laipns un gribēja arī paspīdēt ar savām ģeogrāfa zināšanām, tomēr par tādu valsti kā Latvija viņš lāgā neko nebija dzirdējis. Neskatoties uz to, vīza bija gatava dažu dienu laikā un durvis uz Burundijau vaļā. Ceļž no Ruandas uz Burundiju ir ļoti labā stāvoklī, ko nevar teikt par Burundijas ceļiem jau sākot no pašas robežas. Robežas šķērsošana nesagādāja nekādas problēmas, vienīgi robežsargi jocīgi grozīja galvas, redzot nepazīstamas valsts pasi. Viens militārists teica, ka, neskatoties uz faktu, ka par Latviju nekas tajā pusē nebija dzirdēts, tai noteikti jābūt skaistai valstij...Tāpēc esmu la bienvenu en Burundi laipni aicināts. Burundijā izglītība notiek franču valodā, tāpēc Moljēra mēles pārvaldīšana lieti noder viesojoties šajā karstajā zemē. To gan nevar teikt par angļu valodu. Bet tas ir tikai tāds starp citu. Mans galamērķis bija Burundijas galvaspilsēta Bužumbura un daži ielas bērnu centri tās apkaimē. Galvaspilsēta ļoti atšķiras no Kigali gan ģeogrāfiskā izvietojuma, gan klimata, gan cilvēku mentalitātes, gan dzīves kvalitātes ziņā. Bužumbura atrodas gleznainā ielejā Tanganjikas ezera krastā. Visu gadu Bužumburā valda smacīgs karstums, ar miljardiem dažādu sīku kukaiņu bariem. Pilsēta vizuāli ir daudz nolaistāka un haotiskāka nekā Kigali. Ielās ir neskaitāmas bedres, mašīnas nemitīgi taurē un cilvēki izskatās daudz saspringušāki nekā Ruandā. Pilsētu savulaik ir uzbūvējuši beļģi, bet no kādreizējā uzplaukuma pāri ir palicis tikai precīzais ielu plānojums un pussabrukušās ēkas. Pirms dažiem gadiem Bužumburā plosījās pilsoņu karš, un valsts vēl no tā kāŗtīgi nav atguvusies. Pilsēta nespēj iepriecināt arhitektūras gardēžus. Tomēr pilsētai ir savs šarms. Tā atrodas kalnu ielejā, skaista ezera krastā. Cauru gadu tur valda silts laiks un var peldēties jebkurā diennakts laikā. Tajā pat laikā, nav ieteicams līst ūdenī, kad tuvumā redz nīlzirgus. Vakaros šie nāk ārā no ezera un ganās krasta pļavās. Pie Tanganjikas ezera ir vairākas nelielas viesnīcas, kas lielākoties stāv pustukšas. Tūristi baidoties braukt, jo pēckara vēsmas joprojām virmo gaisā. Bēdīgs skats paverās piepilsētas bēgļu nometnēs, kurās mitinās tūkstošiem cilvēku, pārsvarā no kaimiņvalsts Kongo. Bēgļi dzīvo pēc saviem likumiem un ar vietējiem īpaši neielaižas. Tā kā pierobežas reģions ir nemierīgs un tur nemitīgi notiek eskalācijas starp dažādām militāristu grupām, Bužumburā ir izvietota milzīga ANO karaspēka bāze. Bruņutransportieri un patruļas mašīnas katru dienu patrulē galvaspilētas ielās. Pirms diviem mēmešiem saņēmu no drauga vēstuli, kurš teica, ka Bužumburā atkal ir sākušās slepkavības un militāristu sadursmes. Naktīs ielās ir dzirdami šāvieni. Bužumburā pavadīju vienu nedēļu, kuras laikā izstaigāju kājām visu pilsētu. Sadūšojos un par spīti draugu ieteikumiem, blandījos arī pa visnedrošākajiem kvartāliem, kuri beigās izrādījās visinteresantākie un, kur ļaudis ir vislaipnākie. Katrā ielas stūrī var nopirkt ugunī apceptu kukurūzu, uzspēlēt ar bērniem no lupatām fabricētu futbola bumbu un kārtīgi izrunāties ar cilvēkiem. Cilvēki ir daudz atvērtāki nekā Ruandā. Tomēr tāpat kā kaimiņvalstī, Burundijā ir savi tabu, piemēram sarunas par etniskajām piederībām. Respektējot šo jūtīgo tematu, nebūs jāiekuļās nepatīkamos pārpratumos un ķibelēs. Lai kārtīgi izbaudītu pilsētas skaistumu, ir jādodas kalnos, no kurienes paveras fantastiski skati gan uz ezeru, gan uz visu Bužumburu. Citādi, ja jums nav vēlmes gozēties saulē ezera krastā un baudīt sīkas un apetelīgas zivteles, Bužumburā nebūs daudz darāmā. Tajā pat laikā, ja ir vēlme iepazīt īstu āfrikānisku un sirsnīgu vidi, tad var droši raut uz Burundiju.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais