Gunita drosmīgi klauvē pie priekšnieka kabineta durvīm, lai paziņotu par aiziešanu no darba.
[ Viņš turpināja runāt un Gunitai gribējās kliegt. Sacensība? Algas procenti? Vai tu tiešām nesaproti, ka es neesmu šim ofisam radīta? Mani neinteresē tavi mobilo telefonu kompāniju un banku prezidenti. Mani neinteresē piegludinātās apkaklītes un nospodrinātās ādas kurpes. Mani neinteresē pareizā rokassomiņa, poza un papīra loksne, pierakstot klientu komentārus, vai tavs džips, kurā nav neviena puteklīša, tavs ofiss, kurā nedrīkst ierasties ātrāk kā darbalaikā, kad tu vēl apkārt staigā pidžammā, bet vēlams palikt ilgāk, kad tu pats aizšmauc uz futbola maču. Mani neinteresē tava nauda un peļņas procenti. Vienīgais, kas mani interesē ir tavs kalps, kas tev pienes tēju, kafiju, smalkmaizītes. Tas cilvēks, kuru tu redzi tikai kā servantu un kādu, uz ko izgāzt dusmas, kad kāds klients tev ir atteicis darījumu, ko stumdīt un bukņīt uz un no virtuves par nepareizi uzvārītu tēju, uz un no veikala par nepareizi nopirktu maizi vai sieru. Jā, mani interesē tikai viņš un viņa dzeltenie zobi, jo, tos ieraugot, es zinu, ka viņš pasmaidīja. No sirds pasmaidīja. Bet nē, tu jau tos noteikti neesi redzējis. Bailes, ar kādām viņš savās savalkātajās drānās ienāk tavā kabinetā, apslēpj gan viņa zobus, gan smaidu, gan personību. Viņš ne smej, ne raud, ne dalās savos stāstos. Vai tu maz zināji, ka arī viņam ir, ar ko dalīties? Gunita domās rāja savu bosu, kamēr viņš joprojām runāja par kompānijas labumiem. ]Pilnu nodaļu lasi šeit: http://tristasesegiptes.lv/2013/01/25/2-15-mani-neinterese-tava-nauda/
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais