Slēpošana Norvēģijā - šīs ziemas lieliskākais piedzīvojums.

  • 2 min lasīšanai
Norvēģija - zeme kur gribās atgriezties vēl un vēl... Bijām nolēmuši noīrēt 10-vietīgu mājiņu Gautfefall slēpošanas centrā uz kādām pāris dienām, un tālo ceļu mērot ar prāmi un auto... - Taču galu galā viss nokārtojās gluži citādi. Sākotnēji bija ieplānots, ka mēs būsim kādi 7 cilvēki, taču beigu beigās uz Norvēģiju devāmies četratā. Iecerēto 2 dienu vietā nolēmām pavadīt uz kalna veselas 5. Ceļš. No Rīgas uz Oslo lidojām ar lidmašīnu, kas bija neticami lēta - turp un atpakaļ tikai 34 lati. Pēc tam kādā firmā, kuras nosaukums ir visai daudzsološs - Rent-a-wreck, noīrējām auto, lai nokļūtu 240km tālajā Gautefall. Interesanti, ka salīdzinoši nelielā attāluma veikšanai bija vajadzīgas veselas 5 stundas, tas tāpēc, ka mums nez kāpēc visu laiku sanāca apmadīties, bez tam ceļi ir ļoti līkumaini un kalnaini. It kā tur ir ceļa norādes, taču... varbūt vainīgi troļļi. Lai nu kā, mums tomēr izdevās nonākt iecerētajā vietā. Dzīvošana Ļoti patīkams pārsteigums bija mājiņa - paredzēta 10 personām, tā mums četriem bija ārkārtīgi ērta. Mums bija atsevišķas guļamistabas, kopīga dzīvojamā istaba, ēdamistaba, virtuve un vannas istaba. Iekārtojums ļoti mājīgs, pa logu redzamas slēpošanas trases, lai tiktu līdz tām, bija vajadzīgs ne vairāk, kā 5 minūšu klumburējiens ar slaloma zābakiem kājās. Kalns un slēpošana. Arī šajā sakarā mūs sagaidīja neliels pārsteigums, gluži patīkams - 20% atlaide pacēlāju izmantošanas kartēm. Garākais nobrauciens uz šī kalna ir 1200m, trases bija kādas 7, ļoti atšķirīgas, piemērotas dažādiem slēpotmācēšanas līmeņiem. Pirmās divas dienas mūsu vienīgā slēpotmācētāja vadībā apguvām vajadzīgās prasmes un pieradām pie augstuma, bet atlikušās 3 jau varējām patiešām izbaudīt neticami skaistos skatus, ātrumu un vairs tikai dažus ripojienus pa stāvajiem nobraucieniem. Kopumā katru dienu apmēram 5-7 stundas pavadījām slēpojot. Pārējo laiku, vai nu bezspēkā gulējām, nejēgā ēdām, plunčājāmies baseinā, vai vienkārši baudījām ārkārtīgi skaisto Norvēģijas dabu. Iemēginājām arī sniega dēļus - tā neko, taču slēpes man patīk labāk. Norvēģu slēpotāji. Norvēģi uz kalna nāk slēpot - māk vai nemāk nav no svara. Tur nav tādu stilotāju, kam būtu pašas modernākās slēpošanas drēbes un krutākais aprīkojums, tā kā mums ar saviem Sepalā pirktajiem kostīmiņiem un iznomātajām slēpēm nemaz nebija jākaunās. Pārsteidzoši bija daudzie slēpot nepratēji, kas mētājās pa visu kalnu - spēj tikai no viņiem izvairīties, salīdzinājumā ar mazajiem bērniņiem, nu tā 4-6gadi, kas apbrīnojami bezbailīgi šļūc ne jau nu pa iesācēju trasēm, radot iespaidu, ka norvēģiem slepošana ir tas pats, kas mums smiešanās. Ne pa mūsējam. Šķiet, ka pēc sešiem dzīve tur apstājas - pilsētiņas tukšas, veikali ciet, labi ja kāds benzīntanks ir vaļā līdz astoņiem. Arī ar darba laikiem ir dīvaini - rakstīts, ka kalns ir vaļā līdz pieciem, tas nozīmē, ka vismaz 16.30 norvēģis aizslēdz caurlaižu punktu ciet un atlikušo pusstundu visu sakārto, lai 17.00 beigtu darbu. Tas pats no rīta, jānāk pusstundu vēlāk, jo ātrāk tāpat neviens uz pacēlāja netiks. Labi vēl, ka 2 dienas nedēļā ir nakts slēpošana - līdz 21.00, tad tu, cilvēks vari izbaudīt slēpošanu līdz spēku izsīkumam :) Sniegs. Sen es tādu nebiju redzējusi 110cm biezumā. Arī to mēs izbaudījām kā pieklājas, uzrāpāmies melnajā(pašā stāvākajā) trasē un šļūcām lejā uz kaut kādas piepūšamas rotaļlietas, ko atradām uz sava balkona. Jautrība sita augstu vilni, tikai kliegt un spiegt nācās čukstus lai nepamodinātu kaimiņus - ko var zināt kā tur izturās pret miera traucētājiem vienos naktī :) ... Tas nu tā īsumā viss. Visas tās patīkamās izjūtas nemaz nav iespējams aprakstīt, tās jāizbauda pašam. Norvēģija ir ārkārtīgi skaista zeme, Šīs piecas dienas bija lieliska atpūta, kaut arī tagad man nav nevienas vietiņas, kas nesāpētu:)Taču ceļojums viennozīmīgi bija katra izdotā lata vērts! Izmaksas. Skatos te kādam interesē izmaksas - apmēram 260 lati no cilvēka, neskaitot pārtiku. Pārtiku, starp citu, ņēmām līdzi, jo uz vietas cenas ir necilvēcīgi augstas. Turpretī pacēlāja karte mums izmaksāja tikai 14 lati dienā no cilvēka. Apmēram puse no izmaksām ir mašīnas noma, benzīns un lidmašīna. Precīzi par mašīnas cenu vēl pateikt nevaru, jo mums vēl nav atnācis rēķins, kaut kur uz latiem 300, taču jā, iznomājām to tieši Gardermorenas lidostā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais