2.12. Shut up, just shut up, shut up
|
Agnija Kazuša
|
[ „Klāra,” viņš jau atkal bija neapmierināts. „Vai tu vari savu krēslu pastumpt uz priekšu, man nav, kur kājas likt,” viņš teica, pareizāk gan formulējot – nav, kur izstiept kājas. Melnais uzvalks, kurā kungs bija ietērpies ļoti labi pieskaņojās viņa melnajām ādas kurpēm, kurām savukārt bija nepieciešams pastiepties uz priekšu un sajust komfortu. Klāra gan nevarēja tik viegli atrast vajadzīgo uzparikti, lai prasīto izpildītu – viņa stumdīja sevi ilgi līdz darbs tika izdarīts, un kungs, laimīgi izslējis kājas, varēja lepni atgāzties savā aizmugurējā sēdeklī.
Tūlīt pat mašīnā iekāpa šoferis. Viņš bija beidzis to tīrīt, un auto tagad spīdēja un laistījās. Aplicis sev drošības jostu, viņš bija gatavs braukt, taču tad Vaels no aizmugures pastiepās uz priekšu un kā uz paplātes pasniedza mūzikas disku. „Lūdzu uzliec mums mūziku!” priekšnieks palūdza. Gunita jau iedomājās Baha vai Bēthovena simfonijas tūlīt ieskanāmies šajā tik ļoti formālajā noskaņā, kad Klāra mēģina sazvanīt Transporta ministriju, bet Vaels Riads, taisni atgāzies atpakaļ, kājas izstiepis uz priekšu, rokas sakrustojis pār kājām, mierīgi sēž, cenšoties nesaburzīt ne collu sava melnā ancuka. ]
Pilnu nodaļu lasi šeit: http://tristasesegiptes.lv/2013/01/18/2-12-shut-up-just-shut-up-shut-up/