Portvīna Tūre 2007

23.03.2008
14 min lasīšanai
1 foto

PORTVĪNA TŪRE 2007 (nesaīsināts) Jel sveiks, dārgais draugs un ceļotāj! Ja esi atvēris sadaļu ar nosaukumu ‘Portugāle’, Tevi noteikti vilina šī letiņiem mazpazīstamā un senām leģendām apvītā valsts Eiropas pašā dienvidrietumu stūrī. Paslēpusies aiz trejdeviņām zemēm, tā šķiet tikpat noslēpumaina un atklāšanas vērta kā Kolumbam Amerika. Remdēt ziņkāri par izcilo jūrasbraucēju un bumbotāju dzimteni nolēmām kolektīvi jau pirms gada. Par labāko laiku braucienam nospraudām septembra otru pusi- tūristu sezona, tā teikt, ir cauri, bet saulīte vēl silda un vasaras pagarinājums garantēts! Ekspedīcijas ilgums ne vairāk kā 2 nedēļas. Ekspedīcijas komanda 5 cilvēku sastāvā, kā vēlāk izrādījās, ir ļoti optimāls lielums gan pie auto un naktsmāju īres, gan pie kopējo tēriņu dalīšanas. Un tā, ziemu veiksmīgi pārlaiduši, ap aprīļa vidu sastiķējām visus iespējamos lidojuma maršrutus. Par labāko tika atzīts ‘Raineirs’ uz Porto (pilsēta Portugāles ziemeļos) caur Londonu. Turp atpakaļ 75Ls katram. PLĀNOŠANA Nemanot paskrēja vasaras prieki un ar pirmajām rudens vēsmām sapratām, ka laiks pienācis rīkot ekspedīcijas ģenerālsapulci. Pirmais nosacījums- neforsēt ar naudu. Spiežam uz hosteļiem un pašu gatavotām maltītēm. Nolēmām ierīkot komandas ‘banku’ sarkana maka izskatā kopējo izdevumu segšanai, pēc ierašanās Porto izīrēt spēkratu un doties taisnā ceļā uz valsts dienvidu piekrasti Algarvi, tad pēc situācijas. Līdz ar to naktsmītne tika aizrunāta tikai pirmajai naktij, tā nodrošinot nelielu piedzīvojumu devu atlikušajām dienām. Drošības labad līdzi tika paņemti guļammaisi (man tas noderēja 2 reizes). Uz kartes atzīmējām visus apskates vērtos punktus (paldies ‘Impro’ par info) un izrādījās, ka tie galvenokārt kārtojas gar piekrasti. Pienākumu sadale- komandas orākulam Maijai O. tika uzticēts izpētīt ceļvežus un referēt par dabā redzamajiem objektiem, kā arī pārraudzīt ‘banku’; acīgajai Dainai D. ielādēt fotoaparātā ietilpīgāko karti un ķert komandas biedru izdarības; kapteinim Alvim T. tiek nodotas aizdedzes atslēgas un norīkoti ekstremāļu kursi ‘kā ilglaicīgi iztikt bez grādīgā, situācijās, kad pārējie plosto’; komandas māmiņa Liene E. pēc reglamenta uztur jautrību un gādā par sauļošanās krēma krājumiem, bet es, savukārt, atbildu par kontaktiem ar iezemiešiem un pudeļu korķēšanu. PĀRLIDOJUMS Pelēcīgā septembra vakarā tiekamies lidostā, iereģistrējamies (nododamās bagāžas limits ‘Raineirā’ ir 15 kg, mana soma velk uz 10 ...fuuu), pēdējie dzērieni dzimtajā krastā, vēl daži kosmonautu iepakojumi (šņabis paciņās) uz borta un 23-jos esam Stanstedā. Lidostā jāpavada nakts, jo ļopene uz Porto izlido 6.30. Ieņemam kādu no tukšajām vietām uz grīdas (lidosta pilna ar līdzīgiem nakšņotājiem), izklājam guļammaisus (1. reize) un pie brendija pudeles atzīmējam Alvja dzimeni. Ap pl. 3 dodos izstaipīt nogulētos sānus. Ārā līst. Brrr... labi, ka stāsts šoreiz nav par Angliju! Uz tablo sāk parādīties pirmie reisi. Drīz jau esam ‘aizrobežā’. Līdz norādītajam geitam jāiet teju vai kilometrs. Tur priekšā bars melnīgsnēju neliela auguma cilvēciņu- olā! Tie ir portugāļi! Pēc divām stundām virs mākoņiem sākam nosēšanos. Jūru zem spārna nomaina zaļa un kalnaina sauszeme ar oranžu dakstiņu jumtu puduriem. Porto esam 9 (Rīgā tad ir 11). Saule un pluss 25! Pa ceļam uz koferu saņemšanu ievērtēju arhitektūru. Lidosta ir ultramoderna. Pēc formalitātēm dodamies uz metro. Tas izrādās zemo grīdu tramvajs, kas pilsētas centrā iebrauc pazemē. Ļoti ērts. Pie biļešu automātiem satiekam mentu, kurš laipni izstāsta, kur ko spiest un cik maksā. Iegaumēju pirmo pieklājības frāzi ‘paldies’- OBRIGADO [obrigādu] (meitenes saka OBRIGADA). Stundas biļete pilsētas robežās ~1.50€. OPORTO Esam Porto jeb Oporto [opōrtu] centrā. Tā ir Portugāles otra lielākā pilsēta (ar priekšpilsētām ~1.5 milj.). 4g.s. to dibinājuši romieši. Visi laikmeti te ir krājušies slāņiem un blakus viduslaiku mūrim dižojas pa kādai jaunai kastei, kā, piemēram, slavenā R. Kulhāsa projektētā ‘Casa da Mūsica’. Uzreiz top skaidrs, kur viņiem rotas tie futbolisti- pilsētā gandrīz nav nevienas horizontālas ielas. Tās iet augšā lejā, ņigu ņagu, pārsteidzoši stāvos leņķos. Lai nokļūtu līdz hostelim, kuru bijām rezervējuši jau Rīgā, nācās ne pa jokam pasvīst, kāpjot kalnā, bet viņi te tā skraida kopš bērnības. Pirmās naktsmājas Portugālē ‘Oporto Poets Hostel’ (www.oportopoetshostel.com) pārsteidza ar viesmīlību un mājīgumu, vēlāk tas kļuva par pieradumu. Ar frāzēm ‘mēs jūs jau gaidījām’ tikām iepazīstināti ar telpu izkārtojumu un izklaides iespējām. Mūsu apartamenti ir jumta stāvā ar burvīgu skatu uz vecpilsētu un tikai 20€ per pers. To neatsvērs neviens ‘Hiltons’! Pēc nelielas atelpas dodamies plezīrā. Pusdienas krastmalā pie ‘itāļu mafijas’. Sanesa starterim bulkas, sierus, sviestus, zivju kotletes un vēl šo to, par ko beigās noplēsa vairāk, kā par pamatēdienu. Portugālē ar starteriem jāuzmanās, ja negribi, liec, lai nes prom! Frāze ‘viņjo de kāza porfavau’ darbojas tikpat nevainojami, kā spānijā- tiks atnests labas kvalitātes vietējais ‘mājas’ vīns par saprātīgām cenām 3-5€ pudele. Ja gaļas un zivju ēdieni katrā vietā atšķiras, tad piedevas gan ir nabadzīgas un vienveidīgas- rīsi, frī vai vārīti kartupeļi, pusgatavi tomāti, pa virsu var gadīties pa kādai pusizceptai olai. Īsts gardēžu ‘baudījums’ ir pupiņu un rīsu vira. Porto krastmala ir gleznaina- upē laiviņas, krastos krāsaini namiņi ar balkoniem un pāri visam milzīgs dzelzs tilts, kuru projektējis pats Eifelis. Paēduši, dodamies cauri centram aizrunāt auto. Izstaigājam vairākas firmas un izvēlamies ‘Europcar’. Mašīna rīt būs. Ar mierīgu sirdi lecam metro un laižam uz okeānu. Pilsētas bīčs ir blakus ostai. Kaut pēc mūsu izpratnes ir karsts, pludmale patukša, njā... sezona ir beigusies. Ūdens no sākuma stindzina, bet, kad pierod, var izturēt ilgāk par minūti. Vietējā barčikā jauna frāze- ‘servieža’, kas nozīmē- alus! Dzeltenīgs ūdens, bet turpmāk atslodzes brīžiem derēs gana labi. Brendi- SAGRES un SUPER BOCK. Vakarā hostelis mūs sagaida ar vietējā pavāra gatavotām vakariņām- sautētu astoņkāji. Un vēl pāris portos [portuš] un vīni, pirkti bodē ap stūri, protams, bija izcili. Portvīns te daudz lētāks, kā pie mums- sešgadīgais pa 5-7€, desmitgadīgais ar neatkārtojamu garšu 10-15€. Mana dzimšanas gada (1977) pudele bija iegūstama pa 70€. Tā nu mēs sēžam hosteļa dārziņā, dzeram ninni, uzkožam kādu sīvi saldu augli no tur augošā hurmas koka, klausāmies cikādēs un katedrāļu zvanu skaņās- idille. Saule lec 7.30. 9 ēdam brokastis. Interesi izraisa saldā tomātu zapte. Pie administratores rezervējam trīs pēdējās naktis atpakaļceļam. ‘Poetos’ vietu nav un mums aizrunā citu, ne mazāk amizantu hosteli tuvāk centram. Somas plecos un pēc auto. Tiekam pie jaunas ‘Astras’. Vieta gan pašiem, gan kravai. Kopā ar GPS, degvielu, maksas bāņiem un citiem sīkumiem, uz 10 dienām sanāca kādi 1000€. Ja dala uz 5 (galviņas) un tad uz 10 (dienas), katram tāds nieks vien bija! Naudu atskaita no kredītkartes, skaidrā nekas nav jāmaksā. GPS, jeb Fatima, kā mēs to nodēvējām pēc līdzīga nosaukuma svētvietas apmeklējuma, izrādījās gluži derīga ierīce. Ar dažiem izņēmumiem (kāda ceļu karte tomēr laicīgi jānopērk), tā pa taisnāko maršrutu noveda mūsu kuģi līdz uzstādītajai adresei. AUTOBĀNIS Bliežam pa bāni. Lielceļi ideāli. Lūk, kur Eiropas naudiņa smuki ieguldīta! Neliela minstināšanās pie kases automātiem. Viss vienkārši- uzbraucot uz maksas ceļa, paņem no automāta talonu, kuru ceļa galā atdod cilvēkam būdiņā un samaksā par nobraukto posmu. 600km līdz D piekrastei nobraucam 7 stundās, pa ceļam apskatot iepriekšminēto Fatimu (portugāļu Aglonu) un vairākus ceļmalas krogus. Nemanot no zaļās, priežu un eikaliptu mežiem klātās zemes nonākam klajā paugurainē ar palmām un kaktusiem. Krāsaino flīžu mājas nomaina spilgti baltas krāsas nami ar plakaniem jumtiem. ALGARVE Esam Algarvē. Bānis atduras piekrastē. Jau krēslo. Septembrī te saule riet 19.30 un ļoti ātri top tumšs. Nolemjam guļasvietu meklēt turpat netālajā Albufeiras pilsētiņā. Un nekļūdāmies! Apjautājoties pāris viesnīcās par iespēju lēti pārnakšņot (ja ir vēls, bet nav kur palikt, droši dodies kaut vai 5-zvaigžņu hotelī un prasi pēc palīdzības, tur noteikti ko ieteiks), operatīvi tiek sazvanīts kāds senjors Engrila (+351 289314091), kurš piedāvā 4 istabu dzīvokli par 100€ dienā... dali uz 5 :) Ņemam ciet! Miteklis 3 stāvā ar skatu uz okeānu. 3 guļamistabas, viesistaba, divas WC, virtuve. Vakariņas restorānā okeāna krastā. Makreles garšoja laaabi! Turpmākās dienas vāļājamies pludmalē. Tiek iemēģināts paraseilings. Pusdienās sulīgs vērša steiks vai tīģergarneles ķiploku mērcē. Vakariņās vārām tirgū pirktos jūras mošķus- krabjus, kalmārus, murēnas. Dienas cikls- brokastīs sangrija un vietējie ķiršu uzlējumi, pa dienu vīni un ali, vakarā portuš, dažādu veidu. Tā kā Albufeira atrodas tieši Algarves piekrastei pa vidu, tā ir ideāla izejas pozīcija reģiona apskatei. Mūs interesēja Lagošas klintis un alas, kurās var iekļūt ar laivu no okeāna puses, kā arī Sv. Vicenta rags- kontinentālās Eiropas DR gals- 75m augsti stāvkrasti ar bākām un cietoksni- vieta neaizmirstamu saulrietu sagaidīšanai un miglas zvanu zvanīšanai. Tur tu jūties kā pasaules malā- cietzeme aiz muguras, priekšā bezgalīgs okeāns. Stihija! Kā lai te nekļūst par jūrasbraucēju, nu vismaz pirātu? UZ SESIMBRU Ekspedīcija turpinās. Dosimies gar krastu atpakaļ uz ziemeļiem. No rīta izvācamies no dzīvokļa. Atslēgas gaitenī uz galdiņa, aizcērtam durvis- pārsteidzoša uzticēšanās, vai ne? Dienas laikā mums ir plāns nokļūt līdz Setubalai- ceļvežos izslavētai zvejnieku pilsētai 40km no Lisabonas [Lišbō]. Pa ceļam uzbraucam Algarves virsotnē- 902m augstajā Foijas kalnā. Pasakaini tālie skati, kazu bars un zīmogs pasē par pierādījumu. Turpat, pakājē esošajā Mončikas pilsētiņā apskatām sena konventa drupas un iepazīstamies ar hipiju Mazafaku (dusmīgu ceļojošo muzikantu). Turpinot ceļu, iebraucam Aljezūras ciemā, kur tiekam pie labākās ‘kaipiriņjas’ šaipus Pirenejiem. Līdz galamērķim 200km. Nobraucam garām Vasco da Gamas dzimtajai pilsētai Sinešai. Nekā sevišķa. Pirms saulrieta nokļūstam uz Trojas pussalas- ‘biezo’ ciematu un golfa klubu mekka. Pussalas galā melnādaino viesstrādnieku kompānijā gaidām prāmi, kas mūs pārceltu uz Setubalu. Jau pa gabalu redzams, ka no romantiskās zvejnieku pilsētas nav ne miņas- milzu osta, tankkuģi un konteineri, neonu gaismās mirdzošas promenādes. Ko nu? 30km attālumā ir neliela kūrortpilsētiņa Sesimbra. Laižam uz turieni. Ja kas, ir arī guļammaisi. Starp Setubalu un Sesimbru ir jāpārbrauc pāri kalnam, no kura paveras skats uz ieleju Lišbō virzienā. Gluži kā Holivudas ziepenēs- līdz pat apvārsnim viss vienās gaismiņās. SESIMBRA Sesimbras krastmalā smaržo pēc grilētām garnelēm. Zivju ēstuves viena aiz otras. Spa hotelī noskaidrojam, ka brīvas vietas jāmeklē pansijās- dzīvokļu tipa viesu namos. Uzejam tādu vienu ‘Pensão Residencial Náutico’ (www.residencialnautico.com) nedaudz prom no centra, rajonā, kur pa nakti pilns ar klaiņojošiem suņiem, bet iekārtojums tīri ciešams (pēc apartamentiem esam nedaudz izlepuši). 2 un 3vietīgas istabiņas 18€ per pers. No rīta bilde paveras pavisam jaukās krāsās. Sesimbrā, šķiet, ir burvīgākā pludmale, kurā pabiju visa brauciena laikā- līcis teju vai lagūna, kuru no abām malām ieskauj augstas klintis. Baltas smiltis, gliemežvāki. Sākās paisums un līdz pusdienlaikam puse pludmales jau bija zem ūdens. UZ LISABONU Pēc kārtējās pigmenta devas laiks doties iekarot galvaspilsētu. Izlaižam riņķi caur Sesimbras cietoksni, aizšaujam līdz Espišelas ragam- kārtējam stāvkrastam ar baznīcu galā. Ļoti sirreāla vieta- milzīga kvadrātveida klints, baznīca ar klostera drupām, moru stila lūgšanu namiņš ar sīpolveida jumtu, neviena auga un... 150 miljonus gadu seni dinozauru pēdu nospiedumi uz stāvajām klinšu sienām. Tuvojamies Lišbō. Pa gabalu parādās milzīgā Cristo Rei statuja- samazināta Riodeženeiro Jēzus kopija, kura veras pāri līcim uz Lišbō centru. Uzbraucam ar liftu augšā. Cmuki! LISABONA Pāri divstāvīgam sarkanam vanšu tiltam, kas ļoti atgādina Sanfrancisko Zelta vārtus, iebraucam pilsētā. Lisabonu 250g.p.m.ē. ir dibinājuši romieši. Vēlāk to pārvaldījuši gan ģermāņi, gan mori. Par Portugāles galvaspilsētu tā kļuva 1147g. Pilnībā sagrauta 1755g. zemestrīcē. Atjaunota pēc vienota projekta, tā ir izpletusies Baixas ielejā un pāri diviem kalniem- Alfamai un Bairro Alto. Baixā ir regulārs ielu, laukumu un bulvāru tīkls, Kamēr kalnainā daļa ir teju vai alpīnistu un labirintu cienītāju paradīze. Tā kā 20gs. kari ir gājuši Portugālei secen, pilsēta saglabājusies ļoti autentiska. Lišbō ar priekšpilsētām dzīvo 2.5 miljoni. Ieripinām kādā daudzstāvu pazemes autostāvvietā zem viena no centrālajiem laukumiem. Tā izrādījās dārgākā pilsētā- stunda 2€, diennakts 20€. Viss pilsētas centrs pa dienu ir maksas. Stāvēšana ielas malā 0.5€ par stundu, bet ne ilgāk par 4. Dabūjām kvīti 5€ par overtaimu. Vakarā pēc 8 sākas cīņa par katru brīvo metru. Mašīnu jūra. Uzdarbojas nigeri, kuri par eiro vai diviem regulē satiksmi un parāda, kur ar nolocītiem spoguļiem var iespraukties tā, ka jālien ārā pa logu. Vienvārdsakot, ar autiņu Lišbō noņēmāmies nepajokam :( Gan jau ir labāki varianti, kā noparkoties. Nākamreiz būs jāpameklē kāds park-en-raids. Arī jumta meklējumos virs galvas nācās pavadīt kādas stundas 4. Ja zināms konkrēts ierašanās laiks, labāk to, protams, ir rezervēt savlaicīgi. Atradām to pašu ‘Poets Hostel’, kādā dzīvojām Porto (mājaslapa tā pati). Tur brīvas vietas tikai uz vienu nakti, nākamajā dienā bija jāpārvācās un hosteli ‘Albergo Odisseo’ centra otrā malā (http://www.hostels.com/en/availability.php/HostelNumber.17935). ‘Poets’ ir labāks. Fiesta Lišbō stilā: kad pamatvajadzības nokārtotas, dodamies ielās. Vakaros ir vērts iegriezties kādā no Bairro Alto krodziņiem un pie portvīna glāzītes (divām, trim) parunāt par jaukām lietām, pavērot dzīvi. Šķiet, ka tur nekas nav mainījies kopš aizgājušā gadsimta sākuma. Un tā nav butaforija, kā pie mums dažviet Vecrīgā. Tāda tur ir ikdiena. Kad gars ir iesildīts, var doties piedzīvojumu meklējumos uz sarkano lukturu rajonu Alfamā, vai kādu hotspotu. Divus vakarus bijām vietējā HardRockCafē. Pārbaudīta vērtība- labi dzērieni un muzons, milzīgas porcijas. Kad centrā visu ver ciet, lecam taksī un laižam uz DOCAS [dokaš]- ostas dokiem zem sarkanā tilta. Vairāki krogi un disenes vienuviet. Arī karaoke- dikti jautri dziedāt līdzi vietējiem portugāļu mēlē. Publika visur ļoti pozitīva. Starp citu, portugāļi ir pārsteidzoši lēnprātīgi, runā skaļi, bet ar rokām nemētājas un nebļauj. Futbolu skatās, itkā tā būtu šaha spēle. Brauc arī prātīgi un gandrīz netaurē. Tas varbūt tāpēc, ka jau rudens un viņiem ir auksti? Meitenes atraisītas, tik piemiedz ar aci un viņas smaida, māj un kautko saka, tikai saprast nikā nevar. Ingles? Si? Nau falo? Perdau! Čau! Daudz latīņamerikānietes... hooot! Kaut vienu reizi brokastis iesaku ieturēt slavenajā ‘Café a Brasileira’ Bairro Alto centrā. Īsta brazīļu kafija, svaigi spiesta apelsīnu sula un bulciņas...ņammm! Pa dienu vērts aizbraukt līdz Expo Parkam. Ar metro, pārsēžoties Alamedā līdz Oriente. Ja izskatās, ka būs bieža braukāšana, iegādājies dienas biļeti ‘7colinas’ ~4€ (metro+tramvajs+buss+lifti). Expo parkā (www.parquedasnacoes.pt) arī labāk iegādāties kopējo biļeti ~17€, kas ļauj apmeklēt zinātnes paviljonu, kur var veikt dažādus eksperimentus, okeanārijumu ar dažādu jūru zivīm un augiem, izbraukt ar gaisa tramvajiņu, čukbāni un vēl šo to. Riņķī apkārt ir smuka arhitektūra. Vasco da Gama centrā sanāks labs šoppings. Otrā pilsētas malā- Belemā vienuviet ir vairākas pilis, muzeji un parki. Noteikti ir jāizbrauc ar vecajiem Lišbō tramvajiem. Vispopulārākais ir 28. maršruts, kas met cilpas pa traki šaurajām un stāvajām vecpilsētas ieliņām. 15. maršruts brauc uz Belemu. Vēl ir tādi tramvaji, kas brauc tikai augšā un lejā pa kalnu. Par 85€ noīrējām ekskursiju tramvajiņu, kas 1.5 stundu mūs vizināja pa pilsētu. Iespaidīgi! Ja ir tāda iespēja, uzbrauc ar liftu Eifeļa firmā ražotajā skatutornī. Mums diemžēl neizdevās. Nedzirdējām arī grūtsirdīgo Fado dziedāšanu dzīvajā. SINTRA Ir pienācis rīts, kad jāšķiras no koķetīgās galvaspilsētas. Žēl, daudz kas palika neapčamdīts, būs jābrauc vēl! Gar blīvi apdzīvoto okeāna piekrasti stūrējam atzīmēties uz Eiropas tālākā rietumu raga. ‘Cabo da Roca’ ir pilns ar tūristiem. Milzīgas, robainas klintis. Kaut kur 100m lejā šķīst lieli viļņi. Katrs devītais sanāk īpaši varens. Bildes pa labi, pa kreisi, kārtējais zīmogs pasē (prasīt infocentrā, kur var dabūt arī sertifikātus). Nākamie apskates objekti- Moru cietoksnis, Penas pils un Nacionālā pils Sintrā. Ceļš līdz turienei ved caur mežu ‘Serra da Sintra’. Vieta tikpat iecienīta, kā mūsu Sigulda. Labākais risinājums- atstāj transportu kādā no stāvlaukumiem, velc kājās botes un dodies pastaigā pa tūristu taciņām no vienas pils uz nākamo. Sintrā pilns ar suvenīru bodītēm un mākslas galerijām. Neaizmirsti nogaršot ceptos kastaņus! FIGUEIRA DA FOZ Mums priekšā 200km līdz nākamajam pitstopam Figeirā da Fož (Figueira da Foz). ‘Poetos’ ieteica kārtējo hosteli, sazvanījāmies un tur mūs jau gaida. Fatima rāda ceļu. Klāt esam vēlu vakarā. Sērferu iecienītais ‘The Paitshop Hostel’ (www.paintshophostel.com) ir mājīgs un patukšs. Pirmo reizi hostelī istabiņā esam vieni. Cena 20€ un maksas nets (visur citur bija pa velti). Starp citu, ceļošana ar mitināšanos hosteļos ir gluži kā tāds dzīvesveids. Var sapazīties ar daudz dažādiem cilvēkiem, apmainīties iespaidiem. Ja vien tas nav medusmēnesis un Tevi nemoka kāda paranoja vai slikta pieredze (Dublinā hosteļi ir atbaidoši), Portugālē tā ir labākā apmešanās vieta. Daudzos hosteļos ir arī 2vietīgas- pārīšu istabas. Mums vaicā, vai esam redzējuši bīču. Tas esot fantastisks! Jāiet raudzīt, bet pa ceļam vakariņas. Un TĀS tik bija vakariņas! Vienīgajā ēstuvē, kas bija vaļā patukšās pilsētiņas centrā, piedāvā dažāda izmēra laiviņas pilnas ar jūras veltēm. Tā kā Maija ar Lieni uz zivīm vairs neskatījās, sastiķējām vienu tādu pusmetrīgu laiviņu pa trim (bija arī metrīgas). No sākuma namamāte atnes visādus asus verķīšus un āmuriņu, ar ko sist, vilkt ārā no bruņām un bāzt mutē. Tad atpeldēja laiviņa ar gliemežiem, krabīšiem, garnelēm un tārpiņiem (vēlāk tādus redzēju augam okeānā uz akmeņiem). No sākuma apskrējās dūša, jo tas viss smaržoja pēc dūņām un sāls, bet, kad pirmais kustonis bija apēsts, roka pati jau stiepās pēc nākamā. Man garšoja. Pasūtām vienu portuš, tad otru. Trešo mums uzsauc pats ēstuves boss! Sīkums, bet patīkami :) Slavenā Figeiras pludmale ir 300 metrus plata un 2 km gara dzeltenas grants josla. Pa nakti to izgaismo lieli prožektori, kā stadionos. Vasarā te noteikti iet vaļā vareni bīčpārtiji. Tuvāk ūdenim ved garas dēļu laipas. Naktī okeāns izskatās fantastiski. Pludmalē esam atpakaļ no rīta. Vietā, kur viļņi met salto, zem ūdens ir pilns ar paprāviem gliemežvākiem. Sazvejoju kādu kilogramu (noder bričkas un nirēju čības, jo sīkie gliemeži dur pēdās). Paisums pieņemas spēkā, viļņi milzīgi un straume rauj dziļumā. Peldēties vislabāk no rīta vai vakarā. Tā, pie bangojošā okeāna, arī noslēdzam 2007. gada vasaru. Oporto jau līņās. ATPAKAĻ OPORTO No Figeiras līdz Oporto 175km pa bāni. Braucam tā, lai līdz 19 paspētu nodot autiņu. Viss bumbās. Dodamies meklēt aizrunāto hosteli. Galvenā pilsētas iepirkšanās iela Rua de Santa Catarina, kāda šķērsiela, liels mūris ar zaļu vīteni, sarkani vārtiņi, trepes augšā uz dārzu, klāt esam- Andarilho Hostel (http://www.andarilhohostel.com/public_html/index.php?lng). Ieejam apartamentā, kurā būs jāpavada nākamās 3 dienas, un tur mūs sagaida istabas biedrs... moris. No kurienes? No... Tobāgo! Kā sauc?... Antons! Latviski runā? Diemžēl nē, bet vēsturi zina labi. Un sniegu ir redzējis tikai ledusskapī. Vakariņas ieturam glaunā restorānā, kur atstājam 150€. Rekords! Parasti mums lielās maltītes izmaksāja ne vairāk par 75€, manam vēderam vidēji 15-20 (brokastis ap 7.50). Nakts paiet jautri. Mājās pārrodas Antons... galīgā lopā! Kurpes velkas nopakaļ, tās viņš laicīgi piesējis pie kājām, lai nepazūd! Bikses pusmastā. Iesteberē WC. Kaut ko tur nogāž. Ierāpjas gultā un ķiķina. Mēs, protams, arī! Nākamo dienu veltam privātiem iepirkumiem un atslodzei no komandas. Laiciņš portugāliski rudenīgs- smidzina silts un sāļš lietus. Meklējot labākos dzērienu veikalus, ieklīstu dziļi vecpilsētā un sastopos ar skaudro realitāti. Teju vai 19. gadsimts. Vietējie ūdeni ņem no krāna ielas malā, turpat ir akmens bļodas veļas mazgāšanai. Pie māju ieejām uz plītiņas kāds vāra ēst, turpat stāv samazgu spaiņi. Ož kā Rīgas tuneļos. Aiz katra nākamā stūra ar interesi gaidīju, vai neizdzirdēšu maģiskos ‘cigeļ cigeļ ai ļuļu’. Naktī es tur tā nevazātos! Vakarā tiekamies numurā un atrādam, ko kurš ‘nomedījis’. Sākas aizraujošais pakošanās process. Es velku ārā guļammaisu (2. reize) un satinu tajā ninnes pudeles. Kad somai sāk krakšķēt vīles, saprotu, ka rīt ir jāpērk otra, kur sabāzt pārpalikumu. 19.00 dārzā sākas pārtijs- alus, svaigi vārīta spinātu zupa, gaļas sautējums. Gaidām solītās performances. Līst arvien stiprāk. Pārtijs pārvācas uz koptelpu. Esam labi sagatavojušies- izvelkam šņabi. Pēc 2 nedēļu vīnu tūres, tas plok zibenīgi. Dodamies uz vietējo točku- indiešu bodi pēc nākamiem. Arī Antonam šņabis garšo! Uzausis svētdienas rīts. Galva nesāp. Ielas tukšas, viss ciet. Brokastojam vietējā lielveikalā. Pasūtot svaigo apelsīnu sulu un ja ārā nav svelme, saki, ka bez ledus, jo to viņi ber bez brīdinājuma. Hosteļa administrators ieteica mums izbraukt ar vilcienu uz izdaudzināto Douro upes ieleju, kuras krastos plešas bezgalīgas vīnogu terases. Pēc brokastīm dodamies uz Estacao Sao Bento staciju. Vilciens uz Pocinho maksā 20€ un brauc turp-atpakaļ 6 stundas. Līdzīgs izbrauciens ar kuģīti 75€. Kāpjam vilcienā. Tas ir tā vērts! Vilciens joņo gar pašu upi, var atvērt logus. No redzētā mute stāvēja vaļā. Eksotika! Ik pa laikam caur vagonu izbrauc ratiņi ar serviežu, sviestmaizēm un citiem našķiem. Laiks paskrēja nemanot. Vakarā hosteļa virtuvē uzcepam tītara fileju ar pupiņām. Pēdējā maltīte šaipus Pirenejiem. MĀJUPCEĻŠ Ceļamies 6, jo izlidojam 9.25. Ātri pa dušām un uz metro. Antons arī lido uz Londonu. Lidostā nepaspējam iedzert kafiju, jau jāiet uz geitu. Brokastojam gaisā. Virs Stanstedas riņķojam kādus 5 apļus, līdz nosēžamies 11.45. Ļopene uz Rīgu 14.20. Kā parasti, mājupceļš ir divreiz īsāks! Ceļā uz Rīgu tiek atkorķēti kosmonautu šampji (pudeles ar skrūvējamiem korķiem) par izdevušos ekspedīciju! Paldies Dievam, visi sveiki un veseli. Arī Tev pirms ceļojuma iesaku apdrošināties (nieka 9Ls sirdsmieram). Rīgā esam 19. Rudens! Kokiem lapas... dzeltenas!

Portvīna Tūre 2007

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem