Ielūgums uz manu divu facebooka draugu kāzām Javā- 10. diena
|
Antra Vīksna
|
10.diena jeb pelde Indijas okeānā.
Pēc tik trakas baseina dibu dienu izmantošanas šorīt tas tiek tīrīts, tāpēc atlieku rīta peldi.
Šoferis atkal ir ieradies 15 min pirms norunātā laika, bet šoreiz mēs ar to esam rēķinājušies. 6.45 jau izbraucam uz Prambananas templi, jo gribam to izstaigāt ar gidu. Šoferis mums pašiem atļauj maksāt par ieeju. To es arī izmantoju un maksāju ar vīzu. Gids ir kopā ar mācekli, kurš šodien trenēšoties un šo to pastāstīšot mums angļu valodā, bet ne es, ne vīrs viņu nesaprotam un jautājam mūsu gidam: vai tu vari pārtulkot? Es jau arī neapskaužu gidu, jo mēs visu laiku tikai jautājam un jautājam, piemēram, kā var atšķirt Višnu no šitas, ko sauc par kalu, kāpēc tas un šitas? Bet gids cenšas, ko var. Man visvairāk patīk viņa salīdzinājums ar stupu (budisms) un otrādi apgāzto lotosa ziedu (hinduisms). Mums jaunums ir tas, ka hinduismā ir tā, ka ja šajā vietā ir bijusi zemestrīce, tad tā vairs nav svēta vieta. Pēc pirmās zemestrīces hinduisti šo vietu esot pametuši un devušies uz Bali. Hinduisti gan savācoties šajā vietā vienreiz gadā, lai godinātu seno templi. Mēs gidam prasām, kā viņš ir pārdzīvojis pēdējo zemestrīci, tad viņš saka, ka tā esot bijusi savdabīga pieredze: visas mājas sienas esot atvērušās kā lotosa zieds un sagāzušās uz āru, tāpēc tagad viņš esot uzbūvējis citu māju- tā kā to būvējot Japānā, kur ir daudzas zemestrīces. Lai nu viņam veicās.
Mēs dosimies uz Indijas okeāna melnajām smiltīm jeb Black Sand Dunes. Iebraukšana piekrastes zonā ir 3.000 rupijas no cilvēka, tālāk ir tāda kā kurorta noskaņa: nav daudz mašīnu, gleznas mājiņas, palmas utt. Pēkšņi skats uz okeānu. Graujoši. Gribas lēkāt uz vienas kājas kā mazai meitenei, jo šodien pārmaiņas pēc spīd saule un nav neviena mākonīša. Ko gan vairāk var vēlēties: okeāna šalkas, ūdens zilums, baltas putu krēpes un fantastisks dabas spēks. Mašīna tiek novietota stāvlaukumā, mēs abi uzsākam kādu 200 m gājienu pa karstām smiltīm. Mums, protams, viens ar pajūgu uzreiz metas virsū, piedāvājot braucienu gar krastu. Čomiņš ir ļoti neatlaidīgs, tāpēc pie okeāna piegājusi, somu nolikusi, daru to, ko tūristiem parasti neiesaka darīt, bet ko pavecākas sievietes var atļauties musulmaņu valstīs – salieku rokas uz gurniem, sataisu baigi drūmo ğīmi un sabļauju uz viņu. Tas uzreiz iedarbojas(pārbaudīts triks!), un čomiņs saprot, ka laime ir jāmeklē citā vietā, uzšauj zirgam ar pātagu un nesas prom. Jāā, okeāns pieder mums.Vīrs iet iekšā pirmais un mēğina peldēt – es redzu, ka viņam pašam liekas, ka viņš peld, bet faktiski viņš visu laiku ir tajā pašā punktā. Mana kārta. Pamazām eju iekšā, un kad esmu līdz ceļiem, viens vilnis mani gandrīz nogāž no kājām. Tas nav tik bīstami, bīstamākais nāk pēc tam, kad straume nāk atpakaļ un velk iekšā. Es peldu šķērsām. Ūdens ir tik silts, ka tā ir baigā bauda. Kad jūtu, ka mani pamazām arvien vairāk velk uz okeāna pusi, pelde ir beigusies. Bet tas bija tā vērts. Kaifs ir milzīgs pacīnīties ar Indijas okeānu, atzīstot tā pārspēku. Kad esam nozāvējušies un apgērbušies (te nav nekādu pārğerbšanās kabīņu), ejam atpakaļ. Šoferis laikam ir bijis uztraucies, jo nosaka: Black sand – very dangerous! Ok, citreiz zināsim.
Viesnīcā ieturam palaunadzi un apštukojam finanses- jā, ir kā ir, jādodas uz pilsētu, lai nopirktu vilciena biļetes rītdienai uz Solo, izmainītu naudu, nogaršotu luwak kafiju un redzētu, kāds izskatās kavella. Ar velorikšu – 15.000 aizbraucam uz staciju, bet rītdienai biļetes nopirkt nevarot. Tad kājām ejam mainīt naudu (Uz galvenās ielas uzreiz pa kreisi ir balta viesnīca, no tās pa labi ir pilsētas labākais maiņas kantoris.) Viesnīcas restorānā mēğinām nogaršot luwak kafiju, bet viņiem tās neesot, esot tikai vienā restorānā, paralēli stacijai. Ejam uz turieni, bet tur arī nav. OK. Kur to var nopirkt? Mums rāda lielveikalu. Dodamies uz turieni. Tur viens darbinieks runā lieliskā angļu valodā un parāda diva veida luwak (luwak ir zvēriņš, kas ēd kafijas pupiņas, tad ir vairākas vielas, kas viņam negaršo. Speciāli darbinieki tad ņem šā ekskrementus, apstrādā un rezultātā ir pasaules dārgākā kafija) kafijas. Mēs viņam prasam par katellu, bet šajā lielveikalā tā nav, bet viņš mums kartē iezīmē divu citu lielveikalu atrašanās vietas.
Vakarā pirms pl. 7-iem paņemam velorikšu, lai dotos uz Wajang teātri. Aizbraucam pie kratona (sultāna pils), bet izrādās, ka izrāde sākoties tikai pl. 8-os. Mūsu rīcībā ir vesela stunda. Nolemjam doties uz vienu no lielveikaliem. Nogriežamies no galvenās ielas sānu ieliņā, kas irļoti tumša, vietām tikai apgaismotas bodes. Pie vienas ir zemē un papīriem noklātas rozes dažādās krāsās, skatāmies un apbrīnojam. Pēkšņi jūtu tādu kā rāvienu savā plecā iežmiegtajā somā. Kaķa ātrumā apgriežosun sev aizmugurē ieraugu vienu indonēzieti basām kājām. Noņemu somu no pleca un redzu, ka rāvējslēdzējs ir atvilkts tādā kā rokas platumā. Neapjūkot lietoju visus iespējamos internacionālos „maiguma” vārdus, un abas sievietes aizlavās prom. Pārbaudu somas saturu, bet viņa neko nav paspējusi izraut. Lielveikals ir patiešām ļoti liels un tajā iepērkas tikai vietējie. Atrodam arī katellu, tikai pārdevējs mums neprot ieskaidrot, kā to gatavot. Tā kā pie kases ir rinda, tad iesaistām visus apkārtstāvošos dziļā diskusijā, kā to katellu gatavot. Skaidrs ir viens, ka jāvāra no 15 līdz 25 minūtēm. Forši!
Ejam atpakaļ uz teātri, šoreiz par labi apgaismotām ielām. Biļete 20.000 rupijas no cilvēka. Zāle ir liela, priekšā sēz muzikanti, aiz viņiem ir ar lampu apgaismota maza skatuvīte, pie tās saliktas daudzas vajang lelles. Ēnas varot redzēt no otras puses, vispirms 20 minūtes būšot dziedāšana, tad it kā cīņa – tā stāsta biļešu pārdevējs. Skatītāji ir tikai tūristi. Trīs sievietes uzsāk dziedāt, mūzikanti spēlē tradicionālo Javas mūziku, kas ir visai vienveidīga. Kad beidzot sākas ēnu teātris, ejam otrā pusē, bet, manuprāt, te nekāda cīņa nenotiek, tikai vienmuļa runāšana. Divas lelles tikai kustina rokas un viss. Es pamazām sāku snaust. Vienu stundu izturējoši ejam ārā, esmu sapratusi, ka šis stils galīgi nav priekš manis.
Ar velorikšu atpakaļ uz viesnīcu.
