Ielūgums uz manu divu facebooka draugu kāzām Javā- 8. un 9. diena
|
Antra Vīksna
|
8.diena jeb lielā sagrāves diena.
Tā kā ir svētdiena, tad mēs esam nolēmuši braukt uz Dieng līdzenumu, jo citur būs papilnam vietējie javieši.
Mūsu šoferis ir ieradies kopā ar kādu čomu- lauku Janci, kuru viņš dēvē par brāli. Es nu gan nekādu līdzību gribēdama nevaru saskatīt, bet vīrs norūc, nu kā tu nesaproti – ticības brāļi. Šoferim esot jāiet pie ārsta, tāpēc viņa brālis vedīšot. Mēs spurojamies pretīm, bet ja nu viņš ir tik slims, tad neko nevar darīt. Jādod jau Jancim iespēja parādīt. Ko viņš spēj. Pēc 15 min man ir pilnīgi skaidrs, ka Jancis varbūt spēj kaut ko citu, bet tikai ne vadīt mašīnu. Mums steigā ir jāmaina plāns, jo ar tādu šoferi doties kalnos es nevaru pat iedomāties. Tā kā ceļš iet garām Borobudur, tad nolemjam vēl vienu dienu pavadīt Borobudur. Bet Jancis vairs angliski nesaprot neviena vārda un mēğina aizlavīties garām templim. Mēs laikā atjēdzamies un pieprasām apstādināt mašīnu. Sākas lielā zvanīšanās ar bosu, kas – ak kas par pārsteigumu, izrādās mūsu vakardienas šoferis, kas visu laiku tēloja baigi nabadzīgo. Braucam atpakaļ un Jancis atkal pabrauc garām Borobudur. Kad mēs jau apštukojam divus variantus – vai nu čomu nolinčot uz līdzenas vietas vai zvanīt tūrisma policijai, viņš apstādina mašīnu un paņem divas biļetes no kāda cita šofera. Pēz stresaina laika beidzot atkal esam pie tempļa. Pag, vai tad teiciens nebija – visi ceļi ved uz Romu? Mūsējie - tikai uz Borobudur.
Satiekamies ar Budi, viņš mūs atkal zobo par mūsu Borobuduras apmātību, es saku, ka mums vadātājs ir piemeties. Šodien mums būs cits gids, kam līdzi ir arī studente, bet viņai ar angļu valodu ir pašvakāk. Gids mums rāda budas koku, kā arī ļoti daudz stāsta par budisma pamatprincipiem. Viņam līdzi ir mazas bildītes, tās viņš izmanto stāsta ilustrācijai. Viņa stāsts atklāj budu kā personu, kam ļoti rūpējis, lai bagātie palīdzētu nabadzīgajiem. Bildes templī esot bijušas kā sena bilžu grāmata- nu to es pat biju sapratusi- un virs katras bildes ir bijis uzraksts sanskritā. Tas nu gan mums v ēlāk ir jāatrod!
Studentīte ir galīgi nomocījusies no stāvēšanas mums aizmugurē, kā nekā nabaga bērns nekā nesaprot. Tad vēl viņai mugursomā sāk tecēt ūdens pudele – nu bērnam diena ir galīgi sabojāta.
Gids mums rāda senos pārvietošanās līdzekļus- kuği, zīloni un prāmi, jo Buda esot mācījis, ka neesot jābaidās no kuğošanas, jo ar to paveroties lieliskas iespējas: iepazīt svešas zemes, kā arī atpūsties uz kuğa. Man tas izklausās pēc mūsdienu kruīzu reklāmas.
Seko interesants stāsts par lauvu, kas ir varaskārs un nomāc savus padotos. Buda tam mutē ieliek šķērsām kaulu, līdz ar to lauva vairs neko nevar apēst. Tad Buda lauvam saka: Ja tu esi karalis un vēlies tāds arī palikt, tad tev ir jābūt labam pter saviem padotajiem. Lauva – nu jau galīgi tievs- tā arī apsolās un kļūsts par labu karali. (Hmm, tas laikam būtu jāpiedzīvo arī dažam labam politiķim. )Otrā pusē ir piemērs no Budas dzīves. Simboli un realitāte te jaucas kopā. Gids stāsta arī par korupciju Indonēzijas valdībā. To pat mēs esam ievērojuši, jo Džodžā ir valdības konference, un viņu mašīnas vienkārši nevar neievērot, tās ir baigie lielās.
Satiekam angļu valodas studentus, kas ar mums grib parunāties angliski. Beidzot mums ie lieliska iespēja uzdot visus iespējamos un neiespējamos jautājumus par javiešu dzīvi, tradīcijā, algām utt. Pēc pusstundas studenti ir pārguruši un aizmūk. Te nu bija lielā runāšana...
Pēc Borobuduras braucam uz Kalasa templi. Tur ir ļoti grezns rotājums. Skat vairāk te: http://en.wikipedia.org/wiki/Kalasan
Braucam uz lidostu, lai tur nopirktu biļetes uz Džakartu. Tur ir vairākas kompānijas, izmēğināmies aptuveni pie trijām, bet nevienai nav liekas biļetes uz trešdienu. Tad ceturtajā mums noveicas. Tā ir kaut kāda vietējā sabiedrība, par kuru es nekad vēl neesmu dzirdējusi. Viņi mums vārda vietā iedrukā uzvārdus, bet mēs neņemam pretī, jo mūs ikviens ierēdnis tādas kļūdas dēļ var atteikties ielaist lidostā. Beidzot viss ir kārtībā, un mēs ejam uz vietējo takšu sabiedrību, lai sarunātu mašīnu rītdienai uz Dieng plateau. Jancis arī ir pienācis un sāk protestēt, ka viņš taču mūs vedīšot. Tad es rādu, kā Jancis brauc, un liels bariņš – kādi 7 vīrieši- rēc. Viss, Jancis ir atšūts. Samaksājam jau iepriekš – 600.000 rupijas par visu dienu. Braucam ar Janci uz pastu, pa ceļam visu laiku nervozēju, ka tik Jancis kādu nenobrauktu. Janci pie pasta atlaižam, nesamaksājot nekādu dzeramnaudu.
Ejam kājām uz viesnīcas pusi. Džodžā šodien beidzas mūzikas festivāls, tāpēc te pašlaik uzstājas vairākas grupas. Mēs vērojam vienu jauniešu grupu, kas ir ar plaukstām sit pa tādām kā bungām. Katra dziesma ir citāda, vispār fantastiski, ko viņi var dabūt gatavu. Vēlāk sāk uzstāties cita grupa, bet man viņu mūzika atgādina 80-o gadu stilu javaniešu garā, tāpēc dodamies uz viesnīcu.
Vēl tikai vakariņas mūsu viesnīcā, kas izskatās gandrīz vientuļa, jo gandrīz visi javanieši ir devušies uz mājām. Pelde un esam gatavi naktsmieram.
9.diena jeb ilgais ceļš kalnos.
Šoferītis ir atbraucis jau 6.45. Pēc 10 min man ir pilnīgi skaidrs, ka viņš ir baigi labais, un ka mums ir noveicies. Atviegloti uzelpoju un priecājos par skaisto dabu apkārt. Pēc vienas stundas braukšanas ceļš sāk vīties augšā kalnā un šī vīšanās turpinās 3! stundas. Pēc četru stundu braukšanas mašīnā esam klāt. Vispirms ir jāsamaksā 2.000 rupijas no cilvēka par iebraukšanu, tad vēlāk 20.000 rupiju par biļeti.
Šoferis vispirms piebrauc pie Dieng teātra, kur rādot filmu par Dieng. Ne man, ne vīram tas galīgi neinteresē, tāpēc braucam tālāk uz Kawah Sikidang. Skat vairāk šajā linkā: http://dieng.yogyes.com/en/see-and-do/nature-and-outdoor/kawah-sikidang/ Kawah Sikidang – tur ir vairāki mazi geizeriņi un tālāk vulkāna dubļu vanna, kas met burbuļus. Skats ir visai iespaidīgs. Nedaudz uz kreiso pusi ir vēl viens mazāks mini vulkāniņš. Ir jāuzmanās, lai neiekāptu mazajos geizeros, jo nekādas norādes te nepastāv. Te var iznomāt zirgu, lai zirga mugurā apskatītu lielāku platību. Kapitāli smird pēc sēra, tāpēc ir daudzi, kas piepelnās tirgojot marles maskas, bet tā ir dzīvā naudas izsviešana, jo sēra tvaiki tādai maskai iet cauri.
Tālāk braucam uz Candi Arjuna pieminekļu kompleksu. Skat linku šeit: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Complex_of_Candi_Arjuna.jpg – tur var redzēt bildi. No mašīnu stāvlaukuma uz kompleksu ved laba, asfaltēta taciņa. Tai abās pusēs ir eņğeļu taures, gandrīz kā krūmi. Komplekss ir maziņš, bet tempļi ir salīdzinoši labi saglabājušies.
Mums interesē tējas plantācija, tāpēc braucam to skatīties. Plantācija ir milzīga. Tur ir vietējā fabrika, kur viens darbinieks mums izstāsta par tējas novākšanas procesu: tējas lapiņas vāc katru 10. dienu jeb vācēji cikliski atgriežas tajā pašā vietā. Plantācijas apjoms ir 170 ha, tajā strādā 1000 darbinieku. Kad lapiņas ir savāktas, tās novieto īpašā novietnē, kas ir ar jumtu. (Saule nedrīkst apspīdēt savāktās tējas lapiņas) Tad visu transportē uz fabriku, tur tās žāvē un sasmalcina. Viss, tēja gatava. Tējas plantācija atrodas 1200 m augstumā, tas esot visoptimālākais augstums tējas iegūšanai.
Paēdam restorānā kolonijas stilā. ēdiens ir OK.
Tālāk braucam uz kafijas plantāciju. Pa ceļam redzam avāriju- viens dullais minimotociklists ir nogāzies no ceļa lejā. Pārējie motociklu vadītāji tikai stāv un blenž, palīgā neviens pārāk neiet.
Piebraucam pie kafijas plantācijas, un es mēğinu fotogrāfēt, bet Sony fotoaparāts rāda, ka diska kļūda. Ak, kungs, kaut nu tikai visas bildes nebūtu pazudušas. Bildēju ar mobilo. Mums piedāvā vienas stundas ekskursiju, bet pl. Ir jaupāri četriem un mums ceļā vajadzīgas vismaz divas stundas. Atsakāmies un lūdzam parādīt tikai kādu kafijas koku un kādu pupiņu. Kafijas plantācija ir arī viesnīca: http://www.mesahotelsandresorts.com/mesastila/ , bet lēta nu gan tā nav un bez tam atrodas tālu no visām interesantām vietām.
Baigi garais ceļš uz Džodžu. Atkal viens satiksmes negadījums, kurā mēs arī gandrīz tiekam ierauti, jo mums blakus braucošā mašīna aizķer trešo mašīnu, labi, ka ne mūsējo. Tumsa, nekādu ceļu apgaismojumu.
Aiz pārguruma negribas ēst. Salādēju sevī divas lielās sulas un dodamies uz lielveikalu „Ramai” meklēt fotoaparāta memory card. Par 8 mb samaksāju 65.000 rupiju. Lēti.
