2.03. Man ir brīva istaba

Agnija Kazuša 29.12.2012 1 min lasīšanai

Ar kavēšanu, nepareizajām drēbēm, bet tomēr ceļā uz šķietamu veiksmi attiecībā uz darbu un dzīvokli jeb divi zaķi ar vienu šāvienu. Vai tā var būt?

[ „Jā, protams, es vienmēr esmu gatava mācīties!” viņa teica, vien nebija pārliecināta, ka jau ar nākamo dienu grib sākt strādāt… tā dzīvokļa meklēšana. Taču viņš bija pārāk entuziastiski iesācis darba jautājumus, lai meitene viņu pārtrauktu.

„Lieliski, tad es gribētu vēl norādīt uz tādām mūsu kompānijas normām kā etiķete. Tā kā jūs tagad esat saģērbusies, ir pilnīgi garām.” Gunita paskatījās uz savām džinsām, ko, nedomājot par šādu formalitāti, bija steigā uzvilkusi. Turklāt visas drēbes pašlaik viņai bija nesagludinātas un koferos samestas.

„Ak, es atvainojos,” viņa neveikli piebilda.

„Nu tas tā, es tikai norādu, kā ir jāģērbjas darbā, jo būs reizes, kad mēs iesim pie klientiem, un tur mēs sevi vienmēr parādām ar izcilību! Iz-ci-lību!” viņš atkārtoja, ka Gunita vai satrūkās – vai būs viegli to pieņemt? ]

Pilnu nodaļu lasi šeit: http://tristasesegiptes.lv/2012/12/29/2-03-man-ir-briva-istaba/