Aiz Polārā loka
|
Jana Igaviņa
|
Kurš ir teicis, ka Ziemassvētku vecītis mīt tālajā Ziemeļpolā? Neticot šīm pasakām, tieši Ziemassvētkos devāmies meklēt savējo stāstu aiz Polārā loka Somijā. Ja ģimenē ir vismaz viens, kas vēl tic omulīgajam vīriņam ar garo bārdu un brango dāvanu maisu pār plecu, tad ceļojums var sākties. Maršruts: Lejasciems-Tallina-Helsinki-Rovaniemi – atpakaļ Ļv. Laiks: 23.12.-27.12.12. Lapzemes meklētāji: 4 cilvēki un Irmgarde(WPassat).
23.decembris.
Ārā ir melna nakts, milzīgs sniegs, un termometra stabiņš rāda -15 grādi. Somas ir glīti sarindotas automašīnā. Nopriecājos, ka ēdiena somā beidzot nav vajadzīgs likt sasaluša ūdens konteinerus, jo bagāžniekā lāga siltuma nebūs. Jaunākais ceļojuma dalībnieks (6 gadi) tā arī nav varējis sagaidīt izbraukšanas laiku un saldi aizmidzis pie TV. Modināšana neizdodas, un mazuli pusaizmigušu ieliekam mašīnā. Ir 1:20 naktī. Mūsu ceļojums uz vēl neiepazīto Lapzemi ir sācies. Nakts paiet ceļā uz Tallinu. Pirms sešiem rītā esam Igaunijas galvaspilsētā. Viking Line prāmis atiet 8:00 no rīta. Noparkojuši automašīnu, dodamies klejojumos pa prāmi. Brauciens ilgst 2:30 stundas. (prāmja biļete abos virzienos maksā 163 EUR – četri cilvēki+auto.)
Kamēr tiekam nost no prāmja, pulkstenis rāda 11:30. Dodamies pa E75. Navigācijā ieliekam mērķi – Rovaniemi – 825km. Bānis izcils – gan tikai 2 joslas ar atļauto ātrumu 120km/h (bet ne visur), taču tīrs no sniega. Šeit sastopamies ar somu šoferu braukšanas paradumiem jeb nerakstītiem likumiem. Ja kāds kādam pielien priekšā ātrajā joslā vai citādāk traucē skr’jienu, tad viņi savu neapmierinātību izsaka, uzmirkšķinot ar gaismām: kur lien?! Nu mēs arī pāris reižu saņemam somu puiku uzplaiksnījumus, taču viņi krietni atpaliek no steidzīgajiem letiņiem. Kamēr vēl ir gaišs, sajūsmināmies par dabas ainavām, kas šogad krietni līdzinās mūsējām. Pēc pulksten diviem sāk krēslot, satumst ap četriem. Tad atlik vērot tikai garāmskrejošas uguntiņas no mājām un no izgaismotiem pilsētu trotuāriem. Un tad sākas interesantākais. Pēc deviņiem vakarā tuvojamies Rovaniemi. Pirms došanās ceļā, protams, esmu rezervējusi naktsmītnes. Jau novembrī bija tā, ka praktiski viss aizņemts tuvākajā apkārtnē. Tādēļ mana pēdējā iespēja, kā to rādīja interneta mājas lapas, bija 120 km no Rovaniemi esošā viesnīca Pyhatunturi, ko arī rezervēju. Tā kā mūsu nogurums ir milzīgs, vairāk ceļā pavadīt laiku nu galīgi nav vēlēšanās. Navigācijā uzliekam pieprasījumu „tuvumā esošās naktsmītnes” un riskējam. Trāpām desmitniekā, kad piestājam Motelli Rovaniemi (www.rovahotelli.com), kur tieši viena kotedža izrādās brīva! (Mājiņa 4 cilvēkiem – 111 EUR.) Feini – īsta somu māja, kādu to bijām iedomājušies. Aiz loga -22, bet iekšā +25. Vakaru uzjautrina ap mājām skraidelējošie zaķi, kas nekautrīgi nāk pie durvīm un diedelē pārtiku. Mums ir maizīte un āboli. Lienam gultiņās, jo rīt galvenie piedzīvojumi.
24.decembris
Izgulējušies ērtās gultās, ceļamies ap astoņiem. Ārā -21 grāds, tas nozīmē, ka siltāks nekā iepriekšējā vakarā. Pie mājās mūs gaida vesela zaķu ģimene – veseli pieci vai seši garauši – nu jāpabaro arī viņi! Tā kā Santa Klausa ciems ar visu viņa galveno mītni (www.santaclausevillage.com) ir 15km attālumā, īpaši nesteidzamies. Kad nonākam galamērķī, ir -24 grādi, taču cilvēku ir daudz. Dodamies uz galveno Ziemassvētku vecīša mītni. Te nonākam īpašā telpā – tunelī, pa kuru dodoties, iznirstam garderobē, kur atstājam virsdrēbes. Sākam stāvēt garā rindā, lai iemūžinātos kopīgā foto ar leģendāro un īsto Santa Klausu viņa īstajās mājās. Viss apkārt vēsta, ka esam šķērsojuši Polāro loku. Pēc 40 minūtēm tas brīdis ir klāt – ejam sasveicināties ar pašu galveno Ziemassvētku vīriņu. Vispirms viņš pajautā, no kurienes esam. No Latvijas! Viņš jautā tālāk – no Rīgas, Siguldas, Ventspils, Kuldīgas? Nē – mēs no Gulbenes! J Trīs minūtes un bilde gatava! Protams, pēc apciemojuma Elfi, Santa Klausa palīgi, laipni piedāvā šo foto iegādāties: parastā foto maksā 20 EUR, foto ar Polārā loka šķērsošanas sertifikātu – 25 EUR (ko arī iegādājamies), bet foto un video, kas ievietots glītā USB – 49 EUR. Nu baigi komerciālais un modernais biznesmenis tas mūsu vecītis!
Izejot ārā, degunu kņudina polārais gaiss. Mazliet pariņķojam pa ciematu, pašļūkājam pa kalniņiem, iemūžināmies pie rādītāja „Riika” un kāpjam mašīnā, jo mūs vēl gaida izklaide Santa parkā (www.santapark.com), kas atrodas 1,3 km no šī ciemata. Santa parks ir vesela atrakciju un iespēju telpa, kas iekārtota pazemē (klintī). Ieeja 3 pieaugušajiem un bērnam – 111 EUR. Četru stundu garumā izbaudām visu. Sajūsmina ledusskulptūru istaba. Pirms tajā ieiet, ir jāuzvelk siltas jakas, kas glīti saliktas garderobē pie ieejas telpā. Žēl, ka mazajiem nav atbilstoša izmēra mētelīšu – nākas pielāgot lielos, bet galā skats ir tīri jauks – visi kā mazi rūķīši. Pēc tam apmeklējam Elfu skolu, kur mācāmies visas viņu gudrības. Šeit arī konstatējam, no kuras valsts tad visvairāk uz šejieni brauc. Kad Elfi cenšas noskaidrot, kādā valodā labāk runāt, viss risinās zibenīgi ātri. Vispirms rokas jāpaceļ somu valodā runājošajiem – vārgs pīkstiens, tad nākamie savu apstiprinājumu dod angļu valodas zinātāji – jau mazliet skaļāk, bet kad jautājums ir par krievu valodu, zāle šalc: da, daaa! Vēlāk noskatāmies Ziemassvētku koncertu, uzmeistarojam savu rūķi , ko svinīgi pievienojam tūkstošiem citu bērnu pagatavotajiem vīriņiem. Noslēgumā izbraucam ar vagoniņu pa rūķu – elfu zemi. Parku slēdz plkst. 16:00. Izejot ārā, ir kārtīga nakts un jūtams aukstums – joprojām -24 grādi. Navigācijā uzliekam Ranua un tuvākās naktsmītnes. Attālums – 82 km. Vēl nezinām, kur nakšņosim, taču noskaņojums ir labs. Pa ceļam termometra stabiņš kāpj – vietām līdz pat -28grādiem. A kas mums, jo salonā ir +28! Ceļš tīrs un omulīgs. Katrā mājā deg neskaitāmas gaismiņas – logos, pie durvīm, ir iedegti arī ugunskuri, ar lielām svecēm izgaismoti piebraucamie ceļi. Somijā ir Ziemassvētku vakars. Mēs meklējam savējo. Nonākuši ranua, piestūrējam pirmajā navigācijas norādītājā naktsmītnē. Jā, tieši viens numuriņš esot brīvs – 99 EUR, kuros ietilpst sauna un brokastis. Lieliski – piecas minūtes un viss mašīnas saturs ir pārvietots uz istabiņu. Paši pagatavojam svētku vakariņas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir pelēkie zirņi un karstvīns. Iededzam svecītes un viens otram vēlam mīļus Ziemassvētkus. Pēc vakariņām salecam mašīnā pavizināmies pa pilsētu, kas ir izgaismota un mierīga. Visi veikali, krogi un benzīntanki ir slēgti (protams, DUS automāti strādā). Pirmie Ziemīši ārpus mājas (un man bez mammas ..), taču šī kopā bušana ir svētība un apliecinājums, ka zemeslode turpina griezties. Pilniem punčiem un mieru dvēselē dodamies pie miera.
25.decembris
Pilnīgi nesteidzoties, paēdam brokastis – garšīgi viņi te gatavo! Kārtīgi saģērbjamies un dodamies uz šodienas gala mērķi – Ranua arktisko zoo dārzu (www.ranuazoo.com) , kas no mūsu viesnīcas ir 3 km attālumā. Rīta agrumā te ir vairāki autobusi (viens no tiem no LV). Ieejas biļete visiem kopā izmaksā 61 EUR. Šis nav vienkāršs zoo dārzs – drīzāk īsteni pielāgota vide savvaļas dzīvniekiem, lai tie justos kā brīvībā. Patiešām skaists rīts (tikai -17 grādi): tāda kā pasaku taka ieved mežā, kur cita pēc citas seko dzīvnieku mītnes vietas, voljēri. Mums paiet divas stundas, līdz esam apskatījuši visu atrisko zoo: uz mums noraugās skaista polārā pūce (no Harija Potera filmas) un vēl daudzas citas viņas sugas māsas, baltie lāči, vilki, lapsas (baltā gan ir skaista!), aļņi, stirnas, brieži un citi lielāki, mazāki polārā loka dzīvnieciņi.
Pēc silta kakao var sākties nākamā izklaide – beidzot brauciens ar ziemeļbriedi! 300 metrus gara distance pa skaisti piesnigušu meža taku pieaugušajiem izmaksā 12 EUR, bērniem – 9 EUR. Bet tas ir tā vērts – vēl kāda bērnības sapņa piepildījums. Pēcpusdienā seko brauciens ar sniega moci un ātrais šopings Karl Fazer veikaliņā. Vēlk salīdzinot cenas ar iekšzemes veikaliem, šeit tiešām ir ievērojami zemākas cenas. Ieteikums - nežēlojiet naudu un saldumus pērciet šeit!
Diena atkal ir pilna iespaidiem. Dodamies ceļā uz nākamo naktsmītni pilsētā Karmasaki, kurā palikšanu jau esmu nopirkusi caur www.airbnb.com. Līdz Karmasaki 283 km. Pēc pāris stundām mūs sagaida ērts un mājīgs motelis. Divas istabas – 100 EUR. Telpas ir gaišas, siltas un tīras. Patīkami. Parunājamies ar moteļa īpašnieku Risto. Izrādās, ka viņa meita šobrīd studē medicīnu Rīgā. Ak, atkal mazais globuss! J
Tā kā esam paēduši pa ceļam, neko vakariņās vairs negribas, kaut gan līdzi paņemtās pārtikas vēl ir pietiekoši. Vakarā sakārtojam dienas iespaidus un ceļa somas, lai rīt sāktu mājupceļu. Līdz Helsinkiem - 483km.
26.decembris
Šorīt paguļam ilgāk, jo ir pārbrauciena diena – līdz Helsinkiem vairāku stundu pārbrauciens. Rīts ir saulains, - 17 grādi, laikrādis 10:20. Pa ceļam gan vēl temperatūra „pamētājas”, vietām uzkāpjot līdz -21 grādam. Helsinkus sasniedzam pirms četriem. Laika ir daudz līdz prāmja atiešanai, bet Helsinkiem neesmu gatava. Īsziņa draudzenei par tūrisma objektu koordinātēm, un pēc 20 minūtēm esam pie Sibeliusa stabulēm. (Man ga šī ir trešā reize Helsinkos, bet nekad vietu adreses neesmu centusies ielāgot.) Tumsā skaisti mirdz stabules, parks pilns sniega, gaisa temperatūra -11 grādi, bet laiks šķiet drēgns un netīkams. Ilgi meklējam kādu ēstuvi – somi turpina svinēt Ziemassvētkus un negrib strādāt. Ar navigācijas palīdzību atrodam Hesburgeru un tur šo to paķeram. Helsinki slīgst sniega putrā un nenovākta sniega kalnos. Lai manējie pilsētā nečīkst – nu viss mums ir o.k. Somi ar iecietību izturas pret laika apstākļiem un , šķiet, ka tādēļ ir laimīgāki, jo nestreso un nesūdzas. Aiz nav ko darīt izbraukājam strēķīti pilsētas. Prāmis uz Tallinu 21:30. Sākas ceļš mājup. Tagad pa ūdeni. Jaunākais ceļojuma dalībnieks paspēj uz kuģa iegūt draugus, lai gan sākumā valodas barjera grauj rotaļāšanās pilnvērtīgu iespēju. Puika man jautā, kā paprasīt, no kuras valsts tu esi. Saku: were do you come from? Pēc laika viņš ir atpakaļ un saka, ka tas otrs neko nesaprotot. Dodu nākamo padomu: at kuda ti? Jā, pēc mirkļa viņš ir atpakaļ – jā, esot no KrievijasJ Kad dēlam prasu, ko tad viņš ir atbildējis, puika lepni izslienas: Es viņam tā arī teicu: es latviš!! Nu jā – sešos gados ir motivācija mācīties abas valodas! ApsveicamiJ
27.decembris
Tallinas osta mūs sagaida ar neskaitāmām ugunīm un +3 grādiem. Patiesībā – briesmīgi, jo ceļi ir slideni. Pirms pusē vieniem naktī sākam ceļot mājup. Laižoties miegā, ik pa brīdim dzirdu navigācijas atgādinājumu – jūs pārkāpjat atļauto braukšanas ātrumu; aiz loga sitas aukstais sniegs – lietus, mašīna joņo Lejasciema virzienā. Pulkstenis ir 4:45 – mēs esam mājās!!! Ir tika laba un piepildīta sajūta – mēs to izdarījām!!!
No pieredzes pūra
*Degviela. Protams, pielejam pilnu bāku jau mājās. Nākamā pildīšanās ir Igaunija. Dīzeļdegviela vidēji maksā 1.39 EUR. Ja ir vieta mašīnā, var paķert līdzi 20 l kannu. Pildīšanās Somijā vidēji 159 EUR dīzelītim. Somijā iepildījām 30 litrus, pārējos – LV un EST. Nobraucot 2420 km, iztērējām aptuveni 160 litrus. Atļauto ātrumu pārsniedzām regulāri.. Jā, somu policija brauc ar marķētām un nemarķētām Škodām (laikam jau iepirkuma rezultātsJ)
*Ēšana. Vairāk vai mazāk, bet brokastīm un vakariņām pārtiku ņēmām līdzi no mājām: žāvēta un cepta gaļa, marinēti gurķi, sēnes, tomāti, mīļā maizīte, meža gaļas konservi, vārītas olas (pirmajai dienai), termosi ar kafiju (katru rītu naktsmītnē savārīju kafiju dienai). Somijā ēšana maksā tik, cik maksā – daudz. Jau pirmajā dienā atradām lētu un ērtu pakalpojumu tīklu – ABC, kas atrodas lielo bāņu malās – degvielas uzpilde, veikals, ēdināšana. Mēs izmantojām ēdināšanas pakalpojumu – 10.30 EUR cilvēkam par zviedru galdu. Neviens nav teicis, ka no vienas porcijas nevar paēst divi cilvēkiJ Veikalos cenas ir atbilstošas Somijas iedzīvotāju ienākumiem. Neko necentāmies salīdzināt!
*Naktsmītnes. Par godu mūsu tūrisma operatoriem, kas groza galvu un saka: ko jūs – kādas vēl naktsmājas Ziemassvētkos bez iepriekšējas pieteikšanas, varu svinīgi ziņot, ka nekā tamlīdzīga Somijā nav – ar pirmo piegājienu spilvens zem galvas garantēts par tādu pašu samaksu, kā ikdienā. Nebūt neaicinu uz ekstrēmismu, bet uz ielas palikt nav iespējams. (Tieši tā mēs šovasar ceļojām pa Vāciju – 5 naktis bez iepriekšēja pieraksta.)
*Izmaksas. Sasummējot visu, visu, visu, katram cilvēkam ir jārēķinās ar 200 latiem, kas ietver arī nemateriālas lietas – plānošana, čekošana, uzņemšanās un vēlme ceļot!
Jauniem iespaidiem bagātu 2013.gadu! Lai mums visiem izdodas!!!
