Sveika vēlreiz, Florida un Maiami!

  • 10 min lasīšanai
  • 210 foto
Desmit rudens atvaļinājuma dienas novembrī atkal esmu saņēmies doties uz Maiami tropiskajā Floridā.Esmu tur laipni gaidīts- mani gaida brālēna Māra jaukās meitenes Luna un Kamilla, un viņu mamma Ļena.Kā allaž tas ļoti atvieglo ceļošanu, ja ir, kur palikt- pie draugiem vai radiem.Laicīgi meklējot labākās cenas un lidojumus, šoreiz izvēlos Lufthansa. Dažādo aviolīniju cenas ir samērā līdzīgas, bet maršruts Edinburga- Frankfurte- Maiami vēl paver iespēju apskatīt Frankfurti, kur līdz šim nav gadījies pabūt. Līdzīgi esmu redzējis ne vienu vien Eiropas pilsētu, ja tranzīta lidojumos pieticis laika. Agrā pēcpusdienā Edinburgas lidostā sēžos nelielajā A320 lidmašīnā.Kā allaž, ceļoju tikai ar rokas bagāžu, kas stipri atvieglo pārvietošanos un saīsina gaidīšanu lidostās. Lunai un Kamillai esmu atkal solījis, ka būšu savā Skotu kiltā. Ar to jāapgūst dažas visnotaļ sievišķiīgas manieres- sēsties, brunci piekārtojot un skaisti turot ceļus cieši kopā. Frankfurtē esmu pievakarē. Tikko satumsis. Varu doties apskatīt pilsētu- lidojums uz Maiami ir nākamajā rītā. Vakars ir pavisam rēns- bez lietus un vēja.Ar vilcienu tieku līdz Frankfurtes centram, un varu nesteidzīgi izmest pa satumsušo pilsētu krietnu loku. Nelaižu garām izdevību apēst pāris gardu kūku. Vācu beķereja ir patiešām uzslavas vērta. Arī pāris kausu alus pilsētā piestāju izdzert. Vācu alus arī gana smeķīgs. Ar jo lielu prieku izmantoju izdevību atsvaidzināt krietni piemirsto vācu valodu. Zinu, ka runāju ar kļūdām, tomēr cenšos, cik varu. Pilsētā garāmgājēju uzmanību pievelk mans Skotu mundieris. Ja atklāti, tad- zinu, ka kilts allaž piesaista uzmanību, un nedaudz ar to pat "izbraucu". Kiltu esmu iegādājies jau sen, ar savu skotu kolēģu atļauju un svētību. Atrodu to esam skaistu un elegantu. Protams, ka gribētos jo vairāk savu Letiņu tautas tērpu, tomēr to sagādāt nav viegli- tad tas jāpasūta pie drēbnieka, atbilstošu manām Vidzemes saknēm- no Rūjienas puses. Apskatījis Frankfurti, krietnā vakarā atgriežos lidostā. It kā jāpasnauž būtu, taču aizraujos ar zviedru rakstnieces Selmas Lāgerlēvas grāmatu "Gēsta Berlings", un tā arī pienāk rīts. Izgājis kārtējo drošības kontroli, vēl noēdu prāvu picu (tā bija patiešām garšīga) un izdzeru kausu alus pirms tāla lidojuma. Pirmoreiz lidošu ar A380 lidmašīnu.Lidot man ļoti paticis vienmēr.Šobrīd pasaulē tas ir lielākais pasažieru gaisa kuģis.Saloni izvietoti divos stāvos.Skaistais laineris piestātnē jau gaida. Esmu sagādājis sev sēdvietu pie loga aiz spārna- man ļoti patīk vērot ainavas no lidojuma. Drīz jau izstūrējam uz skrejceļa.Krietni līst, bet drīz jau esam virs mākoņiem, un deviņas stundas ilgais ceļš ir sācies. Lidojumā pa reizei nodrebina turbulence- tikko trakojusī viesuļvētra "Sendija" vēl par sevi atgādina. Lidojot pār Bermudu trijstūra zonu, var apskatīt spoži zilganzaļo Atlantijas ūdeni un viļņus. Pēcpusdienā nolaižamies Maiami. Pie debesīm daži mākoņi, bet laiks izskatās labs. Robežkontrole aizņem vairāk, kā stundu. Cilvēku ļoti daudz. No mūsu reisa vien jābūt pāri par četrsimt pasažieru.Ielidojuši arī citi reisi. Mani sagaida Ļena. Kamilla skaļi mani sauc vārdā, kolīdz ieraudzījusi. Luna vēl skolā. Ļena ar auto ved mani uz mājām. Maršruts no lidostas uz Miami Beach jau zināms, tomēr atkal grozu galvu kā antenu, lai uzreiz visu atkal redzētu. Ir tropiski karsta diena, tomēr karstums nav neizturams. Atkal redzu rindās palmas, palmas un atkal palmas. Latvijā tā aug liepas, ozoli un bērzi. Nonākot mājās, tūlīt steidzos uz peldi okeānā. Ļena dzīvo tam pavisam tuvu. Pēc tālā ceļa pelde spoži zilganzaļajā un ļoti sāļajā ūdenī ir īsts baudījums. Tad savu dara nogurums- pēc tik tāla ceļa vajadzīgs miegs līdz pat nākamajam rītam. Nākamajā dienā esmu lūgts pasākumā, kurā piedalās Luna. Tuvojas amerikāņu Pateicības Diena, un tam par godu notiek dažādi pasākumi. Ļena pati ir sporta vingrošanas trenere, un arī abas meitas ar to aizrāvušās.Mazliet vecākā Luna jau uzstājas un vingro pavisam štrami.Vesels parks angažēts dažādiem pasākumiem. Pirms meiteņu grupas priekšnesuma vēl apskatāms īsti amerikānisks šovs, veltīts atskatam vēsturē. Aktieri dzied un dejo, daži uzstājas dzīvnieku- pasaku un komiksu varoņu maskās. Redzams īsts amerikānisks lepnums par sevi un nāciju. Šķiet, vēl tikai krieviem piemīt tikpat izteikts nacionālais pašlepnums. Krūts uz priekšu, elkoņi uz āru.Mēs Esam AMERIKĀŅI!!! Luna uzstājas kopā ar savu vienaudžu meiteņu grupu- no vietējās krievu un krieviski runājošo ebreju kopienas. Meitenes rāda, ko spēj. Ar smaidu un centību, veicot apbrīnojamas akrobātiskas figūras. Vakarā dodos pastaigā uz Miami Beach.Vakarā pavisam silts.Nesteidzīgi slāju pa ļaužu pārpilno Vašingtona Avēniju un Linkolna ceļu (road). Ieskatos cilvēkos. Šis ir krogu un smalko veikalu rajons. Ļoti daudz tūristu no dažādām pasaules malām. Daži puiši acīmredzami lepojas ar lieliski trenētām figūrām. Var noprast, ka daudziem no tiem tas nav tikai hobijs; tas nepieciešams arī naudas pelnīšanai un pieder pie profesijas. Šur tur redzamas arī krāšņas jaunas sievietes- turīgu kavalieru vai līdzīgu draudzeņu pavadītas. Vīrieši tādas savā starpā mēdz dēvēt par "garkāju zaķiem".Var nojaust, ka to frizūras, makijāža, kosmetologa serviss un apģērbs ne kuram katram būs pa kabatai. No iepriekšējiem ceļojumiem jau zinu, ka krievu valoda ir daudzu līdzīgo "zaķu" dzimtā valoda. Nenoliegšu ziņkārību, bet šad tad ir intriģējoši paklausīties šo daiļavu sarunās, kurās jaušama tāda kā dzīves garlaicība, kura kliedējas tad, kad dāmas dalās vēlmēs, ko gribētu nopirkt, kur aizbraukt, ko viņu vīrieši solījuši uzdāvināt vai jau uzdāvinājuši. Krievu valodu var dzirdēt gandrīz ik uz soļa, tomēr tūristi Maiami apmeklē no visurienes; valodu kokteilis ir raibs.Vācu mēle arī dzirdama bieži. Nākamajā rītā lecu virsū ričukam un dodos pasauļoties un nopeldēties pa pliko- Haulover nūdistu pludmale ir pavisam netālu. Neesmu aizrautīgs natūrists, tomēr pelde okeānā kailam ir patiešām jauka. Vakarā dodos uz Maiami pilsētu. Bayside Park ir komplekss, kuru veido kafejnīcas un bāri, veikaliņi un picērijas.Turpat ir kuģīšu piestātne tūristu maršrutiem.Ir jau satumsis. Pilsēta un osta mirdz krāsainās gaismās.Estrādē uzstājas latino ansamblis. Viņu izpildītās dziesmas skan tīri labi. Piesēžu un ļoti labprāt paklausos saldenās, tomēr sirsnīgās un melodiskās dziesmas. Sēžot tropiskajā Maiami un klausoties ansambli, lēnām malkojot amerikāņu alu (tas, starp citu, ir gana labs), domas atgriežas pie Latvijas. Šķiet savādi, ka es, Skotijā dzīvojošs un strādājošs letiņš, varu atļauties atvaļinājumu Maiami.Esmu parasts, lai arī pēc vietējiem kritērijiem samērā labi apmaksāts strādnieks Skotijā. Bet Latvijā šādu plezīru diez, vai var atļauties jauns ārsts vai skolotājs. Tieši krāšņajā Floridas atvaļinājumā domas par mūsu mīļo Latviju atgriežas sevišķi koncentrēti. Skumji top, domājot, cik joprojām grūti mums klājas, cik nabadzība joprojām ir spiedīga, cik liela depresija ir mūsu sabiedrībā. Par valdību...(neizteikšos). Joprojām turos pie pārliecības, ka no tā, ka mums joprojām iet tik smagi, sliktāki un mazāk skaisti neesam nedz mēs paši, nedz mūšu brīnišķīgā Latvija ar rāmo, tomēr tik lielisko dabu- jūru, mežiem, ūdeņiem, pilsētām un cilvēkiem. Esmu atkal ielūgts Fort Myers pie sava milzīgā drauga Rika.(Vairāk par diviem metriem auguma un spēcīgas miesas.) Autobuss ved uz Meksikas Līča krastu apmēram trīs stundas. Jau zinu maršrutu.Ārā no Maiami piepilsētas cauri Fortloderdeilai. Pa ceļam redzami līkumoti kanāli ar jahtām, dažnedažādi veikali, autoservisi un biroji. No attāluma redzamas Maiami un Fortloderdeilas aprises.Ļoti iespaidīgi no attāluma- šķiet, ka redzama īsta megapole ar debesskrāpjiem un celtņu rindām, tomēr gan Maiami, gan Fortloderdeilas centra rajoni ir daudz mazāki un klajāki, esot iekš tiem, nekā tas iedomājams no attāluma. .Brauciens cauri Evergleidas purviem. Ceļa malas norobežotas ar drāšu žogu. Lielceļš un dabas rezervāts dzīvo katrs savu dzīvi. Nojaušams, ka purvājos nezinātājam savu kāju labāk nespert. Slīkšņas stiepjas kilometriem līdz pat horizontam. Šoreiz ne viens vien aligators izrāpies pasnaust ūdens lāmu malās. Lai arī aligatori ne tuvu nav tik bīstami un agresīvi kā to radi krokodili, arī no šiem rāpuļiem labāk turēties atstatu. Purvājos saimnieko viņi, un nelūgti viesi diez, vai tur būs vēlami. Riks sagaida mani autoostā.Mājās satieku savus draugus- mazo čivauva suņuku Timonu un runci Simbu.Priecīga atkalredzēšanās visiem. Nākamajā dienā Riks mani ved uz Captiva salu Meksikas Līcī. Tā ūdens pēc krāsas, sāļuma un pat smaržas ļoti atgādina mūsu pašu jūru. Ļoti tālu ūdens ir pavisam sekls. Pastaigājos gar krastu. Putni knābā beigtās zivis, kuras izskalotas krastā. Pati daba gudri rūpējas par savu tīrību. Var apskatīt dažnedažādus augus un ziedus kāpu joslā. Pa laikam arī nopeldēties pavisam rāmajā ūdenī. Pagūstu sabildēt daudz fotogrāfiju. Dabā atrodami neskaitāmi lieliski fotomodeļi. Gan ziedi, gan putni, dzīvnieki, debesis... Atliek tikai ieraudzīt. Atpakaļceļā vēl piestājam līča krastā. Viļņos šūpojas pelikāns.Mēģinu to iekadrēt.Tomēr dzīvniekiem nevar pateikt: "Nekusties!Smaidi!" Pelikānu interesē zivis, nevis mana kamera. Tomēr viena bilde iznāk negaidīta un izteiksmīga- kad tikko noķerta gardā zivs, un pelikāns to norij, knābi atvēris kā piltuvi.Arī naskās ķirzaciņas, kuras lodā it visur, jāpagūst iekadrēt knaši. Tā paiet diena Fortmaiersā. Pilsētas plānojums joprojām šķiet neparasts (Eiropai, domāts).Milzīgus laukumus ceļu un ielu malās aizņem veikali, servisi un ēstuves.Dzīvojamās mājas šķiet kaut kur nomaskētas. Agri nākamajā rītā dodos atpakaļ uz Maiami. Ierodos autoostā agri priekšpusdienā.Tā atrodas pavisam blakus Maiami lidostai. Uz Ļenas mājām dodos ar pilsētas autobusu. Maršruts ved cauri piepilsētai. Pieturas šķiet izvietotas ik pa piecdesmit metriem.Pasažieru ādas krāsa vairumā- melna. Valoda- spāņu.Apkārt daudz autodarbnīcu- vairākas katrā kvartālā. Redzama samērā uzkrītoša netīrība un nolaistība. Veikalu telpas, aiznaglotas ar dēļiem. Ubagi ar savu bēdu stāstu izklāstu uz finiera dēlīšiem. Redzami ļoti daudz cilvēku, kuriem noteikti šai dzīvē neklājas viegli.Ik krustojumā luksofors autobusu sveic ar sarkano gaismu. Nesteidzīgi var apskatīt katru detaļu. Dzīvē kā dzīvē.Arī tā ir Maiami- tūristu un bagātnieku paradīze. Dzīve nav mākslas filma. Vēlāk atgriežos Maiami pilsētā. Paklimstu pa centru starp augstceltnēm. Atkal šķiet savādi,ka esmu lielpilsētas un vienas no galvenajām ASV tūrisma un bagātnieku citadeles pašā sirdī, bet dzīves ritms ir pavisam nesteidzīgs.Ielas pašauras, mašīnu tajās pamaz. Cilvēku arī nav daudz. Veikalos, kuri rindās mainās ar kafejnīcām un bāriem, patukšs.Šur tur klimst pa vietējam klaidonim. Piesēžu uz kafijas tasi un kūku. Maiami kūkas un smalkmaizes ir gana gardas. Tomēr ar tām, kuras dabūjamas Latvijā, salīdzināmas nav nevienas citas. Pa radio dzird dziedam Lady Gaga. Visa šī ceļojuma laikā ik uz soļa dzird četras dziedātājas- Lady Gaga (atzīšos, man smīnu izraisa latviskotais "Lēdija Gāga".Nez, kur valodas eksperti tur saskatījuši garumzīmes klātbūtni?), Rihanna, Katy Perry un Nicki Minaj.Tās atskaņo radio ik veikalā vai kafejnīcā. Šķiet, visa pasaules mūzika šobrīd pakārtota šīm četrām dāmām. Ar Lady Gaga priekšgalā pasaules mūzikas tirgū ienākuši jauni un radikāli noteikumi. Noteicošs ir spēcīgs ritms, piemērots jauniešu diskotēkām, ātri iegaumējama melodija un versmīga sievietes seksualitātes piesātinātība video.Neesmu jomas speciālists, tomēr izskatās, ka tieši šīs dziedātājas šobrīd ir "pie stūres". Un pārējais mūzikas tirgus seko šo dāmu noteiktajām līnijām. Bayside Park atkal spēlē cits ansamblis.Šo grupu atceros no iepriekšējām reizēm.Latino kvartets uzstājas profesionāli.Tāpat kā iepriekš, daudzi tiem piedejo.Dažus salsas dejotājus atpazīstu no pagājušajām vizītēm. Nepalaižu garām iespēju iesaistīties līnijdejā.Atkal "izbraucu uz publiku" ar kiltu un dejošanā iestrādāto artistismu, kaut arī tehnika nav no augstākajām.Jūtu, ka pievelku uzmanību. Nenoliegšu pašlepnumu un iedomības klātbūtni. Vakara gaismās iznāk daudz skaistu bilžu.Gaismas ostā, pilsētā un ainavā iznāk bildēs krāšņākas, nekā tās ir patiesībā. Kad atgriežos mājup jau krietnā vakarā, sāk līt. Drīz jau ārā ir īsta tropiska lietusgāze. Šļakst un skan "balti ūdeņi". Kamera atkal lieti noder izteiksmīgai bildei. Ričuks ir uzticams "zirgs" manā ceļojumā.Pa Miami Beach vicoju droši un knaši.Izbaraukāju pa ielām, apskatot modernās daudzstāvu viesnīcas, okeāna kanālus ar jahtām, rajonus ar samērā bagātām privātmājām.It visur dažnedažādas palmas. Krāsaini un raibi ziedi. Gan pazīstami, gan nepazīstami putni. Atkal ieskatos cilvēkos. Tuvu rajonam, kur dzīvo Ļena, ir Miami Beach galvenā sinagoga.Ļoti daudz apkārt dzīvo ortodoksālo ebreju. Vīrieši ar visiem obligātajiem atribūtiem- platmalēm, bārdām, apģērbu , peisām... Dāmu cepures atgādina lielas tortes ar visām krēma rozēm. Ebreju kafejnīcā padzerama ļoti laba kafija un dabūjamas ļoti labas smalkmaizes. Daudz arī krievu. Tie parasti ir laipni, jauki, patīkami cilvēki, kam nav nekā kopīga ar garlaikotajiem "garkāju zaķiem" un to naudīgajiem patroniem. Ļoti daudz meksikānisku seju ar nojaušamām saknēm pašā Amerikā. Spāņu valoda, šķiet, dominē pār angļu valodu. Daba apbrīnu izraisa vienmēr un visur.Pelikāni laižas gan kāšos, gan pa vienam. Ieraugot zivi, pelikāns pēkšņi un pilnīgi vertikāli pikē ūdenī, un, ja veicas, tad pusdienas māgā.Dažādas kaijas un ūdensputni tekalē gar ūdeni, veikli atrodot tur ko sev noderīgu.Ir arī zvirbulēni un baloži.Var redzēt arī dažādus papagaiļus, kuri reizēm saceļ skaļu un jautru troksni. Ja vilnis krastā izmet krabi, tas tūlīt pat sāniski rāpo atpakaļ ūdenī.Citādi krabis var tūdaļ pat tapt par gardumu kādai kaijai. Reizēm krastā izskalo arī pa sifonoforai- fizālijai. Šī radība ir medūzu radiniece.Tās dēvē arī par Potugāļu kuģīšiem vai zilpudelēm.Pa ūdens virsu peld sekstveidīgs zilgans peldpūslis, parasti bumbiera lielumā.No tā nokarājas zili taustekļi, it kā iekrāsoti ar tinti.Ja tajos iekļūst zivs, tā tiek paralizēta ar dzēlienu un kļūst par fizālijas barību.Cilvēkam šīs radības dzēliens visticamāk nebūs nāvējošs, tomēr tas būs ārkārtīgi sāpīgs un liks slimot dažas dienas.No šī dzīvnieka pieskāriena peldoties ir īpaši jāsargas. Protams, ka Floridas ūdeņos pietiek arī haizivju.Tomēr gadījumi, kad haizivis uzbrūk peldētājiem, ir ļoti reti.Pavisam citādi gan ir ar nirējiem un ūdeņos iebridušiem makšķerniekiem, kuri medī zivis un savāc tās pie jostas piestiprinātā tīkliņā.Haizivis ideāli sajūt mirstošo zivju konvulsijas un to asinis.Tad var nopietni ciest arī cilvēks. Pēdējā dienā vēl lecu virsū ričukam un dodos nopeldēties pa pliko.Stumjot riteni uz kāpu joslu, pāri taciņai plūst sarkani brūns striķis.Zibenīgi mēģinu somā atrast fotokameru.Nolieku riteni malā un cenšos likt pavisam mīkstus soļus, lai čūsku neizbiedētu.Tā nesteidezīgi dodas krūmājā un lēnām uzvijas pa zariem.Tikmēr pāris bildes man sanāk.Vakarā uzzinu, ka vietējie šo sauc par Floridas sarkano čūsku.Tās ir indīgas, tomēr cilvēkiem maz bīstamas.Šī čūska nav nedz pārāk agresīva, ne arī tās inde ir no īpaši bīstamajām.Toties- skaista gan.Ar brūnganu tīklojumu un tumšsārtiem lāsumiem. Vēl viens atvaļinājums Floridā pagājis.Apbrīnota lieliskā daba ar augiem, ziediem, putniem, dzīvniekiem.Ar Lunu un Kamillu esam mācījušies dejot.Meitenes to dara ar lielu prieku un aizrautību.Par sevišķu prieku Lunai iestudējam šova deju pie dziesmiņas "Čunga- Čanga" no vecās krievu multfilmas. Baudīta saule un okeāna viļņi. Pievakarē Maiami lidostā atkal ierodas milzīgais Lufthansa A380 kuģis.Tas vedīs atpakaļ uz Eiropu.Domās atkal esmu pie Latvijas.Šī ceļojuma laikā bijis tur īpaši bieži.Arī 18. novembris pagājis Floridā. Ierīkojos atkal pie loga.Paceļamies vēl gaismā.Vēl apskatu no augšas Miami Beach daļu, kur biju vēl šodien.Kad esam virs Bermudu trijstūra, sāk krēslot.Kad salonā tumšs, iededzu gaismiņu un pabeidzu lasīt "Gēstu Berlingu".Tad atrodu TV programmas sarakstā Vāgnera operu "Reinas Zelts".Izrāde tūlīt aizrauj- gan ar mūziku, gan ar iestudējumu, kurš, noteikti, ir pamatīgs pārbaudījums aktieriem- skatuves ekipējums nepārtraukti iesaista aktieru grupu intensīvā darbībā. Astoņas lidojuma stundas paiet ļoti ātri.Ielidojam Frankfurtē pavisam agrā rītā. Atvados no sava gaisa kuģa, kad tikko aust gaisma.Jau drīz turpināšu ceļu uz Skotiju. Tā nu nācies, ka maizi pelnu Skotijā.Tā nācies,ka parasts noliktavas strādnieks apceļo pasauli.Strādādams Latvijā par to i' ne sapņoju. Ļoti, ļoti skumji, ka mums joprojām klājas tik smagi.Lai cik arī esmu paguvis pa šo laiku iemīlēt Skotiju, mājas man ir un paliek Latvija.Tai pieder mana sirds. Reizēm, palasot interneta komentus, rodas drīzāk rūgtums, nevis dusmas, uz tiem, kuri nolād darbos uz citām zemēm aizbraukušos sliktiem vārdiem un vēl ļaunu.Un ne tik daudz uz pašiem ļauno vārdu autoriem, kā uz faktu, ka grūtuma joprojām tik daudz.To nemazināja tie stūres vīri, kuri būtu varējuši.Tomēr ticu, ka Dievs joprojām ir ar mums. Pēc A380 lidmašīna uz Edinburgu liekas kā neliels autobuss.Tā ir A320, kurā tomēr ietilpst gandrīz divsimt pasažieru.It kā nav gan tik maza. Edinburgā nolaižamies pēc pusotras stundas.Kā allaž, sveicinu Skotiju.(Tāpat kā jebkuru zemi, kur ierodos, vai arī no tās atvados.) Ir pēcpusdiena.Skotija šoreiz atturas no tradīcijas sagaidīt mani ar aukstu lietu un vēju, kad pārrodos no ASV. Visi skaistie iespaidi ir un paliek mani.Esmu ticis pie laba iedeguma un atpūties lieliski. Darbi turpinās, dzīve iet tālāk. Ir vēss, vēls ziemeļu rudens. Redzēts atkal daudz skaistuma. Mūsu pašu Latvijā skaistuma nav ne kripatiņas mazāk.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais