Hurgada - Rusgada
|
Inese Ķestere
|
Hurgada – Rusgada
Šovasar piedalījos vienā loterijā, kur varēja laimēt ceļojumu. Netipiski man, bet patiešām laimējuJ Izvēlējos paildzināt vasaru un novembrī laidu prom uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu (Hurghada).
Lidojums nogurdinoši ilgs. Tās aptuveni 5 stundas tomēr nav joka lieta. Nolaižamies, kad saule pazūd aiz tuksneša kalniem. Satumst momentā. Nav tā kā pie mums, kad saulriets lēni izbāl starp rožainiem mākoņiem, nē, te it kā kāds vienkārši izslēgtu gaismu – klikts, un nakts ir klāt.
Un klāt ir arī lodziņš ar uzrakstu Tez Tour. Tur viens ne visai laipns puisis iedod kaut kādu lapeli, kas jāaizpilda, un noziņo, ka, ja vīzu pērk pie viņa, jāmaksā 17 dolāri, bet, ja pie pretējā lodziņa – 15 dolāri. Hmm… nu, 2 dolāri arī ir nauda. Ātri aizpildām lapeles ( vārds, uzvārds, tautība utt.) un ejam, kur lētāk. Savukārt daudzi cilvēki, kuri no lidmašīnas izkāpa vēlāk un ilgi stāvēja rindā pie Tez Tour lodziņa, samierinājās, ka jāmaksā tie 17 zaļie, jo laikam vairs nebija iekšā izstāvēt vēl vienu rindu pēc lētākas vīzas. Kad vīza ( diezgan smuka) ielipināta pasē, beidzot varam pamest lidostas ēku.
Transfēra busiņš mūs aizvizina līdz viesnīcai – Topaz club Golden 5. Pie numuriņa tiekam pēc diezgan ilgas gaidīšanas un nīkšanas marmorīgā vestibilā. Reizē ar elektronisko atslēgu iegūstam arīzilas aproces – tādas te ir visiem atpūtniekiem, katrā viesnīcā sava krāsa. Apkalpojošais personāls līdz ar to zina, vai tev pienākas tas un šitas un vai drīksti iet tur un tur.
Numuriņš sākumā sagādā vilšanos. Vaļēja gaiteņa pašā galā ( turpat blakus iela), pirmais stāvs, skats uz restorānu….. Bet, paklejojot pa viesnīcas teritoriju, saprotam, ka ir daudz sliktāki varianti un nomierināmies.
Vakariņas…..Nupat ieradušies atpūtnieki metas izbaudīt AI ēdināšanu – negausīgi krauj un krauj uz šķīvjiem visu, kas nekustas – neatšifrējamus sautējumus, grillētus kalmārus, rīsus, gaļu, bulkas, kūkas, salātus, augļus… Ko tur liegties – nav vērts, arī es ļaujos šim neprātam. Bet prieki nav ilgi…. Daudzi augļi izrādās iepuvuši, tāpat dārzeņi. Pudiņi un krēmi garšo sasodīti sintētiski. Grillēto kalmāru smārds visas atlikušās dienas uzdzen nelabumu. Galdus klāj balti galdauti. It kā jau varen smalki, bet izrādās, ka pēc iepriekšējiem ēdājiem tos nemaina, līdz ar to galdautus rotā dažādu krāsu un izmēru traipi. Un tad pa visu ēdamzāli baisā skaļumā tiek atskaņota „Katjuška”. Jēziņ! Vai tiešām esmu Ēģiptē?!?
Tā nu ir lieta, ko nesaprotu. Kāpēc Ēģiptes viesnīcas ( vismaz tās, ko redzējām) ir tik ļoti orientētas uz krievisko? Vairāki vietējie pastāstīja, ka agrāk uz Hurgadu vairāk braukuši vācu un angļu tūristi, taču, kad šeit sākuši masveidā parādīties krievu atpūtnieki, rietumnieki šeit vairs tik ļoti nebrauc. Un vēl vietējie kā skumju joku pasniedza faktu, ka Hurgadu tagad mēdzot dēvēt par Rusgadu. Mjā… Man jau liekas – ja esmu atkūlusies uz tālo Ēģipti, gribu vairāk dzirdēt viņu valodu, viņu pašu mūziku utt., taču te tiek kaut kā aizdomīgi izdabāts krieviem. Arī ekskursijās vai vakara pasākumos, pat zinot, ka auditorijā ir arī citu tautību pārstāvji, visi tiek spītīgi uzrunāti kā „mūsu draugi no Krievijas”. Savādi gan. Un nedaudz besīgi arī.
Bet ir jau arī jaukas lietas. Vasara un saules svelme novembra vidū. Silts ūdens jūrā un baseinā. No dvieļiem veidotie zvēriņi viesnīcas numuriņā – apkalpotāju fantāzija ir apbrīnojamaJ Mūsu viesnīca ietilpst vairāku viesnīcu kompleksā, pa kuru varam brīvi vazāties, par velti izbaudot gan priekus akvaparkā, gan muzikālo strūklaku šovu u.c. Un zvaigznes pie Āfrikas debesīm ir varen skaistas – tomēr savādākas nekā mājāsJ
Veselu nedēļu tupēt pie baseina negribas, tāpēc visu naudu iztērējam ekskursijām. Kas to lai zina, vai vēl kādreiz te būšu, tāpēc gribas redzēt gan Kairu un piramīdas, gan Luksoru un tempļus, gan traukties ar kvadracikliem pa tuksnesi, gan snorkelēt dzidri zilajos Sarkanās jūras ūdeņos. Tas viss bija to vērts. Patiešām burvīgi, interesanti un apbrīnojami.
Bet tie tirgotāji!...Ārprāts!!! Protams, protams, biju pirms tam lasījusi par viņu uzbāzību, taču dabā tas vienalga bija diezgan šokējoši. Tu cilvēks izkāp ar fotoaparātiņu pie piramīdām, naivi domājot, ka sajutīsi vēstures elpu utt., bet tā vietā pārvietojies izmisīgā riksītī, bēgot no virsū auļojošiem kamieļiem , statuetīšu un visādu sīklietiņu pārdevējiem, kuri spītīgi izliekas nesaprotam vārdu ‘Nē” un nepārstāj uzstājīgi piedāvāt savu preci. Rezultātā iespaids par piramīdām veidojas, vēlāk apskatot tur uzņemtās fotogrāfijas – ā, jā, es tur biju. Traki. Un tā ir gandrīz pie visiem tūrisma objektiem.
Vēl jāpiemin, ka visas tālās ekskursijas automātiski ietver arī kādas fabrikas apmeklējumu – papirusu, smaržu vai akmens izstrādājumu…. Patiesībā, ha, baigās jau nu fabrikas! Veikali. Tūristus pieved klāt, sadzen kā aunus iekšā, ātri parāda kaut kādus paraugdemonstrējumus, piemēram, kā taisa papirusu, un tad upuriemJ metas virsū rūdīta pārdevēju armija. Baigi labi spiež uz cilvēka vainas apziņu – visu tā pastāsta,parāda utt., ka , neko nepērkot jūties kā ļaunuma sakne. Nu toties atgriežoties autobusā bez visiem tiem jaukumiem, bet ar naudu kabatā sajūta tomēr ir sasodīti labaJ
Kopumā jau baigā iespaidu pārbagātība. Butaforiska greznība mijas ar ārprātīgu nabadzību un netīrību. Vietējās sievietes ietinušās lupatās, dažām redzamas vien acis, ha, un tūristes savos šortiņos un minikleitiņās viņām blakus izskatās pēc vieglas uzvedības sievietāmJ Liela daļa vīriešu valkā baltus, līdz pat potītēm garus kreklus. Gadījās redzēt eksemplārus, kuriem krekla priekšā attiecīgā vietā liels dzeltens pleķis. Tad jau laikam zem krekla nekā navJ
Ieteikumi – ņemiet līdzi dolārus pēc iespējas sīkākās banknotēs. Noderēs dzeramnaudām un lai norēķinātos precīzi, citādi saņemsiet atlikumu vietējā naudā ( un baigi jārēķina līdzi, lai jūs neapšmauktu).
Atcerieties, ka tā nav Eiropa. Tur patiešām daudz kas ir citādi. Cilvēki, tradīcijas, izpratne par dzīvi utt. Tas vienkārši jāpieņem, citādi viss atvaļinājums var paiet nemitīgi besoties.
Sagatavojieties pamatīgai rusicisma devai. Neizbēgami.
Nemēģiniet izvest no Ēģiptes pludmalē atrastos koraļļu gabaliņus un gliemežvākus. Lidostā viņi somas pārbauda pat vairākas reizes, un par šito joku paredzēts bargs naudas sods. Žēl, jo pludmales smiltīs ( vispār jau parupjā grantī) atrodam patiešām skaistus eksemplārus. Tie palika tur ….
