Pēc pārdoma par Londonas protestu

  • 1 min lasīšanai
Diezgan spontāni ar kursa biedru izdomājām, ka jābrauc Universitātes studentu padomes rīkotajā braucienā uz 11 stundu tālo Londonu - studentu protestu (nu kaut vai tāpēc, ka ārā no Dandijas un ceļš līdz Londonai par brīvu, kamōn!) http://www.bbc.co.uk/news/education-20432989 M'uus pat var redzeet 1.43 :D :D :D Tā tīri ar Latvijas apmēriem, protams, salīdzinot - tūkstošiem, tūkstošiem studentu, entuziasms arī krietni vien agresīvāks. Atceros kā Rīgā studentu protestā pagājušogad dziedādami pāris reizes apgājam apkārt ministrijai un tad pa mājām, šeit - ne tuvu tam. Gajām pa policijas strikti iežogotu maršrutu gar Vaterlō un ilgi mīņājāmies un klaigājām pie Vestministeras. Protams, neviena amatpersona pat degunu ārā nebāza, kaut vai tādēļ, ka lija diezgan pamatīgi, bet nelikās, ka tas pārāk iespaidotu aktīvistu garu (ninja2) Saukļi arī pārsvarā agresīvi un samērā parupji. Katrs policijas pārstāvis tika uzskatīts par ienaidnieku un ''vienu no viņiem''. Stingri noteikti noteikumi, ko darīt gadījumā, ja tevi apcietina, vai sāk iztaujāt. Mēs gājām procesijas noslēgumā, afrikāņu bungu pavadībā. Samērā uzmundrinoši. Lai gan 5 stundas ilgais oficiālais protests tāpat likās mokošs, bet īstenībā kāda starpība - vismaz sight-seeing! Mazliet gan nošokējos par atsevišķu daļu studentu, kas kliedza komunismu un sociālismu slavinošus saukļus. Viņem acīm redzami nav pilnīgi nekādas sajēgas, kas tas ir, un ko tie abi ēd.. Dunduki. Pirms beigām gan notināmies, jo lietus un aukstums tomēr dara savu un policijas pastiprinātā drūzmēšanās arī lielu uzticību neraisīja..


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais