Mjanmas stāsts

Armīns Taimiņš 12.11.2012 13 min lasīšanai

Šobrīd ir piektdiena, 09.11.2012. Plkst. 11:04, smērēju brokastu maizes, dzeru baltu kafiju, nedaudz skredelēju pa klaviatūru un plānoju vakara gaitas. Skatos, ka naftas barels iestagnējis, jau kā trešo dienu turas atzīmē ap 85,3 usd Ņujorkā un 107,5 Londonā par barelu. Kur tas šobrīd būtu, ja būtu nācis pie varas Romnijs, kas to lai zin.

Vakarā ir paredzēts hokejs, pirms tā skeletons, kaut kur pa vidu pusdienas, alus, jaunākās ziņas, tīrīšanās, pucēšanās, pašā vakarā dzeramais krekls, pasākums, klačas, pļāpas, taxis, pods, vanna un gulta. Faktiski viss tādā salikumā, kā tas ir pierasts pēdējos dzīves gadus.

Šorīt piecēlos no gultas un atklāju, ka manas segas kājām domātais gals ir kaut kādā veidā atceļojis līdz augšgalam- zodam, ej nu tagad saproti, kā tas tapa gatavs un tā nav pirmā reize. Arī šī rīta plānos bija viens, bet šobrīd daru ko citu. Braucot uz Mjanmu jeb Birmu, sākotnēji plānoju vienu maršrutu, bet galu galā aizbraucu uz citu pusi...Kas tas ir? Pirmās pazīmes no gaisa grābšļiem, pasistajiem...tiec nu gudrs!

Esmu izbraucis tikpat kā visu DA-Āziju un liekot roku uz sirds varu teikt, ka Mjanma (senāk šo valsti dēvēja par Birmu) ir viens no interesantākajiem galamērķiem. Ir dzirdēts neskaitāmas reizes, kad ceļotāji viens otram sakās – Birma, tā ir Taizeme pirms 30, 50, daži izskaitļo, ka simts gadiem. Birma ir Taizeme pirms ļoti daudziem gadiem, tā ir vēl salīdzinoši naturāla, lai no kuras puses mēs raudzītos, pētītu un liktu gala atzīmi.

Ceļojums uz Mjanmu bija šī gada oktobra mēnesī. Valsts ir liela, ar vairāk kā 50 miljoniem iedzīvotāju, galvaspilsēta – Nepjido, bet lielākā pilsēta (arī reiz bijusī galvaspilsēta) ir Jangona. Lielākoties šie „pieturas” pie Budisma, lai gan ir arī valstī kristieši un pavisam nedaudz – musulmaņi. Naudas vienība ir kjats, kurss pret usd ir šāds. 1 USD – 850 MMK. Šobrīd Mjanmu mēs varētu saukt par jauno demokrātiju, bet pagaidām vēl pāragri spriest, jo nosacītajā demokrātijā un atvērtām robežām ir nodzīvots vien nedaudz vairāk kā gads. Musulmaņi lielākoties dzīvo valsts ZR (pierobežā ar Bangladešu) pusē un nelielā skaitā DR pusē. Kāpēc to visu stāstu, tas svarīgi, vēl jo vairāk, ja vēlaties uz turieni doties tagad. Valstī ZR pusē, kas ir Rakhainas province ar Situē kā administratīvo centru šobrīd notiek etniska rakstura konflikts (starp musulmaņiem (Rohingja tautības pārstāvji( kopā to Mjanmā nav daudz – ap 800 000) un budistiem). Mjanmai tas nav nekāds jaunums, bet diemžēl fakts ir tāds, ka ne visur varēsiet nokļūt Mjanmā bez speciālām atļaujām. Apgrūtināta ceļošana šobrīd varētu būt valsts ZR, DR un problēmas varētu būt tiem, kas centīsies ielīst un izstaigāt retas dabas takas dziļos Mjanmas džungļos valsts pierobežā ar Taizemi. Runājot ar vietējiem, kā es sapratu, arī tur mēdz būt liegumi, jo arī tur šad tad kaut kas šprakst, kūp un deg. Tātad, rezumē tāds, lieciet to aiz sava cilvēkbērna auss. Šīs iebraukšanasatļaujas var iegūt Jangonā, speciālās iestādēs, tas prasīs laiku un pacietību un atbilde ne vienmēr būs pozitīva. Kā sapratu, tad laika ziņā tas var paņemt pat līdz mēnesim. Esmu izpētījis, ka valsts DR ir ļoti daudz skaistu salu (Mjanmā salu skaits ir ap 800), ja var ticēt britu ceļotāju forumiem, tad tur atrodas fantastiskas pludmales, esot tīrs, nesamaitāts...ticu, tā varētu būt. Zinām ka ap Taizemes piederošo Puketas salu, kas atrodas netālu no Mjanmas dienvidu robežas, atrodas virkne mazo Thai salu, kas ir lieliskas, kāpēc lai tā nebūtu nedaudz no turienes uz ziemeļiem. Reiz noteikti pienāks diena, kad Mjanmas visā teritorijā valdīs miers un harmonija, tad ceļotājiem tur nokļūt būs daudz vienkāršāk. Lai arī šobrīd situācija ir saspringta, laika gaitā, protams, tā mainīsies, kā tas bija pirms mums, tagad un pēc.

Mjanmu apmeklējot ir nepieciešamas vīzas. Mēs kārtojām Bangkokā (Taizeme). Nokārtojām tās kādā tūrisma aģentūrā, atstājot pases uz piecām dienām. Vizas cena: 2000 bati (1 USD – 31 Thai bats). Kamēr mums kārtoja vīzas, tikmēr laiskojāmies pa Koh Čang salas pludmalēm, kas nav ļoti tālu no BKK (6h brauciens ar minibusu).

Nokļūt Mjanmā var dažādos veidos, bet ja lidojiet no Bangkokas, tad izmantojiet, piemēram,AirAsia uz Jangonu vai Mandalej pilsētu (šobrīd sezonas laikā). Iespēja ar citām kompānijām arī.

Cilvēki allaž interesējas, vai nepieciešams potēties pret malāriju un citām dzīves drazām, pareizā atbilde, acīmredzot, būs – jā. Tā ir riska teritorija, bet tas daudz atkarīgs no tā, kurp Jūs īsti dosieties, uzturoties šajā zemē. Kā mūs mācīja Latvijas ekspedīcijas pārstāvji, kas veidoja raidījumu par Mjanmu, tad to ir nepieciešams darīt, dodoties tālāk no pilsētām, atrodoties dziļos laukos, krūmu ieskautiem. Nekas nepareizs tas nav. Ja runājam par pretmalārijas līdzekļiem, es, ceļojot pa pasaules kaktiem un malām, pieturos pie savas teorijas, bet tas lai paliek. Tā teikt, katrs par savu pliekano dzīvi atbild pats, vien par bērneļiem, ja tādi ir līdz, būtu jāpadomā, tas gan!

Jangonas starptautiskā lidosta, es teiktu, ir pieklājīgi tīra, sakopta un pat mīlīga. Pirmais iespaids, ok. Izejam ātri robežas kontroli, atrādām pases ar vīzām un, smaidīdami lāčojam ārā – somām apkrāvušies. Uzdevums skaidrs, lidostā ir jāatrod šoferis, kas mums jānolīgst uz 7. dienām un naktīm. Angliski runājošs, smalkjūtīgs, ieturēts, intelektuālis, koptu ārējo veidolu un vēlams izteiktu grāciju, mazās devās iedzimtu snobismu un aristokrātisku redzējumu uz pasaules attīstības tendencēm. Tfu, nu ko Jūs, kā būs – tā būs. Esam četratā, brālis ar j-kundzi un es ar savējo pelīti. Tātad, vajadzīgs auto četriem cilvēkiem, šoferi neieskaitot, liels bagāžas nodalījums somām, kondicionēts gaiss, ripojoša automašīna un angliski runājošs gids, kas arī ir kā šoferis vienā personā.

Darīts, tāpat kā to reiz paveicu Kolombo, to pašu izdarījām arī Jangonā. Vienojamies par maršrutu, cenām, nosacījumiem un faktiski, ačeles plikšķinādami, dodamies skatīt Mjanmu 7. dienu garumā, kas jāsaka ir nožēlojami, jo Mjanmu nevar apskatīt 7. dienās, pat divās nedēļās nē. Mēs to, protams, zinājām, neesam ar pīpi uz jumta pirmo reizi, bet kā tas dzīvē dažkārt gadās, laika ir tik daudz, cik tā ir un šoreiz tas mūs neganti ierobežo.

Standarta tūristu maršruts Birmā ir Jangona – Bago – Manadalay – Bagan, tad vēl kāds paķer klāt slavenāko šo pludmali – Ngapali vai ngwe saung pludmales. Tas tāds standarts.

Mūsu mērķis ir apskatīt Jangonu, nepavadot daudz laika auto, doma ir apskatīt salīdzinoši netālu esošās ngwe saung pludmales (attālums no Jangonas – aptuveni 5h brauciens ar auto), apskatīt arī Chaung Thar pludmales, kas neatrodas viena no otras tālu. Nav nozīmes skaitīt kilometrus Birmā, jo ceļu kvalitāte ir slikta, tie ir šauri, transporta intensivitāte ir pietiekoši liela. Runājiet ar šoferi par braucamajām stundām. Ja Jums liekas no Rīgas līdz Liepājai var aizbraukt par 2,5h, tad tādu pašu distanci Birmā brauksiet 5h, jo Jūsu auto ātrums diezin vai bieži būs augstāks par 70km/h.

Doma ir apskatīt dažādus objektus – tempļus, zoo, tirgus laukumi, nelieli ciemati. Tas viss tiek izplānots tā, lai nepavadītu braucienā daudz laika, cik nu vien varam – minimizējam. Tātad, apskatīt Mjanmas vienas no top pludmalēm, Jangonu, bet reģionus, kas ir šobrīd bīstami – tas mums iet secen. Tāpat arī Ngapali pludmale, kas tomēr atrodas patālu un arī drošības apsvērumu pēc, šobrīd mums neieteica tur doties. Secen iet arī galvenā tempļu vieta – Bagan, kas nav piedodami, bet labi – laiks ir tikai 7. dienas un kaut kas man saka, ka būs vēl nākamā reize, tad skatīs Bagan visā krāšņumā.

Ripojam vecā Volvo auto ar labā angļu valodā runājošu šoferi pa Jangonas ielām. Viņš mums palīdzēs gan ar viesnīcas atrašanu, gan naudas maiņu, gan visu citu, kas nu tūristam ir vajadzīgs. Pliekani jau skan – tūrists. Bet ko nu par to! Jangona ir liela (ap 5 miljoni iedzīvotāju), krāšņa, tiesa – apsūbējusi pilsēta, kur daudz vēl darāmā, bet potenciāls ir liels.

Turpināšu vēlāk, nelielas dienas plānaizmaiņas.

Tātad, pienākusi nemanot jau pirmdiena, 12.11.2012. Lāčplēsis godam sumināts. Skeletonā dubultuzvara, par hokeju nerunāsim, bet citādies lieliski – dzīve kā rožu dārzs. Pulkstenis rāda 13:55, pielikšu punktu savam stāstam par Mjanmu.

Braucam meklēt viesnīcu, ko mums iesaka šoferis, tā atrodas Jangonas centra rajonā, netālu no slavenā Shwedagon pagoda tempļu kompleksa. Pa ceļam iepazīstamies, pārmijam dažus nesvarīgus jautājumus un pamazām top skaidrs, ka mūsu šoferis ir patiesi nevainojams sava amata piepratējs, lielisku humora izjūtu, īsts pionieris – gatavs vienmēr un visā, iespēju robežās. Nu kā lai nepriecājas?!

Viesnīca neliela, ļoti vienkārša, lēta (30-35 usd). Mjanmā ļoti bieži viesnīcās un pakalpojumiem var maksāt ASV dolāros, vien jāielāgo to, ka dolāru banknotēm ir jābūt lieliskā stāvoklī. Ja atcerieties, kā bija Latvijā 90tajos gados, tad līdzīgi ir tagad Mjanmā. Dolārs ir svētā govs, kas viņu izpratnē ir jātur sevišķā cieņā, tas ir – nekādu lielu locījumu, nekādu zīmējumu, nekādu bojājumu. To arī lieciet aiz auss.

Paņemam divus numurus, viens lielāks, kas apakšstāvā, otrs uz jumta, kas tiek mums ar draudzeni. Nometam somas un kamēr draudzene pa vannas istabu pucējas un kas nu tur parasti jādara tām sievietēm, tikmēr es pa jumtu gozējos un baudu Jangonas panorāmu. Te man jāsaka, paldies Dievam, patiešām, labi ka Dievs nav mazais bērns, gāju pucēties es pēc viņas nevis otrādies. Gadījās kā nē, sanāca nadambēt podu. Nu ne vairāk un ne mazāk. Viss kā parasti, nekā īpaša, bet ja citur viss kā ierasts – nāk un aiziet. Te tas nāk un paliek. Sajūtas tādas – nekādas. Šiverējos minūtes desmit vairāk kā ierasts, sagaidījis klauvējienus un atgādinājumus, ka laiks ir doties, tikvien kā konstatēju, paldies Dievam, vismaz tīrs izskatās un atpakaļ nenāk, tāds arī iznāku no vannas istabas un lieku saprast savai ceļojumu biedrei – būs jāaiziet šad tad ciemos pie brāļa uz istabu. Vai es vainīgs, ka spiediens uz jumta ir nelāgs... nu ko darīt, „dubļi ir jābrien” nepārtraukti.

Braucam mēs uz Shwedagon tempļu kompleksu. Šis ir lielākais Budas tempļu komplekss pasaulē. Jāielāgo trīs svarīgas nianses: 1) Templis patiesi ir liels un fantastiski skaists; 2) Ir jānolīgst gids (var uz vietas) vai jāizmanto Mjanmas ceļvedis, jo apraksti ir vietējo valodā, angļu valodā – nekā. Ja vien neesiet valodu guru, bet savādāk rīkojieties kā ieteicu; 3) Brauciet labāk pievakarē vai rītausmā, nebrauciet kā mēs – pusdienlaikā, ir ļoti karsts un tas patiesi nav viegli. Līdzīgi kā apskatot Kambodžas Angkor wat tempļus, arī tur labāk doties rītausmā un vakarpusēs. Ieejas biļete maksā 5usd. Darīts.

Pēc tam braucam ko uzkost, doma izbaudīt komfortā un mierā vietējo virtuvi. Aizved mūs nelielā restorānā, kas pilns ar ārzemju viesiem, to pavadoņiem. Lieli, mazi, ar ģimenēm. Tas tāds kā mūsu Lido, līdzīgs, vien apkalpošana savādāka. Dodies iekšā, Tev pienāk klāt viesmīlis, atrod galdiņu, tad seko līdz uz bufeti un Tev tik atliek tam diktēt, ko vēlies. Lielākoties viss ir skaidrs – to, to un to, ja kas nav skaidrs, tas tiek apskaidrots.Aizmirsis par manas viesnīcas ūdens spiediena īpatnībām, sūtu arī to, to, to, to un tad vēl to un to. Pēc tam atliek apsēsties pie galdiņa un gaidīt un baudīt. Jāatzīst, Mjanmas virtuvi lieku godpilnajā otrajā vietā aiz Taizemes. Tas no DA – Āzijas reģiona valstīm.

Vakars paiet apskatot Jangonas centra kafejnīcas, apskatot vietējo zoo, līdz beigu beigās sakām, lai mūs ved uz vietējo lielveikalu, vēlētos nopirkt ko graužamu un dzeramu. Teikts – darīts. Tad vēl ķīniešu virtuves iepazīšana pie šofera drauga un kā bijis kā nē, pusnakts jau klāt, sakāmies, ka jādodas uz viesnīcu. Tas arī tiek izpildīts un, vēlu vakaru pavadot, uz viesnīcas jumta terases graužam riekstus, uzdzeram vietējo miestiņu, tad vēl tukšas pļāpas – kā tas allaž šādos brīžos ir, tverot siltos mirkļus, gaiši izgaismotos Scwedagon tempļa siluetus – pamazām tuvojamies dienas finišam: skapis, duša, pods, gulta. Tfu, pods nav, šovakar nē.

Nākamajā rītā, maksājot naudu par viesnīcu, viesnīcnieks ļoti pēta manas dolārzīmes, ceļ pret sauli, tad uz rietumu, austrumu pusi. Nu ir jau arī jādomā, tiec nu gudrs, visādi švaļi apkārt pa pasauli braukā, kur tāds naudu ņem, kā pelna, ar ko nodarbojas! Kā tāds vispār mūsu zemē nokļuva?! Kamēr šis pēta, domāju, ko lai saka pa podu...Pēkšņi izskrien istabas pieņēmējs un kaut ko noklārē par numuriņu. Saprotu, laikam par to, neesmu pirmais auns šajā dārzā. Šis dziļi skatās man acīs, tver mirkli un uzmanību, iestājas neliela pauze, diplomātisks klusums... domāju, nu tagad mans gājiens.

Speru vaļā nodrāztā taktikā, kas vainīgs, tas uzbrūk pirmais – jā, starp citu, lūdzu salabojiet klozeti, jo tā mums slikti strādāja un sagādāja neomulīgus brīžus!

Šis pasmaida un nobubina, ok mister, ok. Sarunāju ar šiem, ka brauksim pēc piecām dienām atkal pie šiem uz viesnīcu, bet šoreiz dos mums labāku numuru, ar labāku pumpētspēju. Ok, ok mister. Tā arī darām un paskrienot laikam uz priekšu, jāsaka, ka vairāk tāds cirx nenotika.

Naudas maiņa: Mjanmā ir pāris bankas, kas nodarbojas ar valūtas maiņu. Ir attīstīts šobrīd neoficiālais valūtas maiņas veids, tas ir, mainīt valūtu uz ielas. Ja oficiālais kurss ir 1 USD = 850 MMK, uz ielas rēķinieties ar 1 USD = 840 MMK. Nevēlos šo nerātno nišu reklamēt, jo domājiet paši. Ne visur mainīt ir droši, labāk, ka pavada Jūs zinošs vietējais, kā mūs. Bankās, ir problēma tā, ka naudas maiņa aizņem daudz laika, uzskaite, kopijas u.c. padarīšana. Bankas nestrādā agrās rīta stundās, vakaros, brīvdienās. ATM automātu tikpat kā nav. Normāla prakse ir tā, ka, bankai uzsākot darba gaitas, no rīta tā gaida „bosa” zvanu par valūtas kursu, savukārt, kā es sapratu, tas gaida pēdējo informāciju no Āzijas „tirgus laukuma”. Tātad, Jums var gadīties brīži, ka plkst. 10 Banka ir vaļā, bet neviens Jums nemainīs naudu, teiks lai gaida un iemesls, tas ko minēju. Ja vēlaties izvairīties, to var viegli izdarīt uz ielas, bet piesardzība nenāks par sliktu un kurss nedaudz štruntīgāks.

Tā arī mēs, dodamies mainīt uz „zināmu” valūtas maiņas punktu. Aina tāda: sēž ārā, paklusā ielā daži „draugi”, soma tiem uz galda, somā iekšā pilns ar naudu. Dolārus tie paslēpj mazliet dziļāk,bet ar vietējo naudiņ žestikulē ka nenoskatīties. Mēs sakām, lieta tāda, jāizmaina – tik un tik. Ok mister. Iet kā pa sviestu! Kamēr mums skaita naudu, kā bijis kā nē putns lido mums virs galvas un trāpa manam brālim. Tas „paņem” pauzi un nesaprot – tagad dusmoties vai nē. Sen zināms, ja trāpa, tad nauda būs. Un tā jau arī ir, es no dusmām skatos debesīs un saucu šo atpakaļ – bet man, kas man būs, vai es neesmu pelnījis ko? Tāds dusmīgs, ka man netrāpīja, sapakoju savus cik tur tos tūkstošus vietējās naudas, pārmetu, mazā, nožēlojamā cilvēka pekeli pār plecu un dodamies uz mašīnu. Viņš ar domu, ka drīz „būs zirgā”, es ar mierinājumu, ka gan jau reiz man arī trāpīs – desmitniekā!

Ceļojums uz pludmalēm rit mierīgs, nesteidzīgs, apmeklējot kādu ciematu, kur notiek laivu ātrsacensības, pērkot augļus, pusdienojot kādā tavernā, pļāpājot ar šoferi par dzīvi, tā mēs lēni, baudot Mjanmas lauku ainavas nonākam ngwe saung pludmalē.

Pludmale patiesi ir lieliska, Lieliska ar lielo burtu: salīdzinoši tīra, plaša, skaista, krāšņa. Oktobra mēnesī tajā nemēdz būt daudz tūristu. Šī krasta josla arī savulaik (2004. gada decembra mēnesī) cieta no cunami. Tas redzams šur tur joprojām. Man mazliet atgādināja Malaizijas austrumu pierobežu, bet tomēr – iespaidīgāk. Ļoti gara krasta josla, kas neapdzīvota, tik vien kā dažas zvejnieku mājeles. Plamas, palmas, palmas – visur palmas. Ūdens te nebūs tik kristāldzidrs kā Filipīnām raksturīgi vai Sulewasi, Bandas jūrās Indonēzijā, bet Jums patiks. Ceļu sistēma Mjanmā ir bēdīgā stāvoklī, ļoti bieži uz piekrastes ciematiņiem sauszemes ceļu nav, uz tiem var nokļūt tikai pārvietojoties pa pludmali, tas ir – bēguma laikā (jūrai atkāpjoties, kad atsedzas plašāka pludmales cietzemes josla no ūdens). Un šie pārvietojas, kas ar pajūgiem, kas ar zirgiem, kas vēršiem, kas motorolleriem. Mēs braucām ar motorolleriem, nobraukt var desmitiem kilometru un skati, ko izbaudi ir fantastiski. Jābrauc ir prātīgi ar domu, ja kas notiks (tfu,tfu,tfu), viss pašu rokās. Medicīna Mjanmas provincē ir ar „Dievu uz pusi”, esiet prātīgi! Es pats to kādā brīdī izbaudīju un biju tuvu tam, kā ir, kad aizraujas. Man jau parasti Viņš stāv klāt un palīdz, bet ir reizes dzīvē, kad Viņš dara ko citu un ir aizrāvies, neredz, ko mirstīgie sastrādā...ja tad kas notiek nelāgs – tad ej nu un izķepurojies. Man paveicās, iztikām ar izbīli, paldies par to!

Viena nianse, Mjanmā nav (mums, ārzemniekiem) telefona zonas. Tas nav tikai mums – latviešiem, telefoni izslēdzas arī vāciešiem un amerikāņiem. Tā tas vienkārši ir, valsts tikai tagad paliek atvērta pret ārpasauli, līdz šim, strādājošais savienojuma tīkls, der un strādā tikai vietējam operatoram. Arī internets ļoti daudzās vietās būs ļoti, ļoti, ļoti lēns vai tāda vispār nebūs. Bet viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala, tāpat būs arī Mjanmā, nāks citi operatori un būs šprice arī ārvalstniekiem. Tā ka, atliek gaidīt!

Bungalow pludmales zonās maksās ap 30 – 50USD. Ir arī dārgāki un attiecīgi lepnākas iespējas. Par manis nosaukto summu var paņemt mājiņu pie pašas jūras, ar visām ērtībām, brokastis ieskaitot. Citviet gan elektrību pieslēdz tikai pēc plkst.18 un tad līdz 6 rītā. Tāds viņiem standarts, ko darīt. Tas ir kas līdzīgs kā šur – tur Vjetnamā vai pat Taizemē uz pavisam mazajām salām. Ja īrēsiet numurus augstākas kategorijas viesnīcās, elektrība būs iespējams nepārtraukti.

Tā arī mēs pavadījām 3 dienas patiesi lieliskā pludmalē, bēdu nezinot! Bez mums vēl bija kāds pavecāks rietumnieku pāris, kāda skandināvu ģimene, daži briti, pāris sievietes, kas kaut kas atvilcis uz šo pasaules nostūri un kas allaž sēdēja mūsu restorānā, vakariņu laikā, netālu no mums.

Arī kāda ļoti simpātiska rietumu pasaules jaunkundze, ap 25. Katru dienu tā lasīja grāmatu, dzēra vietējo dziru un skatījās apvārsnī - jūrā. Arī es šad tad „uzmetu aci” uz to pusi, bet tā arī neko neieraudzīju. Ej nu tagad atrodi – izskatīgu, sportisku, gudru, saprotošu, izpalīdzīgu, vīrišķīgu un nodrošinātu vīrieti, tādu, pret kuru var atglausties, kam izsūdzēt bēdas, kas grūtā brīdī izlīdzēs, bet kad visi striķi trūkst – izvedīs no purva ārā un uz rokām nesot, iesēdinās mīkstā šūpulī, dienvidu jūras krastā, palmu ēnas ieskautā. Ir jau kurām veicas, bet visām jau riecienu nepietiek, tad jāsamierinās ar drupačām. Tā varētu domāt, bet varbūt patiesais ceļojuma motīvs vienatnē bija pavisam cits, nekā tuva pat ar mīlestību! Tiec nu gudrs. Šis vērojums man atgādināja paša vienatnē ceļojumu iekš Taizemes un Šrilankas. Tie, kas domā, ka vienam ir garlaicīgi, neforši – tie kļūdas. Nav jau nekāda medusmaize vienam ceļot, bet te ir arī daudzi plusi.

No rītiem saskatoties brokastojām, dienas gaitās visi devās – kur kurais. Kas ar auto, kas motorolleriem, kas ar laivām. Vakarā atkal satikāmies, viens otru netraucēdami, baudījām vakariņas nelielajā restorānā, Andaman jūras krastā, kaut kur pa vidu - sirdī, Bengālijas līcim. Tad arī viens otru vērojām, aprunājām, paši savā galvā ko izdomādami un pieburdami! Ko nu par aprunāšanu, patiesību sakot, ar to aizrauties nevajag un es savā dzīvē cenšos no tā izvairīties, jo pat bērnam no bērnu dārza laikiem ir skaidrs – kas uz citiem saka, tam uz galvas kakkka!

Chaung Thar pludmale, kur pavadījām 2. dienas, nav tā vērta. Ticiet vai nē, bet tā ir. Tā neatrodas tālu no ngwe saung pludmales. Tā ir krietni netīrāka, ar daudziem, jo daudziem cilvēkiem pilna (gan vietējie, gan tūristi), nav tas.

Lai apskatītu Mjanmu, vajadzīgas vismaz 3 nedēļas un mans ieteiktais maršruts ir šāds: Jangona (Shwedagon templis) – Bago (nav tālu no Jangonas). Ir jāredz Mandalay (pirms pāris dienām tur bija nopietna zemestrīce), netālu no Mandalay ir Bagan un, protams, paķerot klāt Mjanmas pludmales. Vērtējiet situāciju un uz vietas skatieties, kur, kā un kāpēc! Ceļi Mjanmā lielākoties ir ļoti sliktā stāvoklī, lai auto nebūtu jāpavada daudzas stundas, iespējams derētu izmantot iekšzemes pārlidojumus. Piemēram no Jangonas uz Mandalay vai otrādi. Kā jau rakstīju, mums nesanāca apskatīt valsts austrumu pusi, sevišķi sāp par Bagan, bet gan jau!

Ceru, varbūt kādam šis Mjanmas raksts dos nelielu ieskatu un priecāšos, ja kādam ceļotājam kaut nedaudz izlīdzēju. Mjanma ir no tām zemēm, kas, kā mēs mēdzam teikt, ir visdabiskākā un nesamaitātākā DA – Āzijas reģionā. Varbūt vēl Papuā, bet tas jau pie Okeānijas. Mjanma noteikti jāredz!

Nu lūk, plkst. Ir 15:44. Man laiks turpināt ikdienišķās dienas gaitas, bet Jums iespējams pakot somas, lai dotos uz šo maz zināmo zemi! Veiksmīgu ceļojumu!!!