La Corrida. Nāve, drosme un kaislība.

  • 2 min lasīšanai
  • 26 foto
Rietošā saule piepludina Seviļas buļļu cīņu arēnu ar spilgtu pavasara gaismu. Drīz būs seši vakarā, un gaisā virmo dažādas smaržas. Visas vietas arēnā ir pilnas, gan tās, par kurām ir dārgi samaksāts - priekšējās rindās ēnā ērtos sēdeklīšos, gan tur kur sēž cīņas prezidents ar saviem adjutantiem, gan lētākās saules pusē, gan arī augstāk betona tribīnēs uz aukstajiem betona soliņiem – pavisam 14 000 skatītāju. Orķestris arēnā ik pa brīdim uzrauj kādu „paso doble”. Atmosfēra cigāru un cigarešu dūmu tītajās tribīnēs ir īpaši svinīga. Uz buļļu cīņu ir pulcējušies gan veci gan jauni, gan bagāti gan nabagi, pat bērni. Visi ir sapucējušies – vīri smalkos uzvalkos, baltos kreklos, ar breolīnu ieziestiem matiem un saulesbrillēs. Sievietes košās svētku drānās, matos iespraustiem ziediem. Mazas meitenītes sapostas baltās kleitiņās. Veci vīri, kuriem līdzi padiluši mīksti sēdekļu paliktnīši. Jau no rīta klīdām gar Plaza de Toros buļļu cīņu arēnas biļešu kasēm, taču biļetes nopirkt ir neiespējami, kases ir slēgtas un visas biļetes jau sen kā izpārdotas. Tas tāpēc, ka šī ir sezonas pirmā, jeb atklāšanas cīņa. Kāds vīrs mums piedāvā nopirkt no viņa biļetīti par 2000 eiro. Pēcpusdienā, pirms cīņas sākuma atkal esam pie arēnas un šoreiz „no rokas” izdodas nopirkt biļetes par pieņemamu cenu, tās izrādās arēnas pašā augšā, tribīņu pedējā rindā uz aukstajiem betona soliņiem. Viss, kas notiek buļļu cīņas laikā nav nemaz tik viegli izstāstāms. Tas ir diezgan sarežģīts process, kurā piedalās vesela komanda. Kā likums dienas kārtībā ir seši buļļi un trīs matadori. Katra cīņa ar bulli ilgst apmēram 15min. Kad bullis ieskrien arēnā, pirmie nāk „peones” – juniori, kas bulli dažādi provocē. Tad zirga mugurā iejāj „picadors”. Kad bullis uzbrūk zirgam, picadors ar šķēpu dursta buļļa muguru, to nogurdinot un satracinot. Tad parādās „banderilleros” kas veicot meistarīgas kustības skrienot un palecoties ietriec buļļa skaustā dažas krāsaini dekorētas nūjiņas ar harpūnveidīgiem galiem. Un tad kārta matadoram, kas tērpies krāšņi mirdzošās drēbēs. Jo graciozāk, līganāk un riskantāk matadors ar savu sarkano drānu „dejo” ap bulli, jo skaļākas ir pūļa ovācijas un aplausi. Kad bullis izskatās noguris un šķiet, ka vairs negrib pretoties, matadors izvēlas momentu to nogalināt. Pieliecot galvu, viņš mērķē iedurt savu zobenu caur skaustu tieši sirdī, momentāli nogalinot bulli. Māksla ir nogalināt tīri un ar vienu dūrienu. Vieglāk pateikt nekā izdarīt. Ja cīņa ir bijusi skaista, pūlis gavilē un cīņas prezidents ļauj matadoram nogriezt beigtā buļļa abas ausis, dažreiz arī asti. Tā nu sagadījās, ka mums tajā saulainajā aprīļa pēcpusdienā bija lemts redzēt toreiz vēl jauniņo, 21 gadu veco, bet patreiz vienu no pasaules slavenākajiem matadoriem - El Juli, kurš 20 gadsimta beigās kā viesulis radīja sensāciju buļļu cīņu pasaulē. Julian Lopez Escobar, jeb El Juli karjeru uzsācis 15 gadu vecumā Meksikā, kur triumfējis svarīgās buļļu cīņu pilsētās Guadalajarā, San Luis Potosí, Chiahuahua, kā arī pasaules lielākajā buļļu cīņu arēnā Plaza Mexico. Savu pirmo bullēnu viņš nogalinājis 10 gadu vecumā, bet 18 gadu vecumā El Juli matadora kontā jau bijis 200 buļļu. Deviņdesmito gadu beigās, vēl būdams pusaudža vecumā, piedalījies cīņās Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, kur gatavojies savam Eiropas uznācienam. Bet šoreiz matadoriem viss neiet tik gludi, varbūt lampu drudzis, varbūt tāpēc ka pirmā sezonas cīņa. Temperamentīgie andalūziešu skatītāji ir neapmierināti, sāk svilpt un dažādiem izsaucieniem izrādīt savu sarūgtinajumu par matadoru nemākulību. Pat El Juli, kurš arēnā ir neparasti enerģisks, izveicīgs un drosmīgs, šī nav tā veiksmīgākā cīņas diena. Saka, ka El Juli, kurš sver tikai 60kg, cīnoties ar bulli piemīt „ērgļa stils”. Beigu beigās skatītāji vislabāk arī novērtē tieši viņu. Kad saļimst pirmais bullis, ir tāds dīvains nespēks ceļgalos, pēc tam, pārējo cīņu laikā, orķestra „paso dobles”, trokšņa, smaržu un cigāru dūmu miglas iespaidā, viss notiekošais arēnā un skatītāju pūlī šķiet kā uz liela ekrāna izspēlēta drāma. La Corrida – nāve, drosme, kaislība un šovs. Tāda, lūk, daļiņa no spāņu kultūras.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais