Cita realitāte - Apvienotie Arābu Emirāti

Jana Igaviņa 11.11.2012 13 min lasīšanai

Esmu atgriezusies no ļoti jauka, pārsteidzoša un īpaša ceļojuma. Manī ir tik daudz saules un smaidu, ka vēlos ar tiem padalīties. Pirms doties šajā ceļojuma aprakstā - dienasgrāmatā, pabrīdināšu, ka tas nebija standarta tūrisma brauciens, bet gan ciemošanās neparastajā valstī. Tas vienkārši bija atpūtas un baudīšanas mirklis.

P.s. Apraksts sanāca milzīgi garšs...

27.oktobris

Nekas manā dzīvē nenotiek tāpat vien. Arī lidojums uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem pašās oktobra beigās. Tā vienkārši sagadījās – bija jāpieskata māsīcaJ

Caur kārtīgu pirmā sniega putru, kas Latvijā radīja pamatīgu satraukumu un jucekli uz ceļiem, piektdienas vakarā dzīvā veidā nokļūstu Rīgā, lai nākamajā rītā sēstos reisā Rīga – Maskava –Dubaija. Ceļoju kopā ar māsīcu un krustmeitu, kas dodas ciemos pie savējiem. Rīgas lidosta kā vienmēr dzīva – cilvēki, rindas, pēdējā uzaicinājuma saucieni skaļrunī. Kā tas viss man patīk – jau brīdi esmu ārpus ierastā. Lidostas Narvesenā satiekam Lejasciema meitenes, kas te strādā – nu mājas, kas mājas! Gaidot Air Baltic reisu uz Maskavu, klusībā iesmejam, ka kompānijas propelleru lidmašīnas ir pagājušais gadsimts. Bet – nesmej Dievam acīs – tieši tāda mazulīte mums trāpās. Smaids no sejām uz mirkli zūd, taču atpakaļ ceļa nav. Stunda un divdesmit minūtes – nosēžamies Domodedov lidostā Maskavā. Tā kā mums nepieciešams tikai tranzīts, ar mazu meklēšanu trāpām īstajos vārtos. Vienīgā vilšanās – mums nevajadzēja tranzītvīzu, jo terminālu nemainījām.. Taču iepriekš ne Air Baltic, ne ceļojumu kompānijas par to atbildēt nevarēja. Skumji viņiem. It kā lieka investīcija, kas turpmāk kalpos kā pieredze. Maskavas lidosta milzīga, taču apkalpojošā sfēra klibo. Pasūtot zupu (5 Ls), to arī nepagaršoju, jo viesmīļi par mani paspēja piemirst. Toties, kad pametām restorānu, viesmīlis bija klāt un uzstāja, lai maksājam par neapēsto, taču ne jau mūsu gadījumā – īsi paskaidrojām, ka ja nav servisa, nav ienākumu J

Vakarā sešos kāpjam milzīgā, milzīgā Emirates Airlines gaisa kuģī. Piecas stundas burtiski pazūd gaisā – katram pasažierim savs TV monitors un opcijas – skatāmies filmas un ēdam pilnus vēderus. Ļoti uzrunā stjuartu formas tērpi – krēmkrāsas kostīmi un cepurītes ar sarkanu šallīti. Eleganti.

Dubaijas starptautiskajā lidostā nonākam pirms vienpadsmitiem. Tā kā mums māsīcas vīrs ir iegādājies marabu (marhaba) – maksas pakalpojums, kurā ietilpst pavadonis, sagaidīšanas mini mašīnīte, kas aizvizina visiem garām tieši uz pārbaudes punktu – piecpadsmit minūtēs esam iekšā valstī! Šiki.

Tā kā pirmo nedēļu plānojam dzīvot Fudžeiras (Fujairah) emirātā, pusotru stundu braucam uz Le Meridien Al Aqah Beach Resort. Nakts ir tveicīga - +29 grādi. Viesnīca ir ekskluzīva ar skatu uz Omānas līci Indijas okeāna piekrastē. Izeju uz balkona, un elpa ir ciet, jo siltais, mitrais gaiss apņem kā brīnums starp Latvijas sniegu un emirātu tveici.

28.oktobris

Sveicināta, saprašanas un atpūtas diena! Šodien nedarām neko – sauļojamies pie baseina un peldamies līcī, cerot un ticot, ka medūzas ir mirušas. Pludmalē it visur ir brīdinājuma zīmes, ka jelly fish ir tepat tuvumā. +34 gaisa temperatūra. Kas gan ir vienkārši pavadīta diena, ja tajā nav triku? Vislabāko nolūku vadīti, nolemjam peldēšanos noslēgt baseina ūdens bārā. Man trāpās vesels alus kauss. Seko fotografēšanās. Tik tālu viss ir glauni, ja vien man neienāktu prātā doties ar visu kausu dziļāk baseinā, tā teikt, labākai bildei. Un būtu jau arī laba, ja vien baseina dibens būtu līdzens nevis ar kārtīgu slīpumu. Mirklis, un es ar visu alus kausu zem ūdens! Kad atkal ieraugu debesis, mans kausa pildījums ir kļuvis dikti gaišs un viegli hlorēts. Blondīne arābu zemēJ

Vakarā klaiņojam gar līča krastu, veramies nakts gaismās un elpojam silto gaisu.

29.oktobris

Labrīt, brokastis! Rīts sākas ar glaunām brokastīm. Deivs jau ir aizņēmis vietas pie baseina. Nu ko – ķeram Āzijas sauli un bezrūpību.

Mani neviļus aizķer doma par nevienlīdzīgo pasauli. Viesnīcas apkalpojošais personāls pārsvarā ir no Indijas, Filipīnām, Libānas. Viņi šeit ir atraduši darbu. Lai gan salīdzinoši tie šeit pelna maz, tomēr atlicina naudiņu, ko sūtīt uz mājām – uz vēl lielāku nabadzību.

Pasaule brīnās un brīnīsies par emirātu spēju tuksnesī radīt vienu no neatkārtojamākajiem brīnumiem – dzīvību un drošu paradīzi zemes virsū.

Ejot pa zālāju pie viesnīcas, nejūtu tā elpu – it kā ir un vienlaikus nav. Jā, manās mājās pašlaik ir sniegs, bet īsts un dzīvs. Pat pērnās lapas zem tā elpo, dodot iespēju un barību nākamā pavasara zaļumam.

Pēcpusdienā piedzīvojam mini negaisu un siltu lietu kā vasarā. Tas mazliet atsvaidzina izslāpušo zemi, noskalo tuksneša putekļus un pielej tveicīgo līča gaisu. Brīvības smarža.

Vēlāk – vakariņas jūras krastā, jo Deivam ir dzimšanas diena. Jūra trako kā neprātīga – kaut kas pazīstams un tuvsJ

30.oktobris

Labrīt, jauna diena! Šodien karstums ne pa jokam – saulē ir vismaz +40! Vienīgais glābiņš ir baseins un ūdens. To arī apzinīgi darām – sauļojamies!

Man patīk šī bezrūpība – laiks tikai sev. Vai kādreiz tā ir bijis? Katra diena ir jāmīl. Arī sniegs, kas palika mājās.

Pēcpusdienas saule vairs nav tik kodīga. Izlienu ārā no ēnas J Aukstā kafija ir tieši laikā.

Vai man pietrūkst mājas? Nē, tikai cilvēku ..

Vakariņas itāļu restorānā. Šovakar nenāk miegs, jūra ir sajaukusi manas domas – vēl pusnaktī aizeju līdz ūdenim, lai papriecātos par viļņu deju un horizonta plašumu. Silts, ļoti silts – kā azotē..

31.oktobris

Labrīt, oktobra beidzamā diena! Saulīte ir pirmā, kas iezogas caur biezajiem aizkariem. Arī šodien saules ķeršanas programma. Pirmo brūnumu esmu dabūjusi – šogad pirmo!!! Jāpiebilst, ka šeit gan ir svarīgs krēma aizsardzības cipars – mums tas ir 50, jo pretējā gadījumā apdeguma čūlas ir garantētas.

Šodien atkal brīnos par šās valsts spēju un iespējām nekurienē radīt atpūtas impēriju ar visām infrastruktūrām un ekstrām. Kā šeit trūkst? Pat putna piens te ir!

Lasu „Gulf News”- vietējo avīzi angļu valodā – it visos virsrakstos ziņas par izaugsmi - tūristu apjoms pieaug, ceļ jaunus debesskrāpjus, aug arī iepirkšanās rādītāji. Protams, nepatīk ziņa par ASV nelaimi ar to smilšu vētru. Avīzē ir aicinājums emirātu iedzīvotājiem, kas pašlaik ir ASV, doties uz vēstniecību pēc palīdzības, ja tāda nepieciešama. Viņi ļoti rūpējas par saviem pilsoņiem.

O! Šodien darīšu ko neprātīgu – braukšu ar pūsli pa viļņiem. Nu nav jau man prāta! Izbraucu – jēee – vēl tagad rokas trīc! Tā bija neprātīga traukšanās pa viļņiem un šļakatām. Dabūju pilnu muti ar sālsūdeni. Un tā veselas 15 minūtes mūs valkāja pa jūru. Jā, nekad nevar zināt, kas man traks galvā ienāks!

Šovakar Helovīns – bērni staigā apkārt ar apzīmētām sejām un līdzi paķertiem tērpiem.

Vakars izvēršas super. Sēžam krodziņā pie jūras, un skan dzīvā mūzika. Viļņi spēlējas ar pilnmēness stariem, traukdamies pret krastu un čalodami.

1.novembris

Sveicināts, novembri! Pirmais novembris, ko sagaidu ar sauli, ūdeni un neiedomājamu siltumu.

Pamainot ritmu, ceļamies nedaudz agrāk un dodamies uz ūdens aerobiku. To vada meitene no Ukrainas – Oksana, ar kuru jau esmu paguvusi iepazīties. Veselas 40 minūtes staipām savus slinkos ķermeņus, un ir jautri.

Hei, mums laba ziņa – šonakt piedzimusi jauna radiniecīte – Leila. Sveicināts, mazais putnēn, šajā pasaulē! Mammītei Lindai – bučas!

Vakarā braucam uz Dubaiju – Madina Jumeira viesnīcā vācu projekta „Gregorians” koncerts dzīvajā. Vietas izcilas, koncerts aizkustinošs un patiess. Tas ir baudījums! Vēlāk apstaigājam trešo varenāko viesnīcu, pabaudām atmosfēru. Atzīme – izcili un smalki. Tālāk seko seriālam cienīgs sižets. Mūsu auto atrodas gabaliņu tālāk no koncertzāles. Vakars silts, nolemjam iet kājām. Tiekam līdz Baltajai Burai. Protams, man jāiemūžinās, jo kad tad vēl mans necilais ķermenis stāvēs līdzās varenajiem? Tikpat sirsnīgi fočējas arī māsīcas vīra puika. Kad šķērsojam VIP iebrauktuvi Burā, pēkšņi apstājas dzeltens Lamborghini ar diviem kēksiņiem, kuri vienpadsmit gadīgo puiku aicina nofočēties pie autiņa un šiem. Sekundes simtdaļā saprotu, ka man taču arī vajag bildi ar krutu autiņu. Čik čik un gatavs! Pēkšņi mūsu kompānijā atskan kliedziens – eu, tas taču Hamiltons! Nu ko – no šā mirkļa manam foto arhīvam ir pievienotā vērtībaJ

Viesnīcā Jumeirah vakara kafija un dārga gaisotne. Savā emirātā atgriežamies trijos nakti un pa gultiņām!

2.novembris

Sveicināta, jūra! Saules pielietās brīvdienas turpinās. Ādas krāsas ziņā vairs „neizlecu” uz kopējā fona, jo saulīte savu dara pat ēnā. Ir patīkami saņemt ziņas no mājām, kuras atstāju pirms nedēļas. Šobrīd tas šķiet tik nereāli tālu un sen.

Pašlaik skatos pasaules kartē. AAE miera osta, blakus Saūda Arābija, Omāna, līcim pāri – Irāka, Irāna, Pakistāna, bet divu stundu lidojumā – Indija. Atkal lasu „Gulf News”. Lielā aviokompānija Emirates no nākamā gada februāra paplašina galamērķus – lidos uz Adelaidu Austrālijā. Nu šai kompānijai par servisu gaisa kuģī pienākas pilni 10 punkti!

Vakariņas itāļu restorānā. Māsīcas vīra puika rīt atgriežas mājās – Anglijā.

3.novembris

Sveicinātas, zilās debesis! Saulīte staigā pa zemes un ūdens virsu. Šodien atstājam feino viesnīcu un emirātu. Skaistas dienas esam te pavadījuši. Turpmākajā dienas daļā apceļojam Fudžeiras emirātu. Ārā ir +33, saulē – atkal četrdesmit.

Vispirms apskatām vecāko šīs valsts mošeju Bidiuyah Mosque. Sākumā tīri piesardzīgi virzāmies uz kalna pusi, nesaprotot, vai sievietes arī drīkst, bet izrādās – you are welcome! Maz ko zinu no šīs reliģijas, tādēļ baudu skatu – apkārt sausi, saules svelmē pielieti kalni, kuru pakājē palmas. Vienkārša svētnīca, kurā satikties ar Dievu. Tālāk dodamies uz Fudžeiras nocietinājumu (Fujairah Fort), tad izskrienam cauri pašai pilsētai. Jā, kapus gan redzu pa gabalu (man katrā valstī noteikti ir jāapskata kapsētas). Mani fascinē gar mašīnas logu slīdošie naftas torņi (nu nav tas pareizais nosaukums) – konteineri – vājprāts, kādi milzeņi, kas patiesībā baro un attīsta šo valsti. Nākamais pieturas punkts ir pilsētiņa Masafi, kurā iepērkam augļus un dārzeņus nākamajai nedēļai. Pieturām arī Friday Market, kur uzbāzīgi tirgotāji cenšas pārdot zīda paklājus, traukus, suvenīrus.

Pēc stundas esam Dubaijā. Atrodam savu jauno mītnes vietu atlikušajam ceļojuma laikam. Dzīvoklis atrodas uz The Palm Jumeirah kāta milzīgā debesskrāpī. Iekārtojamies un tad dodamies ciemos pie māsīcas vīra bosa, kurš iegādājies villu ļoti skaistā rajonā un Dubaijā dzīvo vairāk nekā desmit gadus. Vakars ir skaists, jo kungi sniedz koncertu aliveJ) . Vienā mirklī terasē parādās klavieres, ģitāra, mikrofoni, tumbas, apskaņošanas iekārtas, par kurām Latvijā var sapņot pat populārākās mūzikas grupas. Mūzikas pieliets vakars. Aizkustinoši un patīkami. Braucot mājup, tīksminos par vizuļojošo lielpilsētu – miljardiem spuldzīšu, kur vien acis raugās. Jau kuro reizi prātoju – pa kuru laiku viņi guļ? Esot pilsētā dažādos laikos, ielas ir pilnas mašīnām. Lai nu ir kā ir – mēs dodamies pie miera.

4.novembris

Sveicināta, svētdiena! Aiz loga visā cēlumā bezgalīgajās debesīs slejas Dubai Marine debesskrāpji.

Kad saules ir par daudz, palieku istabā un mazliet pastrādāju.

Persijas līča ieplakā kājas mērcēju vēlā pēcpusdienā, kad nav vairs tik karsts. Vienkārša atpūta, ļaujot saulesstariem atkārtoti šokēt ķermeni.

Pa šīm dienām pirmo reizi gatavojam mājās – mm, garda vistas zupiņa! Vakara tradīcija – kaut kur jādodas! Braucam uz Mall of the Emirates iepirkšanās centru, kurā atrodas slavenais Dubai Skii. Nu uzrāvuši tādu slēpošanas paviljonu, ka acis paliek izbrīnā: riktīgs slēpošanas kalns, bērni šļūkā ar ragaviņām un pūšļiem. Visuzjautrinošākais ir pingvīnu placis – viņiem savs uzdevums – izklaidēt bērnus par atsevišķu samaksu. Ieejas maksa ir augsta par mākslīgo sniegu un -3 grādiem. Ap 23:00 vakarā atstājam šo kārtējo brīnumu.

5.novembris

Sveika, Dubaijas diena! Šorīt pamostos tikai ap pusdienlaiku. Man lēnām pielīp slinkošana un laiskošanās – kādēļ ko darīt, ja var nedarīt?! Plāniņš šodienai – stunda saulītē, tad uz tuksnesi – safari pēc pilnas programmas.

Pēcpusdienā ap trijiem pie viesnīcas Oceana pieripina milzīgs džips – septiņvietīga Toyota. Salecam iekšā un stundas braucienā pieripinām meeting point, kur šādu džipu ir divdesmit. Šoferītis Mohameds pamet skatu uz aizmuguri: visi ir piesprādzējušies? Jā, nu, protams, smejot atsaucu un nodomāju: te tak nav policijas un tuksnesī –kas gan tur īpašs! Sākam kustēties – kā tad – jau pirmajos metros mūsējais rauj no ceļa nost un pa taisno lec kaut kādā smilšu bezdibenī! Ja es būtu zinājusi, ka tā ir tikai maiga prelūdija tam, kas sekos, noteikti būtu kāpusi ārā un ar tuvāko taksi atpakaļ uz Dubaiju! Sākas neprātīgs brauciens pa smiltīm: augšā, lejā, uz sāniem un atpakaļ. Šķiet, no manis tiek izspiesta maksimālā adrenalīna deva – veselu stundu augstās frekvencēs piesaucu Dievu, māti un vēlēšanos ieraudzīt rītdienu! Joprojām nesaprotu, kā šie monstri var noturēties uz šauras smilšu klints (nevaru atrast precīzāku vārdu) un neapgāzties! Vienā mirklī mašīnas slīpums ir nenormāls – labi, ka mašīnā pie grieztiem ir kaut kādi rokturi, kur turēties. Tas man ir izaicinājums vissīkākajiem nervu galiem! Nezinu, vai iepriekš kāda ekipāža ir gāzusies, bet smiltīs nostigusi gan. Jā, ko ievēroju pašā sākumā – mašīnām ir mehāniskā kārba (pārsvarā te brauc ar automātiem), otrs – pirms došanās tuksnesī, šoferīši nolaiž lieko gaisu riepām – lai mīkstāk, vai?

Pa ceļam redzam kamieļu ganāmpulkus, īpaša eksotika – vanagu/piekūnu treneru bariņš nekurienē – tā viņi putnus šoviem apmāca. Beidzot sasniedzam augstāko kāpu punktu, lai sagaidītu saulrietu. Pulkstenis rāda 17:35. Vēja zīmējumi irdenās smiltīs, +30, saulītes apaļais bumbulis virs nebeidzama tuksneša horizonta. Citas realitātes sajūta.

Dodamies tālāk uz Arābu Nakts priekiem – kad ierodamies apmetnē, mūs gaida rezervētas vietas uz spilveniem pie galdiņiem. Skan arābu tautas mūzika, cilvēku čalas, smaržo ēdiens. Vispirms ejam pie kamieļiem. Maza izjāde. Šī man ir trešā reize, kad sēžos mugurā tuksneša kuģim. Šitamais ir mazāks nekā Marokā un Ēģiptē, bet vienalga jautri. Tad paņemam uzkodas – krāsnī ceptas maizes „pankūkas” ar dārzeņiem un girosu. Ņam! Protams, jāizmēģina iestīvēties arābu sievietes ikdienas tērpā – 2 minūtes un es jau esmu pārkarsusi; melnā parandža liedz atvērt muti. Veikli raušos ārā no kaut kā sveša un savai būtībai nepieņemama. Izmēģinām hennas tatoo. Meitene strādā ārkārtīgi veikli, un man uz rokas skaista puķe, kas ilgāk par 20 minūtēm nenoturas, jo šiša teltī es to izsmērēju gar krēslu .. kas vēl nav pamēģināts? Aha - šiša telts. Tik ilgi spļaudos par savādo ūdens pīpi, kamēr netīšām gar krēsla malu esmu norīvējusi savu tatoo.. Tā vietā ir neglīts, izsmulēts pleķis .. Neprotu uzvesties. Tālāk skatāmies vēderdejotājas uznācienu. Jāpiebilst, ka deja un šovs ir profesionāls.

Klāt vakariņas – kā gan to visu var apēst? Mans vēders knapi tiek galā ar šķīvja vienu malu – tas ir arī viss.

Ar aplausiem sagaidām dervišu, lai ar sajūsmu noskatītos maģisko rituāla deju. Aizraujoši! Kā viņš spēj noturēt un vēl virpināt kārtu kārtās saliktos svārkus? Protams, vēlāk skatītājiem tiek piedāvāts to izmēģināt. Pirmā izraudzītā ir mana krustmeita. Nu jā – skaistajām priekšroka! Meitene griezienu izpilda perfekti. Starp griezties gribētājiem ir kāds krietni iereibis Kazahstānas pilsonis – nu neko – kājās noturas; pāris krievu meičas, no kurām viena nokrīt un uzveļas skatītājiem, bet otra – sajauc virzienu, kur sēdējusi.. Šovs uz goda! Vēl mazliet pabaudām nacionālo gaisotni, pēdām grimstot smalkās, baltās tuksneša smiltīs.

Dzīvoklī nonākam ap desmitiem vakarā. Sajūtas un izjūtas ir unikālas. Prieks par baudīto. Vērtējums – pakalpojuma cena atbilst piedāvājumam. Ideāli, jo turkiem un ēģiptiešiem savā piedāvājumā vēl jāaug.

6.novembris

Sveicināta, īpašā diena! Ķeram saulīti, braucot uz ūdens pūšļiem Oceana atpūtas teritorijā. Viens baseins pārvērsts līkumojošā upē, gar kuras „krastiem” sastādītas palmas un dažādi krūmi. 200 m tālāk ir Persijas līča „atraudziņa” ( tā es dēvēju to, kas ietek no līča pilsētā) ar medūzām un debess skrāpjiem Dubai Marine. Labajā skata pusē – Palmas pirmais zars ar greznām villām – rezidentiem. Baudīt nesteidzoties – tāda izskatās šīs puses cilvēku dzīve. Mēs pievienojamies.

Viela pārdomām. Emirātos strādājošie nemaksā nodokļus – ko nopelni, to saņem. Mums, latviešiem, tā ir zinātniskā fantastika. Anglijas pilsoņu te ir kaudzēm, jo emirāti neatkarību no U.K. atguva septiņdesmito sākumā. Tāpat te ir daudz krievu – tūristu un to, kas te dzīvo. Lai gan oficiālā valoda ir arābu, līdzvērtīga ir kļuvusi angļu valoda. Pavisam nesen Dubaija bija zināma kā neliela tirgotāju, zvejnieku un pērļu meklētāju pilsēta. Šobrīd šī megapole turpina augt visā krāšņumā, kļūstot par apbrīnas vērtu vietu pasaulē. Valstī ir aptuveni 4 miljoni 496 iedzīvotāju. Valstī ir 7 emirāti: Abu Dhabi, Sharjah, Ajman, Umm Al Quwain, Ras Al Khaimah un Fujairah. Valsts iestādes strādā no 7:30 līdz 14:30 no svētdienas līdz ceturtdienai. Privātie – pēc saviem ieskatiem un vajadzībām.

Vakarā apmeklējam „centru” – vispirms Dubai Mall – meičām šopings, tad dodamies uz pasaules augstāko celtni Burj Khalifa, kas ir 829m augsts, tajā ir vairāk nekā 160 stāvu. Stāvot kalifa pakājē, mirkli esmu bez valodas – kā kaut kas tāds ir iespējams? Kā mirstīgais to ir varējis dabūt gatavu? Laikam jau tāpat, kā Ēģiptē piramīdas. Tas ir monstrs ārpus veselā saprāta. Iespaidīgi. Atrodam brīvu vietu āra kafejnīcā un gaidām strūklaku šovu. Tas ir brīnišķīgs – Bičelli „Time to say goodbye” – skudriņas skrien, un aizkustinājuma asaras pašas par sevi sariešas acīs. Mūzikas un strūklaku harmonija, liegums un spēks – tas viss apvienots kārtējā pārsteigumā. Jā, tā ir Dubaija.

7.novembris

Sveika, saulainā nedēļas viduča diena! Saulīti var smelt karotēm. Šodien zvilnam pie līča „atraudziņas”. Māsīca redzējusi medūzu ūdenī. Paldies – šo man tiešām nevajag, jo kodiens esot līdzīgs elektrošokam (apdedzina ādu), uz ādas paliek medūzas taustekļu nospiedumi, ko vairāku dienu laikā ārstē ar etiķūdeni. Feini, ne?

Šoreiz sanāk vēlais vakars ārā iešanai. Dodamies uz Dubai Marine – viesnīcu, veikalu, darījumu un izklaides rajonu. Vakaru baudām, staigājot kājām. Esmu kā skudra mežā starp torņiem, gaismām un varenību. Starp augstceltnēm plūst kanāls, pa kuru vizinās izgaismotas laivas ar nakts dzīves baudītājiem. Kājām noejam kādus 4 kilometrus. Atrodam ērtu kafejnīcu un nobaudām saldējumu, svaigi spiestas sulas un kafiju. Šoreiz traucē šiša smaka – tā ir salkana un uzbāzīga. Katra kafejnīca to šeit piedāvā, un gribētāju netrūkst. Četras stundas izkūst vienā no metropoles artērijām.

Mājup braucot, aizskrienam līdz slavenajai viesnīcai Atlantis, kas uzbūvēta pašā Palmas galā. Iepriekš tās greznumu biju skatījusi bildēs. Tagad šis cilvēces šedevrs lepni slejas manā priekšā, izgaismots un pašpārliecināts. Ir krietni pāri pusnaktij, bet Dubaijā neviens neguļ – diennakts pilsēta.

8.novembris

Sveicināta, diena pirms rītdienas! Lai cik ļoti to negribētos teikt, šī ir pēdējā atpūtas diena, diena pirms atgriešanās mājās. Vēl notvert mirkli, sajust sauli un ieelpot tropu gaisu – tas ir tik vienkārši un vēl iespējami. Domās uzvirmo Latvijas novembris un rimstas, jo saulīte stiprākaJ

Vakarā dodamies uz vecās Dubaijas pusi. Jā, te viss ir stipri atšķirīgs no jaunās un varenās daļas: ēkas ir mazākas, ielas šaurākas, nav Hugo Boss un Prada.. Pamatā šeit dzīvo un strādā indieši. Tērpušies savos baltajos un garajos tērpos, viņi ir visur – ofisos, veikalos, restorānos un uz ielas. Esam nolēmuši izbraukt divu stundu kruīzā ar kuģīti, paēdot uz tā vakariņas. Vakars izdodas lielisks – gaiss sasilis pāri par +30 grādiem. Vakara vējš, garām slīdoša promenāde, kas rotaļājas gaismu spēlēs. Jā, pēdējais vakars Dubaijā pirms došanās mājup.

Vēlāk dzerot nakts kafiju, sevi pieķeru pie domas, ka esmu ieķērusies šajā valstī, saulē un siltajā vējā. Šeit nav iespējams justies slikti, jo laika apstākļi to vienkārši nepieļauj. Divās nedēļās piedzīvotais ir kā sapnis, no kura grūti pamosties. Tā ir Arābijas pussalas krāsainā mozaīka un nebeidzamais vilinājums. Cita realitāte.

9.novembris

Sveicināta, lidojuma diena! Pirmo reizi divu nedēļu laikā nākas celties agri. Mans modinātājs nozvana 5:50. Vai tiešām rīts? Izeju uz balkona, lai sasveicinātos ar rītu – pilsēta ir tinusies rīta dūmakā, caur kuru lēnām spraucas pirmie saules stari. Došanās mājup rīts – kaut kā tā gribas nosaukt šo mirkli.

Dubaijas lidosta ir milzīga. Ar nagu galiem pagūstam iečekoties un iziet kontroli. Mana soma ir pilna ar sauli – veseli 13 kg! Labi, ka šeit neviens somas nesver. Pēc deviņiem lepni sēžam Emirātu dzelzs putnā: ieslēdzam TV, apsedzamies ar sedziņu, noliekam spilventiņu zem auss. Vispirms visiem iedod siltus roku dvieļus, tā teikt, pirms ēšanas jānomazgā rokas! Tad tiek izdalītas avio kompānijas dāvanas bērniem. Tad ieturam pusdienas. 5 stundās un 40 minūtēs noskatos trīs filmas, un Maskava ir klāt. Domodedovas lidosta ir milzīga, taču mēs veikli izlīkumojam pa tranzītkoridoru, kur viss iet gludi. Pēc trim stundām sēžam reisā Maskava – Rīga. Māju sajūta pastiprinās. Pēc pusotras stundas Rīga mūs sagaida ar +2 grādiem, bet vēlāk mans Lejasciems – ar – 5!!!

Tās bija divas nedēļas paradīzes stūrīti uz apaļā globusa! Esmu pateicīga saviem mīļajiem par doto iespēju pasmelties sauli un pozitīvu skatu aiz loga! Dzīve ir pārsteidzoši skaista, vai ne?