Snovbords un slēpošana Slovākijā

  • 4 min lasīšanai
  • 11 foto
Nu tātad, Šķiet jau iepriekšējā ziemā Edgars bija nemierīgs un gribēja braukt slēpot uz Tatriem - tā kā tie ir tuvākie un lētākie augstie kalni slēpošanai. Pagājušogad kaut kas nojuka, tādēļ šogad ar lielu apņēmību šamējais uzņēmās visu noorganizēt. Sākotnēji tika risināti 2 svarīgākie jautājumi - transports un dzīvošana. Pēcāk atrasti braukt gribētāji. Kā transportlīdzeklis tika atrasts un noīrēts VW Caravelle 8-vietīgs buss ar 2,5 TDI pagarinātā versija, kur cilvēkiem + mantām un inventāram vietas bija pilnīgi pietiekami. Tas bija arī aprīkots ar navigācijas iekartu, kas gan bija pieejama tikai Polijai un izrādījās ļoti noderīgs rīks. Dzīvošanas jautājums ir nedaudz sarežģītāks. Māja, iestabas vai kaut kas tml. tika meklēts internetā un tā kā Līgai jau ir līdzīga satura maizes darbs, tad tika atrasta superīga privātmāja ar visām ērtībām Liptovsky Mikulaš pilsētiņā par salīdzinoši mazu maksu - ap 380 Ls par 7 dienām. Izbraucām ap 23 no Rīgas, tad Jelgavā Vanagus paņēmām un brauciens varēja sākties. Forši, ka robežas vaļā, taču prognozētās 16 h ceļā tas nesamazināja un finālā tās izstiepās līdz kādām 20 h ar visiem McDonaldiem, aliņiem un attiecīgi zaļajām pieturām. Varšavai metām garām diezgan lielu loku pa austrumu pusi - mazliet baidījāmies braukt cauri lielpilsētai turklāt navigācija arī lika braukt apkārt, taču tā izrādījās kļūda jo tas ceļš bija briesmīgs - neskaitāmas apdzīvotās vietas ik pēc 5 km, kas vidējo ātrumu krietni samazina. Aiz Polijas-Slovākijas robežas uzradās robežsargi vai policija un prasīja uzrādīt pases (2 reizes), tā kā līdz vajag paņemt. Ā, un vēl kaut kādas pilnvaras īrētai mašīnai arī vajag priekš Polijas, bet par laimi Polijā ne reizi menti neapturēja. Nonācām galā vakarā, iekārtojāmies un gaidījām rītdienas pirmo tikšanos ar kalniem. Lielākais Slovākijas kalnu kūrorts ir Jasna ar 21 pacēlāju un visdažādākajām trasēm. Vēlams iegādāties ISIC vai EURO<26 karti (attiecīgi 5 vai 3 lati) - ar tām ir atlaides. Parastā kārtība kā nokļūt Jasnā ir braukt pa ceļu uz to līdz šlagbaumam, noparkot auto un kāpt bezmaksas ski-busos, kas aizved līdz trasei. Variants ir braukt pirms plkst. 8 rītā, kad ceļš vēl ir vaļā un tad var piebraukt pie trases ar savu auto. Taču - mūsu gadījumā nekas no tā nebija aktuāli, jo laikapstākļi nebūt nebija ideāli un attiecīgi arī apmeklētāji nebija daudz. Tāpēc tikām līdz pašai trasei. Bijām tur ap 12. Biļetes var pirkt uz visu dienu kā arī no plkst 11.30 vai 12.30. Nereti uzrodas kādi slēpotāji, kuriem ir apnicis slēpot un no viņiem var nopirkt kartes pa lētāku naudu. Oficiālās cenas (ar ISIC u.c.): visai dienai 14 Ls, no 12.30 - 12 Ls, nakts slēpošana (no 18-21) - 7 Ls. Kā jau teicu, Jasnā ir 21 pacēlājs un kādas -padsmit trases. Pie labiem laikapstākļiem var pat braukt līdz pašai virsotnei un tad močīt lejā - kopā nobrauciens - nu kādi 4 - 5 km varētu būt. Bet mūsu gadījumā augstākais, kur varēja uzbraukt ir līdz 1670 m, līdz virsnotnei kādi 300 m pietrūka. Slovākijā 80 % ir slēpotāji,- snoweri - attiecīgi ap 20% - līdz ar to arī snowparki ir liels retums un to kvalitāte - apšaubāma. Jasnā ir, bet tad tur bija pieejami kādi 2 tramplīni un pāris slaidi un viss. Citos kūrortos snowparki nav vispār. Tikai kaut kādi niecīgi tramplīniņi trases malās un sarusējušas slaida caurules novārtā mētājas. Nākamajā dienā kad mēs braucām no rīta lija diezgan spēcīgs lietus, tāpēc nolēmām izmēģināt citu kūrortu kādus 30 km uz R. Ružomberokas kūrorts izrādījās patīkams pārsteigums ar kvalitatīviem pacēlājiem un dažādām trasēm - gan "sarkanajām" - pieredzējušiem, gan "zilajām" - lēzenākas ne tik pieredzējušiem. Vēl kāda vērtība ir ierasties kūrortā no rīta - cilvēku nav tik daudz un trases ir svaigas. Dienas otrā pusē trasē parādās daudz pampaki un lēni šļūcoši indivīdi, kas nobrauciena prieku sabojā. Šājā kūrortā bija 4 km "zilā" trase - ideāla meitenēm un citiem, kuriem bail no lielākiem stāvumiem un ātrumiem. Tik intensīva slēpošana un snovošana prasa daudz spēka un tas ir pavisam noteikti - ja neesi fiziski sagatavots - pirmajās reizēs vienā rāvienā līdz galam nenobrauksi: jāapstājas, jāatpūšas. Lai atgūtu spēkus un novērstu kāju muskuļu sāpes, trešo dienu ņēmām brīvu no slēpošanas un apmeklējām vietējās alas, brīvdabas muzeju un akvaparku. Akvaparkā bija termālo ūdeņu baseini ar patstāvīgu +38 temperatūru kā arī dažas tizlas šļūcamtrubas. Nu karoč, Līvu akvaparks ir labāks. 4.dienā, uzklausot dažādas atsauksme, braucām uz Augstajiem Tatriem Slovākijas ziemeļos. Tur gan bija pastāvīga sniega sega. Kūrorts - skaitās kruts un populārs - Štrebsko Pleso. Ar pacēlāju jābrauc 15 min, kurš nebija slēgtais - vējš un sniegs brīvi rotaļājās ar tavām nepiesegtajām ķermeņa daļām. Principā nevis sniegs, bet todien diemžēl lietus. Lija. Pēc kādas stundas lielākā daļa no mums bija slapji. Tāpēc slēpošanu pārtraucām. Varbūt tādā laikā ir grūti objektīvi novērtēt, bet nekā īpaši kruta šeit nebija. Braucām prom cauri kalniem dažviet vēl pafočējoties. Nu un tad 5. dienā sapratām, ka pietiks eksperimentēt un laidām atkal uz Jasnu no paša rīta. Temperatūra gan nebija nekāda piemērotā (+8 ), bet vismaz nebija nekādu nokrišņu un tad nu maksimāli līdz kādiem 2-3 sportojām. Tiesa gan tā trase, pa kuru braucām pirmajā dienā un tad jau bija puse braucama puse nē, tagad bija nokususi vispār zaļa. Es piekrītu, ka mums nebija ideāli laikapstākļi, kas liedza braukt pa visām trasēm un arī freeride iespējas ārpus trasēm močīt nebija un varbūt tie nebūs ideāli arī Tev, taču tas ir koks ar diviem galiem - ja ir labi laikapstākļi, tad cilvēku ir 3x vairāk un tad tu pie pacēlāja varēsi nevis piešļūkt un braukt augšā, bet gan vēl kādu vietām PAT STUNDIŅU pagaidīt. Citādi, Slovākijā cenas vidēji ir zemākas par mūsējām, arī krogā pa trīnīti var labi paēst. Aliņš tai pašā krogā - Ls 0,50 par 0,5. Tiesa gan vairāk tāds mīzalīgs nekā baudāms. Ja prasat "kvas, pažaulsta" un jums atnes kefīru - nebrīnieties - "zakvas" nozīmē "kefīrs" slovāku valodā. Liptovsky Mikulaš ir arī lielvaikali. Kauflands pa ceļam uz Jasnu ir ļoti OK. Vēl kāds secinājums: Latvijā viennozīmīgi ir vissūdīgākie ceļi. Ja kāds bija dzirdējis, ka Polijā arī nav īpaši labi - ziniet, tas ir muļķības - tur ir lieliski ceļi. Par Lietuvu jau vispār nerunāsim. Kad brauc cauri Polijai vērtīgi ir izvēlēties to ceļu uz Varšavu kurš iet cauri Lomžai. Tas otrs - vairāk uz A, nav tik labs. Arī Krakovai cauri izbraukt nav grūti, lai gan ir apvedceļš. Izmaksas - man nepatīk sīki skaitīt naudu par katru vienību un tasiīt bilances, bet kopējais izmaksas par visu man ļična bija +/- 250 Ls. Līdzi ņemts tika 150 Ls Slovāku kronās un 25 Ls Polijas zlotos, kuri lielākoties tikai tērēti par benzīnu un tualetēm Polijā. Nu tā kaut kā... cerams noderiga informācija vienam un interesantas 5 minūtes citam. Bļin, te nu bija "neliels" apraksts. ;)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais