Uz Bodenzē.... jebVācijas, Austrijas mikslis

13.02.2008
9 min lasīšanai

Uz Bodenzē 15.05.2005.-26.05.2005. ”Vilku midzenis” – Dahšteinas alas – Bavārija - Mainau 15.05.2005. Izbraucam plkst. 07.07. – gandrīz kā plānots. Vidējais ātrums līdz Suvalkiem – tikai 84 km/h. Ātrāk nesanāk. Olecko pasākums – poļi svin Vasarsvētkus. Tirdziņš, baložu audzētāji ar saviem mīluļiem, dzied vietējais ansamblis. „Vilku midzeni” atrodam bez grūtībām; ir norādes, samērā daudz apmeklētāju. 31 PLN par trīs biļetēm un autostāvvietu. 1.3 un 1.8 km garas trases pa teritoriju. Varēja tie poļi krūmus iztīrīt, citādi saspridzinātie mūri ir iespaidīgi. Hitlera bunkurs, vieta, kur izdarīts atentāts, hektāriem liela teritorija ar dažādām būvēm. Tieši pie midzeņa hotelis; apm. 9 LVL vienam. Uz Mamerkiem nebraucam, kaut arī mūri tur esot nesaspridzināti. Meklējam pirmo kempingu Pieckos. Tas izrādās pašā ceļmalā – liels, ar mājiņām. Sarunāt pagrūti, jo iekšā laidējs ierāvis un zina tikai dažus vārdus vāciski, bet viņa dēls vai znots – dažus vārdus angliski. Plātāmies rokām. Mājiņa izrādās ļoti laba – divos stāvos, pie ezera, iekšā kamīns, boileris ūdenim, duša un tualete, kafijas automāts, ledusskapis, elektriskā plīts ar 4 riņķiem, galdiņi, trauki, katli, elektriskā tējkanna, segas, spilveni, utt. Tāda tā Polija. Par to visu 86 zloti. 16.05.2005. Plāns 784 km, jāatrod čehos kempings, kura koordinātes diezgan miglainas. Objekti nav paredzēti. Laiks stundu vēlāks, ja mums 07.00, tad tur tikai seši. Poļi dzen govis ganos. Maršruts pa maziem ceļiem, jo darbdiena – pirmdiena, un arī - it kā taisnāk. Govis un govis – patiešām lauksaimniecības zeme – visi mazie ceļi ar govju mēsliem... Iespējami divi varianti. Mazi ceļi, maz mašīnu; ja velk 120 km/h, tad brīžiem sākas „viļņi”, un mašīnu tik tikko var valdīt... Otrs variants – lielie ceļi, samērā labi, bet ātrāk nasanāk – katrā virzienā pa vienai joslai, smagās mašīnas, vilcēji, garas kolonnas, sevišķi pa mežiem, kur ceļš nav pārredzams… Pilsētās maldīšanās, jo norādes kaut kā nesaprotam. Polija beidzas pēkšņi – kalna nogāzē robežpunkts. Pavirša pārbaude un saprotam, ka līdz Jihlavai netiksim – sākas mežiem apauguši kalni, ciematiņi, serpentīns, ātrums pavisam niecīgs… Satumst, un sākam benzīntankos vaicāt pēc naktsmājām. Čehi runā tikai čehiski un tikai pēc vairākām vaicāšanām pavīd vārds „motelis”. Atkal rokām plātīdamies nosakām virzienu, un, pēc neilgas maldīšanās pa naksnīgo Mohelnici, kāda bāra viesmīlis parāda precīzi. Pēc 22.00 moteļa krogā atrodam iekšā laidēju – tas divreiz jaunāks par vakardienas poli, bet tikpat ierāvis. Buldurē vienā laidā vāciski, izrāda dažādus apmešanās variantus, vārdu sakot, ir ļoti laipns. Trīsvietīga silta istaba ar dušu, tualeti un balkonu par 630 kronām kopā. 17.05.2005. Ieplānoti pirmie objekti, bet tās ērtās naktsmājas tikai par samaitāšanu – izskatās, ka nepaspēsim... Iemetam atslēgu pa lodziņu recepcijā un laižam uz Dahšteinas alām. Plāns ir precīzs, un pusstundas pietrūkst – pie Ēbenzē nomaldāmies pa Gmundenu – nelielu pilsētiņu stāvā ezera krastā ar nesaprotamu ielu tīklu. Vairākkārt jāprasa ceļš uz ielas. Cilvēki atsaucīgi, parāda. Vismaz vāciski runā saprotami. Ir informācijas biroji. Tomēr tāpat iekuļamies pazemes vairākstāvu stāvvietā, un esmu spiests cītīgi studēt informāciju, kamēr saprotu, kā tikt galā ar automātiem, lai palaiž brīvībā... Sāk līņāt, teltīs gulēt negribas… Hallšteinā paveicas – tūristu maz, un mums ierāda koka ēku, kas no ārpuses izskatās pēc malkas šķūņa. Otrais stāvs izbūvēts – atkal visas ērtības, mikroviļņu krāsni un mežakuiļa ādu pie sienas ieskaitot. Televizora gan nav. Citā ēkā vēl vesela rinda ar dušām, tualetēm un izlietnēm, fēnu un trauku mazgājamo mašīnu... Tas viss par 40 evrikiem kopā. Jokojam, ka nu jau latiņu zemāk laist nevar, un rīt ņemsim mājvietu par simtu. 18.05. 2005. Līst, laikam nepārstās arī… Alu diena. Braucam līdz Obertraunai, esam vienīgie pie pacēlāja. Tikai vēlāk redzam, ka trīs tūristi ir tomēr pirms mums – neesam vienīgie dīvaiņi. 22.20 EUR par visu pasākumu – braukšana turp un atpakaļ cauri miglas blāķim, 20 min. kāpiens līdz alai, gids mums trijiem. Runā vāciski, bet kaut kā dīvaini apaļi – austriešiem ir kaut kāda izloksne. Cenšos tulkot. Ala iespaidīga – ap 20000 m2 ledus tur esot. Dažādas figūras, ko daba izveidojusi. Ūdens tek pa visām malām un process turpinās – alā mīnus 3°C. Izvietotie gaismas ķermeņi veido fantastiskas ainas un gaismu spēli. Mamutu ala blakus diemžēl ciet – esot auksta ziema bijusi, ala vēl pilna ar ledu; atvēršot jūnijā. Žēl. Līst joprojām, un jābrauc vien tālāk. Hallšteinā ir sāls raktuves. Braucam uz tām – sākumā neplānots objekts – par 21 EUR. Īsti neizlasām paziņojumus un bukletus, tāpēc nonākam neveiklā situācijā – uzņemšanas telpā liek uzvilkt tādus pelēkus paltrakus. Brēcu, ka negribu vilkt, un, kāpēc tie vispār jāvelk… Nauda samaksāta, prom nelaiž, beigās nākas apģērbties. Garastāvoklis pamaitāts, bet ejam vien iekšā. Izrādās, viņi tur izdomājuši atrakciju – no viena raktuvju horizonta uz otru jāšļūc uz dibena pa tādām koka margām. Pirmais brauciens ap 40 m, otrais ap 120 m, beigās vēl uzņem šļūkšanas ātrumu un nofotografē izbailēs pārvērsto ģīmi... To bildi tad pie izejas pārdod par 5 evrikiem. Būtu zinājis iepriekš, droši vien foto būtu paņēmis. Pēkšņā naudas izspiešana likās par šerpu, tādēļ atstāju, lai iesāla savās raktuvēs… Ārā no alas var tikt braucot ar raktuvju vilcieniņu pa tuneli, kur mati gandrīz skaras pie griestiem (esam satupuši jāteniski uz gara koka sola viens otram aiz muguras).... un tad arī gaisma tuneļa galā.... Joprojām līst. Par spīti tam, domājam vēl pagūt uz Lihtenšteinas aizu, bet paskrienam garām iebraucamajam ceļam un stunda atkal par vēlu. Nodomātais kempings dabā, protams, neizskatās tik skaisti kā bildē - Austrijā, un, vēl jo vairāk Vācijā, kempings ir vieta, kur apstāties ar savu wohnmobīli vai – uzcelt telti. Būdu, bungālo vai mājiņu tur nav. Sant Johanna ir diezgan cieši apbūvēta teritorija ar sazarotu ielu tīklu. Taujājam kādā hotelī, un joks pārvēršas īstenībā – lietus turpinās, un dabūjam celt latiņu līdz 75 evrikiem, frűštuku ieskaitot. 4 vietu istaba ar vannu, televizors arī. OK. 19.05.2005. Nelīst nemaz, saule. Ūdeņu diena. Ieplānota aiza, Glokners, Gerlosa ceļš, Krimls. Plānots, protams, īsti neapzinot iespējas. Brokastis – buffet. Ēdam, cik varam. Viesnīca pilna ar pensionāriem – tie arī atsākuši ceļošanu starpsezonā. Ātri uz Lichtensteinklamm – aizu. Diennakti lijis, tādēļ aiza vārās un dārd kā elles katls – bija vērts to nakti pakavēties. Pagaidām iespaidīgākais objekts. Vareni. Un tikai par 3.30 EUR. Labā omā uz Grossglokneru. Šoreiz nekā. Sperre. Augšā kalnos esot liels vējš, pūšot uz ceļa sniegu, un divi sniega pūtēji nespējot tikt galā. Kad būs vaļā, neviens nezin… Daži gaida, mēs braucam prom. Krimmls – ūdenskritumu kaskāde. Par 1.50 EUR var divas stundas kājām rāpties uz augšu un tad atkal lejā. Tiekam līdz otram līkumam. Šķiet tā kā par tālu – taka zigu zagu pa mežu, neko jēdzīgu neredz. Pēc aizas tik iespaidīgi nav... Gerloss – 7 EUR par izbraukšanu pa kalnu ceļu ar Austrijas ainavām. Nu ir jau skaisti... Brauciens augšā un lejā, apakšā baigā ieleja ar mazām būdiņām, sniegoti kalni – viss kā uz bildēm. Laiks skaidrs, visas virsotnes vaļā, saule. Uz pacēlāju tomēr neielaižamies. Man vēl atmiņā Cugšpice, padārgi arī. Insbrukas bānis, un pēc kāda laika redzam, ka apdzīvoto vietu izkārtnes ceļmalās tā kā dzeltenākas... Kaut kā nemanāmi esam Vācijā. Pēc kartes skatoties, esam nedaudz kļūdījušies – nobraukuši pa Deutsche Alpenstrasse vidusposmu, kas nebija plānots. Tāpēc tās smukās ainavas… Tuvojas kārtējie piedzīvojumi ar kempinga meklēšanu. Bavārija. Šoreiz pie Rīgzē, īstos laukos. Saplānoti ir katrā apvidū divi camp. Atrodam abus, bet tie, protams, bez būdām. Nē, nē, nekādu telti, kolektīvam vajag gultu. Bārā iedod vietējo karti, tur arī adreses mājām, kurās izīrē istabas. Mēģinām trijās „zimmer frei” vietās, bet nekā – viņiem, lūk, vajagot uz nedēļu, utt. Laikam tie auto numuri un akcents bij stipri aizdomīgi… Īpatnēji, ka kūtsmēslus viņi tai miestā krāva starp dzīvojamo māju un ielu, virca tek pa ietvi un smird… Pie mums jau tur mēdz stādīt puķes... Beigās cēlām latiņu vēl augstāk un vietējā trīszvaigžņu hotelītī ar cēlu nosaukumu „Alpšpice”, mūs izmitināja. 90 evriki ar visu brekfestu. OK. Televizors bija, kakti zirnekļu tīkliem, kaut gan iekārtojums kopumā tā neko. 20.05.2005. Brokastis tiešām ļoti labas. Dažādi sieri, pūdētie un visādi citi, olas, kūkas, augļi, banāni, ananāss arī, ievārījumi, dažādas desas, šķiņķi, un, protams, parastās kukurūzas čabas, piens un sulas.... Braucot ar busu, tāds „zviedru galds” nekad nav bijis. Piļu diena. Labā omā, pa maziem ceļiem līkumojam uz Deutsche romantische Strasse pašu dienvidu galu – Neuschwahnstein un Hochenschwangau. Pilis ir faktiski blakus. Šoreiz neliekam uzsvaru uz vēsturi, neejam iekšā nevienā. Nupat aprīlī esmu bijis trešajā „vājprātīgā” Bavārijas karaļa Ludviķa radītajā brīnumā – Linderhofā. Ārkārtīgajai bagātībai un greznumam tomēr ir tāda pelējuma smaka… Blakus ir pacēlājs uz Tēgeļkalnu – ap 1800m augstumā; izvēlamies to. 15 EUR no katra. No kalna laižas un ilgi planē debesīs sportisti ar paraplāniem. Skats košs. Apakšā iezaļgani ezeri, ... diemžēl abas pilis no šī kalna neredz. Tālāk uz Bodenzē. Aizbraukt un iekārtoties kempingā. Laika daudz. Dornbirnā nepatīk. Uz Vaducu nebraucam. Mums iesaka Bregenci pie paša ezera. Nevar saprast, kur īsti esam – Vācija ar Austriju mainās nemanāmi, šveicieši gan stipri aizdomīgi. Robežas iet pa ezeru un krasti tad ir dalīti. Bregencē kempings pilns, nezinu, kā te ir sezonā. Bērni, suņi, velosipēdi. Tikai telts vieta un tā pati par 28.75 EUR. Šoreiz jālieto līdzpaņemtais ekipējums. Diena skaidra, pāris stundas pastaigājam pa pilsētu un promenādi gar ezeru. Iekārtojos mašīnas bagāžniekā. Tā liekas ērtāk, kaut gan telts četrvietīga. Neesmu teltī gulējis kādus 25 gadus, bez vajadzības arī nevēlos. 21.05.2005. Bodenzē diena. Mainau sala – dažādi augi, skatāmi jebkurā gadalaikā. Diena skaidra un sutīga. Sala pilna ar tūristiem – pensionāriem un citiem. Puķu dobes raibu raibās – atraitnītes saliktas kopā ar magonēm un vēl citiem lakstiem. Dažas pārziedējušas tulpes pa vidu. Skats nekopts un pārāk raibs – manuprāt krāsu salikumi nejēdzīgi. Rododendri ļoti krāšņi, bet izkārtojumā kaut kas kaitina... Daži stūrīši sakarīgi, bet kopējais iespaids - uz apmierinoši... Citur nebiju redzējis, ka vecās automašīnās, izgriežot jumtu, sabērta zeme un sastādītas augu kompozīcijas. Īpatnēji. Tauriņu māja. Tropiskos apstākļos laidelējas taureņi ar košiem spārniem un atļauj sevi fotografēt... Visumā tomēr krāšņuma pietrūka, šķiet, vācieši, vismaz bavārieši, ir palaidušies slinkumā. Pēcpusdienā – akvārijs „Sealife” Konstancē. 11.50 EUR no katra. Nu, šis tas jau bija. Plekstes varēja ar roku taustīt, ja gribēja – pilnīgi pieradušas pie apmeklētājiem. Faktiski nekas sevišķs. Kempingplacī trešo braucēju pierakstām kā viesi, tādēļ par telti un mašīnu tikai 20 evriki. Iznāk pušieris ar dušu. „Műnze” tulkojot laikam nozīmē gan monētu, gan žetonu. Šinī gadījumā duša ar žetoniem, kuri jāpērk atsevišķi. Tikko esmu migā, sāk līt. Pērkons un lietus visu nakti. 22.05.2005. No rīta tāds miglains un smidzina. Varētu braukt pie paziņām uz Nekārzulmu, bet tie aizbraukuši uz kāzām – būšot mājās tikai sešos vakarā. Bāžam slapjo telti mašīnā un taisāmies uz pēdējo objektu, kurš sākotnējā plānā nebija iekļauts (tā iet ar to plānošanu) – Reinas ūdenskritumu pie Šaffhauzenas. Ķēpa, ka jābrauc pa Šveici, un viņiem ir maksas ceļi – jāpērkot vinjete visam gadam (18 LVL). 2 km maksas posms it kā arī pie Šaffhauzenas. Kempingvīrs iestāsta, ka varot piebraukt arī bez šī ceļa izmantošanas. Braucam pa maziem ceļiem, tomēr šķiet, ka pēdējos m nācās uzbraukt uz maksas ceļa. Kontroles tur nebija un tikām arī atpakaļ laimīgi. Bija vērts – otrais grandiozākais objekts pēc „klamm”. Ūdens līmenis diezgan augsts, pieiet var pavisam tuvu. Var ar kuģīti piebraukt arī tieši apakšā, bet tas prasa laiku un līdzekļus. No malas skatoties tas prieks par 1CHF, jeb 70 centiem. Pie Štein am Rein pāri Reinai un tūlīt arī robeža klāt. Šveicieši te ir vēl aizdomīgāki par poļiem – no valsts ārā braucot, taujā no kurienes braucam un kāpēc; cik ilgi tur bijām un kāpēc; uz kurieni brauksim un kāpēc; vai tik mums patiešām ir atvaļinājums, utt. ....Bagāžā tomēr nelīda. Štutgartes bānis, ap 300 km, un bez maldīšanās esam pie paziņām – Kazahijas vāciešiem, kas pārcēlušies uz dzīvi tēvu zemē vairāk kā 15 gadus atpakaļ. Saimnieks dienējis Rīgā astoņdesmitajos gados, uzskats par mūsu dzīvi palicis to gadu līmenī. Kaut arī pa satelītu tur var uztvert Rīgas 7 kanālu, tiekam vadāti pa veikaliem, kur daļa no mantām varētu noderēt vienīgi kā humānā palīdzība... 27.05.2005. Uz mājām. Paredzēts arī objekts – Karlovi Vari jeb Karlsbad. Kempings čehos pie Polijas robežas - Harrakovā, pēc 608 km. Laiks brīnišķīgs, Karlovi Vari visā krāšņumā. Šoreiz trauks līdzi, garšojam ūdeņus. Liekas tāds kā viegli gāzēts, dzert var. Viens ir karsts kā tēja, tvaiki vien griežas. Tūristi, tūristi un atpūtnieki, ka biezs. Pārsvarā krieviski runājošie un vācieši. Tālāk braukšana iet grūtāk – Teplice, Libereca, paugurains apvidus. Vietējie, izskatās, dzīvo trūcīgi – mājas noplukušas, daudz melnīgsnējo „itāliešu”, apdzīvotās vietās ik pa simts metriem stāv „meitenes”, dažas gandrīz apakšveļā. Tranzītceļš… Līkumots, šaurs, paskriet nevar. Kempings Harrakovā tiešām ir, pašā ceļmalā, bet iekšā laidēja nav. Pēc gaidīšanas ejam uz tuvējo māju, pie kuras stāv celtnieku vagoniņam līdzīgs bungālo. Jā, tas ir dabūjams – 10 EUR, vai 300 kronas „no kakla”. 4 vietas, duša, trauki, virtuvīte, galds – viss tīri normāli. Vēl ļoti agrs. Nedaudz kalni, robeža, Polijas līdzenums, transporta ļoti maz. Braucam cik mašīna velk... Ap Varšavu smagi. Darba diena, nostāvam 45 min. pie kāda idiotiska luksofora. Mašīnas, mašīnas. Pa vienai joslai katrā virzienā, būvē un remontē ceļus. Drīz būs, bet vēl nav… 26.05.2005. Modinātājzvanu vairs neliekam, jo plānā šodien – mājas. Esam Elkā. Staigājam gar ezermalu un brīnāmies cik tie poļi ticīgi – baznīcas pilnas ļaužu, tie nometušies ceļos un lūdzās, lūdzās... Kad arī desmitos veikalus neatver, saprotam, ka Polijā šī ceturtdiena nav darbdiena. Braucot tālāk gan Augustovā, gan Suvalkos redzam baznīcēnu procesijas... Dažas robežas, un esam mājās. Uz spidometra 4976 km. Daži secinājumi. Iespaids par Bavāriju un Čehiju ne visai... Bodenzē ar Mainau – labi ar mīnusu... Austrijas Alpos noteikti jāatgriežas... Lihtenšteinas aiza un Reinas ūdenskritums pie Šaffhauzenas – teicami... ***

Uz Bodenzē.... jebVācijas, Austrijas mikslis

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem