Berlīne un Potsdama

  • 6 min lasīšanai
  • 21 foto
Vispirms es atvainojos par savu rakstīšanas stilu, jo nodarbošanās pēc es esmu pieradusi rakstīt faktus, nevis sacerējumus. I daļa. Berlīne. Uz Berlīni es devos 2007.gada janvārī. Lidoju ar “easyJet” uz Schoenefeld, no kurienes bija apmēram pusstundu brauciens ar vilcienu līdz Berlīnes centram un mūsu viesnīcai netālu no Aleksandra laukuma. Braucot ar vilcienu, uz Berlīni pavērās ne tas labākais skats – neglītas ēkas, no kurām lielakā daļa apzīmētas, pamestas rūpnīcas utt. Jāsaka, pirmais iespaids par Berlīni nebija visai glaimojošs. Mūsu pašu mazā Rīga ar saviem parkiem un kanāliem man likās daudz pievilcīgāka un savā ziņā – draudzīgāka. Atstājuši savas mantas viesnīcā, izgājām pastaigāties. Tā kā bija jau vēla pēcpusdiena laukā bija satumsis, bet līdz ar to visa pilsēta iedegās ugunīs un kļuva par krietnu tiesu pievilcīgāka. Pirmajā vakarā pastaigājāmies līdz Brandenburgas vārtiem (1788-1791) caur ielu „Unter den Linden” (zem liepām). Šī iela ir visai iespaidīga ar savām smalkajām viesnīcām, Valsts operu un daudzām citām celtnēm. Pie Brandenburgas vārtiem ir laukums ar nosaukumu „Pariser Platz” (Parīzes laukums). Vienā tā pusē ir moderna stikla celtne, kurā atroda Mākslas akadēmija, tai blakus ir no smilšakmens būvētā DZ-Bank (1996-1999). Berlīne ir interesants vecā un jaunā mikslis, blakus 300 gadus vecai ēkai stāv kāda, kas celta pēdējā gadu desmitā. Ļoti pievilcīga un interesanta ēka likās arī Berlīnes katedrāle (celta 1894-1905.gadā) Skatoties uz Brandenburgas vārtiem, pārņem tāda, kā nerealitātes sajūta – visai iespaidīga celtne. Aizstaigājusši vēl līdz Reihstāgam ,kas atrodas pavisam netālu, devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Nākošajā rītā cēlāmies agri, lai paspētu apskatīt pēc iespējas vairāk. Vispirms devāmies pastaigāties pa Austrumberlīni. Apskatījuši tās senāko daļu, mēs vēlējāmies ieiet kādā kafejnīcā iedzert kafiju un nedaudz sasildīties. Tomēr visas kafejnīcas sestdienās ir ciet. Tā nu, neatraduši nevienu vietu, kur pasēdēt, devāmies uz Reihstāgu, pie kura rindā jau bija sastājušies kādi 50 cilvēki. Lai tiktu iekšā nācās gaidīt. Uzbraucot uz stikla kupolu Reihstāga augšā, paveras skats uz Berlīni no augšas. Var redzēt gan Austrumberlīnes ievērojamākās vietas un ēkas, gan arī Rieumberlīni ar Potsdamas laukumu un tā debesskrāpju kompleksu.. Esot Reihstāga kupolā iesaku aiziet uz restorāniņu, no kura jūs varat baudīt skatu un iemalkot tasi tējas, kas šeit maksā 1,60 Eiro. Kad kādas 40 minūtes vēlāk izgājām no Reihstāga, pie ieejas jau gaidīja četras reizes vairāk cilvēku, nekā tad, kad mēs gājām iekšā. Izejot no Reihstāga aizgājām līdz Holokausta upuru memoriālam (Memorial to the Murdered Jews of Europe), kas sastāv no dažāda lieluma pelēkiem klučiem, kas izvietoti dažādos līmeņos. Tālāk ar S-Bahn jeb vilcienu devāmies uz Potsdamas laukumu. Šī laukuma ēkām ir visai savdabīga arhitektūra, katra no augstceltnēm celta savā stilā un savā krāsā. Kopaina bija visai interesanta un dzīvīga. Šī pilsētas daļa, iespējams, mainās visstraujāk, tāpēc, ja esi tur bijis pirms gada vai vairāk, šobrīd jau tā ir pilnīgi savādāka. No Potsdamas laukuma atpakaļ devāmies ar U-Bahn jeb metro. Pēcpusdienā vēl uzbraucām TV tornī, Aleksandra laukumā. Šī ir Berlīnes augstākā celtne – 368m (1965-1969). 206m augstumā ir kupols, kurā par 10 Eiro var uzbraukt. Arī šeit ir kafejnīca, kurā Jūs varat pasēdēt un izbaudīt skatu. Un vēl brīžiem uz ceļa vai zālienā var manīt kā čūsku aizvijamies tumši pelēku līniju – tur agrāk stāvēja Berlīnes mūris, kas tad arī sadalīja pilsētu divās daļās: Rietumu un Austrumu Berlīnē. II daļa. Potsdama. Pēdējo dienu, svētdienu, mēs izlēmām pavadīt Potsdamā. Potsdama ir pilsēta, kas atrodas tikai stundas brauciena attālumā no Berlīnes centra. Vislabākais laiks, kad doties uz Potsdamu ir no Maija vidus līdz Oktobra vidum. Diemžēl es tur biju Janvārī. Kad 1644.g. karalis Frederiks Viljams izlēma padarīt Potsdamu par savu vasaras rezidenci, kāds viņa draugs ieteica „padarīt visu salu par paradīzi”. Varbut arī, ka viņam tas ir izdevies, tā tiešām ir vieta, kur ir patīkami uzturēties. 1990. gadā UNESCO to pievienoja „Cultural World Heritage” sarakstam. Potsdamā ir apmēram 20 pilis, no kurām slavenākā ir Sansusī pils. Šo pili, kā arī citas tai apkārt esošas apmeklējām arī mēs. Bet vispirms mēs izlēmām nedaudz pastaigāt pa pilsētu. Izejot no vilciena stacijas, mēs gājām pāri tiltam, kas tiek saukts par „Lange Brūcke” jeb „Garo tiltu”. Pārejot tam pāri, priekšā slejas Sv. Nikolasa baznīca, kura kopumā man atgādināj turku tempļus, kaut gan tā tika veidota par paraugu ņemot Sv Pētera Baziliku Romā un Sv. Paula Katedrāli Londonā. Staigājot pa pilsētu, mēs neskatījāmies tūristu ceļvedī un nemeklējām populāras vietas, bet gan izbaudījām tur valdošo atmosfēru. Man ārkārtīgi patika Holandiešu Kvartals ar tā 134 sarkanajām mājiņām, vairākas no kurām ir iekārtoti suvenīru veikali un kafejnīcas, vienā no kurām mēs arī iegājām paēst pusdienas. Paēduši un izdzēruši pa 2 tasēm tējas, mēs turpinajām ceļu. Ļoti interesanti izskatās vārti ar diviem tornīšiem – „Nauener Tor”. Šie vārti tika uzceltu 1755. gadā pēc karaļa Frederika II skicēm. Pa ceļam uz Sansusī bija vēl kādi interesanti vārti – „Jāgertor” jeb Mednieku vārti, kas tika uzbūvēti 1733.g., un bija vienīgie pilsētas vārti, kurus karalis Frederiks II nebija pavēlējis pārbūvēt. Par Mednieku vārtiem tos sauc tāpēc, ka dodoties medībās karalis izmantoja ceļu, kas veda no šiem vārtiem līdz mežiem Potsdamas ziemeļos. Un no turienēm mēs devāmies uz Sansusī parku, kurā iegājām caur Obelisku potālu – vārtiem, kuru abās pusēs ir 2 pīlāri, kas katrs sastāv no 4 kolonnām. Tālāk mēs gājām taisni, garām Neptūna Grotai, Bilžu galerijai (pilij līdzīga ēka) līdz Sansussī terasēm. Sansussī tulkojumā no franču valodas nozīmē „bez rūpēm”. Tas bija veids kā vēlējās dzīvot monarhi. Pati pils izskatās samērā maza, tomēr kopaina ar terasēm ir iespaidīga. Sansussī pils skices zīmējis karalis Frederiks II, kas bija gan dzejnieks, gan komponists, filisofs un arhitekts, gan arī karalis. Pilij ir divi spārni, vienā atrodas pils virtuve, otrā – lēdijas istabas, galvenajā pils daļā atradās karaļa istabas. Apejot pilij otrā pusē, var ieraudzīt pusaplī izkārtotas kollonas. No šejienes paveras skats uz „Hill of Ruins” jeb „Drupu pakalnu”. Diemžēl, mums nebija laika apskatīt šo vietu. Sansussī parks ir apmēram 2km garumā un 1,5km platumā, un tajā atrodas vairākas pilis, baznīca un daudzas citas apskates vērtas ēkas, bet, lai to spētu izdarīt ir vajadzīga vismaz vesela diena. Turpinājām ceļu uz Jaunajām istabām un Vējdzirnavām. „Jaunās istabas” ir pils, ko karalis Frederiks izmantoja kā viesu apartamentus, papildus Sansussī pilij. Tieši aiz Jaunajām istabām ir 1790. gadā celtās Holandiešu Vējdzirnavas, kas II pasaules kara laikā tika stipri bojātas, bet atjaunotas tikai 1993. gadā. Pie tam šīs dzirnavas vēl joprojām darbojas. Vējdzirnavām kreisajā pusē es pamanīju akmens arku un kokiem apstādītas ejas aiz tās. Dodoties pa vienu no šīm ejām, mēs nonācām pie „Orangerieschloss”. Šī 300m garā pils tika un vēl joprojām tiek izmantota kā ziemas dārzs. Vasarā tropiskie augi tiek iznesti laukā dārzos. Šo pili būvēja karalis Frederiks Viljams IV, kura statuja atroda tieši pretī pils centrālajai ieejai. Būvējot šo pili, karalis stipri iespaidojās no Itālijas ēkām. Šeit ir arī viesu apartamenti, kurus Frederiks Viljams IV uzbūvēja savai māsai šarlotei, kas bija precējusies ar krievu caru Nikolasu I. Nākošā, ko mēs apskatījām bija Dragonu māja (Drachenhaus) – maza ķīniešu stila pagoda ar 4 stāviem. Uz tās jumtiem ir „uzsēdināti” smieklīga izskata pūķīši. Šobrīd Dragonu mājā atrodas restorāns, bet agrāk tajā dzīvoja vīndaris. Nedaudz tālāk ir „Belvedere”, kas itāļu valodā nozīmē „skaists skats”. Šis nelielais, apaļais, divstāvu templis diemžēl bija slēgts apskatei. Šī bija pēdējā ēka, ko dzīves laikā paspēja uzbūvēt karalis Frederiks II. Tā kā mēs nevadījāmies no tūristu ceļvežiem, bet gan gājām, kur acis rāda, mēs nokļuvām ārpus parka, un mums nācās iet krietnu gabaliņu gar parka ārpusi, jo lielākā daļa vārtu bija slēgti. Tomēr vārti, kas veda uz Jauno pili (Neues Palais) bija vaļā. Šī ir lielākā ēka Sansusī parkā ar 300 istabām, 2 vestibiliem, vairākām hallēm un teātri. Pretī Jaunajai pilij ir divas tādā pašā stilā celtas mazākas ēkas, kas ir kalpotāju istabas un pils virtuves. Šobrīd šīs ēkas izmanto Potsdamas universitāte. Mēs nolēmām apskatīt Jauno pili arī no iekšienes. Nopirkām biļetes, kas maksā 5 Eiro, un gaidījām, kad sāksies gida vadītā tūre pa pili. Gide runāja vācu valodā, bet iespējams bija arī saņemt „lapiņas” ar informāciju angļu, krievu un vācu valodā. Vispirms jau mēs uzvilkām milzīgas čības un pīļu gaitā devāmies uz dažām no pils telpām. Visvairāk man atmiņā palika viens no vestibiliem, kuta grīda, sienas un griesti bija noklāti ar īstiem gliemežvākiem un akmeņiem. Vairākās zāles bija pilnībā no marmora. Katra no istabām, ko mēs apskatījām atšķīrās no pārējām, neredzēja divas līdzīgas istabas. Vēl kāds interesants fakts, kas mani nedaudz izbrīnīja, gandrīz visās pilī izvietotajās gleznās redzamas puskailas vai pilnīgi kailas sievietes. Pilnā apģērbā bija tikai gleznas ar Katrīnu II un karaļa Frederika II māsām. Vasarā apmeklētājiem ir atvērtas gandrīz visas pils telpas un nav nepieciešama gida pavadība. Tāpat arī tad ir atvērtas apskatei pārējās pilis un ēkas, kā arī no Ziemas dārza iznesti laukā tropiskie augi. Un vēl ziemā gandrīz visas parka statujas ir apklātas ar nelielām koka mājiņām, kā arī nedarbojas strūklaka pretī Sansussī pilij. Izejot laukā no Jaunās pils, ārā jau bija satumsis, tāpēc mēs devāmies no parka projām, paēdam vakariņas vēl vienā no jaukajiem Potsdamas restorāniņiem un devāmies atpakaļ uz Berlīni. Nākošajā rītā pulksten deviņos jau bijām lidostā un nedaudz vēlāk – Rīgā. Bet tā negribējās tik ātri braukt jau atpakaļ, tik daudz kas palika neredzēts, neizpētīts... Lai arī Berlīne man ne īpaši patika, savukārt Potsdama ir vieta, kur es noteikti atgriezīšos –šoreiz centīšos to darīt vasarā. P.s. Mani ārkārtīgi pārsteidza vāciešu atvērtība un viesmīlība, un no sākuma man tas pat lika justies nedaudz neērti, jo Latvijā tā vienkārši nav pieņemts izturēties – vismaz ne tad, ja tas nenes pašam kādu labumu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais