12 Dienas Taizemē

  • 5 min lasīšanai
Taizeme... Tagad ir laiks, kad varam ceļot ne tikai pa Eiropu, bet arī pa visu plašo pasauli. Sākumā es to darīju kopā ar tūrisma firmām. Nu nav jau slikti, ka tevi paņem pie rociņas un vadā. Skaties pa labi, te pa kreisi... Šeit skatāms tas un šeit tas. Rezultātā kaudze iespaidu un minimāla piepūle, bet kopējais priekšstats salīdzinoši vājš. Jā redzēts pietiekoši, tomēr patiesie iespaidi par valsti nav izbaudīti, jo tā vairāk skatīta gida acīm. Sāku apsvērt individuālas ceļošanas iespējas un pamazām tās realizēt. Lai arī bieži dzirdēju apgalvojumu, ka individuāli ceļot ir dārgāk, laika gaitā esmu nonācis pie cita viedokļa. Protams, ceļot var dažādi, bet nedaudz padomājot par ekonomiju un sastādot plānu parasti izdodas ieekonomēt un apskatīt vairāk kā grupu braucienos. Tomēr tas prasa zināmu papildus piepūli un uzņēmību. Taizeme bija pirmā zeme, kur spēru kāju bez gida, kas pavada mani no mājas līdz mājām. Šo braucienu gan nevar saukt par pilnīgi patstāvīgu, drīzāk tikai pirmo solīti patstāvīgas pasaules izzināšanas procesā. Jau Rīgā caur ekskursiju biroju tika saplānotas un saskaņojot ekskursijas ar vietējiem gidiem. Bija neliels informācijas daudzums par Taizemi, šādas tādas idejas par to, kas noteikti jāredz un gatavība doties ceļā. 19. novembris – lidosta Rīga, manā uzvedībā jaušams satraukums par to kā būs. Lidoju caur Prāgu. Ceļā jāpavada vairāk kā 10 stundas ar nosēšanos Arābu Emirātos – Dubaijā, kur pavisam neliela uzkavēšanās. Kamēr pārbauda lidmašīnas tehnisko stāvokli, baudu austrumniecisko noskaņu un apbrīnoju Dubaijas lidostas greznību. Ielidojot Bangkokā jānokārto vīza, kas aprobežojas ar anketas aizpildīšanu un naudiņas samaksāšanu. Uzreiz tieku brīdināts, ka izbraucot no valsts man būs jāmaksā nodoklis! Atrodoties lidostā nekas neliecināja par to, ka esmu nonācis pilnīgi citā pasaulē. Pie ieejas mani sagaidīja vietējais gids, ar kuru devos uz viesnīcu, lai noskaidrotu, ko vēlos apskatīt šajā valstī. Līdz viesnīcai, kas atrodas pašā centrā bija jāmēro 20 km liels attālums. No nemīlīga rudens drēgnuma pēkšņi esmu nonācis vasaras karstumā. No sākuma nav tik traki, jo ir agrs rīts, bet vēlāk par karstumu vairs neatliks laiks domāt. Taizeme ir tūristu zeme, tomēr pārsteidz tas, ka citas valodas viņi zina ļoti maz. Šī zeme nav mūsu pasaule, te nevalda ne mūsu dzīves stils, ne domāšana. Te jūtamas citas tradīcijas un dzīves ritms. Atbraucēji var baudīt mirkļus, ko sniedz šejienes atmosfēra. Ak, šī zeme! Tik krāšņa, smaržīga un bagāta ar ziediem, ziediem... Taizemes sirds ir karaliskās ģimenes rezidence. Tas ir valsts administrācijas, finansu un tirdzniecības centrs. Karaļa pili es varu vērot tikai no gabala, caur vārtiem. Ieeja šeit slēgta, visapkārt apsardze un godasardze. Runājot, kas un kā jūtama cieņa un bijība pret valsts karalisko ģimeni. Skatu arī Budas svētnīcu un dažādus tempļus, kuros ieejot, apavi paliek pie ārdurvīm. Vēlāk seko brauciens uz safārī parku, kur vēroju dažādus brīvi klaiņojošus savvaļas dzīvniekus. Pārsteidz dažādība un tas, ka vien vietu brīvi pastaigājas lauvas, tīģeri un citi zvēri. Apkārtni vēroju caur džipa logu, jo ārā kāpt nebūtu īpaši vēlams. Pēcpusdienā dodos romantiskā braucienā ar laivu pa veco Bankoku. Vecpilsētas sirdij cauri tek upe, kuras abos krastos ir saceltas daudzas savdabīga stila mājas. Bez piedzīvojumiem jau neiztikt. Romantisko gaisotni nedaudz iztraucē negadījums ar laivu, kura atduras uz kāda šķēršļa. Ūdens strauji sūcas laivā un mums laivā esošajiem liek izkāpt un uzturēties kādā nelielā privātmājas pagalmā. Tiekam laipni uzņemti un mājinieki cenšas radīt patīkamu atmosfēru šajā situācijā. Pēc neilga laika ceļojumu turpinām jaunā laivā. Mulsina doma par dzeramo ūdeni un kanalizāciju šai ūdens labirintā. Vakaru noslēdzu ar vakariņām uz peldoša kuģa vietējā gaisotnē. Atceļā vēl paspēju ielūkoties naksnīgajā tirgū Bankokas vecpilsētā. Tirgus būtība neaprobežojas tikai ar vietējām precēm, bet arī ar stilu un uzvedību... Lai iegādātos preci ir stipri jākaulējas, lai cena nebūtu neizdevīga mums tūristiem. Šāda rīcība ir raksturīga vairumam austrumu tirgiem. Uz viesnīcu mani atvizina braucamais uz trīs riteņiem. Lai iepazītu šo zemi turpinājumā bija paredzēts doties uz Chang-Mai Taizemes ziemeļu daļā. Nebiju tik ļoti pieredzējis tāpēc gida paziņojums, ka jālido man būs vienam nedaudz pārsteidza. Pa galvu rosījās doma, ja nu mani tur nesagaida, ko tad, man jau nav nekādas informācijas par to, kas un kā... Tikai nauda, pase un vēlme ieraudzīt, ko jaunu. Tagad to visu atminoties nāk smiekli, cik ļoti biju satraucies par iespēju palikt nakti +30 grādos uz ielas. Lidostā Chang-Mai sagaidīja solītais gids, kurš runāja nedaudz vāciski un nedaudz angliski. Pilsēta Chang-Mai – skaista un bagāta ar ziedu parkiem. Tomēr mans ceļa mērķis nebija baudīt pilsētas sniegtos labumus, bet gan iepazīt dabas daudzveidību. Manā rīcība bija neliels mikroautobuss un šoferis ar gidu. Skati visapkārt neaprakstāmi, kali, upes un plašās pļavas... Sēdi un izbaudi, ko sniedz pati daba, bet visu šo skaistumu papildināja neparastie ciemati. Zaru būdas, kuras bija mājas daudziem iedzīvotājiem, viss vien vietu, arī mājlopi. Brauciena turpinājuma sekoja izjāde nevis ar zirgiem, bet ziloņiem. Drīzāk jau pastaiga ziloņa mugurā pa kalnainajiem džungļu celiņiem. Skaistie dabas fenomeni lika aizrauties elpai. Pusdienas tiek pasniegtas nelielā restorāna, apkārtne skaista, un viss ir kā tam jābūt. Pēcpusdienā seko izbrauciens ar laivām pa kalnu upi, tas turpinām braucienu uz otru ziemeļu pilsētu Chang-Rai. Arī tur ilgi neuzkavējamies, jo vakars nav aiz kalniem un mums jādodas uz savu naktsmītni. Brauciens turpinās pa mežainiem kalnu ceļiem līdz paveras skats uz skaisto ***** viesnīcu un tās milzīgo dārzu. Un tas viss meža vidū! Vakarā ilgi klīstu pa dārzu un izbaudu pasakaino apkārtni. Bez skaistajiem parkiem, peldbaseiniem, tenisa kortiem varēja atrast vēl un vēl daudz interesanta. Dārzā vairākas Budas statujas pie kuru esamības šai valstī jau sāku pierast. Nākoša diena turpinās ar braucienu uz vietējo ciematu. Būdiņas no zariem, dubļiem, cilvēki ar gurnu apsējiem tolaik bija eksotika. Ieraudzītā vienkāršība lika apstāties un padomāt par to, kas ir lieks varbūt mums eiropiešiem. Tiek rādītas vietējo tradīcijas. Brauciena turpinājumā skatīju ‘’Zelta trijstūri’’, kur savienojas trīs valstis – Birma, Laosa un Taizeme. Nomaļa vieta, kura slavena ar kontrabandas darījumiem. Atceļā mašīna piestāj pie rīsu lauka, kur vietējie ar sirpjiem, gluži kā mūsu senči, savāc katru vārpiņu. Pēdējā pieturvieta pie klostera kalna, kur ir ne tikai klusie mūki, bet arī ļoti daudz mērkaķu. Sākumā viņiem nebija nemazākās interese par mani, bet kad iegādājos banānus no vietējā tirgotāja saradās vesels bars. Izbarojis cienastu apkārt sanākušajam baram, devos uz mašīnas pusi, bet kāds mani satvēra aiz biksēm. Tālāk sekoja lidojums uz Bankoku un pārbrauciens uz kūrorta pilsētu Pataiju. Pataijā izvēlējos vairākas ekskursijas. Iespaidīgs bija brauciens uz krokodilu fermu un krokodilu šovs. Vēl skatīju kobru audzētavu, kur dāvātā kobru zupa gan negāja pie sirds. Ziloņi ir Taizemē īpašs dzīvnieks. Pēcpusdienā devos uz ziloņu fermu, kura palika patiešām atmiņā. Vispirms pastaiga ziloņa mugurā pa pļavām, cauri eikaliptu krūmājiem, kur tā tālāk turpinājās džungļos. Tikai šeit bija jādodas pašam ar kājām, līdz upei. Sekoja neliels brauciens ar plostu pāri upei un otrā krastā jau gaidīja pajūgs ar bifeļiem, kurš mani un citus tūristus nogādāja atpakaļ nometnē. Vakariņas nacionālajā stilā ar vietējiem muzikantiem. Nākošā dienā skatu orhideju dārzu. Cilvēki, kas ir bijuši Taizemē, bet nav redzējuši orhideju dārzu nav redzējuši ļoti daudz. Orhideju dārzā ir arī kāds šovs ar ziloņiem, drīzāk kā cirka izrāde, kur ziloņi rāda dažādus trikus. Iespēja bija arī man nogulties lauma vidū un ļaut zilonim pārkāpt pāri. Mirklī, kad zilonis saminstinājās sajūta bija, ka sirds apstāsies. Turpretī, brīdī kad lielais snuķis apvijās ap vidukli un pacēla mani gaisā triunfēju. Taizeme ir raksturīga ar tempļiem un daudzajām Budām tāpēc arī nākamā diena iesākās ar Vat-Jan tempļa apskati. Vēroju pasakainas zelta Budas un mūkus, kas izvairās no apkārtējiem. Brauciens jau strauji tuvojās beigām, pēdējās dienās ieplānota atpūta pie ūdens. Ar atpūtu Pataijas pludmalē nebija gana. Jau nākošajā dienā devos uz Ko-Samet salu, bet vēl nākamajā uz Koten-Bich – koraļļu salu. Izbaudu lidojumu virs Siamas līča ar izpletni un arī zemūdens neizsakāmi daudzveidīgo pasauli. Tas viss, tikai 12 dienās... Uz sadzirdēšanos!!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais