Portugāle no Faro līdz Porto
|
Sandra Rone
|
Mūsu ceļojums bija nepilnu divu nedeļu garumā, septembra beigās -oktobra sākumā. Savu maršrutu izveidojām iedvesmojoties no dažādiem aprakstiem, tai skaitā, arī no tiem jaukajiem ceļotājiem , kas pastāstījuši savu pieredzi arī šajā portālā. Varbūt kādam noderēs arī mūsu pieredze, tāpēc rakstīšu vairāk informatīvi.
Mūsu mērķis bija apskatīt okeāna piekrasti, mest līkumu pilsētām, meklēt vietas, kur daba nav sačakarēta. Gribējām sajust piekrastes atškirību, kā mainās krasta līnija un daba, gluži kā Latvijā braucot no Rīgas uz Kolku, tad tālāk uz Ventspili un Liepāju. Centāmies braukt pa maziem piekrastes ceļiem, kurus neredz ne kartē ne navigācijā.
Kaut arī loģiskāk būtu organizēt braucienu no ziemeļiem uz dienvidiem, izvēlējāmies sākt ar Faro, jo tad turpceļā ir lielisks savienojums reisiem Rīga- Frankfurte-Faro ( bez garas gaidīšanas, un bez agra rīta un vēla vakara). Dienvidu pludmalēm tika atvēletas 3 dienas, lai var izbaudīt fantasisko dabu, izbraukt ar laivām, izstaigāties pa piekrastes takām. Tās pa ES naudiņu aprīkotas ar norādēm un dēlīšu klājumiem ( kur tas nepieciešams), lai var braukt ar riteni, skriet..Nu par to gan bija drusku skaudība, jo viņu ceļi, arī tie kas kartē iezīmēti kā taciņas, visi ir perfekti, asfaltēti, gludi. Protams, ka mums tas šķiet kaut kas īpašs pēc Latvijas ceļiem.
Bijām paņēmuši līdz 5 kartes, kuras iegādājāmies Rīgā karšu veikalā, un jāsaka, labi ka tās nebija jāmeklē kaut kur uz vietas, jo ar navigāciju vien iztikt ir grūti. Portugāles mērogi ir milzīgi, un viņiem ļoti patīk ceļus izbūvēt ar apļiem ( nevis krustojumiem). Tā ir lieliska iespēja apmaldīties un pazaudēt izvēlēto mērķi, jo norādes ir tikai iebraucot aplī, tāpēc tas jāiegaumē. Taču bieži vien nākamajā aplī iepriekšējais mērķis jau nomainīts ar tuvāku vai tālāku vietas apzīmējumu tajā pašā virzienā. Kas attiecas uz navigāciju, tad portugāļu valodai ir dažādi dialekti un dažāda rakstība, un mūsu navigācijas kartes versija Portugālē bieži nevarēja atrast adresi, jo gribēja lai to uzraksta savādāk,nekā piemēram izdrukā no viesnicu rezervācijas lapiņas. Tad palīdzeja Google Map, kas atpazīst un atrod visus dialektus, vienīgi jāmaksā par internetu, jo šīs nepieciešamības parasti rodas brīžos kad nav bezmaksas interneta zonas.
Dienvidu piekraste ir pasakaini skaista, stundām ilgi var staigāt pa takām gar jūru, un to var izbaudīt, ja var palikt vienā vietā vismaz 2 vai 3 dienas. Tikai nesteidzīgas pastaigas atklāj fantastiskus dabas skatus.Piekrastes daļa no LAGOS līdz SAGRES ir burvīga. Vērts to sīkāk izpētīt. Sagres ragam veltījām pus dienu, lai nesteidzīgi izstaigātu cietokšņa milzīgo teritoriju. Tur it kā nekas nav, tikai akmeņains tuksneša lauks un putni. Taču sajūta, ka stāvi uz milzgas klints, un lejā ir mežonīgs okeāns, rada īpašu sajūtu. Pakavējāmies tur ilgāk un fotografējām putnus, tas likās ļoti vērtīgi.
Tālāk sākas ceļš uz ziemeļiem. Aptuveni 200 km līdz nākamajai nakšņošanas vietai MILFONTES pilsētiņā. Cenšamies izmantot visu dienas gaismu no 8 rītā līdz 19 vakarā kaut arī reizēm gribas pagulēt. Pusdienām laiku netērējam, ceļmalā cenšmies nopirkt kaut ko no tigotājiem un tas vienmēr ir īpaši gardi. Patiesībā nevajadzētu plānot vienai dienai tik garus nobraucienus, jo tas ir maksimums, ko var iespēt, ja tiešām brauc piekrasti skatīties pa maziem celiņiem. Tieši šajā ceļa posmā to ir ļoti vērts darīt,jo tā ir dabas rezervāta zona.Vispār nekas nav apbūvēts. Vienīgi sērfotājiem ļauts izpausties. Un sērfotāju kļūst arvien vairāk, dodoties virzienā uz augšu. Te ir viņu paradīze. Viņi brauc no visas Eiropas, jo šajā krastā ir ideāli apstākļi. Redzējām vietējos ar maziem bērniņiem ( apmēram 3 gadu veciem), un visiem jau mugurā hidrotērpi.
Atklātā okeāna piekraste ir skarba, klinšaina, vējaina. Koku nemaz nav vai arī tādi maziņi. Vietām tikai tuksnesis un vējš.
Milfontes ir maza burvīga pilsētiņa ,vakariņojām ostas ēstuvē , kur vietējie iedzer un skatās futbolu ( VISI, arī tie kas strādā).Pa starpu apkalpo ienākušos, nu protams,ka tur jāēd tikai zivis.
Nākamā diena bija īsts parbaudījums manamvīram, jo vajadzēja apbraukt Lisabonu, ( kā jau teicu, centāmies apbraukt lielās pilsētas). Taču, lai nenovirzītos no piekrastes līnijas, nācās šķērsot milzīgo tiltu, kas ved pāri kanālam. Pirms tilta ceļš sadalās 12 joslās, no kurām pa trijām visi brauc garām neapstājoties, bet pārējie kaut ko maksā. Nevarēja saprast,kur īsti jāstāv rindā ( tas bija piektdienas vakars un neliels sastrēgums), taču nebijām tādi vienīgie.Tilts ir tik grandiozs un apjomigs, ka likās, ja satiksme mūs ieraus centrā, tad no tā nez kā izkļūsim. Tomēr mums paveicās nobraukt no maģistrāles.
Tālāk ceļš gar piekrasti ved gar pašu okeāna krastu. Visi brauc ļoti ātri. Apstāties nemaz nav iespējams, jo tur plūst mašīnu straume, kaut arī ainavas būtu brīnišķīgas, ja varētu tā baudīt, braucot lēnāk.
No CABO da ROCA ( klints, kas ir Eiropas tālākais rietumu punkts, un tālāk uz augšu vairs na tik stāvu krastu) sākas kalnaini ceļi, kur jārēķina ilgāks laika patēriņš braucienam, jo tie ir šauri,līkumaini, un jābrauc piesardzīgi.
Nākamo dienu veltījām SINTRAS apskatei. Tā ir bijusi karaļu rezidences vieta - pilis, cietokšņi, vasarnīcas, parki. Kā pasaku grāmatās, tā karaļi dzīvojuši realitātē. Ir vērts to izstaigāt,un vesela diena ir minimums, lai kaut ko pagūtu izbaudīt, jo visur jāiet ar kājām.
Samērā neliels attālums līdz nākamai apmešanās vietai ( 70 km.), ko ar baudu nobraucām gar piekrasti, apskatot zvejnieku ciematus. Pussalā PENIŠĒ palikām 2dienas, jo devāmies ar kuteri uz 12 km. attālo BERLINGA salu. Tas atkal ir pasākums visai dienai. Salā ir dažas zvejnieku mājas un daudz putnu. Dabas pētnieki un biologi tur stundām gaida īpašus momentus fotografēšanai . Nebiju tik lielus fotoobjektīvus redzējusi.
Vakariņojām burvīgā jūras velšu krodziņā ( PENIŠES pussalā), kur vietējie runā tikai potugāļu valodā, bet tā nav problēma. Zivis ir saliktas uz ledus zvejnieku laivā, zāles vidū. Parādam,ko vēlamies, tas tiek likts uz dzīvas uguns un izcepts. Vienīgi mašīnu atsājām pie lielveikala, kurš pēc slēgšanas paceļ stabiņus apkārt stāvvietas teritorijai, un iesprosto visus,kas tur palikuši.Labi,ka apmale nebija pārāk augsta.
Nākamajā dienā mērojam ceļu uz AVEIRU. Pavisam netālu aiz Penšes ir pilsēta- pastkarte OBIDUŠA. To karalis dāvinājis savai karalienei. Pilsētiņa kalna galā ar krāsainām, mazām ieliņām, visur ziedi, visādās krāsās, ielu muzikanti, svaigi spiesta apelsīnu sula uz ielas.1 glāze - 4 apelsīni!( ceļa malā 5 kg. apelsīnu - 2,5 EUR. pēc skata necili, bet saldi gan, jo īstā saulē gatavojušies).
Aveiru kā mazā Venēcija. Ja paliekat tur pa nakti, no rīta vajag doties uz zivju tirgu vecilsētā, tur notiek lomu iztirgošana vietējiem krodziņiem. Par 5 EUR mūs izvizina ar laivu pa kanāliem, parāda sāls pāstrādes laukus un glabāšanas noliktavas, pilsētu redzam no kanālu puses, izbaudam portugāļu valodu, kas visapkārt un no kuras neko nesaprotam. Noteikti vajag apskatīt AVEIRU piekrasti Costa Nova, kur interesantā veidā sabūvētas svītrainas flīzīšu mājas, upes kanālā cilvēki lasa gliemežus vai ūdenszāles - tā arī nesapratām, bet darbs izskatījās ļoti smags.
Mūsu ceļojums noslēdzās PORTU, kur pavadījām 2 dienas. Tas gan bija par maz šai skaistai pilsētai. Portu ir ļoti savdabīga ar savu reljefu, flīzīšu arhitektūru, trūcīgo rajoniem,kas cieši piekļaujas vecpilsētai.Apmaldīties tur nav grūti,jo ieliņas ir līkumainas un bez kādas sistēmas.Piekrastes vienā pusē ir vīna noliktavas, kuģi pa Doru upi kursē bez pārtraukuma. Pilsētā viegli pārvietoties ar metro, kur biļete pa 4,5 EUR ,kas derīga 24h. der arī visiem autousiem un funikulierim. Metro shēma ir ļoti vienkārša. Ribeiras kvartāls ir tik pievilcīgs, ka grūti to pamest. Nu bija žēl, ka jābrauc prom
Atpakaļceļš no Portu caur Londonu.Portu lidostā bija jānokļūst agri no rīta ( četros), bija grūti atrast mašīnas nodošanas vietu, jo nebija norāžu,un nebija kam pajautāt. Tāpēc, labi, ka bija laika rezerve. Londonas lidosta izcēlās ar savu negausību, visur jāmaksā pa internetu, nav bezmaksas zonas. Ja gribi doties uz pilsētu, viena čemodāna uzglabāšana maksā 10 naudiņas. Tā nu sēdējām lidostā līdz vakaram, gaidot savu lidmašīnu. Nelielas neērtības, bet nevar jau gribēt lēti, ātri un ērti vienmēr :)
Ceļojiet uz Portugāli, vienīgi, žēl, ka nebija vēl 2 dienas, tad noteikti izmantotu piedāvājumu ar kuģi pa Doru upi doties uz vīnogu laukiem, tam jābūt brīnišķīgi!
