Ungārijas Roma un Slovākija viduslaiku garšās
|
Liene Ekša!
|
Pateicoties Ungārijas 1956.gada revolūcijas atceres dienai, šī nedēļas nogale ir pagarināta jeb uz universitāti tikai 3dien! Ko dara studenti?! Protams, ka izmanto iespējas (sun) Ilgi nevarējām izlemt ko nu darīt, bet skaidrs bija viens, ka vajag tik ārpus Budapeštas tiltiem. Ieraksts facebook erasmus grupā par mūsu plāniem un cīņas biedri sāk lasīties. Viens pa vienam, un rodas grupiņa! No rīta vēl pēdējais pievienojās. Tātad mūsu kompānija – 4 latvietes: es Andžejs (Anda), Evija un Ieva, 3 lietuvieši (braļukas: Tadas, Ludvikas un Orienta), ungāriete Petra un itāļu puisis Federiko. Visi zināmi, un jau pirms brauciena nodomāju „O, šis trips noteikti būs AWESOME”!
Izlēmām izmantot autobusu lai tiktu līdz Estergomu, nav tālu – tik vien 46 km no Budapeštas, laika izteiksmē stunda.Tiekamies 10, izbraucam 10.20. Autobuss liels, bet pilns.Tikām apsēsties pēdējās brīvajās vietās, pretī lietuviešiem. Ceļš bija uzjautrinošs, lai arī miegs vēl nāca, bet lietuviešu joki bija nepārspējami :D Estergomā. Izkāpjam, liekas maza pilsētiņa, bet tomēr mīlīga. Kalni (heart) Mmm, galvu reibinoši, + laiks vienkārši nepārspējams
(19.oktobris +20)! IDEĀLI. Dodamies uz Estergomas baziliku, kas ir lielākā baznīca Ungārijā, un arī agrāk šī bija Ungārijas galvaspilsēta, te tika kronēts pirmais Ungārijas karalis Svētais Ištvāns, tāpēc to vēl joprojām uzskata par Ungārijas Romu. Sākumā tikai apgājām apkārt, lai apjēgtu bazilikas lielumu, tad gājām iekšā. Un tur tik visa jautrība sākās: mums priekšā: Pirmais stāvs, „klozīšu” apskate,treasury (jeb baznīcas dārgumu) apskate, bazilikas tornis unpagrabs.
Ilgu laiku pavadījām bazilikā, bet tas bija tā vērts.
Pirmajā stāvā, kā jau baznīcās – grezni altāri, te visur marmors, gan baltais, gan sarkanais. Nu greznums bezgalīgs. Vienīgie cilvēki, kas te bija – tūristi. Plaša telpa, zelts, sveces, marmors (visur), visur, kur skaties! Ļoti skaisti griestu gleznojumi, milzīgas ērģeles. Bet tas tāds standartiņš, apskatīt altāri (lai gan neesmu baznīcu apskates fane, parasti izvairāmies (giggle) ) Pirmā ekspozīcijas telpa bija maziņa un tur bija apskatāmi priesteru apmetņi, kurpes, dažādu greznuma pakāpju tērpi. Nākamajā mūs sagaida pensijas vecuma onkulītis, kurš ne vārdiņa angliski nemācēja, bet visu laiku mūs „aiz rociņas pavilka”, lai mēs skatāmies tur, izlasām šo :D Tik patīkami, ka grib palīdzēt, bet kad viņš uzzināja, ka Andas tandem partnere ir ungāriete, tad onkulītis atraisījās un neoficiāli kļuva par mūsu mazās tūristu grupiņas gidu (giggle) Interesantākie fakti, ko atceros bija, ka priestera cepure sver 5,5, kg, OMG, kā kaut ko tādu var noturēt uz galvas?! Vai apmetnis 13kg, no kuriem 3kg ir tīrs zelts! Jesus! :DTajā brīdī es uz visām lietām skatījos ar citām acīm, viss tik vērtīgs :D Tagad es sapratu kāpēc ir nosaukums „Treasury”. Jā, viss spīguļoja, dimanti, zelts, marmors, smalki 15.gs roku darbi. Awesome, dažubrīd mute palika vaļā, kā vienkāršais mirstīgais cilvēks var radīt kaut ko tik apbrīnojami skaistu un smalku ar savām rokām. Onkulītis mūs viesmīlīgi pavadīja, un mēs kāpjam augstāk! Up, up and away! (sun)
Ar to kāpšanu bija, kā bija! Es ilgi negribēšu virteņtrepes redzēt! :D Sajūta, it kā mēs kādus 20 km nostaigājam. Pirmais levels – panorāma. Kāpjam pa trepēm, visiem smiekli nāk, galva nedaudz reibst, lietuvietis vēl pieminēja, ka jūtas kā armijā, jo visu laiku jāsoļo. Tad nu viņš mūs nedaudz pakomandēja, kā armijā:
Left, right, left, right, left, left. Upsss.. if someone just felt it wasn't my fault :D
tipiski Tadam :D
Uzkāpjam līdz vidējam levelam, ū! Skats superīgs! Donava, kalni, saulīte, tie forši trakie cilvēki (sun) Saņemas drosmītes un maršējam uz augstāko punktu -> bazilikas torni, no kura var redzēt visu Estergomu un uz otru pusi skats uz burvīgajiem, saules pielietajiem Slovākijas kalniem (sun) Satraucoši! Apgājām apkārt tornim, pasaka (test) . Tas ir jāredz, lai saprastu! Jutos, kā vasarā pasakā, pasakā vasarā (sun) mmm.. emocijas vienkārši neaprakstāmas! Safočējamies gan profila bildēm, gan grupas foto, gan šis tas no „sabojātām” bildēm :D
Sajūtiņas noķertas, kāpjam lejā, jāiet uz pagrabu. Tur tāds drūmums, bet sajūtas tāpat vieglas, ņemot vērā, ka atradāmies aiz 17 metrīgas mūra sienas :D Nu tur izgi neuzkavējāmies, jo sāka gribēties ēst. Sasaucām grupas sapulci un vienojāmies, ka ejam uz Slovākiju ēst, jo tāpat uz turieni jāiet. Ok, deal!
Interesanti, ka Slovākija sākas PA VIDU TILTAM. Jā, nepārlasījāties, pa vidu tiltam vienkārši ir zīme „Slovenská republika“. Fascinējoši. Diez,kā viņi kontrolēja iebraucējus/izbraucējus kad vēl nebija EU?! To nenoskaidrojām, bet zinām, ka vēl joprojām gribām visiem pusdienas. Ieraugam picēriju, bet tā ciet. Mums laipni parāda, kur varam atrast kādu ēstuvi. Vieta no pirmā skata likās apšaubāma, bet ēst gribās – ejam pasūtīt. Visi paņemam dienas komplektu (zupu, kartupeļus ar vistiņu un saldo), lai visai dienai pietiek un pa vienas alum. Jautrības sākās, kad atnesa alu milzīgā, baltā dzelzs krūzē, [atceros, ka man laukos bērnība tāda bija]; zupu atnesa līdzīgā metāla katliņā :D Mēs tik iesmejam, smaids uz lūpām – tas taču oriģināli. Pēc tam Petra iztulkoja, ka tā ir viduslaiku ēstuve, tāpēc viss tādā stilā, bet super! Mēs paņēmām galdiņu ārā, bet iekšā, uz krēsliem bija dzīvnieku ādas, skanēja kaut kāda [tiešām] viduslaiku instrumentālā mūzika. Nu te tiešām pie visa bija padomāts, kā nekā kaut kā jau jāizkonkurē pārējie pierobežā. :D Otrais ēdiens sagādāja ne mazāk pārsteigumu. Mums bija pasūtīti kartupelīši ar vistiņu, atnesa jau visu pareizi, bet dakšiņas nevienas nebija. Petrai pateicām, lai pabrīdina, ka mums dakšiņas nav atnestas,bet īpašnieks tik nosmaidīja un pateica, ka dakšiņu nebūs :D C’mon – viduslaiku ēstuve taču! Ja ar to nebijām rēķinājušies, bet nu operatīvi tikām ar visu galā. Saldajā bija celts ābols ar pūdercukuru, mmm [bērnības garša*] (sun) Ar maksāšanu nebija problēmas, norēķinājāmies savos ierastajos forintos un ejam iečekot Slovākijas pilsētiņu – Štúrovo. Te skaisti, it īpaši Donavas krasts no kura var redzēt to pašu baziliku. Tur arī tapa labākās grupas foto :D Te daudz kas atgādināja Latviju, bruģis, kaut kas arhitektūrā. [mājas, mīļās mājas]. Bijām pieēdušies, saulīte spīdējaun negribējās daudz staigāt, un vēl plāniņā bija aiziet atpakaļ uz Estergomas centrālo laukumu, tā kā prom no Slovākijas, atpakaļ uz HU.
Priecīgi čalodami ejam uz laukumu, izbaudām peizāžu un mērenā solī ejam meklēt autobusu atpakaļ. Autoosta gan nav te diez ko forša, visu skatu izbojāja, bet whatever galvenais, ka tiekam uz Budapeštu.
Daļējiguļus, daļēji klausoties mp3, daļēji dzenot jokos ar puišiem tomēr sveiki, veseli un laimīgi nonākam mājās. [ar plāniem par jaunu tripu] (sun)
Paldies par uzmanību!
