TRIP: Skiing RoadTrip Slovākča 2k8 - Day 4

  • 3 min lasīšanai
Day 4 9:55 – Labrīc! Šorīt atkal modos ar pārsteidzošiem dabas skatiem, ~7:30 pavēru acis un pārsteigts ieraudzīju, ka viss dzīvoklis ir fantastiski sarkanā purpurā klāts. Sapratu, ka kalnu saullēkts ir sācies. Tas manu pusgulēto nakti uzreiz izdzēsa no atmiņas, lecu kājās, žigli saģērbos un ķēru pēc fotoaparāta, lai skrietu pie visiem logiem pēc kārtas atkal. Saullēkts – mmm.. kaut kas neredzēts, dzidrs svaigs gaiss, tālumā kūpoši skursteņi no mazu māju jumtiem lēnām un stāvus ceļas debesīs. Blakus kalni tādā pašā saullēkta krāsā. Jebkurā gadījumā sāp visas maliņas un pielemju to, ka šodien slēpošanas akcijas aizstāšu ar sauļošanos 2 km augstumā, notebuka un fotoaparāta ekspluatāciju. Krāmējamies ceļam, pirms tam bankomāts un Ģirta ekipējuma nodošana nomā atpakaļ. Mājās viss ir izēsts, attiecīgi arī vakarā pirms ierašanās mājās ir jāapmeklē veikals. Alkohola patēriņš šinī roadtripā ir izteikti minimāls - neesam pat 0.7 šņabīti izdzēruši – pa veselīgo. Nu, tad jau nākamie raksti kalna galā, patīkamo skatu iespaidā. 13:00 – Patreiz informācijas ievade notiek kalna galā - 1840 metros. Nedaudz vēstures. Izbraucām ~ pacmit minūtes vēlāk nekā vakar. Nodevām Ģirta inventāru, izņēmām Sk’idiņus katrs pa 2000 gab., un prom uz kalnu, to pašu, kur vakar bijām. Ieradāmies, laikam, tieši tās pacmit minūtes pa vēlu, jo stāvvieta, tā kura tieši pie kalna – jau pilna, un visu trafiku novirzīja uz citām stāvvietām jau ~ 2 kilometrus pirms kalna. Nolikām autiņu, džeki pasita padusēs inventāru un škrobodamies devāmies kalna virzienā, pēc pāris desmit metriem obzervējām, ka tepat atiet arī Skībusiņš, kas nogādā parastos mirstīgos un kavētājus pa kaut kādām naudiņām līdz trasēm. Stāvot pieturā un škrobojoties paši atkal par kavēšanos, ieraugam taksometrus. Pēc diskusijas ar šoferi secinājums patīkams – taksītis no šejienes līdz kalnam maksā tikpat cik visas dienas maksa par autiņa parkošanu pie kalna – der – lecam un braucam. 150 Sk’idiņi un esam galā. Pie skipašu iegādes rinda ~0 cilvēku garumā viss notiek ātri un operatīvi. Maucam jau augšā uz pašu virsotni atkal. Kārtīgais vējš pa ceļam mūsu bugeli izpurina, saprotam, ka šodien būs ekstrēmāks laiks un slēpošanas baudas :D Ģirts ieņem vietiņu pie nelielā āra kafūža, ierubī fotoaparātu un sākās skaisto skatu baudīšana un fotografēšana. Paralēli tam tiek kaitināta Anna ar skaisto ainavu aprakstu SMSiem :D Laiks ir ideāls, esmu nedaudz zem mākoņu līmeņa, kalns viss bez miglas, un redzamas ielejas ir ~ 4 km dziļumā un daudzreizvairāk km tālumā, sniegi, lejas, klintis, kalni.. mmm... peizāžnieks kārtīgais. Pagaidu vienu reizi, kā čaļi nobrauc, uzbrauc, otru īsti nesagaidīju kā sākās kārtīgais vētrinieks ar puteni. Pūš nu pa riktīgo. Sabužinājos, uzliku kapuci un baudīju šo wild pasākumu. Izturēju apmēram kādas minūtes trīsdesmit, vienkārši deguns sāka krist nost :D Bet jebkurā gadījumā beidzot kārtīgi apjēdzu savas investīcijas kvalitatīvajā apģērbā – Lafumas biksēs, Millet cimdos un zeķēs, Ripcurl jakā, Snowcool cepurē un Ecco Goretex tankos. Sēdēt tā varētu vēl ilgi, tikai pie nosacījuma, ja tiek iegādāta vēl nindzas maska laba, tad jau viss kedainī. Pielemju, ka nav ko ākstīties, situ mugursomu padusē un ņemu kājas pār pleciem uz 30 metrus augstāko kalna gala kafejnīciņu. Gandrīz četrrāpus, bet tomēr kaut kā tieku šos pārdesmit metrus pa kalnu augšup, ieveļos kafūzī un secinu, ka pareizajā brīdī ierados, jo iegāzos pēdējā brīvajā galdiņā, un pēc tam uzradās rinda lielā, visi muka no puteņa. (13:32) O! Uģis nupat no lejas zvanīja, ka bugelis nestrādā, tipa vējš pa lielu. :D Tātad, pirmkārt viņi netiek augšā pie manis, otrkārt es netieku lejā – tātad viss kārtībā! :D Man jau vienalga, silts ir, jumts virs galvas ir, notebukam elektrība ir, nauda ir, pārtika ir, sakari ir un Becherowku arī šeit var nopirkt :D Par ko sūdzēties? – Par neko :D Paņēmu jau otro dubulto kafēnu, kas maksā 65 Sk’idiņus. Turpinu vērot cilvēkus un priecāties par aiz loga notiekošo procesu. 13:40 – Tāks, bugelis vēl nestrādā. Kā tikt lejā, nez. :D Uģis zvanīja, ka lejasgalā attiecīgi veidojās marasms jo visa tauta, kas baudīja lielo trasi tagad ir, protams, pārmetusies uz pārējām, mazajām trasītēm un ir nenormālās rindas. Tagad jāpabeidz kafēns un jāsāk štukot kā tikt lejā. :D ar kājiņām apmēram 3,5 kilometri. Hhh.. 19:37 – Uij, kāda pēcpusdiena, nice. Putenis tā arī nerimās un īsi pirms plkst. trijiem sāku tuntulēties un taisījos iet lejā, Sniega bija mazāk, nedaudz caur sniega gūzmām varēja redzēt trases lejasdaļu, tas nozīmē, ka tomēr nedaudz pierimies ir. Jebkurā gadījumā vējš sniegu dzina horizontāli, bet par laimi ejot lejā sanāk, ka pūš no mugurpuses. Sapakoju somu, nodrošināju to pret samirkšanu, savilku kārtīgi jaku un visus kapuces striķus, slēpotājbrilles, cepuri, cimdus un devos lejā. Gājiens godam. Ja man tagad paprasītu ejam vēlreiz – es uz sitiena pateiktu: „Davaj!”. Kaut kas nepiedzīvots atkal un foršs. Gar kājām sitas ~ 30 cm augstas eglītes, sniegi putina, vējš gar ausīm svilpo, bet man silti un ērti, tipinu lēnām lejā pa kalnu. Skats uz šo vild dabu – neaprakstāms. Divas meitenes mēģina kaut ko līdzīgu, vienīgais viņas to nez kāpēc dara ar slēpju nūjām un slēpju zābakos, pēc ~ 200 metriem viņas padevās un centās tikt atpakaļ. Nez kā viņām tas izdevās, pret vēju skatīties negribējās man. :D Pa ceļam pāris zvani vēl par darba ugunssienu administrēšanu, bet visā visumā, ļoti patīkams „hiking” pasākums. Pārsteidzoši, bet pēc aptuveni 45 minūtēm biju lejā. Apmierināts kā zilonis, toties piekāsts no čomu puses, kuri vēl nav atbraukuši pakaļ, jo redz šie jau pirms kādām 2 stundām vai kaut kā tā aizbrauca mājās. 20:17 – Ir doma aizbraukt uz vietējo bowling pleisu, man kājas sāp, mans tik līdz pameklēt internetu, džekiem jau gribās bumbas paripināt. Tad jau redzēs vai aizbrauksim. Patreiz te visi sunē vēl. :D 20:38 – Izbraucām, piebraucām pie bowlinga, tas pilns, tikai divi celiņi, tagad noķērām free wifi, uploadojam dienasgrāmatu.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais