No Rīgas uz Bandžulu 2007. gada decembris - 2008. gada janvāris

  • 2 min lasīšanai
  • 35 foto
Sestā daļa. Ir ceturtais janvāris divi tūkstoši astotajā gadā. Līst lietus!!! Labi, visu pēc kārtas. No Marakešas man izdevās nosūtīt mūsu piedzīvojumu aprakstus un bildes tikai pa trīsdesmit minūtēm. Mega ātrs internets, bet viņiem šeit visa dzīve rit nesteidzīgāk. Pēc tam iebaudījām marokāņu ēdienus un paklimtām pa medīnas ieliņām, kurās vairs nebija ne tūristu ne ari arābu tirgoņu, viss kluss un lipīgs... Trešā janvāra rītā pametām mūsu ekskluzīvo viesnīcu un sākām ceļu Augsto Atlasa kalnu virzienā. Diezgan agri tikām pie dienas teiciena, kur autors atkal ir Andris: „Cik labi, ka neesmu piedzimis Marokā, citādi otrajā dienā pēc dzimšanas būtu pārgriezis sev rīkli.” Drīz virs kalniem uzleca saule, kura parādīja žilbinošu sniegu kalnu virsotnēs. Braucām nesteidzīgi, ar daudzām apstāšanās reizēm fotografēšanai un dabas baudīšanai. Piestājām arī pagājušā gada pikošanās vietā, bet sniega nav! Turpinot ceļu uz augšu ēnā ceļš bija apledojis. Ap divpadsmitiem dienā atbraucām līdz Tiz’n’Test pārejai, kur pagājušo gadu pavērās skats uz Sahāru dienvidos, tā vietā mūs sagaidīja milzu mākonis pa visu ieleju. Iepauzējām, lai iebaudītu berberu omleti, kas maksāja gluži kā Marakešas smalkākajā krogā, bet vieta ir tā vērta. Lejupceļš caur mākoni bija ledaini auksts. Lejā, Sahāras svelmes vietā mūs sagaidīja lietus. Ekspedīcijas dalībnieku gremošanas trakts ir nedaudz cietis no marokāņu mikrobu uzbrukumiem, tāpēc sanāk daudz neplānotu apstāšanās reižu, kas nekādīgi neveicina ātru kustību uz priekšu. Ap pusčetriem pieņēmām lēmumu nebraukt uz Anti Atlasa kalniem, bet doties uz Taraudantas pilsētu un nakti patverties pilsētas mūros. Pilsētu sasniedzām laicīgi un pilsētas vārti vēl bija vaļā. Atradām stāvvietu un pēc stundu ilgiem meklējumiem un pusduča viesnīcu apskates bijām izvēlējusies vietu naktsguļai. Vakarā izgājām pastaigā pa pilsētu. Iepirkām berberu lakatus par 50 dirnamiem gabalā – Marakešā tāds maksā 30 EUR. Svaigi spiesta apelsīnu sula 25 eiro centi par vienu glāzi. Piepildījām visas tukšās minerālūdens pudeles ar sulu. Iepirkām ceptas vistas un svaigi ceptu maizi un ieturējām lieliskas vakariņas viesnīcas istabā. Ceturtā janvāra rīts uzausa saulains, izbraukšana gan nokavējās par vismaz pusotru stundu, jo dzērām kafijas un pildījām pudeles ar sulu. Pie Agadīras laiks jau bija nomācies un drīz sāka līt. Lija pamatīgi līdz pat Anti Atlasa grēdas galam pie Boulzakarne. Piestājām foto sesijai vējš pūš dvēseli ārā. Pie Boulzakarne policijas postenis paprasīja pirmo reizi fish blanc. Braucot tālāk trāpījām mācību smilšu vērā. Sāk pienākt ziņas par to, ka Parīzes – Dakaras rallijreids ir atcelts, sakarā ar drošības apsvērumiem. Itin kā Mauritānijā notiekot kara darbība... Jautri vai ne? Drīz satiksim Dāvi un Co. Neliela neziņa par to kā rīkoties tālāk. Pie Guelmin satikām Dāvi un Co. Dāvis un vēl viens žigulis pievienojās mums ceļā uz kempingu pirms Laayoune, bet mersedesi palika domāt, kurp tālāk doties vai uz Eiropu vai mēģināt uz Mauritāniju. Nav skaidru ziņu par to kur un kas notiek Mauritānijā, bet ceram to noskaidrot vai nu šo vakar vai rīt Dakhla. Šodienas plāns ir ienakšņot 40 km ziemeļos no Laayoune kempingā, kurš pieder beļģu pārim. Kempingu sasniedzām drīz pēc septiņiem vakarā. Vieta jauka – vismaz tumsā tā izskatījās. Vakariņās pasniedza kamieļa gaļu ar rīsiem. Šeit var dabūt arī alu un vīnu, tiesa gan ne gluži par velti, bet var dabūt. Rīt dodamies uz Dakhla.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais